12d

Projekts

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS LIKUMS

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi.

1.pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

  1. reģionālā attīstība - sociālās un ekonomiskās situācijas labvēlīgas izmaiņas visā valsts teritorijā vai atsevišķās tās daļās;

  2. reģionālās attīstības politika - valdības politikas galvenie pamatprincipi, attīstības mērķi, prioritātes un rīcības virzieni, kas nodrošina valsts reģionālo attīstību saistībā ar atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstību.

  1. pants. Likuma mērķis.

Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

3.pants. Likuma uzdevumi.

Likuma uzdevumi ir:

  1. nodrošināt reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta sistēmas izveidošanu;

  2. radīt labvēlīgu vidi tautsaimniecības un uzņēmējdarbības dinamiskai, daudzpusīgai, ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai reģionos;

  3. noteikt reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanas avotus.

4.pants. Reģionālā attīstības atbalsta pasākums.

Reģionālās attīstības atbalsta pasākums ir programma vai atsevišķs projekts, kuru īsteno likuma mērķa sasniegšanai.

5.pants. Reģionālās attīstības pamatprincipi.

Reģionālās attīstības plānošanas, vadības, ieviešanas, finansēšanas, uzraudzības un novērtēšanas procesā ievēro šādus pamatprincipus:

  1. koncentrācijas princips – reģionālās attīstības atbalstam novirzītā

finansējuma koncentrēšana noteiktu prioritāro mērķu sasniegšanai;

2) programmēšanas princips – reģionālās attīstības atbalsta pasākumus īsteno pamatojoties uz nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī izstrādātajiem reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentiem, kas nosaka attīstības prioritātes un atbalsta pasākumu kopumu;

  1. partnerības princips – nodrošina sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, plānošanas reģionu padomēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmējiem;

  2. papildinātības princips – valsts reģionālās attīstības politikā noteiktās prioritātes finansē no valsts budžeta ar pašvaldību, ārvalstu finansu palīdzības, juridisku un fizisku personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī noteiktās prioritātes finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta ar valsts, ārvalstu finansu palīdzības, juridisko un fizisko personu iemaksu un ziedojumu līdzdalību, dažādu līmeņu reģionālās attīstības atbalsta finansējums ir savstarpēji papildinošs un neaizstāj viens otru;

  3. atklātības princips – reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu lēmumu pieņemšanas process ir atklāts un sabiedrību informē par reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu pieejamību un sasniegtajiem rezultātiem;

6) subsidiaritātes princips – publiskās varas pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt pienākumu efektīvu īstenošanu zemākā pārvaldes līmenī;

7) ilgtspējības princips - nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, un dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu.

6.pants. Plānošanas reģioni.

  1. Reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveido Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionus.

  2. Piecu plānošanas reģionu teritorijas nosaka Ministru kabinets.

 

II nodaļa. Reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumenti.

7.pants. Politikas plānošanas dokumenti.

  1. Reģionālo attīstību īsteno saskaņā ar šādiem savstarpēji saskaņotiem politikas plānošanas dokumentiem - valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu, nacionālām vai nozaru attīstības programmām, plānošanas reģionu attīstības programmām, rajona pašvaldību attīstības programmām un vietējo pašvaldību attīstības programmām.

  2. Valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu, nacionālā plānojuma, nacionālā attīstības plāna, nacionālo vai nozares attīstības programmu, plānošanas reģiona, rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādes, ieviešanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes.

Valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadiem) politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti reģionālās attīstības politikas galvenie pamatprincipi, reģionālās attīstības mērķi un prioritātes.

9.pants. Nacionālais plānojums.

Nacionālo plānojumu regulē Teritorijas plānošanas likums.

10.pants. Nacionālais attīstības plāns.

  1. Nacionālais attīstības plāns ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas analizē sociālekonomisko situāciju, nosaka reģionālās attīstības mērķus un prioritātes, atbalsta pasākumus noteikto mērķu īstenošanai, un izpildei nepieciešamos finansu līdzekļus.

  2. Nacionālā attīstības plānā iekļautajiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem piešķir finansējumu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzētajiem finansu līdzekļiem, no pašvaldību budžeta un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem.

  3. Nacionālo attīstības plānu izstrādā saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem attīstības mērķiem un prioritātēm un, ievērojot plānošanas reģionu attīstības programmu noteiktās attīstības prioritātes un konkrēto pasākumu kopumu.

11.pants. Nacionālā vai nozares attīstības programma.

  1. Nacionālā vai nozares attīstības programma ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments noteiktā jomā, kas nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.

  2. Nacionālo vai nozares attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu un nacionālo attīstības plānu.

12.pants. Plānošanas reģiona attīstības programma.

  1. Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

  2. Plānošanas reģiona attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar valsts reģionālās attīstības pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu.

