Likumprojekts

Izdarīt Latvijas kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 5.4pantu šādā redakcijā:

“5.4pants. Krimināllietas izbeigšana ar nosacījumiem.

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt ar nosacījumiem.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Nosacīta krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, viņa nav sodīta, pret viņu pēdējo piecu gadu laikā krimināllietas nav izbeigtas ar nosacījumiem un šādai izbeigšanai piekrīt virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un skaidri izteiktu piekrišanu.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam,

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu,

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā,

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem,

5. 5) ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, krimināllietu pret viņu izbeidz un par to pašu nodarījumu personu nevar atkārtoti saukt pie kriminālatbildības, izņemot likumā īpaši paredzētos gadījumus.”

2.Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana pret nepilngadīgo

Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet kriminālprocesa uzsākšana vai turpināšana nav nepieciešama, prokurors vai izziņas izdarītājs ar prokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu šādos gadījumos:

1. ja pastāv 5.3 pantā paredzētie pamati atbrīvošanai no kriminālatbildības;
2. ja pastāv 5.4 pantā paredzētie pamati krimināllietas izbeigšanai;
3. nododot materiālu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.

Nosūtīt materiālus tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai var arī gadījumos, ja Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi persona, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.”

3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

Krimināllietā par smagu noziegumu prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu. Šādos gadījumos, kā arī, ja to par nepieciešamu uzskata tiesnesis, krimināllietas izskata koleģiāli.

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu par sevišķi smagu noziegumu un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata koleģiāli.

Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši.

Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības."

4. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu.

5.Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu.

6. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietu, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Krimināllietu, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.”

7. Papildināt 41.panta trešajā daļā aiz vārdiem “virza lietu izskatīšanai tiesā” ar vārdiem “likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu.”

8.Papildināt 49.panta otro daļu aiz vārda “protokoliem” ar vārdiem “audio un video ierakstiem”.

9. Izteikt 7.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

10. Izslēgt 61.panta pirmās daļas 3 “a” punktu.

11. Papildināt 76.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā personas tiek turētas apcietinājumā, nosaka Ministru kabinets.”

12. 85.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pieaicinātie”;

izslēgt piektajā daļā vārdu “nopratināšanas”.

13. Izteikt 85.1.pantu šādā redakcijā:

Procesa virzītājs izmeklēšanas darbības gaitu var fiksēt skaņu vai video ierakstā. Par to procesa virzītājs informē personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā.

Ierakstā jābūt ziņām, kas norādītas 85.panta otrajā daļā, kā arī visai izmeklēšanas darbības gaitai. Nav pieļaujams izdarīt daļēju izmeklēšanas darbības ierakstu. Ja izmeklēšanas darbības laikā ir nepieciešams pārtraukums, ierakstā pirms pārtraukuma norāda tā sākuma laiku un pēc pārtraukuma - izmeklēšanas darbības atsākšanas laiku.

Par izmeklēšanas darbību, kurā pielieto skaņu vai video ierakstu sastāda izmeklēšanas darbības protokolu, kurā norāda:

1) izmeklēšanas darbības vietu un datumu;

2) laiku, kad tā sākta un pabeigta;

3) protokola rakstītāja amatu un uzvārdu;

4) katras personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet nepieciešamības gadījumā arī tās adresi;

5) atzīmi par skaņu vai video ieraksta pielietošanu;

6) ziņas par ieraksta tehniskajiem līdzekļiem, ieraksta apstākļiem un izdarītajiem pārtraukumiem;

7) izmeklēšanas darbības gaitu un tās gaitā atklātos faktus, ko personas, kas piedalās izmeklēšanas darbībā, uzskata par īpaši būtiskiem un nepieciešamiem fiksēt protokolā.

Sastādot protokolu, ievēro 85.panta trešās un ceturtās daļas prasības.

Izmeklēšanas darbības skaņu vai video ierakstu uzglabā kopā ar lietu.”

14. Papildināt kodeksu ar 85.2 pantu šādā redakcijā:

Procesa virzītājs procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ja to prasa tiesvedības intereses.

Procesuālās darbības gaitā ar tehnisko līdzekļu (telefonkonferences un videokonferences) starpniecību jānodrošina, lai dažādās telpās vai ēkās esošie procesa virzītājs un personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, savstarpēji viena otru varētu redzēt un/vai dzirdēt.

Uzsākot procesuālo darbību, procesa virzītājs informē par abām procesuālās darbības norises vietām, datumu un laiku; procesa virzītāja amatu un uzvārdu; procesa virzītāja pilnvarotas personas, kas atrodas otrā procesuālās darbības norises vietā, amatu un uzvārdu; procesuālās darbības saturu un tās veikšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Pēc uzaicinājuma personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, nosauc savus personas datus.

Personu, kas piedalās procesuālajā darbībā un kas neatrodas ar procesa virzītāju vienā telpā, identitāti pārbauda un apliecina procesa virzītāja pilnvarota persona. Šīs personas pienākums ir nodrošināt procesuālās darbības norisi savā atrašanās vietā.

Procesa virzītājs informē personas, kas piedalās procesuālajā darbībā, par viņu tiesībām un pienākumiem, likumā paredzētos gadījumos brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu un uzsāk procesuālo darbību.

Procesa virzītāja pilnvarotā persona sastāda apliecinājumu, norādot: procesuālās darbības vietu, datumu un laiku; savu amatu un uzvārdu; katras personas, kas piedalās šajā procesuālās darbības norises vietā, personas datus; kā arī izteiktos brīdinājumus, ja likums paredz atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Brīdinātās personas par to parakstās. Apliecinājumā norāda arī procesuālās darbības gaitā izdarītos pārtraukumus un beigu laiku. Apliecinājumu paraksta visas šajā vietā klātesošās personas un nosūta procesa virzītājam pievienošanai procesuālās darbības protokolam.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklēšanas darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē 85.1pantā noteiktajā kārtībā, bet pārējās procesuālās darbības fiksē 85.pantā noteiktajā kārtībā. Lietas iztiesāšanas laikā procesuālās darbības, kas veiktas ar tehnisko līdzekļu starpniecību, fiksē tiesas sēdes protokolā.”

15. Izslēgt 92.panta 1.punktā un 93.pantā vārdu “pieaicinātie” (attiecīgajā locījumā).

16. Aizstāt 95.panta trešajā daļā vārdus “šajā kodeksā noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “kā arī ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par lietas nosūtīšanu tiesai pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu, pieprasīt aizstāvi iztiesāšanā un pieteikt lūgumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu vai atteikties no agrākās vienošanos šajā jautājumā”.

17. 97.pantā:

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Lietās, kas norādītas 98.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā, aizstāvim ir tiesības pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “un pieaicinātajam”.

18. Izslēgt 130.panta otrajā daļā vārdu “pieaicinātos”.

19. 134.1pantā:

izteikt pirmo daļu pirmo šādā redakcijā:

“Ja pierādījumu atklāšanai, nostiprināšanai vai izņemšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un iemaņas, procesa virzītājam ir tiesības izsaukt speciālistu, kas nav ieinteresēts lietas iznākumā, piedalīties izmeklēšanas darbībā. Procesa virzītāja prasība izsaukt speciālistu ir saistoša tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vadītājam, kurā speciālists strādā.”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “prokurors” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “procesa virzītājs” (attiecīgā locījumā).

20. Izslēgt 138. un 139.pantu.

21. 153.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

izslēgt pirmajā daļā vārdu “tautība”.

papildināt otro daļu aiz vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

21. 160.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “vai psihologu” ar vārdiem “psihologu vai speciālistu, kas apmācīts psiholoģiskam darbam ar bērniem kriminālprocesā (turpmāk – speciālists-psihologs)”.

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja speciālists - psihologs uzskata, ka liecinieka, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, psihei var kaitēt atkārtota nopratināšana, tā izdarāma tikai nepieciešamos gadījumos, piedaloties speciālistam - psihologam. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors nepiekrīt speciālista - psihologa viedoklim, viņš nosaka tiesu psiholoģisko ekspertīzi, kas atļauj vai liedz atkārtoto nopratināšanu. Ja ekspertīze liedz izdarīt atkārtoto nopratināšanu, nopratināšana var notikt tikai ar tiesneša atļauju.

Šā panta piektajā daļā minētā kārtība attiecināma arī uz cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kā arī uz nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas."

23. Papildināt kodeksu ar 160.1 pantu šādā redakcijā:

Ja speciālists - psihologs uzskata, ka liecinieka vai cietušā, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgā, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai seksuālās izmantošanas, psihei var kaitēt procesa virzītāja veikta tieša nopratināšana, šo nopratināšanu var izdarīt ar tehnisko līdzekļu un speciālista -psihologa starpniecību. Ja izziņas izdarītājs vai prokurors tam nepiekrīt, viņš nosaka tiesu psiholoģisko ekspertīzi, kas ļauj vai liedz nepastarpināto nopratināšanu.

Procesa virzītājs un citas viņa pieaicinātās personas atrodas citā telpā vai citā ēkā, kur tehniskie līdzekļi nodrošina, lai varētu redzēt un dzirdēt nopratināmo personu. Procesa virzītājs nopratina un nodrošina pratināšanas gaitas fiksēšanu protokolā un videoierakstā 85.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Nepilngadīgais nopratināmais kopā ar speciālistu -psihologu atrodas telpā, kas piemērota sarunai ar nepilngadīgo un kurā tehniski nodrošināts, lai procesa virzītāja uzdotos jautājumus dzirdētu tikai speciālists -psihologs.

Ja nopratināmā persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, speciālists – psihologs, ievērojot konkrētos apstākļus, nepilngadīgajam izskaidro notiekošo darbību nepieciešamību un viņa sniegtās informācijas nozīmi; noskaidro personas datus; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Nopratinot personu, kas ir sasniegusi 14 gadu vecumu, ar speciālista – psihologa starpniecību informē par veicamās izmeklēšanas darbības būtību; noskaidro personas datus; izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu; uzdod nepilngadīgā psihei atbilstošā formā procesa virzītāja uzdotos jautājumus; nepieciešamības gadījumā informē par pārtraukuma nepieciešamību un izmeklēšanas darbības atsākšanu.

Izmeklēšanas darbības gaitu fiksē saskaņā ar 85.1 panta prasībām. Protokolu neparaksta nopratināmā persona.”

24. 161.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz skaitļa “85.” ar skaitli “85.1”;

papildināt otro daļu aiz vārdiem “vārdu pa vārdam” ar vārdiem “izņemot gadījumus, kad izdara audio vai video ierakstus”.

25. 166.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izslēgt piekto daļu.

26. Izteikt 167.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Par uzrādīšanu atpazīšanai sastāda protokolu un tās laikā veic foto vai video uzņemšanu”.

27. Izteikt 170.pantu jaunā redakcijā:

“Kratīšanu vai izņemšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras notiek kratīšana vai izņemšana, vai arī šīs personas pilngadīgo ģimenes locekļu klātbūtnē. Ja minētās personas klātbūtne nav iespējama vai tā izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad kratīšanu izdara kratīšanai pakļauto telpu valdītāja, apsaimniekotāja vai vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Juridisko personu telpās kratīšanu vai izņemšanu izdara šīs juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē. Ja pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai pārstāvis izvairās no piedalīšanās kratīšanā, tad – vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Personām, kas atrodas kratīšanas izdarīšanas vietā, izskaidro viņu tiesības būt klāt visu procesa virzītāja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par šīm darbībām. Šīs piezīmes ieraksta protokolā.”

28. Izslēgt 172.panta trešajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

29. Izslēgt 173.panta trešajā daļā vārdus “un tā paša dzimuma pieaicināto klātbūtnē”.

30. Izslēgt 175.panta ceturtajā daļā vārdus “pieaicinātajiem un citām”.

31. Izteikt 178.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Protokola un mantu saraksta norakstu izsniedz pret parakstu personai, pie kuras notikusi kratīšana, aresta uzlikšana mantai vai mantas izņemšana, vai citai personai, kas piedalījās izmeklēšanas darbībā.”

32. Izslēgt 180.panta pirmās daļas pirmo teikumu.

33. 181.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “pieaicināto klātbūtnē un”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “pieaicināto”.

34. 182.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Aplūkošanu izdara izziņas izdarītājs vai prokurors, nepieciešamības gadījumā piedaloties ārstam. Ja aplūkošana saistīta ar aplūkojamās personas miesas atsegšanu, aplūkošanu izdara tā paša dzimuma izziņas izdarītājs vai prokurors. Aplūkošanā nav pieļaujamas darbības, kas pazemo aplūkojamās personas cieņu vai ir bīstamas tās veselībai”.

35. Izteikt 184.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Izmeklēšanas eksperimentu, ja nepieciešams, izdara, piedaloties aizdomās turētajam, apsūdzētajam, cietušajam, lieciniekam un speciālistam”.

36. Izslēgt 185.panta trešo daļu.

Līdzšinējo ceturto daļu uzskatīt par trešo.

37. Papildināt kodeksu ar astoņpadsmito A nodaļu šādā redakcijā:

Šajā nodaļā paredzētās sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdara, ja krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot procesa dalībniekus un personas, kuri varētu šīs ziņas sniegt.

Izmeklēšanas darbības sevišķā veidā veic uz prokurora vai tiesneša lēmuma pamata procesa virzītājs vai iestādes un personas viņa uzdevumā.

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības gaitā fiksē tikai to informāciju, kura:

1)nepieciešama krimināllietā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai;

2)norāda uz cita nozieguma izdarīšanu vai tā izdarīšanas apstākļiem;

3)nepieciešama tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Procesa virzītājam, viņa iesaistītajām personām, kā arī prokuroram un tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, jāveic visi pasākumi, lai nepieļautu informācijas vākšanu un izmantošanu neatbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajiem mērķiem.

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības, kas pārkāpj korespondences un sakaru līdzekļu konfidenci, dzīvokļa un citu publiski nepieejamu vietu neaizskaramību vai saistītas ar valsts noslēpumu izpaušanu, izdara uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota tiesneša lēmuma pamata.

Šīs nodaļas izpratnē publiski nepieejamas ir vietas, kurās nevar ieiet vai uzturēties bez īpašnieka, valdītāja vai lietotāja atļaujas vai piekrišanas. Tiesneša lēmums nav nepieciešams, ja darbības izdarīšanai piekrīt visi publiski nepieejamās vietas pastāvīgie lietotāji.

Pārējās izmeklēšanas darbības sevišķajā veidā veic uz ģenerālprokurora īpaši pilnvarota prokurora lēmuma pamata.

Krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbību veikšanu sevišķajā veidā, 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laikā saņemot tiesneša lēmumu, ja tāds nepieciešams.

Krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja situācija prasa nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli.

Tiesnesis vai prokurors lēmumu par izmeklēšanas darbības veikšanu sevišķajā veidā pieņem, izskatot procesa virzītāja motivētu ierosinājumu un krimināllietas materiālus.

Lēmumā norāda sevišķajā veidā veicamo darbību, iestādes vai personas, kam uzdota izdarīšana, darbības izdarīšanas mērķi un atļauto ilgumu, kā arī visus citus apstākļus, kuriem nozīme veicamās darbības nodrošināšanai.

Ja procesa virzītājs nav ievērojis šajā nodaļā noteikto atļaujas saņemšanas kārtību, sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtie pieradījumi nav izmantojami pierādīšanas procesā.

Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197.2.pantā ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā.

Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem veicamas šādas izmeklēšanas darbības:

1)legālās korespondences kontrole;

2)sakaru līdzekļu kontrole;

3)vietas vai personas audio kontrole;

4)vietas video kontrole;

5)personas novērošana un izsekošana;

6)objekta novērošana;

7)sevišķajā veidā veicamais izmeklēšanas eksperiments;

8)salīdzināmo paraugu iegūšana sevišķajā veidā;

9)kontrolēta noziedzīga darbība.

Pirmajā daļā paredzēto izmeklēšanas darbību izdarīšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu izvietošanai uz tiesneša lēmuma pamata var slepeni iekļūt publiski nepieejamās vietās.

Procesa virzītājs, personiski veicot izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā, sastāda protokolu.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā veic specializēta valsts iestāde, tās pārstāvis sastāda atskaiti, ko kopā ar pielikumiem iesniedz procesa virzītājam.

Ja izmeklēšanas darbību sevišķajā veidā procesa virzītāja uzdevumā veic cita persona, tā mutiski vai rakstiski atskaitās procesa virzītājam un iesniedz darbības rezultātā iegūtos materiālus. Ja atskaite ir mutiska, procesa virzītājs to ieraksta protokolā, atzīmējot pievienotos priekšmetus.

Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarītājs dara visu iespējamo, lai interesējošie fakti tiktu fiksēti arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

Ja izpildītājs iesniedzis rakstisku atskaiti, procesa virzītājs uz tās un pievienoto materiālu pamata izgatavo protokolu, kurā atspoguļo ziņas, kam ir pierādījumu nozīme lietā. Protokolam pievieno ar tehniskiem līdzekļiem fiksēto, kas apstiprina iegūtās ziņas.

Par ziņām, kas norāda uz citu noziegumu vai tā izdarīšanas apstākļiem, procesa virzītājs informē iestādi, kam piekritīga izmeklēšana.

Par ziņām, kas nepieciešamas tūlītēja nopietna sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai, procesa virzītājs vai specializētā iestāde, nekavējoties ziņo valsts drošības iestādēm.

Atskaites un materiālus, kas nav pievienoti lietai, procesa virzītājs nodod glabāšanai specializētajai iestādei, vai glabā pie sevis, līdz prokurors vai tiesnesis izlemj par rīcību ar tiem.

Pasta vai citu legālu nogādātāju atbildībā nodotu sūtījumu kontroli bez nosūtītāja un adresāta ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sūtījumi satur vai var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem korespondences kontroli izdara tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Pasta iestādes vai personas, kas sniedz sūtījumu nogādāšanas pakalpojumu, informē lēmumā norādīto amatpersonu par kontrolei pakļauta sūtījuma atrašanos to rīcībā. Amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundās no informācijas saņemšanas brīža, iepazīstas ar sūtījumu un izlemj par tā izņemšanu vai tālāku nosūtīšanu ar vai bez satura kopēšanas, fotografēšanas vai citādas fiksēšanas. Visos gadījumos amatpersona sastāda sūtījuma apskates protokolu nogādātāja pārstāvja klātbūtnē.

Sūtījuma izņemšanu izdara tikai tad, ja ir pamats uzskatīt, ka pierādīšanas procesā oriģinālajam saturam būs būtiski lielāka nozīme, kā kopijai vai vizuālai fiksācijai.

Ja izņemtu sūtījumu nodod adresātam vai nosūtītājam, viņu informē par sūtījuma aizkavēšanās iemesliem un kontroles pamatu.

Zaudējumus, kas pastam vai citam nogādātājam radušies sūtījuma izņemšanas rezultātā, atlīdzina valsts Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Telefonu un visu citu sakaru līdzekļu kontroli bez sarunas dalībnieku vai informācijas nodevēja un saņēmēja ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka sarunas vai nodotā informācija var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem sakaru līdzekļu kontroli veic tikai tad, ja bez šīs darbības ziņas iegūt ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sakaru līdzekļu kontrolei ar tā lietotāja labprātīgu piekrišanu.

Publiski nepieejamas vietas audio vai video kontroli bez vietas valdītāja un apmeklētāju ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka šajā vietā notiekošās sarunas, citas skaņas vai norises var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem publiski nepieejamas vietas video vai audio kontroli veic tikai tad, ja ziņas iegūt bez šīs darbības ir neiespējami vai visai apgrūtināti..

Publiski pieejamu vietu audio vai video kontroli veic uz prokurora lēmuma pamata.

Personas audio kontroli bez personas ziņas krimināllietās par sevišķi smagiem noziegumiem izdara uz tiesneša lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas sarunas vai citas skaņas var saturēt ziņas par pierādāmajiem apstākļiem.

Krimināllietās par smagiem noziegumiem personas audio kontroli var veikt tikai tad, ja citādi iegūt nepieciešamās ziņas ir neiespējami vai visai apgrūtināti.

Tiesneša lēmums nav nepieciešams sarunas kontrolei, ja tā tiek veikta ar viena sarunas dalībnieka piekrišanu.

Personas novērošanu un izsekošanu bez viņas ziņas, ja tā nav saistīta ar iekļūšanu dzīvoklī vai publiski nepieejamā vietā, krimināllietās par noziegumiem izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja personas novērošana un izsekošana saistīta ar tās turpināšanu dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Lēmumā norāda, vai tiek dotas tiesības turpināt ar novērojamo personu kon taktā bijušo citu personu novērošanu un izsekošanu uz laiku līdz 48 stundām.

Priekšmeta vai vietas novērošanu, ja tā nenotiek dzīvoklī vai citā publiski nepieejamā vietā, izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir pamats uzskatīt, ka novērošanas rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošiem faktiem.

Ja novērošana saistīta ar iekļūšanu publiski nepieejamā vietā, to izdara uz tiesneša lēmuma pamata tikai krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.

Izmeklēšanas eksperimentu sevišķajā veidā izdara uz prokurora lēmuma pamata, ja ir ziņas, ka persona ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai tam gatavojas.

Izmeklēšanas eksperimentā noskaidro, kā persona izturas situācijā, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai tā izdarīšanu.

Personas izvēli aizliegts ietekmēt ar vardarbību, draudiem vai šantāžu, kā arī izmantot viņas bezpalīdzīgo stāvokli.

Ja eksperiments noslēdzas ar personas noziedzīgās darbības atklātu fiksēšanu, par to sastāda protokolu pārbaudāmās personas klātbūtnē.

Ja procesa intereses prasa neatklāt personai, ka pastāv aizdomas par viņas saistību ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uz prokurora lēmuma pamata paraugus salīdzinošai pētīšanai var iegūt par to neinformējot personu.

Paraugus, ko var iegūt atkārtoti un kam ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izņem atklāti, kad zudusi nepieciešamība to izpētes faktu turēt noslēpumā.

Ja konstatēts vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķs posms, bet, to nekavējoties pārtraucot, zudīs iespēja novērst citu noziegumu vai noskaidrot visas iesaistītās personas, jo sevišķi, organizētājus un pasūtītājus, vai visus noziedzīgās darbības mērķus, uz prokurora lēmuma pamata sevišķā veidā var veikt noziedzīgās darbības kontroli.

Noziedzīgā nodarījuma pārtraukšanas atlikšana kontroles nolūkā nav pieļaujama, ja nav iespējams garantēti novērst:

Ja noziedzīgās darbības kontrolei nepieciešams sevišķajā veidā veikt citas izmeklēšanas darbības, kurām nepieciešams tiesneša lēmums, atļauja jāsaņem vispārējā kārtībā. Papildus ierosinājumam procesa virzītājs iesniedz tiesnesim arī prokurora lēmumu.

Kontroles veicēji iesniedz procesa virzītājam atskaites atbilstoši izmeklēšanas darbības gaitai, bet ne retāk kā noteikts prokurora lēmumā.

Slepenās darbības maskēšanai iesaistītās amatpersonas un personas var izmantot iepriekš speciāli sagatavotas ziņas un dokumentus, iepriekš speciāli izveidotas organizācijas vai uzņēmumus, priekšmetu un vielu imitācijas, īpaši sagatavotus tehniskos līdzekļus, kā arī imitēt dalību vai līdzdalību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Imitējot noziedzīgu darbību, nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, nodarīt neatgriezeniskus mantiska rakstura zaudējumus, kā arī nodarīt jebkuru citu zaudējumu, ja tas nav absolūti nepieciešams smagāka un bīstamāka nozieguma atmaskošanai.

Par pirmajā daļā minēto nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu ārpus robežām, kas nepieciešamas izmeklēšanas darbības veikšanai sevišķajā veidā, persona atbild uz vispārējiem pamatiem.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību protokolus, audio un video ierakstus, fotogrāfijas, citus ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus, izņemtos priekšmetus un dokumentus vai to kopijas izmanto pierādīšanā tāpat kā citu izmeklēšanas darbību rezultātus.

Ja pierādīšanā izmanto kādas personas slepeni fiksētus izteicienus vai darbības, šī persona obligāti jānopratina. Kad personu iepazīstina ar faktiem, kas iegūti viņai nezinot, personu informē par veikto slepeno darbību tajās robežās, kas skar tieši šo personu.

Ja sevišķajā veidā veicamā izmeklēšanas darbība izdarīta, ievērojot atļaujas saņemšanas nosacījumus, bet pārkāpjot citas šajā nodaļā ietvertās prasības, tiesa katrā konkrētā gadījumā nosaka pierādījuma pieļaujamību, atkarībā no tā, cik lielā mērā pārkāpums ietekmējis vai varējis ietekmēt pierādījuma ticamību.

Pierādījumus, kas iegūti sevišķajā veidā veiktas izmeklēšanas darbības rezultātā, izmanto vienīgi tajā krimināllietā, kurā darbība izdarīta. Ja iegūtas ziņas par faktiem, kas norāda uz cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pierādāmajiem apstākļiem citā krimināllietā, tās var izmantot šajā lietā par pierādījumiem tikai ar tā prokurora vai tiesneša piekrišanu, kas uzrauga sevišķā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, kurā darbība izdarīta.

Bez tiesneša vai prokurora lēmuma ziņas drīkst izmantot sabiedriskās drošības tūlītēja nopietna apdraudējuma novēršanai.

197.19.pants Iepazīšanās ar materiāliem, kas nav pievienoti krimināllietai.

Sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību atskaites, kā arī ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēto, kam procesa virzītājs nav atzinis pierādījuma nozīmi krimināllietā, nepievieno krimināllietai un glabā specializētajā iestādē, pie procesa virzītāja vai pie sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību uzraugošā prokurora vai tiesneša, ja viņi to pieprasījuši.

Procesa dalībnieks, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas, var iesniegt pieprasījumu prokuroram vai tiesnesim, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības šajā procesā, iepazīstināt viņu ar nepievienotajiem materiāliem.

Prokurors vai tiesnesis pieprasījumu izvērtē, ņemot vērā materiālu iespējamo nozīmi krimināllietā un pieļautos cilvēktiesību ierobežojumus, jo sevišķi, personu privātās dzīves noslēpuma aizskārumus, un pieņem lēmumu iepazīstināt vai atteikt iepazīšanos.

Procesa dalībnieks, kuru prokurors vai tiesnesis iepazīstinājis ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, var pieteikt lūgumu procesa virzītājam par to pievienošanu krimināllietai. Lūgumu izlemj tādā pat kārtībā , kā citus pie izmeklēšanas pabeigšanas pieteiktos lūgumus.

Iztiesāšanas laikā pieteikto lūgumu par iepazīšanos ar krimināllietai nepievienotajiem sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības materiāliem izlemj trīs īpaši pilnvarotie tiesneši, iepazīstoties ar lūgumu un krimināllietas materiāliem, nepieciešamības gadījumā pieprasot paskaidrojumus no iesniedzēja un prokurora.

Rīcību ar atskaitēm, audio un video ierakstiem, fotogrāfijām, ar citiem tehniskiem līdzekļiem fiksētiem rezultātiem, izņemtiem priekšmetiem un dokumentiem, to kopijām, par kuriem procesa virzītājs atzinis, ka tiem nav pieradījumu nozīmes lietā, prokurors vai tiesnesis, kas uzrauga sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības krimināllietā, izlemj tā, lai iespēju robežās mazinātu cilvēktiesību ierobežojumu sekas.

Izņemtos dokumentus un priekšmetus pēc iespējas atdod to īpašniekiem, informējot par sevišķajā veidā veikto izmeklēšanas darbību, cik tālu tā skar šo personu.

Atskaites, kopijas, ar tehniskiem līdzekļiem fiksētos rezultātus iznīcina, ja noskaidrots, ka tiem nav pierādījuma nozīmes lietā.

Krimināllietās, kurās nav noskaidrotas pie kriminālatbildības saucamās personas, rīcību ar šajā pantā minētajiem materiāliem var izlemt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc darbības pabeigšanas.

Izbeigtās krimināllietās rīcību var izlemt pēc lēmuma pārsūdzēšanas termiņu izbeigšanās.

Krimināllietās, kuras nosūtītas izskatīšanai tiesai, rīcību ar materiāliem izlemj pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Ziņas par izmeklēšanas darbības veikšanas faktu sevišķajā veidā līdz tās pabeigšanai ir neizpaužami izmeklēšanas dati, par kuru izpaušanu amatpersonas vai personas, kas iesaistītas to veikšanā, atbild saskaņā ar likumu. Aizstāvi, kam ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no apsūdzības uzrādīšanas brīža, neiepazīstina ar dokumentiem, kas attiecas uz sevišķajā veidā notiekošu izmeklēšanas darbību.

Procesa virzītājs lieto visus likumā paredzētos līdzekļus, lai ierobežotu sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūto ziņu, kurām ir pierādījuma nozīme krimināllietā, izplatīšanu, ja tās aizskar personu privātās dzīves noslēpumu vai citus ar likumu aizsargātus noslēpumus.

Kopiju izgatavošana no slepeno izmeklēšanas darbību rezultātā iegūtajiem materiāliem pieļaujama vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, izdarot par to atzīmi attiecīgās darbības protokolā.

Sevišķajā veidā veiktās izmeklēšanas darbības rezultātā iegūtās ziņas, kam nav pierādījuma nozīme krimināllietā, kurā darbība izdarīta, vai nav atļauta to izmantošana citā krimināllietā, vai tās nav nepieciešamas tūlītēja sabiedriskās drošības nopietna apdraudējuma novēršanai, ir valsts aizsargājams noslēpums un personas par to izpaušanu atbild Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Procesa virzītājs brīdina personas, kas iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā sevišķajā veidā, par šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildību. Ja darbību veikšana sevišķajā veidā ir personas profesionāls pienākums, brīdināšanu nodrošina darba vietas administrācija.

Prokurors vai tiesnesis brīdina par atbildību personas, kuras iepazīstina ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem.

Lemjot par rīcību ar krimināllietai nepievienotajiem materiāliem, prokurors un tiesnesis pārbauda, vai brīdinātas visas personas un vai veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neattaisnotu informācijas izplatīšanu, un dod uzdevumus trūkumu novēršanai.”

38. Izteikt 203.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“ Pēc tam, kad apsūdzētā iepazīstināšana ar lietu pabeigta, prokurors jautā apsūdzētājam, vai viņam nav kāds lūgums izmeklēšanas papildināšanai un kāds īsti, kā arī noskaidro, vai apsūdzētais pieprasa lietas koleģiālu izskatīšanu 14.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vai vēlas aizstāvja piedalīšanos iztiesāšanā. Pēc iepazīstināšanas ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais vienojas par tiesas izmeklēšanas nepieciešamību”.

