Likumprojekts

Likums nosaka Latvijas Nacionālās operas (turpmāk – Nacionālā opera) juridisko statusu, darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

Nacionālā opera ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, kurai ar likumu uzdots rūpēties par nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, aktualizēšanu un attīstīšanu operas un baleta žanrā.

Nacionālās operas darbības mērķis ir latviešu nacionālās operas, baleta un mūzikas kultūras nostiprināšana un attīstīšana, tās aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

Nacionālā opera veic šādu darbību kultūras un kultūrizglītības jomā:

1) iestudē operas, operetes un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

2) organizē operas, operetes un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3) veicina jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā un iestudē tos;

4) veicina jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi un sekmē Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

5) pārstāv Latviju dažādos starptautiskajos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs;

6) veido studijas, kā arī operas un baleta klases.

(1) Nacionālo operu reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu.

(2) Nacionālās operas darbību regulē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda:

1) Nacionālās operas kompetenci;

2) Nacionālās operas finansēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā Nacionālā opera rīkojas ar nekustamo un kustamo mantu;

4) Nacionālās operas tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

5) Nacionālās operas tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktajā kārtībā.

(3) Nacionālās operas nolikumā var ietvert arī citus Nacionālās operas darbību regulējošus jautājumus, kas nav minēti šā panta trešajā daļā.

(1) Lai nodrošinātu Nacionālās operas pārraudzību, kultūras ministrs veic šādus pasākumus:

1) saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu apstiprina Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un kopējo gada budžetu;

2) pieņem darbā, atlaiž no darba un disciplināri soda Nacionālās operas direktoru, pamatojoties uz darba tiesiskās attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem;

3) ieceļ no ministrijas civildienesta ierēdņu vidus par Nacionālās operas pārraudzību atbildīgu amatpersonu;

4) izveido uzraudzības padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) novērtē Nacionālās operas gadskārtējā darbības plāna izpildi;

6) ierosina veikt auditu Nacionālajā operā;

7) atceļ prettiesiskus Nacionālās operas direktora lēmumus.

(2) Kultūras ministram, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, nav tiesību ar tiešiem rīkojumiem iejaukties Nacionālās operas darbībā.

(3) Kultūras ministram savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par Nacionālās operas darbību.

(1) Nacionālās operas darbu vada direktors. Nacionālās operas direktors rīkojas saskaņā ar šo likumu un Nacionālās operas nolikumu.

(2) Nacionālās operas direktors:

1) vada un organizē Nacionālās operas darbu un nodrošina tās darbības nepārtrauktību, nosaka Nacionālās operas darbinieku kompetenci un atbildību;

2) izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un budžetu;

3) nosaka Nacionālās operas struktūru, štatu sarakstu un darbinieku atalgojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

4) pieņem darbā un atlaiž no darba Nacionālās operas darbiniekus;

5) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nacionālo operu;

6) atbild par Nacionālās operas funkciju veikšanu;

7) atbild par Nacionālās operas resursu lietderīgu izmantošanu;

8) atbild par Nacionālās operas darbības tiesiskumu;

9) sniedz kultūras ministram nepieciešamo informāciju un priekšlikumus Nacionālās operas darbības jautājumos;

10) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Uz Nacionālās operas direktora amatu izsludina atklātu konkursu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Darba līgumu ar Nacionālās operas direktoru slēdz kultūras ministrs uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Izbeidzoties līgumā noteiktajam termiņam, līgumu var pagarināt uz jaunu termiņu.

(2) Nacionālās operas darbinieku atalgojumu nosaka Nacionālās operas direktors kultūras ministra apstiprinātā Nacionālās operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū. Kārtību, kādā Nacionālās operas darbinieka atalgojums salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū, nosaka kultūras ministrs.

(1) Nacionālās operas direktors izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos resursus.

(2) Darbības un attīstības stratēģija veido pamatu Nacionālās operas gadskārtējam darbības plānam. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus. Pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu un gadskārtējo likumu par valsts budžetu, apstiprina Nacionālās operas ikgadējo budžetu.