  3. Plānošanas reģiona attīstības programmu apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padome.

13.pants.Rajona pašvaldības attīstības programma.

  1. Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā rajona pašvaldībā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās rajona pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

  2. Rajona pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās rajona pašvaldības teritorijas plānojumu un tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā rajona pašvaldība.

  3. Rajona pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

14.pants. Vietējās pašvaldības attīstības programma.

  1. Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā katrā vietējā pašvaldībā un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgās vietējās pašvaldības attīstības prioritātes un ietver konkrētu pasākumu kopumu.

  2. Vietējās pašvaldības attīstības programmu izstrādā un īsteno saskaņoti ar attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tās rajona pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā vietējā pašvaldība.

  3. Vietējās pašvaldības attīstības programmu apstiprina attiecīgās pašvaldības padome (dome).

 

III nodaļa. Publisko institūciju kompetence.

15.pants. Ministru kabinets.

(1) Ministru kabinets apstiprina valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālās vai nozaru attīstības programmas.

(2)Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas un novērtēšanas kārtību.

16.pants. Nacionālā reģionālās attīstības padome.

  1. Reģionālās attīstības koordinācijai valstī Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi.

  2. Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finansu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs un plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai to norīkotie pārstāvji.

  3. Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

  4. Nacionālā reģionālās attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

    1. koordinē valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu un nacionālā plānojuma izstrādi;

    2. izvērtē nacionālo attīstības plānu pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā;

    3. izvērtē nacionālā attīstības plāna un plānošanas reģionu attīstības programmu savstarpējo atbilstību un lemj par priekšlikumiem šo programmu savstarpējai saskaņošanai;

    4. nodrošina reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu saskaņotību starp nozarēm un reģioniem;

    5. koordinē reģionālās attīstības plānošanas un atbalsta pasākumu īstenošanu;

    6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

  5. Atsevišķu jautājumu risināšanai Nacionālā reģionālās attīstības padome var izveidot apakšpadomes.

17.pants. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde.

  1. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu.

  2. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde īsteno šādas funkcijas:

  1. izstrādā valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes;

  2. īsteno reģionālās attīstības politiku, plānojot un koordinējot reģionālās attīstības, tai skaitā Eiropas Savienības strukturālo instrumentu līdzfinansētos pasākumus, kā arī nodrošina tās uzraudzību;

  3. nodrošina reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietekmes novērtēšanu;

  4. vada nacionālā plānojuma un nacionālā attīstība plāna izstrādi saskaņoti ar plānošanas reģionu attīstības programmām;

  5. koordinē rajona un vietējo pašvaldību attīstības programmu izstrādi;

  6. nodrošina Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbību un veic tās sekretariāta funkcijas;

  7. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

18.pants. Plānošanas reģiona attīstības padome.

  1. Plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padomi.

(2) Plānošanas reģiona attīstības padomi veido plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību izvirzīti pieci pārstāvji un pieci Ministru kabineta pilnvaroti pārstāvji.

  1. Plānošanas reģiona attīstības padomi vada viens no pieciem pašvaldību izvirzītajiem pārstāvjiem.

 

(4) Plānošanas reģiona attīstības padomes sēdes ir atklātas un tajās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties valsts pārvaldes iestāžu, starptautisko institūciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību pārstāvji.

 

(5) Plānošanas reģiona attīstības padome īsteno šādas funkcijas:

  1. nosaka plānošanas reģiona ilgtermiņa attīstības galvenos pamatprincipus, attīstības mērķus un prioritātes;

  2. nodrošina plānošanas reģiona attīstības koordināciju atbilstoši reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm;

  3. vada un uzrauga plānošanas reģiona attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu;

  4. nodrošina pašvaldību sadarbību un plānošanas reģiona sadarbību ar nacionālā līmeņa institūcijām reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā;

  5. apstiprina Plānošanas reģiona attīstības padomes nolikumu;

  6. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

19.pants. Plānošanas reģiona attīstības aģentūra.

(1) Attiecīgajā reģionā ietilpstošās pašvaldības Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā izveido pašvaldību kopīgo aģentūru - Plānošanas reģiona attīstības aģentūru.

(2) Plānošanas reģiona attīstības aģentūra īsteno šādas funkcijas:

  1. sadarbībā ar pašvaldībām un valsts institūciju teritoriālām iestādēm izstrādā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošina to saskaņotību ar nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nacionālajām vai nozaru attīstības programmām, un nodrošina to ieviešanas vadību;

  2. koordinē un veicina plānošanas reģiona reģionālās attīstības atbalsta pasākumu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

  3. izvērtē un sniedz atzinumus par vietējo pašvaldību un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iesniegtajiem projektu pieteikumiem valsts atbalsta saņemšanai;

  4. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(3) Plānošanas reģiona attīstības aģentūras nolikumu apstiprina pašvaldības dome (padome).

