Teksts LP1134

Likumprojekts

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā

Izdarīt Fizisko personu datu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.) šādus grozījumus:

Izslēgt 3.panta trešo daļu.

Izteikt 7.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) datu apstrāde nepieciešama sistēmas pārzinim likumos noteikto pienākumu veikšanai;".

Izteikt 9.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apstrādājot personas datus zinātniskiem, vēsturiskiem, statistiskiem pētījumiem vai Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai, datu subjekta informēšana prasa nesamērīgas pūles vai ir neiespējama."

Papildināt 10.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkts neattiecas uz personas datu apstrādi Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Izteikt 11.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personas datu apstrāde ir nepieciešama ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai un ārstniecības līdzekļu izplatīšanai;".

Papildināt 11.pantu ar 7., 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"7) personas datu apstrāde ir nepieciešama sociālās palīdzības sniegšanai, un to veic sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējs;

8) personas datu apstrāde ir nepieciešama Latvijas nacionālā arhīva fonda vajadzībām, un to veic valsts arhīvi un iestādes ar valsts arhīvu ģenerāldirektora apstiprinātām valsts glabātavas tiesībām;

9) personas datu apstrāde ir nepieciešama statistiskiem pētījumiem, ko veic Centrālā statistikas pārvalde."

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Personas datus, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās, tiesvedību krimināllietās un slēgtās tiesas sēdēs civillietās var apstrādāt tikai likumos noteiktas personas un likumos noteiktajos gadījumos."

8. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

"13.1 pants. Personas identifikācijas (klasifikācijas) kodus var apstrādāt šādos gadījumos:

1) ar datu subjekta piekrišanu;

2) identifikācijas (klasifikācijas) kodu apstrāde izriet no personas datu apstrādes mērķa;

3) identifikācijas (klasifikācijas) kodu apstrāde nepieciešama turpmākas datu subjekta anonimitātes nodrošināšanai;

4) ar Datu valsts inspekcijas rakstisku atļauju."

9. Papildināt 17.pantu aiz vārdiem "statistisku pētījumu" ar vārdiem "vai Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem".

10. Izslēgt 21.panta otro daļu.

11. Izteikt 22.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Izmaiņas šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6., 7., 16. un 17.punktā minētajā informācijā pirms to izdarīšanas ir reģistrējamas Datu valsts inspekcijā."

12. Papildināt 22.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par katru personas datu apstrādes sistēmu reģistrāciju vai izmaiņu izdarīšanu šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6., 7., 16. un 17.punktā minētajā informācijā iekasējama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā."

13. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Datu valsts inspekcija personas datu apstrādes sistēmu reģistrā iekļauj šā likuma 22.pantā minēto informāciju (izņemot šā panta 16.punktā minēto informāciju). Reģistrs ir valsts vienotās informācijas sistēmas (megasistēmas) sastāvdaļa."

14. Papildināt 26.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts un pašvaldību institūcijas katru gadu iesniedz Datu valsts inspekcijā personas datu apstrādes sistēmu iekšējā audita atzinumu (arī sistēmas riska analīzi) un pārskatu par informācijas drošības jomā veiktajiem pasākumiem."

15. Papildināt 29.panta trešās daļas 4.punktu ar vārdiem "un sniegt atzinumus par valsts un pašvaldību institūciju veidojamo personas datu apstrādes sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām;".

16. Papildināt 29.panta trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) akreditēt personas, kas vēlas veikt sistēmu drošības auditu (arī sistēmas riska analīzi) valsts un pašvaldību institūciju personas datu apstrādes sistēmās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

17. Papildināt 29.panta ceturto daļu ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5) anulēt personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību, ja, pārbaudot personas datu apstrādes sistēmu, konstatēti pārkāpumi;

6) Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt fiziskās un juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem."

18. Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus "inspektoriem, uzrādot dienesta apliecību" ar vārdiem "Datu valsts inspekcijas darbiniekiem".

19. Papildināt 30.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem "vai citus speciālistus;".

20. Papildināt 30.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par fiziskās personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem."

21. Izteikt pārejas noteikumu 2.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"2. Visas valsts un pašvaldību institūcijas, kas uzsākušas personas datu apstrādi līdz 2001.gada 1.janvārim, reģistrē personas datu apstrādes sistēmas Datu valsts inspekcijā līdz 2002.gada 1.janvārim. Citas fiziskās un juridiskās personas, kas uzsākušas personas datu apstrādi līdz 2001.gada 1.janvārim, reģistrē personas datu apstrādes sistēmas Datu valsts inspekcijā līdz 2002.gada 1.jūlijam."

Tiesību akta projekta

“Grozījumi Fizisko personas datu aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Fizisko personas datu aizsardzības likums tika pieņemts 2000.gada 23.martā. Šajā likumā paredzētā personas datu aizsardzību realizējošā institūcija uzsāka darbību līdz ar š.g. 1.janvāri. Laika posmā no likuma pieņemšanas brīža līdz Datu valsts inspekcijas (turpmāk – DVI) darba uzsākšanas brīdim ir konstatētas vairākas tiesību piemērošanas problēmas, kas izriet no eksistējošā likuma normu neatbilstības Eiropas Savienības (turpmāk - ES) prasībām. Pašreiz Likums neattiecas uz personas datu apstrādi, ko veic publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā.

2. Tiesību akta projekta būtība

Ar tiesību aktu projektu plānots, novērst būtiskās pretrunas ar ES direktīvas 95/46 EC “Par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti” un ES konvencija “Par Eiropas policijas nodibināšanu” (18.07.1995), kas paredz, ka ar sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošiem datiem jānodrošina personas datu aizsardzība atbilstoši vispārējām personas datu aizsardzības prasībām.

Valsts nodevu iekasēšanas noteikšana ir nepieciešama, lai atslogotu valsts budžetu un nodrošinātu lielāku DVI finansiālo patstāvību, kas saistīta ar DVI neatkarības statusa nostiprināšanu.

Paredzēts pieļaut vairāk gadījumu, kad atļauts apstrādāt sensitīvus personas datus, piemēram, arhīvu, sociālās palīdzības, veselības pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Likumprojekts reglamentē personas identifikācijas kodu lietošanu, kā arī paredzēts, ka DVI varēs sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodu personas datu apstrādes pārkāpumu gadījumos.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta ietekme uz makroekonomisko vidi nav vērtējama kā ievērojama. Atceļot izņēmumus par sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošo personas datu apstrādes sistēmām, makroekonomiskā vide vispār netiek skarta.

Savukārt valsts nodevas apmērs par personas datu apstrādes sistēmu reģistrāciju un izmaiņu reģistrāciju ir neliels, lai būtiski ietekmētu tirgus dalībniekus.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Izņēmuma noteikšana attiecībā uz sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošo personas datu apstrādes sistēmām neietekmē uzņēmējdarbības vidi. Valsts nodevas apmērs, kā jau minēts iepriekšējā punktā nav tik nozīmīgs, lai būtiski ietekmētu uzņēmējdarbības vidi vai uzņēmumu savstarpējo konkurenci.

3. Sociālo seku izvērtējums

Nav paredzama sociālās situācijas pasliktināšanās līdz ar piedāvātā tiesību akta projekta apstiprināšanu.

Līdz ar izņēmumu par sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošo personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas pienākuma atcelšanu, palielinās sociālā drošība un kontrole par minēto iestāžu rīcībā esošo informācijas resursiem.

Valsts nodevas noteikšana neradīs būtiskas sociālās sekas.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtē- jais gads		Trīs nākamie gadi			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0		1’000’000	100’000	100’000	1’400’000
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0		0	10 000	10 000	20 000
3. Finansiālā ietekme	-		-	-	-	-
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-		-	-	-	-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Izmaiņas budžeta izdevumos saistītas ar vienas štata vietas darbības nodrošināšanu un Inspekcijas kopējā darba apjomu, kas saistīti ar valsts nodevas iekasēšanu.
2002.gads - 50000 (reģistrējamās sistēmas )* 20 LVL = 1000000 2003.gads - 5000 (reģistrējamās sistēmas)20 LVL = 100000 2004.gads - 5000 (reģistrējamās sistēmas)20 LVL = 100000

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus šim projektam vienlaicīgi ir izstrādāti un iesniegti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī papildus ir nepieciešams pieņemt Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par personas datu apstrādes sistēmu reģistrēšanas valsts nodevu”. Minēto Ministru kabineta noteikumu projekts ir sagatavots. Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts nodevas apmēru un atsevišķus maksāšanas noteikumus.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Saistības rodas izvērtējot ES Direktīvas 95/46 EC “Par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti” prasības par personas datu aizsardzības noteikumu piemērošanu arī sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestādēm. Tātad pēc likumprojekta pieņemšanas personas datu aizsardzības prasības tiks attiecinātas arī uz policijas datu bāzēm, izņemot tajās esošo informāciju, kas ir atzīta par valsts noslēpuma objektu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nav saistības pret citām starptautiskajām organizācijām, izņemot nosacījumu, ka Latvija nevarēs turpināt sarunas un parakstīt līgumu ar Eiropas policiju, kamēr netiks pieņemts šis likumprojekts un nodrošināta personas datu aizsardzība policijas datu bāzēs.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencija “Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”

ES Direktīvas 95/46 EC “Par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti”

Eiropas Padomes (turpmāk – EP) rekomendācija nr.15 R (87) “Par policijas sektorā izmantojamo personas datu aizsardzību”.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

3.panta trešā daļa;

7.panta 3.punkts;

9.panta otrās daļas 2.punkts;

11.panta 5.punkts;

11.panta 7.punkts;

13.1.pants;

29.panta ceturtā daļa 5.punkts;

30.panta pirmās daļas 7.punkts

ES Direktīvas 95/46 EC “Par personas datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un to brīvu apriti”

3.panta otrā daļa;

7.panta c punkts;

11.panta otrā daļa;

8.panta trešā daļa

8.panta trešā daļa;

8.panta septītā daļa;

28.panta trešā un sestā daļa;

Atbilst;

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Pēc Fizisko personas datu aizsardzības likuma pieņemšanas: - attiecībā uz izņēmumu par sabiedriskās drošības, noziedzības apkarošanas vai valsts drošības un aizsardzības iestāžu rīcībā esošo personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas pienākuma atcelšanu notikušas vairākas konsultācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem un Eiropol pārstāvjiem Latvijā. - attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu š.g. 9.martā notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kurās tika norādīts, ka vismaz daļēja finansiāla neatkarība var veidoties institūcijas budžetam daļēji veidojoties no naudas sodiem. Tomēr šis priekšlikums, ņemot vērā Latvijā pastāvošo praksi, ir daļēji modificēts, uzliekot valsts nodevas maksāšanas pienākumu.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas nepaplašinās.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīda tiesības netiek ierobežotas.