39. Papildināt 205.panta otro daļu pēc vārdiem “viņi iesnieguši” ar vārdiem “kā arī apsūdzētā viedoklis par 14.panta otrajā daļā paredzēto lietu vienpersonisku vai koleģiālu izskatīšanu, par aizstāvja nepieciešamību iztiesāšanā un par vienošanos par tiesas izmeklēšanas nepieciešamību”.

40. 209.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu “tautība”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “pierādījumu analīze” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “pierādījumu avotu uzskaitījums” (attiecīgā locījumā).

41. 211.pantā:

papildināt 211.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Vienlaicīgi ar paziņojumu prokurors informē apsūdzēto par viņa tiesībām ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieprasīt tiesai nodrošināt aizstāvja piedalīšanos iztiesāšanā, pieprasīt krimināllietas par smagiem noziegumiem koleģiālu izskatīšanu, kā arī pieteikt lūgumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu vai atteikties no agrākās vienošanos šajā jautājumā.”;

līdzšinējo otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

42. Papildināt kodeksu ar 212.1 un 212.2pantu šādā redakcijā:

“212.1pants. Lēmums par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem prokurors, papildus 212.pantā paredzētajam, norāda arī nosacītas izbeigšanas pamatojumu un nosacījumus, kā arī institūciju, kurai uzdots kontrolēt apsūdzētā uzvedību.

Apsūdzēto, pret kuru izbeidz krimināllietu, iepazīstina ar lietas materiāliem un lēmumu 203.-205.pantos paredzētajā kārtībā un protokolā atspoguļo, vai viņš piekrīt celtajai apsūdzībai un brīvprātīgi apņemas pildīt lēmumā norādītos pienākumus, kā arī izskaidro sekas, kādas ir krimināllietas izbeigšanai ar nosacījumiem un kādas iestāsies, ja viņš pārbaudes laikā izdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu vai neizpildīs uzliktos pienākumus.

Pēc apsūdzētā piekrišanas saņemšanas prokurors paziņo cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam par tiesībām 10 dienu laikā iepazīties ar lietas materiāliem un lēmumu un to pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu – ģenerālprokuroram.

Lēmums daļā par nosacījumiem un drošības līdzekļa atcelšanu stājas spēkā, ja trešajā daļā minētie procesa dalībnieku 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas nav iesnieguši sūdzību, vai pēc sūdzības izskatīšanas un lēmuma atstāšanas spēkā. Pilnā apjomā lēmums stājas spēkā pēc tajā noteikto nosacījumu izpildes.

Prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem, uzrauga tā izpildi un:

1) pēc pārbaudes termiņa notecēšanas izdara uz tā atzīmi par nosacījumu izpildi un lēmuma stāšanos spēkā pilnā apjomā;

2) atceļ lēmumu un atsāk kriminālvajāšanu, ja nosacījumi pārkāpti, vai konstatēti 212.2panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta ar nosacījumiem, tos izpilda, krimināllieta par to pašu nodarījumu pret viņu var tikt atjaunota vienīgi šādos gadījumos:

2) persona ar pretlikumīgu darbību ietekmējusi liecinošās personas sniegt nepatiesas liecības vai citādi viltojusi pierādījumus;

3) atklāti jauni apstākļi, kas nebija zināmi prokuroram lēmuma pieņemšanas brīdī un kas apstiprina, ka persona faktiski izdarījusi sevišķi smagu noziegumu, kas šo apstākļu nezināšanas rezultātā kļūdaini kvalificēts kā kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums.

Ja lēmumus pēc nosacījumu izpildes stājies spēkā pilnā apjomā un kriminālvajāšana nav atjaunota šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, šis nodarījums nerada atkārtotību. Par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem informāciju saglabā Iekšlietu ministrijas informācijas centrā.

Ja persona, pret kuru krimināllieta izbeigta ar nosacījumiem, nav izpildījusi uzliktos pienākumus vai izdarījusi jaunu noziedzīgu nodarījumu pārbaudes laikā, process notiek vispārējā kārtībā.

43. Izslēgt 220.panta pirmajā daļā vārdu “pieaicinātie”.

44. Izteikt 221.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Prokurors, kas uzrauga izziņas izdarīšanu, sūdzību izšķir desmit dienu laikā pēc tās saņemšanas. Amatā augstāks prokurors izšķir sūdzību desmit dienu laikā, bet ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildus pārbaude vai jāpieprasa papildus ziņas – trīsdesmit dienu laikā. Par sūdzības izskatīšanas rezultātiem paziņo sūdzības iesniedzējam. Ja sūdzību noraida, prokurors paziņo motīvus, kuru dēļ sūdzība atzīta par nepamatotu, un izskaidro lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

45.Izteikt 223.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lieta izskatāma rīcības sēdē:

1) ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem;

2) ja tiesnesis uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

3) ja nepieciešams lemt jautājumu par drošības līdzekli apsūdzētajam.

Rīcības sēdē tiesnesis pieņem lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai vai nosūta lietu papildizmeklēšanai, vai lietu izbeidz, kā arī izlemj jautājumu par drošības līdzekli. Ja apsūdzēto nodod tiesai, tiesnesis rīcības sēdē var izslēgt no apsūdzības raksta atsevišķus apsūdzības punktus vai piemērot krimināllikumu par vieglāku noziedzīgu nodarījumu, negrozot apsūdzības formulējumu.”

46. 225.pantā:

izslēgt pirmajā rindkopā vārdus “vai tiesai rīcības sēdē”;

izslēgt 3., 4., 5. un 7. punktus.

47. Izteikt 226.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Izšķirot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesim jāizskata lietā esošie lūgumi par piedalīšanos lietā, par lietas koleģiālu izskatīšanu, par tālāko lietas virzienu un papildu pierādījumu pieprasīšanu.

Atzinis lūgumu grozīt drošības līdzekli par dibinātu, tiesnesis šo jautājumu lemj rīcības sēdē. Tiesnesis var aicināt lūguma iesniedzēju paskaidrojuma došanai.”

48. Izteikt 227.pantu šādā redakcijā:

“Ja tiesnesis atzīst, ka ir pietiekams pamats nodot apsūdzēto tiesai, tiesnesim jāizšķir šādi jautājumi:

1. par aizstāvja noteikšanu vai atļauju tam piedalīties lietā;

2) par personām, kas aicināmas kā cietušie, civilprasītāji, civilatbildētāji, viņu pārstāvji, liecinieki, eksperti un speciālisti;

3) par tulka pieaicināšanu;

4) par to, vai par procesu jāziņo personām apsūdzētā darba, mācību vai dzīves vietā;

5) par lietas izskatīšanu izbraukuma sesijā;

6) par iztiesāšanas laiku;

7) par lietas izskatīšanu atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

8) par lietas izskatīšanu vienpersoniski vai koleģiālā tiesas sastāvā

Tiesnesis var grozīt apsūdzības rakstam pievienoto uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu”.

49. Izteikt 228.pantu šādā redakcijā:

“Lēmumā par apsūdzētā nodošanu tiesai jānorāda: tiesas nosaukums, tiesneša uzvārds, piedalījušās personas; lēmuma sastādīšanas vieta un laiks; precīzs tiesai nodoto personu uzskaitījums; krimināllikums, uz kura pamata apsūdzētie nodoti tiesai; kā izšķirti jautājumi par lietas sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

Lēmumu par apsūdzēto nodošanu tiesai paraksta tiesnesis.”

50. 229.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ja, izskatot jautājumu par apsūdzētā nodošanu tiesai, tiesnesis noskaidro, ka apsūdzētais slēpjas un tā atrašanās vieta nav zināma, tad viņš pieņem lēmumu par lietas apturēšanu līdz apsūdzētā atrašanai un izziņo tā meklēšanu. Lēmumu nosūta policijai apsūdzētā meklēšanai.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “vai tiesas rīcības sēdē”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “vai tiesa”.

51. Izslēgt 230.pantā vārdus “vai tiesa”.

52. Izslēgt 231.pantu.

53. Izteikt 233.pantu šādā redakcijā:

“Rīcības sēde iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās aicināto personu paskaidrojumus un prokurora viedokli.

Rīcības sēdes lēmumu tiesnesis pieņem apspriežu istabā un paraksta to.”

54. Aizstāt 234.pantā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”.

55. 235.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā rindkopā vārdu “tiesa” ar vārdu “tiesnesis”;

papildināt pirmās daļas 3.punktu aiz vārda “sākotnējās” un 4.punktu aiz vārda “iztiesāt” ar vārdiem “ja to lūdz prokurors”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Lietu papildizmeklēšanai sūta ar prokurora starpniecību.

Ja tiesnesis atzīst par pamatotu lūgumu par civilprasības vai mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumu veikšanu, viņš, nenosūtot lietu papildizmeklēšanai, ar savu lēmumu uzdod prokuroram vai izziņas iestādei veikt attiecīgus nodrošināšanas pasākumus.”

56. Izteikt 236.pantu šādā redakcijā:

“Ja ir šā kodeksa 5.pantā un Krimināllikuma 58.pantā norādītie apstākļi, kā arī tad, ja ar nosacījumiem izbeigtā krimināllietā tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti 212.1panta piektajā daļā, tiesnesis rīcības sēdē izbeidz lietu. Pie tam tiesnesis atceļ pielietotos drošības līdzekļus, mantas konfiskācijas nodrošināšanas pasākumus un izlemj jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā atņemtajiem priekšmetiem. Civilprasības nodrošināšanas līdzekļus atceļ tikai pēc lēmuma spēkā stāšanās.

Lēmuma par lietas izbeigšanu noraksts izsniedzams apsūdzētajam un cietušajam.

Lietu, kas izbeigta, uz protesta vai sūdzības pamata var izskatīt augstākas instances tiesa. To var atjaunot arī sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.”

57. Izslēgt 239.panta pirmajā daļā un 240.pantā vārdus “tiesas vai”.

58. 242.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

“Iztiesāšanas tiešums un mutiskums”.

izslēgt otro daļu.

59.Papildināt 258.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Pēc iztiesāšanas atlikšanas vai apturēšanas iemeslu novēršanas, tiesa turpina iztiesāšanu tajā pašā sastāvā, ja ar to netiek pārkāptas procesa dalībnieku tiesības”.

60. 260.pantā:

papildināt aiz skaitļiem un vārda “5.-10.punktā” ar skaitli un vārdiem “5.3panta pirmās daļas 2.punktā”.

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“Lietu izbeidz tiesas sēdē arī gadījumā, ja tā bija izbeigta ar nosacījumiem un tiesvedība atjaunota uz pamatiem, kādi nav paredzēti 212.1panta piektajā daļā.”

1. Papildināt 275.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ja procesa dalībnieka lūgums iesniegts pēc likumā noteiktā termiņa, tiesa izvērtē termiņa pārkāpšanas iemeslus, lūguma pamatojumu un nozīmi tiesvedībā un lemj par tā apmierināšanu vai noraidīšanu”.

62. Aizstāt 276.panta pirmajā daļā vārdus “pierādījumu analīzei” ar vārdiem “pierādījumu avotu uzskaitījumam”.

Lietās par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem tiesnesis (tiesa) var pieņemt lēmumu – neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis (tiesas) ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim (tiesai) šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis (tiesa) noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā norāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.”

64. Papildināt 277.pantu aiz vārdiem “citi pierādījumi lietā” ar vārdiem “kā arī viedokli par procesuālo darbību izdarīšanu ar tehnisko līdzekļu starpniecību”.

65. Izteikt 279.panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās tiesājamā liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”

66. Papildināt 284.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Nepieciešamības gadījumā liecinieku vai cietušo, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, vai nepilngadīgo, kas atzīts par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai no seksuālās izmantošanas tiesa var nopratināt ar tehnisko līdzekļu starpniecību, ievērojot 160.1 pantā noteikto kārtību

Pirms 160.panta piektajā un sestajā daļā minēto personu nopratināšanas tiesa uzklausa speciālista-psihologa vai eksperta viedokli par šīs personas iespēju piedalīties vai tikt nopratinātai tiesas sēdē”.

67. 285.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Pirmstiesas izmeklēšanā dotās cietušā vai liecinieka liecības tiesā var nolasīt vai atskaņot šādos gadījumos:”

papildināt pirmās daļas 5.punktu aiz vārdiem “tiesas sēdē” ar vārdiem “vai nopratinātas ar speciālista – psihologa starpniecību”.

68. Papildināt 293.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas tiesa bez tiesas izmeklēšanas atsākšanas var pieņemt lēmumus, kas vērsti uz tiesas procesa nodrošināšanu un nav saistīti ar pierādījumu pārbaudi vai jaunu pierādījumu pievienošanu.”

69. Papildināt 300.panta pirmo daļu ar 4.“a” punktu šādā redakcijā:

”4a) vai pastāv 212.1panta piektajā daļā paredzētie apstākļi, ja krimināllieta ir izbeigta ar nosacījumiem un tiesvedība tajā atjaunota;”.

70. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka ar nosacījumiem izbeigtā krimināllietā tiesvedība atjaunota, nepastāvot 212.1panta piektajā daļā paredzētajiem apstākļiem, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu.”

71. Izteikt 372.pantu šādā redakcijā:

“Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, tad pēc sprieduma izpildes iestādes iesnieguma vai prokurora iesnieguma tiesai pēc sprieduma izpildes vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu pieņem lēmumu par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopības. Šis lēmums ir pārsūdzams.”

72. Izteikt 374.pantu šādā redakcijā:

"Ar sprieduma izpildīšanu saistītos jautājumus izlemj vienpersoniski vai koleģiāli, atkarībā no tā, kādā sastāvā tiesa pieņēma spriedumu. Tiesas sēdē piedalās prokurors.

Uz tiesas sēdi aicina notiesāto, bet pēc viņa lūgumu - arī aizstāvis. Ja jautājums skar sprieduma izpildīšanu civilprasības daļā, aicina arī civilprasītāju. Šo personu neierašanās neaptur lietas izskatīšanu.

Lietas izskatīšana iesākas ar tiesneša ziņojumu, pēc tam tiesnesis noklausās tiesas sēdē ieradušos personu paskaidrojumus, prokurora atzinumu un pieņem lēmumu apspriežu istabā."

73. Papildināt 388.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ar Satversmes tiesas nolēmumu atzīts par spēkā neesošu normatīvs akts, uz kuru bija pamatots tiesas nolēmums.”

74. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit otro A nodaļu šādā redakcijā:

Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo

un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu jauna izskatīšana pieļaujama gadījumos, kad tie nav skatīti kasācijas kārtībā, pēc 393.2 pantā minēto personu pieteikuma vai protesta.

Nav pieļaujama likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu jauna izskatīšana lietās par kriminālpārkāpumiem.

Jebkuru likumīgā spēkā stājušos spriedumus un lēmumus var izskatīt no jauna, ja starptautiska tiesas institūcija tiesas nolēmumu atzinusi par neatbilstošu starptautiskiem nolīgumiem vai normatīvajiem aktiem, kuriem pievienojusies vai kurus ratificējusi Latvijas Republika.