 

IV nodaļa. Reģionālās attīstības finansēšana.

20.pants. Reģionālās attīstības finansēšanas avoti.

Reģionālās attīstības atbalsta pasākumus finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, juridisko un fizisko personu iemaksām un ziedojumiem.

21.pants. Reģionālais fonds.

  1. Reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu. Reģionālā fonda darbību pārrauga par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs.

  2. Reģionālā fondā ieskaitītos līdzekļus prioritāri var novirzīt īpaši atbalstāmo teritoriju paātrinātas attīstības veicināšanai.

  3. Reģionālā fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

22.pants. Reģionālās attīstības finansējuma piešķiršana.

  1. Reģionālās attīstības finansējumu piešķir reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem, kas atbilst reģionālās attīstības politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem galvenajiem pamatprincipiem, mērķiem un prioritātēm.

  2. Reģionālās attīstības finansējumam, kas uzskatāms par valsts atbalstu, piemēro likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”.

  3. Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un kārtību, kādā notiek Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma vadība.

 

V nodaļa. Īpaši atbalstāmā teritorija.

23.pants. Īpaši atbalstāmā teritorija.

Īpaši atbalstāmā teritorija ir teritorija, kurā ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences vai viena no šīm tendencēm un kurām saskaņā ar šo likumu piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

24.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statuss.

Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas mērķis ir radīt iespējas ekonomiski vāju vai mazāk labvēlīgu teritoriju paātrinātai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā.

25.pants. Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršana un atcelšana.

  1. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu.

  2. Īpaši atbalstāmās teritorijas statusu pārskata ik pēc septiņiem gadiem.

Pārejas noteikumi.

1. Ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 1999, 10.nr.).

2. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu teritorijām.

3. Sešu mēnešu laikā pēc piecu plānošanas reģionu teritoriju noteikšanas pašvaldības izveido Plānošanas reģionu attīstības padomes, Plānošanas reģionu attīstības aģentūras un izvirza Plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus vai to pārstāvjus darbam Nacionālajā reģionālās attīstības padomē.

4. Likuma II nodaļas stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus apstiprina trīs gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

5. Likuma 15.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā noteiktos Ministru kabineta noteikumus pieņem sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās.

 

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

Likums Saeimā pieņemts…

Valsts prezidente V.Vīķe - Freiberga

Rīgā, 2001.gada…

Tiesību akta projekta

“Reģionālās attīstības likums”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijai pavērsies iespējas līdzdarboties ES reģionālās un strukturālās politikas procesos, kas ļaus nodrošināt ātrāku Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāju tuvināšanos vidējam ES dalībvalstu līmenim. Lai Latvija kā iestāšanās ES kandidātvalsts varētu sekmīgi strādāt ar ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, kā arī potenciāli pēc iestāšanās ES veiksmīgi apgūt ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, būtiska ir atbilstošas institucionālās struktūras un likumdošanas izstrāde šajā jomā. Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā pagājušā gada novembrī Latvijai ir izteikta kritika par minimālu progresu reģionālās politikas jomā un norādīts uz to, ka joprojām pastāv nopietnas grūtības šajā jomā, kā arī uz nepieciešamību turpināt darbu pie administratīvās kapacitātes celšanas un atbilstoša juridiskā ietvara izstrādes. EK norādīja, ka precīzi jānosaka atbildību sadalījumus reģionālās attīstības jomā Latvijas administrācijas centrālajā līmenī, kā arī citos līmeņos. Latvijai ir jānosaka centrālā līmeņa institūcija, kas būtu atbildīga par ES struktūrfondu vadību.

Šī gada martā saņemtajā ES kopējā pozīcijā par Latvijas sarunu pozīciju 21.sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” norādīts, ka patreizējā Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana neatbilst ES struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar ES struktūrfondiem. ES atzīmē, ka Latvijai ir nepieciešams veidot institucionālo ietvaru par atbildību dalījumu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansu līdzekļu programmēšanā un īstenošanā, kā arī jāstiprina un jāattīsta iesaistīto institūciju kapacitāte.

2001.gada 29.marta Valsts sekretāru sanāksmē tika uzsaukts Reģionālās attīstības likuma projekts, savukārt, šī gada 5.aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē tika uzsaukts Teritorijas plānošanas likuma projekts, Grozījumi Ministriju iekārtas likumā un Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā.

2001.gada 18.jūnija Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēja Reģionālās attīstības likuma projektu, Teritorijas plānošanas likuma projektu, likuma projektu "Grozījumi Ministriju iekārtas likumā" un likuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā".

2001.gada 10.jūlija sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu institucionālo ietvaru ES strukturālo instrumentu vadībai un reģionālās politikas koordinācijai valstī, iekļaut Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu Finansu ministrijas struktūrā un veikt Finansu ministrijas reorganizāciju. Ministru kabinets uzdeva īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sadarbībā ar Finansu ministriju līdz 2001.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā minēto institūciju reorganizācijai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

2. Tiesību akta projekta būtība

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu. Minētais likums definē to, kas ir reģionālās attīstības politika un reģionālā attīstība, kāds ir tās mērķis un pamatprincipi. Īpašs uzsvars likumā ir likts uz politikas plānošanas dokumentu sistēmas sakārtošanu un institucionālo ietvaru reģionālās attīstības jautājumu risināšanai nacionālajā un plānošanas reģionu līmenī. Bez tam, likums definē pamatnosacījumus reģionālās attīstības finansēšanai. Līdz ar minētā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, nr.13; 1999, nr.10). Likuma par "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" pamatnormas ir iestrādātas Reģionālās attīstības likuma projektā. Paralēli ar šo likumprojektu ir izstrādāts arī Teritorijas plānošanas likuma projekts, kas nosaka teritorijas telpiskās plānošanas kārtību nacionālā, plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī. Līdz ar Teritorijas plānošanas likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs Teritorijas attīstības plānošanas likums (Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1998, nr. 23).

Saskaņā ar šī gada 10.jūlija Ministru kabineta sēdē nolemto, papildus Reģionālās attīstības likuma projektam ir izstrādāti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi Finansu ministrijas nolikumā, Teritorijas plānošanas likuma projekts un grozījumi tajos normatīvajos aktos, kuros ietverti Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta pienākumi un tiesības.

Tā kā Reģionālās attīstības likuma projekts un Teritorijas plānošanas likuma projekts ir izstrādāti vienlaicīgi, ar mērķi sakārtot likumdošanas un institucionālo ietvaru reģionālās attīstības un ES strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tad šie normatīvo aktu projekti jāskata kā savstarpēji saistīta likumdošanas pakete, skatot abus minētos likumprojektus vienlaicīgi ar š.g. Ministru kabineta 10.jūlija sēdes lēmuma izpildei (prot. Nr.32 40.paragrāfs) nepieciešamajiem normatīvo aktu projektiem.

Reģionālās attīstības likums tiešā veidā risinās anotācijas 1.punktā “Pašreizējās situācijas raksturojums” norādītās problēmas un līdz ar šā likuma stāšanos spēkā tiks sperts būtisks un nepieciešams solis reģionālās attīstības jomas sakārtošanā, kas atstās pozitīvu ietekmi uz situāciju Latvijas tautsaimniecībā, kā arī uz Latvijas pozīciju sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

 

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Kā ļoti būtisks likuma normu ieviešanas efekts ir jāmin tas, ka, sakārtojot sistēmu, kādā tiek plānota un īstenota reģionālā atbalsta politika, tiks mērķtiecīgāk un efektīvāk izlietoti valsts budžeta un ārvalstu palīdzības (tai skaitā ES struktūrfondu) finansu resursi, kas tiek novirzīti dažādiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem. Tas, savukārt, pārskatāmā nākotnē ļaus panākt, lai valsts attīstības rādītāji (IKP, pievienotās vērtības daļa produkcijas cenā, darba atalgojums, pirktspēja, investīciju un uzkrājumu līmenis) tuvinātos ES dalībvalstu vidējiem rādītājiem notiekot gan ārējai konverģencei starp Latviju un ES, gan iekšējai konverģencei starp dažādām teritorijām valsts iekšienē. Tas ļautu samazināt atpalikušo reģionu skaitu un celt visu valsts iedzīvotāju labklājību.

Lielākais likuma normu ieviešanas efekts uz ekonomiskās izaugsmes tempiem ir paredzams tieši atpalikušajos Latvijas reģionos, bet, neapšaubāmi, likuma normu ieviešanai būs pastarpināta ietekme arī uz ekonomiskā ziņā labvēlīgām valsts teritorijām: pirktspējas pieaugums un kopējā noieta tirgus palielināšanās ir starp galvenajiem valsts ekonomiskās augšupejas garantiem. Šī izaugsme nozīmē Latvijas makroekonomiskās attīstības radītāju ātrāku tuvināšanos ES vidējiem lielumiem, kas nenoliedzami ir viena no Latvijas Republikas attīstības prioritātēm.

Vienlaikus paātrinātā reģionu attīstība nevar apdraudēt sasniegto makroekonomisko stabilitāti valstī.

Tātad, likuma normu ieviešanas rezultātā varam paredzēt augstāku iekšzemes kopproduktu, lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un Latvijas reģionu savstarpējo dzīves līmeņa atšķirību samazināšanos.

Detalizētākā izklāstā tiesību akta tiešā ietekme var būt sekojoša:

    • ražošanas apjomu un sniedzamo pakalpojumu daudzuma pieaugums visā valsts teritorijā, bet, galvenokārt, atbalstāmajos reģionos;

    • nodarbinātības pieaugums un, respektīvi, bezdarba līmeņa pazemināšana atbalstāmajos reģionos;

    • Latvijas produktu kopumā un īpaši produkcijas, kas ražota atbalstāmajos reģionos, konkurētspējas pieaugums;

    • konkurētspējas pieaugums veicinās eksporta izaugsmi, bet daudzu attīstības projektu ieviešana var prasīt ievērojamu materiālu un tehnoloģijas importu, tādēļ īstermiņā tekošā konta pieauguma efekts būs nenozīmīgs;

    • ievērojamas cenu līmeņa svārstības Reģionālās attīstības likuma ieviešanas rezultātā nav paredzamas.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tā kā reģionālās attīstības atbalsta pasākumi var skart ļoti daudzas (gandrīz visas) tautsaimniecības nozares, tad juridisko un fizisko personu loks, kuru ikdienas saskarsmi ar valsts vai pašvaldību institūcijām ietekmēs minētais tiesību akts, ir ļoti plašs.

Skaidra reģionālās attīstības sistēmas definēšana, stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu sistēmas sakārtošana, institucionālā ietvara un kompetenču reģionālās attīstības jautājumu risināšanai nacionālajā un plānošanas reģionu līmenī noteikšana veicinās un atvieglos uzņēmējdarbības attīstību.

Ir paredzams, ka tiešais ieguvums no tiesību akta būs tas, ka atsevišķos jautājumos samazināsies laiks, kas uzņēmējam nepieciešams dažādu jautājumu risināšanai attiecīgajās institūcijās, būs skaidrāks un saprotamāks atbildību un kompetenču dalī jums, kā arī tiks ievērots subsidiaritātes princips, kurš ievērojami atvieglos dokumentu iesniegšanas un informācijas saņemšanas procesu.

Paredzamais netiešais ieguvums no minētā tiesību akta ir tas, ka ieviešot likuma normas tiks sakārtota sistēma, kādā tiek plānota un īstenota reģionālā atbalsta politika, līdz ar to uzlabosies informācijas aprite un sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to partneriem sabiedrībā, administratīvās procedūras tiks sakārtotas un vienkāršotas.

Nav paredzams, ka ieviešot minētā likuma normas uzņēmējiem rastos nepieciešamība paredzēt papildus tiešās izmaksas, lai nodrošinātu tiesību aktā noteikto prasību izpildi.

Paredzams, ka uzņēmēja netiešās izmaksas, saistībā ar laika patēriņu, kas uzņēmējam būs nepieciešams, pavadot saskarsmē ar valsts vai pašvaldību institūcijām, varētu samazināties.

3. Sociālo seku izvērtējums

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt valsts līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, ievērojot teritorijas un tās daļu īpatnības un attīstības iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabas un kultūrvides raksturīgās īpatnības un attīstības potenciālu.

Līdz ar to tiesību akta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs tieša un tas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus (visas demogrāfiskās, sociālās un mērķa grupas). Sagaidāmā tiesību akta ietekme izpaudīsies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanā, kas sevī ietver iedzīvotāju vidējā ienākuma pieaugumu, infrastruktūras tālāku attīstību un optimizāciju, pakalpojuma tīkla attīstīšanu, kā arī jaunu darba vietu radīšanu, bezdarba līmeņa samazinājumu, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu u.c. izpausmes.

4. Ietekme uz vidi

Likuma projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

Netiešā veidā minētā likumprojekta ietekme uz vidi varētu būt tikai pozitīva, jo likuma nodaļa par stratēģiskajiem attīstības plānošanas dokumentiem nosaka, ka stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā nepieciešams ņemt vērā teritorijas plānojumu nacionālā, reģionālo (rajonu) pašvaldību un vietējo pašvaldību līmenī.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

Tūkst. Ls

 

Rādītāji

Kārtējais

Gads

 

Trīs nākamie gadi

 

*)
  1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    2.  

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

  • Izmaiņas budžeta izdevumos

    •  

    Nepieciešams pārdalīt finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas 01.00.00 "Nozaru vadība" 34604 latu un iekļaut programmas 04.00.00 "Reģionālās attīstības plānošana" finansējumu 154 081 latu Finansu ministrijas budžetā.

    *1)

     

     

     

     

    188,7

     

     

     

     

     

     

    188,7

     

     

     

     

    188,7

    Nepieciešams pārdalīt finansējumu no Ekonomikas ministrijas programmas 01.00.00 "Nozares vadība" 9366 latu un pilnā apjomā iekļaut programmas 11.00.00 "Īpaši atbalstāmo reģionu attīstības" finansējumu 992 000 latu Finansu ministrijas budžetā.