Kultūras ministrs izveido uzraudzības padomi sešu cilvēku sastāvā. Uzraudzības padomes sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas ierēdni, Nacionālās operas direktoru, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pilnvarotus pārstāvjus. Uzraudzības padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Tā sanāk vismaz reizi ceturksnī. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja funkcijas veic Kultūras ministrijas ierēdnis.

(1) Uzraudzības padomes kompetencē ir:

1) izvērtēt Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju un gadskārtējo darbības plānu pirms to akceptēšanas un sniegt kultūras ministram priekšlikumus par tiem;

2) izvērtēt Nacionālās operas direktora iesniegto budžeta projektu un sniegt kultūras ministram priekšlikumus par to;

3) izvērtēt un sniegt atzinumu par Nacionālās operas kārtējo un gada pārskatu, kā arī par Nacionālās operas darbības rezultātiem un finansu līdzekļu izlietojumu;

4) sniegt kultūras ministram priekšlikumus attiecībā uz Nacionālās operas direktora darbības novērtējumu (arī materiālās stimulēšanas vai disciplinārās sodīšanas jautājumos);

5) pieprasīt no Nacionālās operas direktora informāciju Nacionālās operas darbības jautājumos un izvērtēt to;

6) izskatīt sūdzības par Nacionālās operas darbību un sniegt padomu kultūras ministram attiecībā uz nepieciešamo rīcību.

(2) Uzraudzības padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par Nacionālās operas darbību.

(3) Uzraudzības padomei nav tiesību iejaukties Nacionālās operas darbā.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētā izpildi uzraudzības padome kultūras ministra noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz pārskatu kultūras ministram.

(1) Nacionālās operas manta ir valsts kustamā un nekustamā manta, kas atrodas Nacionālās operas valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Nacionālā opera atbild ar tās valdījumā nodoto valsts mantu. Ja ar to nepietiek vai Nacionālās operas saistību izpilde var traucēt Nacionālās operas funkciju veikšanu, par Nacionālās operas saistībām atbild valsts. Kārtību, kādā valsts atbild par Nacionālās operas saistībām, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt Nacionālās operas valdījumā esošo kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kustamo mantu, ieskaita Nacionālās operas budžetā.

(4) Nacionālās operas turējumā var būt pašvaldības nekustamā manta.

(1) Nacionālo operu finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Nacionālā opera var saņemt finansu līdzekļus no pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumus no Nacionālās operas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību.

(3) Nacionālā opera var dibināt atklātos sabiedriskos fondus papildu līdzekļu piesaistei un uzkrāšanai.

(1) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz:

1) pašvaldības budžeta dotāciju;

2) valsts vai pašvaldību pasūtījumu;

3) Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem;

4) piedalīšanos valsts un starptautiskajos atbalsta projektos un programmās;

5) citām likumos paredzētajām garantijām un atvieglojumiem.

(2) Nacionālajai operai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām citās valstīs, iestāties starptautiskās kultūras institūciju organizācijās un piedalīties to darbībā.

(1) Nacionālā opera atver kontus Valsts kasē.

(2) Gada beigās Nacionālās operas kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no Nacionālās operas visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, un nav paredzēti Nacionālās operas ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek Nacionālās operas rīcībā, un tos izlieto nākamajā gadā.

(3) Informācija par Nacionālās operas kontu stāvokli ir publiski pieejama.

16.pants. Nacionālās operas grāmatvedības uzskaite

Nacionālā opera kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrājuma grāmatvedības principiem un kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši likumu prasībām.

Lai nodrošinātu efektīvu darbību, Nacionālajā operā izveido iekšējo auditu.

Noslēdzot finansu gadu, Nacionālā opera sagatavo un publicē gada publisko pārskatu un pilnīgu ziedotāju un ziedoto summu sarakstu, lai informētu sabiedrību par Nacionālās operas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada