Teksts LP1076

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 17.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ģimenes valsts pabalsta apmērs ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu, ir šāds:

1) par bērniem, kuri dzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk, – seši lati mēnesī;

2) par bērniem, kuri dzimuši no 1988.gada 1.janvāra līdz 1993.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2003.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2004.gada 1.janvāra;

3) par bērniem, kuri dzimuši līdz 1987.gada 31.decembrim:

a) četri lati 25 santīmi mēnesī līdz 2004.gada 31.decembrim;

b) seši lati mēnesī no 2005.gada 1.janvāra.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ģimenes valsts pabalsta apmērs par otro bērnu ģimenē ir 1,2 reizes, par trešo – 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem – 1,8 reizes lielāks par šā panta piektajā daļā noteikto pabalsta apmēru."

2. Izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

LIKUMPROJEKTA

“GROZĪJUMI LIKUMĀ ”PAR SOCIĀLO PALĪDZĪBU””

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar 17.12.1998. Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā ''Par sociālo palīdzību'' par bērniem, kuri dzimuši 1999.gada 1.janvārī un vēlāk ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patreiz - Ls 6,00), par otro bērnu 1,2 reizes lielāks - Ls 7,20, par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks - Ls 9,60, bet par ceturto bērnu un nākamajiem 1,8 reizes lielāks - Ls 10,80.

Tanī pat laikā par bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, ģimenes valsts pabalsta apmērs kopš 1996.gada 1.augusta ir palicis iepriekšējā līmenī: par pirmo bērnu ģimenē - Ls 4,25; par otro bērnu 1,2 reizes lielāks - Ls 5,10; par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks - Ls 6,80; par ceturto bērnu un nākamajiem 1,8 reizes lielāks - Ls 7,65.

Ģimenes, kuras audzina līdz 1999.gada 1.janvārim dzimušus bērnus, šāda pieeja (minētās krasi izteiktās atšķirības pabalstu apmēros, kā arī zemāks ģimenes valsts pabalsta apmērs), neapmierina, tā tiek uzskatīta par diskriminējošu un sociāli netaisnīgu.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’’’, kas sagatavots, lai nodrošinātu 2000.gada 30.novembrī Saeimā pieņemtā likuma ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’’’ pārejas noteikumu 9.punktā dotā uzdevuma izpildi, paredz ģimenes valsts pabalsta sistēmas pilnveidošanu, piedāvājot trīs gadu laikā vienādot ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmajiem bērniem ģimenē, kā rezultātā vienādosies arī pabalstu apmēri par otrajiem, trešajiem, ceturtajiem un nākamajiem bērniem ģimenē, neatkarīgi no viņu dzimšanas gada.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Palielināsies valdības izdevumi, kā rezultātā paaugstināsies ģimeņu pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojektam ir tieša ietekme uz ģimeņu dzīves līmeni.

Laikā no 01.01.1996., kad tika ieviesta patreizējā ģimenes pabalstu sistēma, līdz 31.12.2001. ģimenes valsts pabalsta vērtība, salīdzinot ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām, ir kritusies par 21%, kā rezultātā samazinājusies arī pabalsta atbalstošā loma. Kaut gan jāatzīmē, ka arī patreizējā situācijā, kad ģimenes ar bērniem asociējas ar nabadzību un tikai 9% bērnu dzīvo mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedz pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību (83 Ls), un zem krīzes iztikas minimuma (38,23 Ls) dzīvo 90% ģimeņu ar trim un vairāk bērniem, 78% - ar diviem bērniem un 70% ģimeņu ar vienu bērnu, minētais pabalsts lielākajai daļai ģimeņu veido būtisku un daudzām ģimenēm pat galveno ienākuma daļu (LZA Ekonomikas institūta 1999.gada pētījuma ‘’Par ģimenes situāciju Latvijā’' dati).

Likumprojekta realizācijas rezultātā – ģimenēm, kuras audzina līdz 01.01.1999. dzimušus bērnus, ienākums, ko veido ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu, paaugstināsies par 41%, kas palielinās šo ģimeņu kopējo ienākuma līmeni.

Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums īpaši pozitīvi ietekmēs ģimeņu ar trim un vairāk bērniem finansiālo stāvokli [lielas daļas ģimeņu, kurās ir 3 un vairāk bērni, dzīves vieta ir lauku rajoni, kur bezdarba līmenis, salīdzinot ar vidējo bezdarba līmeni valstī, ir ļoti augsts: Rēzeknes rajonā – 26,4%, Balvu rajonā – 21,7%, Krāslavas rajonā - 21,6%, Preiļu rajonā –20,3% u.c.(dati par 2001.gada februāri)].

Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums būtiski atvieglos bērnu uzturēšanu arī pārējās ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki (īpaši gados jauni vecāki- bezdarbnieki vecumā no 18-25 gadiem, ilgstoši bezdarbnieki u.c.).

Tāpat ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums palielinās ģimeņu, kurās audzina bērnus invalīdus (personas ar īpašām vajadzībām), ienākumus; būtiski tiks atbalstīti tie pensionāri, kuri dažādu iemeslu dēļ audzina savus mazbērnus.

Ļoti nozīmīga ģimenes valsts paaugstināšana ir personām, kuras vienas audzina bērnus. Jāatzīmē, ka Latvijā 1999.gadā 39,1% no dzimušajiem bērniem dzimuši laulībā nesastāvošām sievietēm.

Bez tam likumprojekta realizācijas rezultātā tiks pārtraukta bērnu dalīšana pēc dzimšanas gadiem un līdz ar to tiks nodrošināti sociāli taisnīgi ģimenes valsts pabalsta izmaksas principi.

Neattīstot ģimenes valsts pabalsta sistēmu:

1.Turpināsies pasliktināties ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļi;

2.Palielināsies bērnu skaits, kuriem liegtas pilnvērtīgas attīstības iespējas;

3.Joprojām palielināsies bērnu skaits bērnu namos, pamesto bērnu skaits;

4.Netiks nodrošināta bērnu invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā;

5.Palielināsies jauniešu skaits, kuri nespēj iesaistīties sabiedrības sociāli ekonomiskajā attīstībā (analfabētisma, nepietiekošas izglītības u.c. iemeslu dēļ);

6.Netiks nodrošināts kvalitatīvs un kvantitatīvs sabiedrības ataudzes process (neapmierinoši materiāli apstākļi ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc 36% vīriešu un 30% sieviešu nevēlas bērnus – ANO Iedzīvotāju fonda 1997.gada pētījums);

7.Sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze. Minētais liecina par ģimenes pabalsta sistēmas attīstības un ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanas nozīmīgumu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais

gads

2003

Trīs nākamie gadi

2004 2005 2006

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas

palielinājums:

+2238

pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra 4,25 lati (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). Ja norma stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
+6593

pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim 4,25 lati (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). Ja norma stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri
+7451

pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 6 lati (par 2.bērnu 1,2, par 3.bērnu 1,6 reizes, par 4. un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks pabalsts). Ja norma stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri

+6587

+6265

3. Finansiālā ietekme

Ilgtermiņā grozījumi nodrošina ģimenes valsts pabalsta sistēmas stabilitāti.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

+2238

+6593

+7451

+6587

+6265

No 01.01.2003. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

No 01.01.2004. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). No 01.01.2005. par pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.

Aprēķinot bērna kārtas numuru ģimenē izmantots pieņēmums ka pirmie bērni ģimenē ir 50,6% , otrie bērni ir 33,6%, trešie bērni ir 10,7%, ceturtie un nākamie bērni ģimenē ir 5,1% no kopējā pabalstu saņēmēju skaita.

2003 gadā:

((281819*50.6%*4.25*12)+(281819*33.6%*4.25*12*1.2)+(281819*10.7%*4.25*12*1.6)+(281819*5.1%*4.25*12*1.8))+((184899*50.6%*6.00*12)+(184899*33.6%*6.00*12*1.2)+(184899*10.7%*6.00*12*1.6)+(184899*5.1%*6.00*12*1.8))= 32 452 939,58 Ls

2004.gadā:

((70217*50.6%*4.25*12)+(70217*33.6%*4.25*12*1.2)+(70217*10.7%*4.25*12*1.6)+(70217*5.1%*4.25*12*1.8))+((382359*50.6%*6.00*12)+(382359*33.6%*6.00*12*1.2)+(382359*10.7%*6.00*12*1.6)+( 382359*5.1%*6.00*12*1.8))= 36 468 214,56 Ls

2005 gadā:

(438380*50.6%*6.00*12)+(438380*33.6%*6.00*12*1.2)+(438380*10.7%*6.00*12*1.6)+(438380*5.1%*6.00*12*1.8)=36 998 553,71 Ls

2006 gadā: (425239*50.6%*6.00*12)+(425239*33.6%*6.00*12*1.2)+(425239*10.7%*6.00*12*1.6)+(425239*5.1%*6.00*12*1.8)=35 889 519,07 Ls

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā jaunu normatīvu aktu izdošana un grozījumu izdarīšana citos normatīvajos aktos nav nepieciešama.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās apdrošināšanas padomi, kuras sastāvā ietilpst arī arodbiedrību pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšanu atbalsta.

3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama. Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts negroza esošo kārtību. Likuma “Par sociālo palīdzību’’ 15.pants paredz pirmstiesas sūdzību izskatīšanas kārtību, proti, ka jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, savukārt tās lēmumu tiesā.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

I.Baranovska, 7021558

D.Trušinska, 7021557

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Saskaņā ar 17.12.1998. Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā ''Par sociālo palīdzību'' par bērniem, kuri dzimuši 1999.gada 1.janvārī un vēlāk ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 20% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (patreiz - Ls 6,00), par otro bērnu 1,2 reizes lielāks - Ls 7,20, par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks - Ls 9,60, bet par ceturto bērnu un nākamajiem 1,8 reizes lielāks - Ls 10,80. Tanī pat laikā par bērniem, kuri dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, ģimenes valsts pabalsta apmērs kopš 1996.gada 1.augusta ir palicis iepriekšējā līmenī: par pirmo bērnu ģimenē - Ls 4,25; par otro bērnu 1,2 reizes lielāks - Ls 5,10; par trešo bērnu 1,6 reizes lielāks - Ls 6,80; par ceturto bērnu un nākamajiem 1,8 reizes lielāks - Ls 7,65. Ģimenes, kuras audzina līdz 1999.gada 1.janvārim dzimušus bērnus, šāda pieeja (minētās krasi izteiktās atšķirības pabalstu apmēros, kā arī zemāks ģimenes valsts pabalsta apmērs), neapmierina, tā tiek uzskatīta par diskriminējošu un sociāli netaisnīgu.
2. Tiesību akta projekta būtība		Likumprojekts ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’’’, kas sagatavots, lai nodrošinātu 2000.gada 30.novembrī Saeimā pieņemtā likuma ‘’Grozījumi likumā ‘’Par sociālo palīdzību’’’’ pārejas noteikumu 9.punktā dotā uzdevuma izpildi, paredz ģimenes valsts pabalsta sistēmas pilnveidošanu, piedāvājot trīs gadu laikā vienādot ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmajiem bērniem ģimenē, kā rezultātā vienādosies arī pabalstu apmēri par otrajiem, trešajiem, ceturtajiem un nākamajiem bērniem ģimenē, neatkarīgi no viņu dzimšanas gada.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Palielināsies valdības izdevumi, kā rezultātā paaugstināsies ģimeņu pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojektam ir tieša ietekme uz ģimeņu dzīves līmeni. Laikā no 01.01.1996., kad tika ieviesta patreizējā ģimenes pabalstu sistēma, līdz 31.12.2001. ģimenes valsts pabalsta vērtība, salīdzinot ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām, ir kritusies par 21%, kā rezultātā samazinājusies arī pabalsta atbalstošā loma. Kaut gan jāatzīmē, ka arī patreizējā situācijā, kad ģimenes ar bērniem asociējas ar nabadzību un tikai 9% bērnu dzīvo mājsaimniecībās, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedz pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību (83 Ls), un zem krīzes iztikas minimuma (38,23 Ls) dzīvo 90% ģimeņu ar trim un vairāk bērniem, 78% - ar diviem bērniem un 70% ģimeņu ar vienu bērnu, minētais pabalsts lielākajai daļai ģimeņu veido būtisku un daudzām ģimenēm pat galveno ienākuma daļu (LZA Ekonomikas institūta 1999.gada pētījuma ‘’Par ģimenes situāciju Latvijā’' dati). Likumprojekta realizācijas rezultātā – ģimenēm, kuras audzina līdz 01.01.1999. dzimušus bērnus, ienākums, ko veido ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu, paaugstināsies par 41%, kas palielinās šo ģimeņu kopējo ienākuma līmeni. Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums īpaši pozitīvi ietekmēs ģimeņu ar trim un vairāk bērniem finansiālo stāvokli [lielas daļas ģimeņu, kurās ir 3 un vairāk bērni, dzīves vieta ir lauku rajoni, kur bezdarba līmenis, salīdzinot ar vidējo bezdarba līmeni valstī, ir ļoti augsts: Rēzeknes rajonā – 26,4%, Balvu rajonā – 21,7%, Krāslavas rajonā - 21,6%, Preiļu rajonā –20,3% u.c.(dati par 2001.gada februāri)]. Ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums būtiski atvieglos bērnu uzturēšanu arī pārējās ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki (īpaši gados jauni vecāki- bezdarbnieki vecumā no 18-25 gadiem, ilgstoši bezdarbnieki u.c.). Tāpat ģimenes valsts pabalsta paaugstinājums palielinās ģimeņu, kurās audzina bērnus invalīdus (personas ar īpašām vajadzībām), ienākumus; būtiski tiks atbalstīti tie pensionāri, kuri dažādu iemeslu dēļ audzina savus mazbērnus. Ļoti nozīmīga ģimenes valsts paaugstināšana ir personām, kuras vienas audzina bērnus. Jāatzīmē, ka Latvijā 1999.gadā 39,1% no dzimušajiem bērniem dzimuši laulībā nesastāvošām sievietēm. Bez tam likumprojekta realizācijas rezultātā tiks pārtraukta bērnu dalīšana pēc dzimšanas gadiem un līdz ar to tiks nodrošināti sociāli taisnīgi ģimenes valsts pabalsta izmaksas principi. Neattīstot ģimenes valsts pabalsta sistēmu: 1.Turpināsies pasliktināties ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļi; 2.Palielināsies bērnu skaits, kuriem liegtas pilnvērtīgas attīstības iespējas; 3.Joprojām palielināsies bērnu skaits bērnu namos, pamesto bērnu skaits; 4.Netiks nodrošināta bērnu invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā; 5.Palielināsies jauniešu skaits, kuri nespēj iesaistīties sabiedrības sociāli ekonomiskajā attīstībā (analfabētisma, nepietiekošas izglītības u.c. iemeslu dēļ); 6.Netiks nodrošināts kvalitatīvs un kvantitatīvs sabiedrības ataudzes process (neapmierinoši materiāli apstākļi ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc 36% vīriešu un 30% sieviešu nevēlas bērnus – ANO Iedzīvotāju fonda 1997.gada pētījums); 7.Sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze. Minētais liecina par ģimenes pabalsta sistēmas attīstības un ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanas nozīmīgumu kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads 2003	Trīs nākamie gadi 2004 2005 2006			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas palielinājums:
	+2238 pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra 4,25 lati (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). Ja norma stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.	+6593 pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim 4,25 lati (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). Ja norma stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri	+7451 pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 6 lati (par 2.bērnu 1,2, par 3.bērnu 1,6 reizes, par 4. un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks pabalsts). Ja norma stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri	+6587	+6265
3. Finansiālā ietekme	Ilgtermiņā grozījumi nodrošina ģimenes valsts pabalsta sistēmas stabilitāti.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	+2238	+6593	+7451	+6587	+6265
No 01.01.2003. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1994.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pirms 1994.gada 1.janvāra 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). No 01.01.2004. par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši pēc 1988.gada 1.janvāra, ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri dzimuši līdz 1988.gada 1.janvārim 4,25 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu). No 01.01.2005. par pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).	Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados. Aprēķinot bērna kārtas numuru ģimenē izmantots pieņēmums ka pirmie bērni ģimenē ir 50,6% , otrie bērni ir 33,6%, trešie bērni ir 10,7%, ceturtie un nākamie bērni ģimenē ir 5,1% no kopējā pabalstu saņēmēju skaita. 2003 gadā: ((28181950.6%4.2512)+(28181933.6%4.25121.2)+(28181910.7%4.25121.6)+(2818195.1%4.25121.8))+((18489950.6%6.0012)+(18489933.6%6.00121.2)+(18489910.7%6.00121.6)+(1848995.1%6.00121.8))= 32 452 939,58 Ls 2004.gadā: ((7021750.6%4.2512)+(7021733.6%4.25121.2)+(7021710.7%4.25121.6)+(702175.1%4.25121.8))+((38235950.6%6.0012)+(38235933.6%6.00121.2)+(38235910.7%6.00121.6)+( 3823595.1%6.00121.8))= 36 468 214,56 Ls 2005 gadā: (43838050.6%6.0012)+(43838033.6%6.00121.2)+(43838010.7%6.00121.6)+(4383805.1%6.00121.8)=36 998 553,71 Ls* 2006 gadā: (42523950.6%6.0012)+(42523933.6%6.00121.2)+(42523910.7%6.00121.6)+(4252395.1%6.00121.8)=35 889 519,07 Ls*

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojekta pieņemšanas gadījumā jaunu normatīvu aktu izdošana un grozījumu izdarīšana citos normatīvajos aktos nav nepieciešama.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās apdrošināšanas padomi, kuras sastāvā ietilpst arī arodbiedrību pārstāvji.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšanu atbalsta.
3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana nav nepieciešama. Likuma izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Likumprojekts negroza esošo kārtību. Likuma “Par sociālo palīdzību’’ 15.pants paredz pirmstiesas sūdzību izskatīšanas kārtību, proti, ka jebkuram indivīdam ir tiesības Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles lēmumu pārsūdzēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, savukārt tās lēmumu tiesā.