     

    Likumprojektā noteikto saistību īstenot plānošanu reģionālā un pašvaldību līmenī izpildei ir nepieciešams paredzēt turpmākajiem gadiem finansējumu 500 000 latu*2 kā mērķdotāciju pašvaldībām programmai 04.00.00 "Mērķdotācijām pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānošanai", kā arī finansējumu no dotācijām pašvaldībām 250 000 latu apmērā kā dotāciju reģionālās attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai.*3

  • Finansiālā ietekme.

    •  

  • Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

    •  

  • Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins*

    • Skatīt pielikumā.

    *4detalizēts finansējuma pamatojuma aprēķins Finansu ministrijai

    1001,4

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

    1001,4

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    1001,4

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    750

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    *1) pašvaldību teritoriālās plānošanas funkciju izpildei plānoti 46 000 latu, kas saskaņā ar 05.12.2000 MK sēdē nolemto (prot.Nr.57 38.paragrāfs 2.punkts) tiks saglabāta VARAM kompetencē.

    *2) skatīt, pielikumu Nr.1.

    *3) skatīt, pielikumu Nr.2 (norādītā summa ir iezīmēta 2002.gada valsts budžeta "mērķa griestos").

    *4) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada.

    IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Papildus jāpieņem:

    1. Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 3.jūnija noteikumos Nr.194 "Finansu ministrijas nolikums".

    1. Teritorijas plānošanas likums.

    2. Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta reorganizāciju un Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes izveidošanu";

    3. Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Teritorijas attīstības plānošanas centrs" reorganizāciju";

    4. Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 19.augusta noteikumos Nr.304 "Ekonomikas ministrijas nolikums";

    5. Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 30.septembra noteikumos Nr.338 "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums";

    6. Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.134 "Nacionālā attīstības plāna vienības nolikums";

    7. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.265 "Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis un muitas maksājumi piemērojami dāvinājumiem - ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumiem, preču piegādēm un pakalpojumiem";

    8. Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.242 "Divpusējās ārvalstu finansu palīdzības projektu reģistrācijas kārtība";

    9. Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 31.oktobra instrukcijā Nr.3 "Kārtība, kādā tiek sagatavoti pieteikumi un pieņemts lēmums par Latvijas piedalīšanos Eiropas Kopienas programmās".

    Likuma projektā ietverti šādi deleģējumi Ministru kabinetam:

    1. 6.panta otrā daļa - Ministru kabinets nosaka piecu plānošanas reģionu teritorijas;

    2. 7.panta otrā daļa - Ministru kabinets nosaka valsts reģionālās attīstības pamatnostādņu, nacionālā attīstības plāna, nacionālo vai nozares attīstības programmu, plānošanas reģiona, rajona un vietējo pašvaldību attīstības plānu izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

    3. 15.panta pirmā daļa - MK apstiprina valsts reģionālās attīstības pamatnostādnes, nacionālo attīstības plānu, nacionālo plānojumu un nacionālās vai nozares attīstības programmas;

    4. 15.panta otrā daļa - Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu uzraudzības un novērtēšanas kārtību;

    5. 16.panta trešā daļa - Ministru kabinets apstiprina Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikumu;

    6. 17.panta trešā daļa - Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikumu apstiprina MK;

    7. 21.panta trešā daļa - Reģionālā fonda nolikumu apstiprina MK;

    8. 22.panta trešā daļa - Ministru kabinets nosaka reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību un kārtību, kādā notiek ES struktūrfondu finansējuma vadība pēc iestāšanās ES;

    9. 25.panta pirmā daļa - Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un atceļ īpaši atbalstāmās teritorijas statusu;

    10. Likuma II nodaļā noteiktos stratēģiskos attīstības plānošanas dokumentus apstiprina trīsgadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

    11. Pārejas noteikumu 5.punkts - Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pieņem likuma 15.panta otrajā daļā un 22.panta trešajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

    V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

    1. Saistības pret Eiropas Savienību

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Pagājušā gada 5. decembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadībā izstrādātā Latvijas Republikas iestāšanās ES sarunu oficiālā nostāja sadaļā “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti”. Sarunu pozīcijā norādīts, ka Latvija ir gatava līdz iestāšanās brīdim ES pilnībā ieviest Acquis communautaire reģionālās attīstības un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tajā skaitā Acquis communautaire, kas pieņemts 1999. un 2000.gadā.

    Latvijas iestāšanās ES sarunu pozīcija tika atvērta sarunām šī gada 30.martā Briselē notikušo Latvijas iestāšanās ES sarunu laikā. Savukārt, šī gada martā Latvija saņēma ES kopējo pozīciju, kurā norādīts uz vairākām jomām, kas Latvijas pusei jāsakārto, lai sarunu process iepriekšminētajā sarunu sadaļā būtu veiksmīgs. ES pozīcijā norādīts, ka patreizējā Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana neatbilst ES struktūrfondu likumdošanas prasībām attiecībā uz gatavošanos darbam ar ES struktūrfondiem. ES sagaida no Latvijas puses detalizētu plānu un laika grafiku likumdošanas ietvara izveidošanai un normatīvo aktu apstiprināšanai, kas noteiktu ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda praktisko ieviešanu.

    Reģionālās attīstības likumam būtu jāstājas spēkā 2002.gada 1.janvārī, lai Spānijas prezidentūras laikā 2002.gada pirmajā pusgadā varētu slēgt sarunu sadaļu un, jau sākot ar 2003.gadu Latvijas Republika būtu gatava darbam ar ES struktūrfondiem.

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    Līdz ar Reģionālās attīstības likuma stāšanos spēkā, tiks uzlabota koordinācija ar Apvienotajām Nācijām (United Nations), Pasaules Banku (World Bank), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (European Bank for Reconstruction and Development) un citām starptautiskajām organizācijām reģionālās attīstības līdzekļu piesaistē.

    3. Atbilstības izvērtējuma tabula

    Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

    Acquis communautaire

    1. Padomes Nolikums (EK) Nr. 1260/1999, pieņemts 1999.gada 21.jūnijā, kas nosaka vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, publicēts “Eiropas Kopienu Oficiālajā vēstnesī”.

    2. Komisijas Regula (EK) Nr. 1159/2000, pieņemta 2000. gada 30. maijā par informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm veicami sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem, publicēta “Eiropas Kopienu Oficiālajā vēstnesī”.

    Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

    Likuma

    4. (3) pants

    4. (4) pants

    7.pants

    9. (1) pants

     

    9. (3) pants

    9. (4) pants

    10. (1) pants

    11. (1) pants

    12. (1) pants

    13. (1) pants

    15. (1) pants

    16. (1) pants

    17. (1) pants

    22. pants

    4. (5) pants

    PN Nr. 1260/1999

    8. (1) pants

    11. (1) pants

    13. pants

    9. (b) pants

    14. (1) pants

    16. (1) pants

    13.pants

    14. (1) pants

    14. (1) pants

    14. (1) pants

    14. (1) pants

    9.(n) pants

    9.(n) pants

    9.(n) pants

    1. un 3. panti

    PN 1159/2000 1.pants

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

    Atbilst daļēji

     

     

     

     

     

    Nolikums paredz 7 gadus

    VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

    1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

     

    Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts Reģionālās attīstības likuma projekta izstrādē iesaistīja Latvijas Pašvaldību savienības un plānošanas reģionu pārstāvjus, tādējādi Reģionālās attīstības likuma projekts izstrādāts, sadarbojoties nacionālajam un reģionālajam līmenim.

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    1. Pēc Zemgales plānošanas reģiona priekšlikuma pārformulēta 16.panta otrā daļa. Iepriekšējā likumprojekta redakcijā tika minēts, ka padomes sastāvā ir plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji, bet pēc saņemtā priekšlikuma, daļa pārformulēta norādot, ka padomes sastāvā var būt plānošanas reģionu padomju priekšsēdētāji vai to norīkotie pārstāvji.

    2. Akceptēts Rīgas reģiona attīstības aģentūras priekšlikums 6.panta pirmajā daļā svītrot “teritorijas attīstības plānošanai”, to pārformulējot “reģionālās attīstības koordinācijai un plānošanai.”

    3. Rīgas reģiona attīstības aģentūrai un Latvijas Pašvaldību savienībai ir atšķirīgs viedoklis par 18.panta otro daļu.

    3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

     

    Minētais likuma projekts tika izstrādāts ar Phare programmas tehniskās palīdzības projekta “Speciālā sagatavošanās programma darbam ar Strukturālajiem fondiem” atbalstu, piesaistot gan ES, gan vietējos konsultantus. Bez tam, Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta amatpersonas ir rekomendējušas sekojoša jumta likuma reģionālās attīstības jomā nepieciešamību, kā arī sniegušas sākotnējos ieteikumus par tā iespējamo saturu. Tāpat EK pārstāvji ir ieteikuši iepazīties ar citu ES kandidātvalstu, piemēram, Slovēnijas, paraugiem reģionālās attīstības likumdošanā.

    VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

    1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Tiesību akta izpildei tiks izveidotas šādas institūcijas:

    1. Nacionālā reģionālās attīstības padome - veic reģionālās attīstības politikas koordināciju valstī;

    2. Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde

      3. - atbildīga par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu;

    3. Plānošanas reģiona attīstības padome - plānošanas reģiona attīstības koordinācijai katrā plānošanas reģionā;

    4. Plānošanas reģiona attīstības aģentūra - ir pašvaldību kopīgā aģentūra, ko plānošanas reģiona attīstības pasākumu īstenošanai katrā plānošanas reģionā izveido Plānošanas reģiona attīstības padome Publisko aģentūru likumā noteiktajā kārtībā;

    5. Reģionālais fonds - veic atsevišķu reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanu .

    1. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

    Likums indivīda tiesības neierobežo.
  • Iespējamā sabiedrības reakcija pēc likumprojekta pieņemšanas

    • Ievērojot likuma 4.pantā iekļautos reģionālās attīstības pamatprincipus, kas veicina likumā noteikto uzdevumu realizācijā iesaistīt, uzklausīt un ņemt vērā sabiedrības viedokli, kā arī to, ka likums indivīda tiesības neierobežo un paredz sabiedrības labāku informētību par reģionālās attīstības sistēmu valstī, nav prognozējama negatīva sabiedrības reakcija, bet gan gluži pretēji – iespējamā sabiedrības reakcija par minēto jautājumu risināšanas uzsākšanu ir prognozējama pozitīva.

     

     

     

     

    Ministrs R. Zīle

     

     

     

     

    Pielikums Nr.1

     

    Reģionālās attīstības likuma projekta

    Teritorijas plānošanas likuma projekta

    anotācijām

     

     

    Finansējums mērķdotācijām pašvaldību teritorijas attīstības plānošanai ir saglabāts apmēram 2001. gada valsts budžeta apjomā (Ls 440 000), ņemot vērā šī brīža situāciju valsts budžetā, kad nozīmīga izdevumu palielināšana nav iespējama.

    Ls 500 000 ir jāparedz ikgadējai mērķdotācijai Reģionālās attīstības likuma un Teritorijas attīstības likuma projektos paredzēto plānošanas dokumentu izstrādes pasākumu līdzfinansēšanai. No šiem līdzekļiem ikgadēji var paredzēt mērķdotācijas pieciem plānošanas reģioniem Ls 25 000 apjomā katram, astoņām (no 33) rajona un republikas pilsētu pašvaldībām Ls 15 000 apjomā katrai, 36 (no apmēram 560) - Ls 7 000 apjomā katrai.

    Saprotams, ka šis finansējums ir nepietiekams un jau šobrīd ir zināms, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir iesniegti vairāk kā 200 pašvaldību pieprasījumi mērķdotācijas saņemšanai. Attiecīgi proporcijas starp plānošanas reģioniem un rajona un vietējā līmeņa pašvaldībām var tikt mainītas, tomēr pie šī finansējuma apjoma varēs apmierināt tikai daļu no pieprasījumiem, galvenokārt to saistot ar plānošanu teritorijās, kurās varētu tikt īstenoti nozīmīgi reģionālās attīstības projekti.

     

    Pielikums Nr.2

     

    Reģionālās attīstības likuma projekta

    Teritorijas plānošanas likuma projekta

    anotācijām

     

     

    Finansējums no dotācijām pašvaldībām 250 000 latu apmērā kā dotācija reģionālās attīstības kapacitātes veicināšanai:

     

    Finansējums no dotācijām pašvaldībām kā dotācija reģionālās attīstības kapacitātes veicināšanai ir saglabājams 2001.gada valsts budžeta apjomā (Ls 250 000), ņemot vērā gan šī brīža situāciju reģionos (tik liela mēroga ārvalstu palīdzības projekti nekad iepriekš nav tikuši novirzīti uz reģioniem un nepieciešamo iemaņu, prasmju un zināšanu šāda mēroga projektu sagatavošanā un vadībā reģionos nav), gan paredzamo Eiropas Savienības Phare Nacionālās programmas ietvaros Ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai novirzāmo finansējuma apjomu, t.i., no Phare 2002 – Ls 12 000 000, no Phare 2003 – Ls 15 000 000.

    Minētā dotācija būtu neliels, bet tomēr būtisks valsts atbalsts reģionālo struktūru kapacitātes veidošanai, kas vienlaicīgi demonstrētu Eiropas Savienība (ES) Latvijas vēlmi un apņemšanos nodrošināt gan Phare finansēto projektu sagatavošanu un ieviešanu atbilstošā kvalitātē, gan atbilstoša līmeņa kontroli pār izmantojamajiem finansu līdzekļiem.

    Tāpat šis finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu plānošanas reģionus kā NUTS III līmeņa reģionālo pārvaldes struktūru stiprināšanai un sagatavošanai darbam ar ES reģionālo politiku un īpaši ES kopienu iniciatīvām.