Likumīgā spēkā stājušos spriedumu un lēmumu var izskatīt no jauna krimināllietās, kurās piemērojams likums “Par nelikumīgi re presēto personu reabilitāciju,

Pieteikumu par sprieduma vai lēmuma jaunu izskatīšanu notiesātās, attaisnotās vai personas, pret kuru ar tiesas lēmumu krimināllieta izbeigta, interesēs var iesniegt zvērināts advokāts.

Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var iesniegt protestu pēc savas iniciatīvas.

Ģenerālprokurors var iesniegt protestu gadījumos, kas norādīti 393.1 panta trešajā daļā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki var iesniegt protestu 391.1 panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas izskatīšanas sākumam. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.

393.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas pieteikumu vai protestu var iesniegt:

1) ja nolēmumu taisījis nelikumīgs tiesas sastāvs vai lietu izspriedusi zemāka līmeņa tiesa, nekā to noteicis likums;

2) ja ar dienesta izmeklēšanu konstatēts, ka nolēmumu kāds no tiesnešiem nav parakstījis tāpēc, ka likumā noteiktā kārtībā nav piedalījies nolēmuma taisīšanā;

3) ja 450.pantā un 451.pantā minētie pārkāpumi noveduši pie nelikumīgas tiesājamā stāvokļa pasliktināšanas.

Pieteikums vai protests jāiesniedz rakstveidā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.

Pieteikumā vai protestā jānorāda un jāmotivē sprieduma vai lēmuma pārsūdzēšanas pamats, kas minēts 393.3 pantā.

Pieteikuma vai protesta iesniegšanai uz 393.3 panta pamata termiņa ierobežojumu nav.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Krimināllietu departamenta senatori, ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors var izprasīt krimināllietu no jebkuras tiesas, lai izlemtu jautājumu par pieteikuma izskatīšanu vai protesta iesniegšanu un izskatīšanu.

393.2 panta pirmajā daļā minētajām personām un viņu intereses pārstāvošajam zvērinātam advokātam vai zvērināta advokāta palīgam, lai sagatavotu pieteikumu, ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem tajā institūcijā, kurā krimināllieta atrodas.

Senāta Krimināllietu departaments, ja pieņēmis izskatīšanai pieteikumu vai protestu, var atlikt un apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz to jaunai izskatīšanai.

Pieteikumus un protestus par spriedumiem un lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 456. - 460.panta noteiktajā kārtībā, izņemot 458.panta sestās daļas nosacījumu .

Gadījumos, kas minēti 393.3 panta pirmajā daļā, ja nolēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, lietu izskata Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Tiesa, izskatot pieteikumu un protestu, pārbauda spriedumu vai lēmumu apstrīdētajā daļā.

Tiesa var pārbaudīt spriedumu un lēmumu arī pilnā apjomā un uz visiem notiesātajiem, ja ir pamats nolēmuma atcelšanai par tādiem likuma pārkāpumiem, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

Pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti 461.pantā.

Lēmuma saturam jāatbilst 462.panta prasībām.”

75. Izslēgt 406.panta otrajā daļā vārdus “Personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai,”.

76. 413.pantā:

papildināt ar trešo daļu šādā redakcija:

“Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem prokurors un apsūdzētais vienojas par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

77. Izteikt 416.pantu šādā redakcija:

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Krimināllietu iztiesā 14.pantā noteiktajā tiesas sastāvā.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas

izbeigšanai.

Tiesnesis var pieņemt lēmumu - neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu.

Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama.

78. Izslēgt 466.pantā skaitļus un vārdu “23.6 pantu”.

471.pants Starptautiskās sadarbības veidi.

Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā (turpmāk- krimināltiesiskā sadarbība) Latvija ārvalstij lūdz un sniedz :

1. personas izdošanā tās kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu izpildei;
2. kriminālprocesa nodošanā ;
3. notiesātās personas nodošanā brīvības atņemšanas soda izpildei;
4. procesuālās darbības veikšanā;
5. sprieduma atzīšanā un izpildē;
6. citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

Krimināltiesisko sadarbību regulē starptautiskie līgumi, Satversme un likumos noteiktā kriminālprocesuālā kārtība.

Citas valsts kriminālprocesuālā kārtība var tikt piemērota, ja tāda nepieciešamība pamatota krimināltiesiskās sadarbības lūgumā un ja tā nav pretrunā Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Latvija var lūgt ārvalsti, izpildot krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, piemērot Latvijā noteikto kriminālprocesuālo kārtību vai atsevišķus tā principus.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumus var nosūtīt un saņemt kompetentās iestādes, kuras noteiktas normatīvajos aktos, kas regulē starptautisko sadarbību.

Krimināltiesiskajā sadarbībā Latvijas kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par tiešo sazināšanos.

Ja ar ārvalsti nav līgums par krimināltiesisko sadarbību, tad tiesības griezties ārvalstīs vai saņemt ārvalsts sadarbības lūgumu ir tieslietu ministram un ģenerālprokuroram.

Šā panta trešajā daļā minētās amatpersonas var pieprasīt vai izsniegt apliecinājumu ārvalstij, ka sadarbībā ievēros savstarpējību, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību ievērojot tādus pašus principus.

Pierādījumi, kuri iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalsts noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, vērtējami tāpat kā Latvijā iegūtie pierādījumi.

Veicot starptautisko sadarbību, Latvijas advokāts tiek aicināts personai sniegt juridisko palīdzību vai šajā sadaļā paredzētos gadījumos veikt aizstāvību.

Advokāts var sniegt juridisko palīdzību no brīža, kad persona tiek aizturēta vai apcietināta vai sitos šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Advokātam ir tiesības:

1. tikties ar personu apstākļos, kas nodrošina sarunas konfidencialitāti ;
2. iesniegt pierādījumus un pieteikt lūgumus;
3. piedalīties krimināltiesiskās sadarbības ietvaros veiktajās darbībās ar personas piedalīšanos;
4. iesniegt sūdzības, ja advokāts piedalās šā panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos.

Advokāta piedalīšanās ir obligāta:

1. ja persona ir nepilngadīga;
2. ja persona ir kurla, mēma, akla vai kura savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pati izlietot savas tiesības.

Procesa virzītājs, tiesa vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, izvērtējot personas mantisko stāvokli, personu pilnīgi vai daļēji var atbrīvot no maksas par juridisko palīdzību. Ja persona ir atbrīvota no maksas par juridisko palīdzību, advokāta darba samaksas izdevumus sedz no valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Krimināltiesiskās sadarbības procesā aizstāvim ir tādas pašas tiesības kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskā līgumā vai likumā nav noteikts citādi. Lūgumā norāda:

1. lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;
2. lūguma priekšmetu un būtību;
3. noziedzīgā nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;
4. personas, ar kuru saistīts lūgums, aprakstu.

Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas ir nepieciešama tā izpildei.

Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu sastāda un iesniedz valsts valodā.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos lūgumam pievieno tā tulkojumu valodā, ko valstis izvēlējušās kā sazināšanās valodu.

Ja starptautiskais līgums nenosaka sazināšanās valodu, lūgumu ārvalstij var iesniegt nepievienojot tulkojumu.

Ja krimināltiesisko sadarbību ar ārvalsti neregulē starptautisks līgums, lūgumam pievieno tulkojumu ārvalsts valsts valodā.

Kompetentā iestāde var vienoties ar ārvalsts kompetento iestādi par citādu valodas lietošanas kārtību.

Latvija sedz izdevumus, kas rodas veicot krimināltiesisko sadarbību tās teritorijā un personas tranzītu uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, ja vien šajā sadaļā vai citā normatīvā akta vai arī valstīm savstarpēji vienojoties nav noteikts citādi.

Ja krimināltiesiskā sadarbība ir saistīta ar personas pārvietošanu no ārvalsts uz Latviju caur trešās valsts teritoriju, Latvijas kompetentā iestāde lūdz tai tranzīta atļauju.

Ja personu pārvieto ar gaisa transportu un nav plānota nosēšanās trešās valsts teritorijā, tranzīta lūgumu neiesniedz, bet trešo valsti starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos tikai informē.

Latvijas kompetentā iestāde pēc ārvalsts lūguma var atļaut ar krimināltiesisko sadarbību saistītas personas tranzītu caur Latvijas Republikas teritoriju. Tranzīta lūgumu noraida, ja tiek lūgts Latvijas pilsoņa tranzīts un viņš nav piekritis savai pārvietošanai uz šo ārvalsti.

Tranzīta lūgumu sastāda tāpat kā konkrētās krimināltiesiskās sadarbības veida lūgumu.

Četrdesmitā nodaļa

473. Personas izdošanu var lūgt, ja ir pamats uzskatīt, ka ārvalstī atrodas:

1. apsūdzētais vai tiesājamais, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir sodāms pēc Latvijas likuma un par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu;
2. notiesātais, kas Latvijā notiesāts ar brīvības atņemšanas sodu vai arestu uz laiku ne mazāku par četriem mēnešiem.

Personas izdošanu var lūgt par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem arī tad, ja par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumam par iespējamo vai piespriesto sodu.

Personas izdošanas lūgumu var neiesniegt, ja noziedzīgā nodarījuma smagums un raksturs ir nesamērojams ar izdošanas izdevumiem.

Ja konstatēti 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, procesa virzītājs griežas Ģenerālprokuratūrā ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalstij personas izdošanu.

Ierosinājumā norāda 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno 482.pantā minētos pielikumus.

Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju. Izskatīšanas termiņu var pagarināt ģenerālprokurors, par ko informē iesniedzēju.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

Ģenerālprokuratūra var iesniegt ārvalstij personas izdošanas lūgumu pēc savas iniciatīvas.

482.pants Personas izdošanas lūgums

Personas izdošanas lūgumu sastāda atbilstoši 476.panta prasībām un tam pievieno:

1. lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu tiesas spriedumu vai to kopijas;
2. lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības vai tā kopiju;
3. likuma panta tekstu, pēc kura persona tiek saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta un kurš regulē noilgumu;
4. rīkojumu par sprieduma izpildi vai tā kopiju;
5. informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu;
6. citus dokumentus, ja tos pieprasa ārvalsts.

Ja konstatēti 480.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, bet ir pamats uzskatīt, ka persona atstājusi Latvijas Republikas teritoriju un tās atrašanās vieta nav zināma, procesa virzītājs vai institūcija, kas veic meklēšanu, ar rakstveida ierosinājumu var lūgt Ģenerālprokuratūru pieņemt lēmumu par personas starptautisko meklēšanu nolūkā pieprasīt tās izdošanu.

Ja ir pamats pieprasīt personas izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieņem lēmumu par personas starptautiskās meklēšanas izsludināšanu un nosūta to izpildei.

Pirms izdošanas lūguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti piemērot izdodamai personai pagaidu apcietinājumu.

Lūgumu par pagaidu apcietinājumu sastāda, ievērojot 476.panta prasības. Tajā norāda arī tiesas lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu vai spēkā stājušos notiesājošu spriedumu, kā arī informē par Latvijas nodomu iesniegt izdošanas lūgumu.

Ja iesniegts personas pagaidu apcietinājuma lūgums, izdošanas lūgumu nosūta iespējami īsākā laikā, ņemot vērā starptautiskajos līgumos noteiktos pagaidu apcietinājuma termiņus.

485. pants. Ārvalsts izdotās personas pārņemšana

Izdotās personas pārņemšanu veic Iekšlietu ministrijas kompetenta iestāde starptautiskajos līgumos noteiktajos termiņos. Par personas nogādāšanu Latvijā paziņo Ģenerālprokuratūrai 24 stundu laikā.

Ja personu izdod pirmstiesas izmeklēšanas laikā, prokuroram vai amatā augstākam prokuroram izdotajai personai 48 stundu laikā pēc tās nogādāšanas Latvijā jāuzrāda apsūdzība, bet, ja apsūdzība uzrādīta, jāizskaidro personai tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības.

Ja personu izdod iztiesāšanas laikā, Ģenerālprokuratūrai par izdotās personas nogādāšanas faktu Latvijā trīs dienu laikā jāpaziņo procesa virzītājam.

Ja izdotās personas pārņemšana saistīta ar tranzītu, Iekšlietu ministrijas kompetentā iestāde griežas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu saņemt trešās valsts atļauju izdotās personas tranzītam.

Ja ārvalsts atlikusi izdotās personas nodošanu un tas Latvijā var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu, Ģenerālprokuratūra var lūgt ārvalsti izdot šo personu uz laiku.

Lūgumu par personas izdošanu uz laiku sastāda tāpat kā izdošanas lūgumu.

487.pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības un soda izpildes robežas

Personu var saukt pie kriminālatbildības un tiesāt tikai par to noziedzīgo nodarījumu, par kuru tā izdota.

Šie nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1. saņemta izdevējas valsts piekrišana kriminālvajāšanai un tiesāšanai par citiem pirms izdošanas izdarītiem nodarījumiem;
2. nodarījums izdarīts pēc tam, kad persona nodota Latvijai;
3. persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;
4. persona pēc izdošanas ir atstājusi Latviju un tajā atgriezusies.

Šā panta otrās daļas 1.punktā paredzēto piekrišanu lūdz tādā pašā veidā kā izdošanu.

Ja personai galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo nodarījumu kopības vai pēc vairākiem spriedumiem, bet tā izdota tikai par daļu no tiem, tiesa, kas noteikusi galējo sodu, 30.nodaļā paredzētajā kārtībā nosaka soda izpildāmo daļu.

Apcietinājuma termiņu izdotajai personai skaita no Latvijas Republikas robežas šķērsošanas brīža. Termiņu, ko persona pēc Latvijas lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaitāma soda termiņā.

Četrdesmit pirmā nodaļa

Personu, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, var izdot kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma izpildei, ja saņemts ārvalsts lūgums izdot šo personu par nodarījumu, kurš saskaņā ar Latvijas un ārvalsts likumiem ir noziedzīgs.

Personu var izdot kriminālvajāšanai vai tiesāšanai par nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu, vai bargāks sods.

Personu var izdot sprieduma izpildei valstij, kura spriedumu taisījusi un notiesājusi personu ar sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu uz laiku ne mazāku par četriem mēnešiem.

Ja izdošanu lūdz par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet par kādu no tiem izdošanu nevar piemērot, jo tas neatbilst nosacījumiem par iespējamo vai piespriesto sodu, personu var izdot arī par šo noziedzīgo nodarījumu.

473. Personas izdošanu var atteikt, ja :

1. noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā ;
1. persona Latvijā tiek turēta aizdomās, apsūdzēta vai tiesāta par to pašu noziedzīgu nodarījumu;
2. Latvijā ir pieņemts lēmums neuzsākt vai izbeigt kriminālvajāšanu par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
3. izdošanu lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem;
4. ja ārvalsts lūdz personu izdot aizmuguriski piespriesta soda izpildei un nav saņemtas pietiekamas garantijas, kas nodrošinātu tiesības uz lietas atkārtotu iztiesāšanu pēc izdotās personas pieprasījuma;
5. ja izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav lūguma par izdošanu.

Personas izdošana nav pieļaujama, ja :

1) persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kas ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (turpmāk tekstā – Latvijas pilsonis);

2) izdošanas lūgums saistīts ar mērķi uzsākt kriminālvajāšanu vai sodīt personu sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem vai, ka personas tiesības var tikt pārkāptas iepriekšminēto iemeslu dēļ;

1. attiecībā uz personu par to pašu noziedzīgo nodarījumu Latvijā stājies spēkā tiesas nolēmums;
2. saskaņā ar Latvijas likumu par to pašu noziedzīgo nodarījumu personu nevar saukt pie kriminālatbildības, notiesāt vai izpildīt sodu sakarā ar noilgumu, amnestiju vai citu likumīgu pamatu;
3. persona likumā noteiktā kārtībā apžēlota par to pašu noziedzīgo nodarījumu;
4. ja ārvalsts nedod pietiekamas garantijas, ka personai nepiespriedīs nāves sodu un to neizpildīs;
5. personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana.

