Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Streiku likumā

Izdarīt Streiku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "kolektīvais darba strīds" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "kolektīvais interešu strīds" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), iestāde, organizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "uzņēmums" (attiecīgā locījumā).

3. Izslēgt 1.panta 1. un 2.punktu.

4. Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

"6) streika pieteikums – uzņēmuma vai nozares darbinieku arodbiedrības, darbinieku vai minēto darbinieku pārstāvju paziņojums par lēmumu streikot;".

5. Izslēgt 2.panta 1.punktā vārdus "pirmsstreika sarunās, kā arī".

6. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā."

7. Izslēgt 5.pantu.

8. Izslēgt 7.pantā vārdus "pirmsstreika sarunās un".

9. Izslēgt II nodaļu.

10. Aizstāt 14.panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes" ar vārdiem "Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes".

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”

ANOTĀCIJA

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
  1. Pašreizējās situācijas raksturojums

    2.  

     

Izstrādājot Darba strīdu likumprojektu ir radusies nepieciešamība izdarīt atsevišķus grozījumus Streiku likumā, lai novērstu pretrunas, kas varētu rasties, pieņemot Darba strīdu likumprojektu
  • Tiesību akta projekta būtība

    •  

     

     

     

     

    Likumprojektā paredzēts izslēgt atsevišķas Streiku likuma normas, kas regulē miermīlīgu kolektīvu interešu strīdu izšķiršanu, jo šos jautājumus paredzēts regulēt Darba strīdu likumā. Tāpat grozījumi Streiku likumā nepieciešami, lai nodrošinātu vienotu terminoloģijas lietošanu normatīvajos aktos, kas regulē darba strīdu izšķiršanu

    II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

    1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    1. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

      2.  

    Likumprojekta pieņemšana labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, stiprinot darbinieku un darba devēju savstarpējo uzticību, jo tiks pilnveidota kolektīvo interešu strīdu izšķiršana
  • Sociālo seku izvērtējums
    		•

    Likumprojekta pieņemšana stiprinās darbinieku un darba devēju savstarpējo uzticību, tādējādi mazinot sociālo spriedzi sabiedrībā
  • Ietekme uz vidi
    		•

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

    tūkst. Ls

    Rādītāji

    Kārtējais gads

    Trīs nākamie gadi

    *)

    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

  • Izmaiņas budžeta izdevumos

    		•

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

  • Finansiālā ietekme

    		•

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

  • Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    		•

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

  • Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    •  

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

    Likumprojekts iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Citi papildus normatīvie akti nav jāizdod

    V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

    1. Saistības pret Eiropas Savienību

    Likumprojekts atbilst 1969.gada Eiropas Sociālās Hartas prasībām

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Likumprojekts atbilst vispārējiem starptautisko darba un sociālo tiesību principiem, kā arī attiecīgajām Starptautiskās darba organizācijas konvencijām un rekomendācijām

    3. Atbilstības izvērtējuma tabula

    		  

    Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

    Komentāri

    VI kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

    1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Likumprojekta izstrādāšanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienību un Latvijas darba devēju konfederāciju. Likumprojekts apspriests Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē

  • Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
    		•

    Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība un Latvijas darba devēju konfederācija atbalsta likumprojektu

  • Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

    • Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas

    VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

    1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Likuma izpilde tiks nodrošināta, piedaloties sociālajiem partneriem

  • Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

    • Indivīdam ir tiesības griezties tiesā, ja likums viņu ierobežo

     

     

    Labklājības ministrs A.Požarnovs