Izdodamā persona ir persona, kuras izdošana tiek lūgta vai kura ir aizturēta vai apcietināta izdošanas nolūkā.

Izdodamai personai ir tiesības:

1. zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu;
2. izdošanas procesā lietot viņam saprotamu valodu;
3. sniegt paskaidrojumus sakarā ar izdošanu;
4. pieteikt lūgumus, tajā skaitā par vienkāršoto izdošanu;
5. iepazīties ar visiem pārbaudes materiāliem;
6. aicināt Latvijas Republikas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Izziņas iestāde vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām, ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu izdošanas nolūkā, iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu.

Par personas aizturēšanu izdošanas nolūkā izziņas iestāde vai prokurors sastāda protokolu, norādot aizturētā uzvārdu, vārdu un citus nepieciešamos personas datus, aizturēšanas iemeslu, kā arī - kur, kad un kas šo personu aizturējis. Aizturēšanas protokolu paraksta aizturētājs un izdodamā persona.

Izdodamo personu informē viņas tiesībām.

Par personas aizturēšanu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, informē Ģenerālprokuratūru, nosūtot tai personas aizturēšanas dokumentus. Ģenerālprokuratūra informē valsti, kura izsludinājusi personas meklēšanu.

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu vai izdošanas apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

Pēc ārvalsts lūguma par pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma saņemšanai izdodamajai personai var piemērot pagaidu apcietinājumu.

Ja lūgumā par pagaidu apcietinājumu ir norādīts: ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu; ka ārvalsts iesniegs izdošanas lūgumu; par kādu noziedzīgo nodarījumu tiks lūgta izdošana; ziņas par izdodamo personu, un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra, ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu piemērošanu un to pamatojošos materiālus.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu izlemj tiesnesis tiesas sēdē, piedaloties prokuroram un izdodamajai personai.

Tiesnesis, uzklausījis prokuroru, izdodamo personu un advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Pagaidu apcietinājumu piemēro uz 40 dienām no personas aizturēšanas, ja starptautiskajā līgumā nav noteikts savādāk.

Personu no pagaidu apcietinājuma pārbaudes izdarītājs atbrīvo:

1. ja 18 dienu laikā pēc aizturēšanas nav saņemts ārvalsts lūgums par personas izdošanu vai paziņojums par šāda lūguma aizkavēšanās pamatotiem iemesliem;
2. ja 40 dienu laikā nav saņemts izdošanas lūgums;
3. ja 40 dienu laikā nav piemērots izdošanas apcietinājums;
4. ja ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību.

Personas atbrīvošana nerada šķēršļus atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja lūgums par izdošanu tiek saņemts vēlāk.

Izdošanas apcietinājumu piemēro pēc lūguma par personas izdošanu saņemšanas, ja tam ir pievienoti:

1. ārvalsts lēmums par personas apcietinājumu vai spēkā stājies spriedums attiecībā uz konkrēto personu;
2. likuma panta teksts, pēc kura persona saukta pie kriminālatbildības vai notiesāta un kurš regulē noilgumu;
3. ziņas par izdodamo personu.

Ja ir izdošanas apcietinājuma pamats un ja nav zināmi apstākļi, kas izslēdz izdošanas iespējamību, pārbaudes izdarītājs ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu un to pamatojošos materiālus iesniedz rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā persona aizturēta vai atrodas Ģenerālprokuratūra.

Ierosinājumu par izdošanas apcietinājumu izskata tādā pašā kārtībā, kā par pagaidu apcietinājumu.

Izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, skaitot no aizturēšanas vai apcietinājuma piemērošanas brīža.

Par izdodamās personas apcietinājumu vai atbrīvošanu no tā Ģenerālprokuratūra informē lūgumu iesniegušo valsti.

497.pants. Izdošanas lūguma pārbaude

Ģenerālprokuratūra, saņemot ārvalsts lūgumu par personas izdošanu, uzsāk tā pārbaudi. Ģenerālprokuratūras prokurors noskaidro, vai pastāv 489.pantā noteiktais personas izdošanas pamats un vai nepastāv 490.pantā noteiktie personas izdošanas atteikuma iemesli.

Ja lūgumā nav pietiekama informācija jautājuma izlemšanai par izdošanu, Ģenerālprokuratūra pieprasa ārvalstij nepieciešamo papildus informāciju, kā arī var noteikt informācijas iesniegšanas termiņus.

Pārbaude jāpabeidz 20 dienu laikā no izdošanas lūguma saņemšanas dienas. Ja pārbaudei nepieciešama papildus informācija, tad termiņu rēķina no tās saņemšanas dienas. Pārbaudes termiņu var pagarināt ģenerālprokurors.

Pārbaudes izdarītājs iepazīstina izdodamo personu ar izdošanas lūgumu 48 stundu laikā no tā saņemšanas brīža un dod iespēju sniegt paskaidrojumus.

Pārbaudes laikā prokurors var veikt visas kriminālprocesā paredzētās izmeklēšanas darbības.

Ģenerālprokuratūras prokurors, izvērtējot personas izdošanas pamatu un pieļaujamību, pieņem motivētu lēmumu:

1. par personas izdošanas pieļaujamību;
2. par atteikšanos izdot personu.

Ja pieņemts lēmums par personas izdošanas pieļaujamību, personai izsniedz lēmuma un pārbaudes materiālu kopijas.

Lēmumu par izdošanas pieļaujamību izdodamā persona var pārsūdzēt Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu palātā 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

Lēmumu par izdošanas pieļaujamību pēc tā pārsūdzēšanas termiņa kopā ar pārbaudes materiāliem Ģenerālprokuratūra nosūta Tieslietu ministrijai.

Lēmumu par atteikšanos izdot personu Ģenerālprokuratūra paziņo izdodamai personai un ārvalstij. Izdodamo personu prokurors nekavējoties atbrīvo no pagaidu vai izdošanas apcietinājuma.

Sūdzību par izdošanas pieļaujamību izskata Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta triju tiesnešu sastāvā.

Tiesnesis, kam uzdots referēt, pieprasa no Ģenerālprokuratūras pārbaudes materiālus un nosaka izskatīšanas laiku.

Ģenerālprokuratūrai, sūdzības iesniedzējam un viņa advokātam paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa izprasa citus nepieciešamos materiālus un izsauc personas paskaidrojumu došanai.

Sūdzības iesniedzējam nodrošina iespēju piedalīties sūdzības izskatīšanā.

Ja izdodamās personas advokāts nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, juridiskās palīdzības sniegšanai pieaicināms cits advokāts, ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību.

Uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa advokātu un prokuroru, tiesa aiziet apspriesties un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. atstāt prokurora lēmumu negrozītu;
2. atcelt prokurora lēmumu un atzīt izdošanu par nepieļaujamu;
3. nodot izdošanas lūgumu papildus pārbaudei.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa lēmumu un materiālus nosūta Ģenerālprokuratūrai.

Ja tiesa atzīst izdošanu par nepieļaujamu, izdodamo personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.

Lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pēc tieslietu ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja:

1. personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei;
2. nodarījumu uzskata par politisku vai militāru;
3. ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt sakarā ar tās rasi, reliģisko piederību, tautību vai politiskajiem uzskatiem.

Par pieņemto lēmumu Tieslietu ministrija informē izdodamo personu, ārvalsti un Ģenerālprokuratūru.

Lēmumu par personas izdošanu izpilda Iekšlietu ministrija.

Pēc lēmuma saņemšanas par atteikšanos personu izdot Ģenerālprokuratūra nekavējoties personu atbrīvo no apcietinājuma.

Ja Ģenerālprokuratūra saņēmusi vairākus izdošanas lūgumus par vienu un to pašu personu, to pārbaudi apvieno vienā procesā, ja vien nav pieņemts lēmums:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos personu izdot;
3. par personas izdošanas pieļaujamību.

Ja lēmums par personas izdošanu ir pieņemts, vēlāk saņemtais lūgums netiek ieskaitīts; par to paziņojot lūguma iesniedzējai valstij.

Ja citas ārvalsts lūguma saņemšanas brīdī stājies spēkā lēmums par izdošanas pieļaujamību, šis lēmums netiek iesniegts Ministru kabinetam līdz vēlāk saņemtā lūguma pārbaudes pabeigšanai.

Ja izdošanu lūgušas vairākas ārvalstis, Ministru kabinets pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā nodarījuma smagumu, izdarīšanas vietu, lūgumu saņemšanas secību, nosaka, kurai valstij dodama priekšroka.

Iekšlietu ministrija informē ārvalsti par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu, kā arī par periodu, kurā izdodamā persona atradusies apcietinājumā.

Iekšlietu ministrija vienojas par citu nodošanas datumu, ja no valstu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nodošana nevar notikt iepriekš noteiktajā datumā.

Ja ārvalsts izdodamo personu nepārņem 30 dienu laikā no noteiktā izdošanas datuma, šo personu prokurors atbrīvo no apcietinājuma.

Pēc lēmuma pieņemšanas par personas izdošanu tieslietu ministrs pēc ģenerālprokurora ierosinājuma var atlikt pieprasītās personas nodošanu ārvalstij Latvijā iesākta kriminālprocesa pabeigšanai vai piespriestā soda izpildei.

Ja izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai apgrūtināt noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanu ārvalstī, tieslietu ministrs var izdot personu ārvalstij uz laiku, nosakot atpakaļ nodošanas laiku.

505.pants Atkārtota izdošana

Ja izdotā persona ārvalstī izvairās no kriminālvajāšanas vai soda un ir atgriezusies Latvijā, pēc ārvalsts lūguma tā var tikt izdota atkārtoti, pamatojoties uz iepriekš pieņemto lēmumu par izdošanu.

Personu var izdot ārvalstij vienkāršotā kārtībā, ja:

1. saņemta izdodamās personas rakstiska piekrišana tās izdošanai vienkāršotā kārtībā;
2. izdodamā persona nav Latvijas pilsonis;
3. pret izdodamo personu Latvijā nav jāpabeidz uzsākts kriminālprocess vai nav izpildāms piespriestais sods.

Izdodamā persona savu piekrišanu vienkāršotajai kārtībai apliecina advokāta klātbūtnē pārbaudes izdarītājam līdz lēmuma par izdošanas pieļaujamību pieņemšanai.

Pēc piekrišanas saņemšanas pārbaudes izdarītājs noskaidro tikai šā panta pirmās daļas 1.un 2.punktā minēto un nekavējoties iesniedz ar izdošanu saistītos materiālus Ģenerālprokuroram.

Ģenerālprokurors pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. par personas izdošanu;
2. par atteikšanos izdot;
3. par vienkāršotās kārtības nepiemērošanu.

Par personas izdošanu vai atteikšanos izdot informē ārvalsti un izdodamo personu un nodod izpildei Iekšlietu ministrijai.

Ģenerālprokurora pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

Četrdesmit otrā nodaļa

Ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšana Latvijā

Kriminālprocesa pārņemšana ir ārvalstī uzsākta kriminālprocesa turpināšana Latvijā pēc ārvalsts lūguma vai ar tās piekrišanu, ja to prasa procesuālās intereses un nodarījums sodāms saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā lūgumus par kriminālprocesa pārņemšanu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

509. Kriminālprocesa pārņemšanas pamats ir:

1) ārvalsts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un Latvijas piekrišana to pārņemt;

2)Latvijas iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un ārvalsts piekrišana to nodot.

Ja nodarījums, par kuru tiek lūgta procesa pārņemšana (turpmāk 42. un 43. nodaļās – nodarījums), Latvijā nav krimināli sodāms, bet ir sodāms saskaņā ar citiem likumiem, par to nekavējoties informē lūguma iesniedzēju. Piekrišanas saņemšana ir pamats procesa turpināšanai Latvijas likumos paredzētajā kārtībā.

Kriminālprocesa pārņemšana nav pieļaujama, ja:

1)nodarījums, sakarā ar kuru tiek lūgta pārņemšana, netiek uzskatīts par noziedzīgu saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

2)iestājies kriminālatbildības noilgums, tajā skaitā iztecējuši arī tie seši mēneši, par kuriem noilguma termiņš tiek pagarināts, ja nodarījums nonāk Latvijas krimināltiesiskajā jurisdikcijā vienīgi saskaņā ar lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu,

3)nav iegūti pierādījumi, kas dod pamatu kādu personu turēt aizdomās vai apsūdzēt nodarījuma izdarīšanā;

4)Latvijā par to pašu nodarījumu pieņemts galīgs nolēmums;

5)kriminālprocesa, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums, pārņemšanas lūgumu iesniegusi valsts, ar kuru Latvijai nav līguma par kriminālspriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu, pie kam šai valstij pašai pastāv iespēja piespriestā soda izpildei;

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu var neizpildīt, ja:

1. tas nav pietiekami pamatots;
2. persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, Latvijā uzturas neregulāri;
3. ja ir pamats uzskatīt, ka nodarījums ir politisks vai izteikti militārs, vai lūgums iesniegts, lai persona tiktu vajāta par politiskiem uzskatiem, rases, nacionālo vai reliģisko piederību;
4. nodarījums nav izdarīts lūguma iesniedzējas valsts teritorijā;
5. kriminālprocesa pārņemšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citu valsti;
6. procesa turpināšana neatbilstu Latvijas tiesību sistēmas principiem;

7)Latvijai nav līguma par kriminālprocesa pārņemšanu ar lūguma iesniedzēju valsti.

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu izlemj 10 dienās, bet, ja nepieciešama dokumentu tulkošana vai materiālu apjoms ir īpaši liels,- 30 dienās.

Ja izlemšanai ir nepieciešama papildus informācija, kompetentās iestādes to pieprasa no lūguma iesniedzēja. Pēc papildus informācijas saņemšanas jautājumu izlemj šā panta pirmajā daļā paredzētajos termiņos.

Ja Latvijā par nodarījumu process uzsākams tikai pēc cietušā sūdzības, bet tāda nav pievienota saņemtajiem materiāliem, kompetentā iestāde nekavējoties informē cietušo un lēmumu pieņem pēc cietušā piekrišanas vai atteikuma saņemšanas. Ja 30 dienu laikā cietušais nav sniedzis atbildi, procesu var turpināt bez viņa piekrišanas.

Izskatījusi ārvalsts lūgumu, nepieciešamos dokumentus un papildus informāciju, ja tāda bijusi pieprasīta, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma neizpildīšanu;
2. par kriminālprocesa pārņemšanu un nodošanu procesa veikšanai.

Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu kopā ar tā tulkojumu kompetentā iestāde nekavējoties nosūta lūguma iesniedzējai valstij.

Ja vienlaikus ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu arī citā valstī notiek kriminālprocess par to pašu nodarījumu, kompetentās iestādes var iesniegt ārvalstij lūgumu par kriminālprocesa nodošanu Latvijai, ja tas atbilst tiesvedības interesēm un veicina norisi.

Lūgumu neiesniedz, ja pastāv iemesli, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu.

Ja personai citā valstī izvirzīta apsūdzība, tā nodota tiesai vai notiesāta, kompetentā iestāde kriminālprocesa turpināšanu nodod prokuratūrai pēc personas dzīves vai uzturēšanās vietas Latvijā.

Prokurors 10 dienu laikā izlemj, vai pierādījumi ir pietiekami personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu un ceļ apsūdzību, vai nodot kriminālprocesu tā turpināšanai no izziņas stadijas un atceļ tos piespiedu līdzekļus, kurus drīkst lietot tikai pret apsūdzēto.

Ja personai citā valstī apsūdzība nav izvirzīta, kriminālprocesu turpina no izziņas stadijas.

Turpmākais kriminālprocess notiek vispārējā kārtībā.

Procesa virzītājs iesniedz motivētu ierosinājumu par pārņemšanas atsaukšanu tai pašai kompetentajai iestādei, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa pārņemšanu, ja saskata iemeslus, kas izslēdz kriminālprocesa pārņemšanu..

Kompetentā iestāde 10 dienu laikā izlemj par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā vai par pārņemšanas atsaukšanu.

Kompetentā iestāde, atsaucot piekrišanu pārņemšanai, par to informē procesa virzītāju un uzdod atcelt visus piemērotos piespiedu līdzekļus un izlemt rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Par pārņemšanas atsaukšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti un nosūta tai krimināllietas materiālus.

Ja pārņemšana atsaukta sakarā ar kriminālprocesa izteikti politisku vai militāru raksturu, vai tāpēc, ka vajāšana notikusi saistībā ar politiskajiem uzskatiem, rases, dzimuma, nacionālo vai reliģisko piederību, Latvijā iegūtie pierādījumi var netikt nodoti lūguma iesniedzējai valstij. Citos gadījumos pierādījumus nenodod, ja izmeklēšanas darbības nevarētu veikt pēc ārvalsts lūguma par palīdzību kriminālprocesā.

Ja ārvalsts paziņo par tās nodomu iesniegt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu un lūdz piemērot pagaidu apcietinājumu pirms tā saņemšanas, kompetentā iestāde vēršas tiesā ar ierosinājumu personu apcietināt līdz jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa pārņemšanu, ja:

1)lūgumā norādīts, ka pastāv iesniedzējas valsts izdots apcietinājuma lēmums; un

3)ir pamats uzskatīt, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais izvairīsies no līdzdalības kriminālprocesā vai slēps pierādījumus.

Saskaņā ar šo pantu apcietinātā persona jāatbrīvo, ja:

1) 18 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas nav saņemts kriminālprocesa pārņemšanas lūgums;

2) 15 dienu laikā no lūguma saņemšanas nav saņemti pievienojamie dokumenti;

3) 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā;

4) pieņemts lēmums neizpildīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;

5) kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;

6) kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

Ja lūgums par kriminālprocesa pārņemšanu un tam pievienotie materiāli dod pamatu uzskatīt, ka persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, izvairīsies no izmeklēšanas vai slēps pierādījumus, kompetentā iestāde griežas tiesā ar ierosinājumu piemērot pagaidu apcietinājumu.

Persona, kura apcietināta saskaņā ar šo pantu, jāatbrīvo no pagaidu apcietinājuma ja:

1. lūgums pārņemt kriminālprocesu nav izlemts 40 dienās no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas;
2. 40 dienu laikā no aizturēšanas vai pagaidu apcietinājuma piemērošanas nav pieņemts lēmums par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu pārņemtajā kriminālprocesā,
3. pieņemts lēmums neizpildīt lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu;
4. kriminālprocesa pārņemšana atsaukta;
5. kļuvuši zināmi apstākļi, kas izslēdz iespēju turēt personu apcietinājumā.

Ja kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu piemērot pagaidu apcietinājumu, tā var dot uzdevumu policijai personu aizturēt uz laiku līdz 72 stundām nogādāšanai pie tiesneša.

Par personas aizturēšanu policijas darbinieks sastāda protokolu, kurā norāda precīzu aizturēšanas laiku un vietu, kā arī atspoguļo aizturētās personas tiesību izskaidrošanu. Protokolu paraksta aizturētājs un aizturētais, kā arī advokāts, ja tāds piedalās..

Ja 72 stundu laikā no personas aizturēšanas brīža netiek piemērots pagaidu apcietinājums, aizturētā persona atbrīvojama.

Ierosinājumu par pagaidu apcietinājumu un pamatojošos materiālus kompetentā iestāde iesniedz savas atrašanās vietas rajona (pilsētas) tiesā vai tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras darbības teritorijā persona aizturēta.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu tiesnesis lemj tiesas sēdē, kurā piedalās kompetentās iestādes pārstāvis, prokurors un apcietināmā persona.

Tiesnesis, uzklausījis kompetentās personas pārstāvi, prokuroru, apcietināmo personu un tās advokātu, ja tāds piedalās, pieņem motivētu lēmumu, kas nav pārsūdzams.

Par pagaidu apcietinājuma piemērošanu un atbrīvošanu no tās kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju.

Ja persona, kas citā valstī tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta nodarījuma izdarīšanā, uzturas Latvijā un šis nodarījums ir Latvijas kriminālajā jurisdikcijā vienīgi tāpēc, ka ārvalsts lūdz kriminālprocesa pārņemšanu, kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstina personu ar saņemto lūgumu un noskaidro, vai šī persona nevēlas piedalīties kriminālprocesā lūguma iesniedzējas valstī. Personas viedokli var ņemt vērā, izlemjot kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu, bet tas nav saistošs.

No brīža, kad nodarījumā aizdomās turētais vai apsūdzētais, kas atrodas Latvijā, tiek aizturēts, viņam piemērots pagaidu apcietinājums, paziņots par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma saņemšanu, viņam ir sekojošas tiesības:

1)aicināt Latvijas advokātu juridiskas palīdzības saņemšanai,

2)tikties ar advokātu konfidenciālos apstākļos,

3)piedalīties jautājuma izskatīšanā par apcietinājuma piemērošanu,

4)sniegt paskaidrojumus tādā pat kārtībā kā tad, ja viņš atbilstošā procesuālā statusā liecinātu Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

No kriminālprocesa pārņemšanas persona iegūst tādas tiesības, kādas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir Latvijā.

No lūguma saņemšanas brīža kompetentā iestāde var piemērot jebkuru procesuālo piespiedu līdzekli, kādu tā drīkstētu lietot, ja nodarījums atrastos Latvijas jurisdikcijā arī bez ārvalsts lūguma saņemšanas.

Visi piespiedu līdzekļi atceļami, ja tiek pieņemts lēmumus par kriminālprocesa pārņemšanas lūguma neizpildīšanu vai pārņemšana tiek atsaukta.

Pagaidu apcietinājuma termiņu rēķina no aizturēšanas brīža.

Laiks, ko persona pavadījusi apcietinājumā citā valstī notikušajā kriminālprocesā , netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā Latvijā, bet tiek ieskaitīts soda termiņā.

Ja persona atrodas apcietinājumā kriminālprocesa pārņemšanas laikā, apcietinājuma termiņš skaitāms no Latvijas robežas šķērsošanas brīža.

Viss laiks, ko persona pavadījusi pagaidu apcietinājumā Latvijā, ieskaitāms drošības līdzekļa termiņā.

Apsūdzētajam inkriminējama tikai tā rīcība, kas ir noziedzīga saskaņā ar abu valstu likumiem.

Piespriestais sods nedrīkst būt lielāks par lūguma iesniedzējas valsts likumā paredzēto, ja nodarījums ir Latvijas jurisdikcijā vienīgi uz iesniegtā lūguma pamata.

Procesa virzītājs par pārņemtajā kriminālprocesā pieņemto galīgo lēmumu informē kompetento iestādi, kura izlēma kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu. Šī iestāde, pārņemot procesu, var uzdot procesa virzītājam informēt to par citiem pieņemtajiem lēmumiem, ja tāda nepieciešamība izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

Kompetentā iestāde informē lūguma iesniedzēju par pieņemto galīgo lēmumu, kā arī citām procesuālām darbībām, ja to paredz līgumi vai savstarpējas vienošanās.

Četrdesmit trešā nodaļa

Kriminālprocesa nodošana ir tā apturēšana Latvijā un turpināšana ārvalstī, ja pastāv pamats kādas personas turēšanai aizdomās vai apsūdzēšanai nodarījuma izdarīšanā, bet kriminālprocesa sekmīga un savlaicīga veikšana Latvijā nav iespējama vai ir apgrūtināta, bet nodošana ārvalstij to veicina.

Kriminālprocesa, kurā spēkā stājies notiesājošs spriedums, nodošana pieļaujama vienīgi tad, ja spriedumu nevar izpildīt Latvijā, bet ārvalsts, kurā uzturas notiesātā persona, principā nepieņem citas valsts spriedumu izpildei.

Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu pirmstiesas procesa laikā ārvalstij iesniedz Ģenerālprokuratūra, bet izziņas stadijā arī Iekšlietu ministrija.

Lūgumu par kriminālprocesa pārņemšanu iztiesāšanas laikā vai pēc sprieduma spēkā stāšanās ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

Latvijā uzsākta kriminālprocesa nodošanas pamats ārvalstij ir:

1)Latvijas iesniegtais kriminālprocesa pārņemšanas lūgums un ārvalsts piekrišana pārņemšanai;

2)ārvalsts iesniegts kriminālprocesa nodošanas lūgums un Latvijas piekrišana nodot Latvijā notiekošu kriminālprocesu turpināšanai ārvalstī.

Procesa virzītājam jāapsver jautājums par kriminālprocesa nodošanas ierosināšanu, ja pastāv 525.pantā norādītie nosacījumi un:

1)aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais, notiesātais ir ārvalsts pilsonis un pastāvīgi dzīvo vai uzturas savas pilsonības valstī;

2)aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais atrodas ārvalstī un viņas izdošana nav iespējama vai ir atteikta;

3)ārvalstī pret to pašu personu un par to pašu noziedzīgo nodarījumu, kā arī citiem nodarījumiem tiek veikts kriminālprocess;

4)svarīgākie pierādījumi vai liecinieku vairākums atrodas ārvalstī;

5)ja nav iespējams nodrošināt apsūdzētā (tiesājamā) klātbūtni kriminālprocesā Latvijā;

6)ja Latvijā nav vai nebūs iespējams izpildīt sodu.

Saskatot kriminālprocesa nodošanas nosacījumus un iemeslus, procesa virzītājs iesniedz kompetentajai iestādei ierosinājumu nosūtīt kriminālprocesa pārņemšanas lūgumu.

Kriminālprocesa pārņemšanas lūgumā papildus 476.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv kriminālprocesa nodošanas nosacījumi un iemesli un nodošana atbilst tiesvedības interesēm.

Lūgumam pievienojami visi nododamajā krimināllietā esošie procesuālie dokumenti vai to kopijas un Krimināllikuma panti, kas regulē atbildību par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ar tulkojumu, ja to paredz līgums vai kompetento iestāžu vienošanās.

Ja ārvalstij iesniegts pagaidu apcietinājuma lūgums, kriminālprocesa pārņemšanas lūgums jāiesniedz iespējami visīsākajā laikā bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc personas apcietināšanas.

Ja kriminālprocesa pārņemšanas lūgums iesniegts bez pielikumiem, tie jāiesniedz iespējami visīsākajā laikā, bet, ja personai piemērots pagaidu apcietinājums, ne vēlāk kā divpadsmitajā dienā pēc lūguma iesniegšanas.

Kompetentā iestāde informē ārvalsts kompetento iestādi par katru procesuālo darbību, kas veikta pēc kriminālprocesa nodošanas lūguma iesniegšanas, un nosūta attiecīgo procesuālo dokumentu kopijas.

Latvijas iestādes neveic procesuālas darbības nodotajā kriminālprocesā:

1)ja saņemts ārvalsts paziņojums par kriminālprocesa pārņemšanu;

2)ja Latvija devusi piekrišanu nodot ārvalstij Latvijā notiekošu kriminālprocesu.

Process Latvijā var tikt atjaunots:

1)saņemot paziņojumu par pārņemšanas atsaukšanu;

2)saņemot paziņojumu, ka process par nodarījumu ārvalstī izbeigts.

Ja ir pamats uzskatīt, ka persona centīsies izvairīties no kriminālprocesa lūguma saņēmējā valstī, kompetentā iestāde nosūta lūgumu par pagaidu apcietinājumu līdz pārņemšanas lūguma iesniegšanai.

Ja personai Latvijā piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, kriminālprocesa pārņemšanas lūguma nosūtīšana nav pamats tā atcelšanai. Šādā gadījumā līdz saņēmējas valsts atbildes saņemšanai procesa virzītājs turpina nepieciešamo procesuālo darbību veikšanu.

Ja kriminālprocess pēc nodošanas tiek atjaunots, apcietinājuma termiņā ieskaita tikai to laiku, ko persona apcietinājumā pavadījusi Latvijā, bet visu ar šo nodarījumu saistīto apcietinājuma laiku ieskaita soda termiņā.

Kriminālprocesa nodošana par nodarījumu, kura izdarīšanā tur aizdomās vai apsūdz Latvijas pilsoni, pieļaujama, ja:

1)persona atrodas ārpus Latvijas un viņas izdošana atteikta vai ilgstoši atlikta,

2)Latvijai ir līgums ar ārvalsti par kriminālprocesa nodošanu,

3)ārvalsts, ar kuru nav līguma par kriminālprocesa nodošanu, devusi pietiekamu garantiju, ka tiks ievērotas 523.pantā noteiktās kriminālatbildības un soda robežas.

Ārvalstī notiesātas personas, kurai piespriests ar brīvības atņemšanu saistīts sods, pārņemšanas soda izciešanai Latvijā pamats ir:

1. Latvijas kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam;
2. Ārvalsts kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam.

Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai viņa pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums, vai arī pēc savas iniciatīvas.

Lūgumu un piekrišanu par ārvalstī notiesātas personas pārņemšanu soda izciešanai Latvijā saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

Ārvalstī notiesātu personu var pārņemt soda izciešanai Latvijā, ja:

1. notiesātā persona ir Latvijas pilsonis vai Latvijā ir viņa pastāvīgā dzīves vieta;
2. kriminālprocess ir pabeigts ar galīgu nolēmumu;
3. lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;
4. nodarījums, par ko ir noteikts sods, ir uzskatāms par noziedzīgu pēc Latvijas Krimināllikuma;
5. tam piekrīt notiesātā persona.

Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā notiesātās personas vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, pārņemšana soda izciešanai ir nepieciešama un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

Izņēmuma gadījumā personu var pārņemt soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks nekā noteikts šā panta pirmās daļas 3.punktā.

Kompetentā iestāde pēc notiesātās personas, viņa pārstāvja vai ārvalsts lūguma pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā saņemšanas, uzsāk tā pārbaudi.

Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas jautājuma izlemšanai par pārņemšanu, kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalstij papildus informāciju.

Ja notiesātā persona, kas iesniedz lūgumu, ir Latvijas pilsonis, kompetentā iestāde nekavējoties informē valsti, kurā persona notiesāta, par saņemto lūgumu un par personas pilsonību.

Ja notiesātā persona, kas iesniedz lūgumu, nav Latvijas pilsonis, bet Latvijā ir viņa pastāvīga dzīves vieta, un šīs personas pārņemšana veicinās taisnīgumu un notiesātas personas sociālo rehabilitāciju, kompetentā iestāde var informēt valsti, kurā persona notiesāta, par saņemto lūgumu.

Vienlaicīgi ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas pārņemšanu. Šādā gadījumā lūgumā jānorāda, ka tas ir spēkā pie nosacījuma, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

Kompetentā iestāde saņemto lūgumu izskata 10 dienu laikā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. iesniegt lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai Latvijā;
2. atteikties iesniegt lūgumu par personas nodošanu;
3. apmierināt ārvalsts lūgumu un pārņemt notiesāto personu soda izciešanai Latvijā;
4. noraidīt ārvalsts lūgumu.

Ja ārvalstij bija pieprasīta papildus informācija, šī panta pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no informācijas saņemšanas brīža.

Pieņemto lēmumu nekavējoties dara zināmu personai, kas bija iesniegusi lūgumu par pārņemšanu soda izciešanai, un ārvalstij, kurā persona notiesāta.

Lēmums nav pārsūdzams.

Lūgumu par personas nodošanu soda izciešanai sastāda atbilstoši 476.panta prasībām un tam pievieno:

1. dokumentu vai paziņojumu par personas Latvijas pilsonību vai dzīves vietu Latvijā, ja šāds dokuments jau nebija savstarpēji sniegts;
2. Latvijas Krimināllikuma panta tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko personai noteikts sods, ir uzskatāms par noziedzīgu Latvijā.

Latvijā izciešamo soda daļu 10 dienu laikā pēc kompetentās iestādes ierosinājuma saņemšanas nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātās personas atrašanās vietas un tādā sastāvā, kāda izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

Tiesa ierosinājumu izskata 374.pantā noteiktajā kārtībā. Notiesātā persona var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

509. Lēmumā tiesa nosaka:

1. soda noteikšanas procedūru (turpināšana vai mainīšana) un tās rezultātā noteikto sodu;
2. apcietinājumā un ieslodzījumā pavadītā laika ieskaitīšanu;
3. brīvības atņemšanas iestādes veidu uzsākot soda izpildi, ko nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tad, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā;
4. papildsoda izpildāmo daļu, ja Latvijas Krimināllikums šādu papildsodu paredz.

Ja ārvalsts ir pieprasījusi paziņot par izciešamās soda daļas noteikšanas procedūru pirms notiesātās personas nodošanas Latvijai, jautājumu izskata tiesa pēc Latvijas kompetentās iestādes atrašanās vietas šajā pantā noteiktajā kārtībā bez notiesātās personas klātbūtnes. Ja ārvalsts likumi pieļauj, notiesātā persona var piedalīties tiesas sēdē ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Tiesa pieņem lēmumu par soda izciešanas turpināšanu, ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajam sodam par tādu pašu nodarījumu.

Ja ārvalsts tiesas noteiktais soda veids un mērs neatbilst Latvijas Krimināllikumam, tiesa pieņem lēmumu par soda mainīšanu un nosaka izciešamā soda veidu un mēru, ievērojot šādus nosacījumus:

1. soda veidam un mēram pēc iespējas jāatbilst spriedumā noteiktajam;
2. ar brīvības atņemšanu saistīto sodu nedrīkst aizstāt ar naudas sodu;
3. Latvijas Krimināllikumā noteiktajai soda minimālajai robežai nav nozīmes.

Soda veids un mērs nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā noteikto maksimālo sodu par tādu pašu nodarījumu;

Ja ārvalstī persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav sodīta ar kriminālsodu, bet tai ir piemēroti citi ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, tiesa lemj par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu šādai personai.

Saņemot ārvalsts piekrišanu nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai, saskaņojot ar ārvalsti, pārņemt personu un ievietot soda izpildes iestādē.

Ja par soda turpināšanu vai aizstāšanu nav izlemts pirms personas nogādāšanas Latvijā, notiesāto personu pēc pārņemšanas ievieto izmeklēšanas cietumā līdz jautājuma izlemšanai par izciešamā soda daļu.

Noteiktā soda izpilde notiek tādā pašā kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

Uz notiesāto personu attiecas Latvijā pieņemtie apžēlošanas un amnestijas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi, kā arī ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestiju vai apžēlošanu.

Tiesības pārskatīt spriedumu ir tikai valstij, kurā taisīts spriedums.

Soda izpildi pārtrauc un personu atbrīvo, ja valsts, kurā persona bija notiesāta, informē Latviju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, izņemot šajā sadaļā paredzētos gadījumus, kad kopā ar informāciju ir saņemts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu.

Kompetentā iestāde organizē ārvalsts paziņojuma par lēmumiem vai faktiem, kas ietekmē turpmāko soda izciešanu, izpildi. Ja saņemta nepārprotama informācija par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei. Pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas lemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

Nosakot sodu Latvijā notiekošā kriminālprocesā personai, kura pēc ārvalsts lūguma pārņemta soda izciešanai Latvijā, izpildāmais sods tiek pievienots saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīts ārvalstī piespriests sods, ir tāda pat nozīme, kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Ja Latvijas pilsonis ir notiesāts ārvalstī, aizbēdzis no soda izciešanas tajā un ieradies Latvijā un šī ārvalsts ir pieprasījusi pārņemt un nodrošināt soda izciešanu Latvijā, notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

Pirms lūguma saņemšanas vai izlemšanas kompetentā iestāde var iesniegt ierosinājumu rajona (pilsētas) tiesā šī panta pirmajā daļā minētajai personai piemērot pagaidu apcietinājumu, ja:

1. līdz ārvalsts lūguma saņemšanai vai lēmuma pieņemšanai šajā lietā ir saņemts ārvalsts pieprasījums piemērot pagaidu apcietinājumu; un
2. ārvalsts pieprasījumā ir informācija par notiesāto personu, to faktu uzskaitījums, pēc kuriem noteikts sods, un norādīts soda veids un mērs, kā arī soda izciešanas uzsākšanas laiks.

Lai nodrošinātu personas ierašanos tiesā, kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt šo personu un nogādāt tiesā.

Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1. ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas nav iesniegusi lūgumu pārņemt personu un nodrošināt soda izciešanu Latvijā; vai
2. ārvalsts lūgums pārņemt notiesāto personu ir motivēti noraidīts.

Šajā pantā minēto ārvalsts lūgumu pārņemt personu un nodrošināt soda izciešanu var noraidīt tikai gadījumos, ja nepastāv kāds no 535.pantā minētajiem nosacījumiem.

Kompetentā iestāde var piekrist pārņemt ārvalstī notiesāto personu soda izciešanai Latvijā bez šīs personas piekrišanas, ja:

1. spriedumā vai administratīvā lēmumā ir ietverts rīkojums par notiesātās personas izraidīšanu vai deportāciju no šīs ārvalsts pēc personas atbrīvošanas no ieslodzījuma;
2. ārvalsts lūgumam pievienots notiesātās personas viedoklis par nodošanu un izraidīšanas vai deportācijas rīkojuma kopija;
3. ir pārējie nosacījumi, kas pieļauj personas pārņemšanu.

Personu, kas pārņemta soda izciešanai Latvijā bez viņas piekrišanas saskaņā ar 547.panta nosacījumiem, nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, tiesāt vai nodot soda izciešanai par citiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms šīs personas pārņemšanas, izņemot tos nodarījumus, par kuriem pieņemts izpildāmais spriedums.

Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad:

1. saņemta ārvalsts, kas bija piespriedusi sodu, atļauja kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai soda izpildei;
2. persona pēc atbrīvošanas 45 dienu laikā nav atstājusi Latviju;
3. persona ir atstājusi Latviju un atkal tajā atgriezusies.

509. Kompetentā iestāde informē ārvalsti, kurā persona bija notiesāta:

1. par soda izciešanas pabeigšanu;
2. par notiesātās personas izbēgšanu no ieslodzījuma;
3. ja šī ārvalsts pieprasījusi īpašu ziņojumu.

Iestāde, kas atbild par soda izpildi, nekavējoties informē kompetento iestādi par šī panta pirmajā daļā minēto.

Četrdesmit piektā nodaļa.

Latvijā ar brīvības atņemšanu notiesātas personas nodošanas soda izciešanai ārvalstī pamats ir:

1. ārvalsts kompetentās iestādes lūgums nodot notiesāto personu un Latvijas kompetentās iestādes piekrišana tam;
2. Latvijas kompetentās iestādes lūgums pārņemt notiesāto personu un ārvalsts kompetentās iestādes piekrišana tam.

Kompetentā iestāde veic šajā nodaļā paredzētās darbības, ja ir saņemts notiesātās personas vai viņa pārstāvja lūgums, ārvalsts kompetentās iestādes informācija vai lūgums, vai arī pēc savas iniciatīvas.

Lūgumu un piekrišanu par Latvijā notiesātas personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī saņem un nosūta Ģenerālprokuratūra.

Notiesātas personas nodošana soda izciešanai ārvalstī ir pieļaujama, ja:

1. notiesātā persona ir tās valsts pilsonis, kurā sods tiks izciests;
2. tiesas spriedums ir stājies spēkā;
3. lūguma saņemšanas brīdī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši mēneši līdz soda izciešanas beigām;
4. nodarījums, par ko ir noteikts sods, ir uzskatāms par noziedzīgu pēc ārvalsts likuma;
5. notiesātā persona izteikusi vēlēšanos vai piekrišanu nodošanai.

Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var vienoties par personas nodošanu bez notiesātās personas piekrišanas, ja ir pamats uzskatīt, ka, ņemot vērā tās vecumu vai fizisko vai garīgo stāvokli, nodošana soda izciešanai ir nepieciešama un tai piekrīt notiesātās personas pārstāvis.

Kompetentā iestāde var nodot soda izciešanai ārvalstī notiesāto personu, kas nav šīs ārvalsts pilsonis, bet ir pamats uzskatīt, ka šajā ārvalstī ir personas pastāvīgā dzīves vieta un personas nodošana veicinās taisnīgumu un notiesātās personas sociālo rehabilitāciju.

Kompetentā iestāde var nodot ārvalstij personu, kurai tās psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ ir noteikta ārstēšanās specializētā psihiatriskā slimnīcā ar apsardzi vai ārstēšanās tai piemērotās brīvības atņemšanas vietās, līdzvērtīgu ārstēšanās pasākumu piemērošanai.

Izņēmuma gadījumā personu var nodot soda izciešanai arī tad, ja soda izciešanas laiks ir mazāks nekā noteikts šī panta pirmās daļas 3.punktā.

Ieslodzījuma vietas administrācijai 10 dienu laikā pēc tiesneša rīkojuma saņemšanas par sprieduma nodošanu izpildei informē Latvijā notiesātu ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos, lai tā tiktu nodota soda izciešanai savas pilsonības vai pastāvīgās dzīves vietas valstī. Notiesātajam izskaidro nodošanas juridiskās sekas.

Notiesātā persona savu lūgumu par nodošanu soda izciešanai ārvalstī rakstveidā iesniedz kompetentajā iestādē.

Kompetentā iestāde nekavējoties rakstveidā informē notiesāto personu par paziņojuma nosūtīšanu ārvalstij un par lūguma izskatīšanas rezultātiem.

Ja ir saņemts notiesātās personas pārstāvja vai ārvalsts lūgums par personas nodošanu un šim lūgumam rakstveidā nav pievienota notiesātās personas vēlēšanās vai piekrišana nodošanai, kompetentā iestāde 10 dienu laikā iepazīstina notiesāto personu ar šo lūgumu, izskaidro nodošanas juridiskās sekas un aicina izteikt savu attieksmi par saņemto lūgumu.

Personas piekrišanu vai atteikšanos noformē rakstveidā un to apliecina notiesātā persona ar savu parakstu.

Ja ārvalsts izteikusi vēlēšanos, kompetentā iestāde nodrošina iespēju ārvalsts pārstāvim pārbaudīt notiesātās personas piekrišanas došanas apstākļus.

Ja ir saņemts notiesātās personas lūgums vai tās piekrišana viņa pārstāvja iesniegtajam lūgumam par personas nodošanu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde par lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā informē ārvalsti.

Informācijā ārvalstij norāda:

1. notiesātās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas vietu un laiku;
2. notiesātās personas adresi šajā ārvalstī, ja tāda adrese ir;
3. nodarījumu, par kuru noteikts sods;
4. soda veidu, ilgumu un soda izciešanas uzsākšanas laiku.

Vienlaicīgi ar informāciju kompetentā iestāde ārvalstij var nosūtīt lūgumu pārņemt personu soda izciešanai ārvalstī, ja sākotnējos materiālos nav konstatēti fakti, kas nepieļautu personas nodošanu. Šādā gadījumā lūgumā jānorāda, ka tas ir spēkā pie nosacījuma, ka šādi fakti nav konstatēti arī ārvalstī.

Pēc lūguma saņemšanas nodot notiesāto personu soda izciešanai ārvalstī, kompetentā iestāde pārbauda, vai ir nosacījumi personas nodošanai.

Ja saņemtajos materiālos nav pietiekamas informācijas jautājuma izlemšanai par nodošanu, kompetentā iestāde ārvalstij papildus var pieprasīt:

1. dokumentu vai paziņojumu par to, ka notiesātā persona ir tās valsts pilsonis vai tajā ir viņa pastāvīgā dzīves vieta;
2. likuma tekstu, saskaņā ar kuru nodarījums, par ko persona ir notiesāta, ir uzskatāms par noziedzīgu šajā valstī.

Nepieciešamības gadījumā kompetentā iestāde pirms pārbaudes pabeigšanas var pieprasīt ārvalstij paziņot, kura soda noteikšanas procedūra tiks piemērota.

Kompetentā iestāde saņemto lūgumu izskata 10 dienu laikā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. iesniegt lūgumu par personas pārņemšanu soda izciešanai ārvalstī;
2. piekrist personas nodošanai;
3. noraidīt lūgumu par personas nodošanu.

Kompetentā iestāde var iesniegt ārvalstij lūgumu nodrošināt soda izciešanu ārvalstī šīs valsts pilsonim, kas notiesāts Latvijā un aizbēdzis no soda izciešanas uz savas pilsonības valsti. Notiesātās personas piekrišana nav nepieciešama.

Pirms lūguma iesniegšanas kompetentā iestāde var pieprasīt ārvalsts kompetentajai iestādei piemērot personai pagaidu apcietinājumu, norādot notiesātās personas datus, nodarījumu, par kuru noteikts sods, piemēroto soda veidu un mēru un laiku, kad uzsākta soda izciešana.

Kompetentā iestāde bez personas piekrišanas var iesniegt ārvalstij lūgumu pārņemt viņu soda izciešanai, ja spriedumā kā papildsods ir noteikta izraidīšana no Latvijas vai ir cits personai saistošs lēmums, kura rezultātā šai personai netiek atļauts palikt Latvijā pēc soda izciešanas.

Lūgumam pievieno notiesātās personas viedokli par nodošanu.

Ja Latvija ir piekritusi nodot notiesāto personu vai ārvalsts ir piekritusi to pārņemt, kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu.

Līdz ar notiesātās personas pārvietošanu pāri Latvijas robežai Latvijā soda izciešana ir apturēta. Soda izpildi nedrīkst atjaunot, ja ārvalsts ir paziņojusi, ka soda izciešana ir pabeigta.

Soda izpildi atjauno, ja ārvalsts paziņo:

1. ka persona ir izbēgusi no ieslodzījuma;
2. ka soda izpilde nav pabeigta un persona ir atgriezusies Latvijā.

Kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti par apžēlošanu, amnestiju vai sprieduma atcelšanu vai grozīšanu.

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un likumības bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pat kārtībā, ja sods būtu noteikts Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Ārvalstī piespriesta soda pamatotības un likumības atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Latvijas krimināllikumā paredzēto sankciju par tādu pat nodarījumu.

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšana iespējama, ja:

1)Latvijai ar ārvalsti pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī piespriesto sodu izpildīšanu;

2)ārvalsts iesniegusi lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi;

3)sods ārvalstī noteikts ar spēkā stājušos nolēmumu pabeigtā kriminālprocesā;

4)notiesāto personu par tādu pat nodarījumu varētu sodīt saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu;

5)soda izpildei nav iestājies noilgums ne ārvalstī, ne Latvijā;

6)sprieduma taisīšanas brīdī nebija iestājies kriminālatbildības noilgums saskaņā ar Latvijas Krimināllikumu.

7)ārvalstī pastāv vismaz viens no 590.pantā norādītajiem soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas iemesliem.

Ārvalsts lūgumu par tajā piespriestā soda izpildi Latvijā saņem un izlemj Latvijas Tieslietu ministrija.

Ārvalstī piespriesta soda izpildes pamats ir:

1)šīs valsts kompetentās iestādes rakstisks lūgums, kam pievienots spēkā stājies tiesas nolēmums pabeigtā kriminālprocesā un dokuments par soda nodošanu izpildei vai to apliecinātas kopijas;

2)kompetentās iestādes lēmums par ārvalsts lūguma pieņemšanu izskatīšanai un nodošanu tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai;

3)Latvijas tiesas nolēmums par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

4)Latvijas tiesas izdots rīkojums par sprieduma nodošanu izpildei Latvijā.

Ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja:

1)ir pamats uzskatīt, ka sods noteikts sakarā ar personas rases, dzimuma, nacionālo vai reliģisko piederību, viņas politiskajiem uzskatiem, vai nodarījums atzīstams par politisku vai izteikti militāru;

2)soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām ar citām valstīm;

3)soda izpildīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem;

4)Latvijā notiek vai ar galīgu nolēmumu pabeigts kriminālprocess par to pašu nodarījumu, par kuru sods piespriests ārvalstī;

5)soda izpilde Latvijā nav iespējama,

6)Latvijas kompetentā iestāde uzskata, ka ārvalsts pati spēj izpildīt spriedumu;

7)nodarījums nav izdarīts ārvalstī, kas piespriedusi izpildāmo sodu.

Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanas lūgumu Latvijas tieslietu ministrija izskata 10 dienu laikā.

Kompetentā iestāde noskaidro, vai pastāv ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas pamats, nosacījumi un vai nav iemesli izpildes atteikšanai, un pieņem lūgumu izskatīšanai vai atsaka tā izpildi.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, tā pieprasa papildus informāciju vai dokumentus un nosaka to iesniegšanas laiku. Pirmajā daļā noteikto izlemšanas termiņu skaita no pieprasīto materiālu saņemšanas brīža.

Ja nolēmums attiecas uz diviem vai vairākiem nodarījumiem, no kuriem ne visi ir tādi, par kuriem iespējama soda izpilde Latvijā, kompetentā iestāde pieprasa konkretizēt, kura soda daļa attiecas uz nodarījumiem, kuri atbilst šīm prasībām.

Par pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējam. Ja lūgums pieņemts izskatīšanai, Tieslietu ministrija to kopā ar pielikumiem nodod tiesai Latvijā izpildāmā soda noteikšanai.

Latvijā izpildāmo sodu pēc ārvalsts lūguma par tajā piespriestā soda izpildīšanu nosaka tāda līmeņa tiesa pēc notiesātā dzīves vai uzturēšanās vietas un tādā sastāvā, kāda izskatītu nodarījumu, ja kriminālprocess par to notiktu Latvijā.

Ārvalsts tiesas nolēmumā konstatētie faktiskie apstākļi un personas vaina saistoši Latvijas tiesai.

Latvijā noteiktais sods nedrīkst pasliktināt notiesātā stāvokli, bet tam iespēju robežās jāatbilst ārvalstī noteiktajam.

Jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu tiesa izskata 374.pantā noteiktajā kārtībā. Notiesātais var aicināt Latvijas advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

Ja persona izskatīšanas brīdī atrodas apcietinājumā ārvalstī, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību pieprasa tās nodošanu Latvijai vai līdzdalības nodrošināšanu izpildāmā soda noteikšanas procesā ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Tiesas lēmumu notiesātais un prokurors 10 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamentā kasācijas kārtībā.

Sūdzību izskata tādā pat kārtībā, kā kasācijas protestu vai sūdzību, kas iesniegta Latvijā notiekošā kriminālprocesā, un tādā apjomā, kā to pieļauj starptautiskie Latvijai saistošie līgumi un šī nodaļa.

Brīvības atņemšanu vai arestu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests un Latvijas Krimināllikums par tādu pat nodarījumu paredz ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

Soda ilgumam pēc iespējas jāatbilst ārvalstī noteiktajam, bet tas nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā par tādu nodarījumu paredzētā brīvības atņemšanas vai aresta maksimālo robežu.

Latvijas Krimināllikumā noteiktajai brīvības atņemšanas vai aresta minimālajai robežai nav nozīmes, lemjot jautājumu par Latvijā izpildāmo sodu.

Viss laiks, kad notiesātais bijis aizturēts vai ko pavadījis apcietinājumā vai soda izpildes vietā sakarā ar nodarījumu, par kuru ārvalstī noteikts sods, ieskaitāms soda laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes veidu, uzsākot soda izpildi, nosaka pēc tiem pašiem kritērijiem kā tad, ja sods par nodarījumu būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā.

Ar brīvības atņemšanu saistīts ārvalstī piespriests sods nedrīkst tikt aizstāts ar naudas sodu.

Ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā var noteikt nosacīti, ja tiesai ir pārliecība, ka notiesātais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus. Šādā gadījumā piemērojami tādi pat nosacījumi, kā tad, ja persona tiktu notiesāta nosacīti Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Latvijā izpildāmu naudas sodu tiesa nosaka, ja ārvalstī piespriests naudas sods un arī Latvijas Krimināllikums par tādu nodarījumu paredz kā pamatsodu naudas sodu vai bargāku sodu, vai arī naudas sods paredzēts kā papildsods.

Ārvalstī piespriestā naudas soda apmēru aprēķina pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, kāds bija spēkā notiesājošā sprieduma pasludināšanas brīdī.

Latvijā izpildīšanai noteiktais naudas sods nedrīkst pārsniegt Latvijas Krimināllikumā paredzēto maksimālo robežu, kāda paredzēta par šādu nodarījumu, atskaitot gadījumu, ja Latvijā par šādu nodarījumu paredzēts tikai bargāks soda veids. Šādā gadījumā Latvijā izpildāmais naudas sods nedrīkst pārsniegt soda veida maksimālo robežu lēmuma taisīšanas brīdī.

Latvijā izpildāmā naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad lēmums stājas spēkā.

Ārvalstī noteiktā samaksas sadalīšana termiņos vai atlikšana saistoša Latvijas tiesai, tomēr tiesa var papildus noteikt izpildes atvieglojumus, nepārsniedzot šā panta ceturtajā daļā noteiktās robežas.

Ja Latvijā izpildīšanai noteikto naudas sodu nevar piedzīt, to var aizstāt ar brīvības atņemšanu saistītu soda veidu, ja to pieļauj spriedumu taisījušās ārvalsts likumi. Šādā gadījumā soda aizstāšana notiek Latvijas likumos paredzētajā kārtībā. Naudas soda aizstāšana nav pieļaujama, ja ārvalsts, iesniedzot soda izpildīšanas lūgumu, to īpaši atrunājusi.

Latvijā izpildāma mantas konfiskācija nosakāma, ja tāda piespriesta ārvalstī un par tādu pat nodarījumu kā papildsods paredzēta Latvijas Krimināllikumā vai manta Latvijā notiekošā kriminālprocesā būtu konfiscējama uz cita likumā paredzēta pamata.

Ja ārvalsts spriedumā paredzēta konfiskācija, bet Latvijas Krimināllikums neparedz mantas konfiskāciju kā papildsodu, konfiskācija piemērojama tikai tādā apmērā, kādā ārvalsts spriedumā konstatēts, ka konfiscējamā lieta ir nozieguma izdarīšanas rīks vai iegūta noziedzīgā ceļā.

Lūgumu par konfiscētās mantas vai tās daļas atdošanu ārvalstij katrā konkrētā gadījumā izlemj kompetentā iestāde.

Latvijā izpildāmi visi ārvalsts noteiktie tiesību ierobežošanas vai diskvalifikācijas sodi, kas atbilst Latvijas Krimināllikumā noteiktajiem šā papildsoda piespriešanas kritērijiem.

Tiesību ierobežošana nosakāma uz laiku no viena līdz pieciem gadiem, ja ārvalsts spriedumā nav noteikts īsāks laiks.

Tiesa , kas nosaka Latvijā izpildāmo sodu, var nepiemērot tiesību ierobežošanu, ja nesaskata tās lietderību savā valstī.

Latvijā var noteikt tiesību ierobežošanu arī tad, ja šis sods tiek izpildīts ārvalstī.

Latvijā izpildīšanai noteiktā ārvalsts piespriestā soda izpilde notiek tādā pat kārtībā kā Latvijā notikušā kriminālprocesā piespriesta soda izpilde.

Uz personu, kas Latvijā izcieš ārvalsts piespriesto sodu, attiecas Latvijā pieņemtie amnestijas un apžēlošanas akti un pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumi.

Soda izpildi pārtrauc un ārvalsts soda izpildīšanas lūgumu anulē ārvalstī pieņemts lēmums par notiesājošā sprieduma atcelšanu.

Ārvalsts lēmumi par soda samazināšanu, amnestijas vai apžēlošanas akta izdošanu saistoši Latvijai.

Ārvalsts paziņojumu par šā panta trešajā un ceturtajā daļās paredzētajiem juridiskajiem faktiem saņem un izpildi organizē kompetentā iestāde. Ja ārvalsts lēmums satur nepārprotamu informāciju par soda izpildīšanas tūlītēju izbeigšanu vai beigu datumu, to nodod soda izpildes iestādei, pārējos gadījumos to nodod izskatīšanai tiesai, kas lemj ar sprieduma izpildi saistītos jautājumus.

Persona, kas izcieš brīvības atņemšanu, nekavējoties jāatbrīvo, saņemot informāciju par notiesājošā sprieduma atcelšanu, ja vien vienlaikus nav saņemts ārvalsts lūgums par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Kompetentā iestāde var uzdot policijai aizturēt uz laiku līdz 72 stundām personu, kas ārvalstī notiesāta par tādu nodarījumu, par kādu būtu pieļaujama apcietināšana Latvijā notiekošā procesā, un:

1)ārvalsts paziņo par savu nodomu lūgt tajā piespriestā ar brīvības atņemšanu saistītā soda izpildi un lūdz apcietināt personu sakarā ar izvairīšanos no soda;

2)kompetentā iestāde saskata iespēju, ka notiesātais, par kuru ārvalsts iesniegusi ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanas lūgumu, izvairīsies no piedalīšanās tiesas sēdē par Latvijā izpildāmā soda noteikšanu;

3)kompetentā iestāde uzskata, ka aizmuguriski notiesātais, atrazdamies brīvībā, pretlikumīgi ietekmēs liecinošās personas vai viltos pierādījumus.

Aizturētā persona jāatbrīvo, ja 72 stundu laikā nav piemērots pagaidu apcietinājums.

Ja persona aizturēta 574.pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā, Tieslietu ministrija iesniedz ierosinājumu rajona (pilsētas) tiesai piemērot pagaidu apcietinājumu.

Kompetentās iestādes ierosinājumu tiesnesis izskata tādā pat kārtībā, kā par pagaidu apcietinājuma piemērošanu pie kriminālprocesa nodošanas Latvijai.

Pagaidu apcietinājumu var piemērot arī tā tiesa, kas izskata ārvalsts lūgumu par ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka notiesātais izvairīsies no tiesas.

Personu no pagaidu apcietinājuma atbrīvo, ja:

1)ārvalsts 18 dienu laikā no aizturēšanas nav iesniegusi soda izpildīšanas lūgumu kopā ar nepieciešamajiem pielikumiem;

2)kompetentā iestāde paziņojusi, ka nepieņem lūgumu izskatīšanai;

3)tiesa konstatējusi, ka soda izpildīšana Latvijā nav iespējama;

4)tiesa, nosakot Latvijā izpildāmo sodu, nav piemērojusi kā drošības līdzekli apcietinājumu;

5)konstatēti apstākļi, kas izslēdz personas turēšanu apcietinājumā.

Nosakot Latvijā izpildāmo sodu, tiesa līdz lēmuma spēkā stāšanās brīdim un rīkojuma par soda izpildi izdošanai var piemērot jebkuru drošības līdzekli tādā pat kārtībā kā Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Ja tiesas lēmums par ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā likumā noteiktajā laikā nav pārsūdzēts, tās pašas tiesas tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

Ja lēmums pārsūdzēts un Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departaments to atstājis spēkā, referējušais tiesnesis izdod rīkojumu par soda izpildi.

Ja spriedums ārvalstī taisīts aizmuguriski, kompetentā iestāde, saņēmusi ārvalsts lūgumu par tā izpildīšanu Latvijā, izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda, ka:

1)lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī aizmuguriski piespriestā soda izpildīšanu;

2)personai ir tiesības 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas iesniegt sūdzību ar prasību par aizmuguriski iztiesātās lietas izskatīšanu viņas klātbūtnē ārvalstī vai Latvijā;

3)sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana notiesātā klātbūtnē vai sūdzība noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

Šā panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību notiesātais iesniedz Latvijas kompetentai iestādei. Ja sūdzībā nav norādīta izskatīšanas valsts, to izskata Latvijā.

Paziņojuma norakstu ar atzīmi par tā izsniegšanu notiesātajam, Tieslietu ministrija nekavējoties nosūta lūgumu iesniedzējam.

Ja notiesātais likumā noteiktajā termiņā iesniedz sūdzību atkārtoti izskatīt lietu viņa klātbūtnē valstī, kas piespriedusi sodu kompetentā iestāde atliek lūguma izskatīšanu.

Ja tiesājamais bez attaisnojošiem iemesliem nav ieradies ārvalstī pēc tiesas uzaicinājuma, kas izsniegts ne vēlāk kā 21 dienu pirms atkārtotās izskatīšanas uzsākšanas, sūdzība tiek atzīta par neiesniegtu un kompetentā iestāde pēc informācijas saņemšanas lūgumu izskata tādā pat kārtībā, kā tad, ja lieta būtu izskatīta notiesātā klātbūtnē.

Ja sūdzības izskatīšanas rezultātā notiesājošais spriedums atcelts, kompetentā iestāde lūgumu neizlemtu nosūta iesniedzējam.

Ja aizmuguriski notiesātā persona Latvijā atrodas pagaidu apcietinājumā pēc ārvalsts lūguma, tā tiek nodota ārvalstij sūdzības izskatīšanai tās klātbūtnē. Šādā gadījumā jautājumu par personas tālāku turēšanu apcietinājumā lemj valsts, kas piespriedusi sodu.

Ja ārvalstī aizmuguriski notiesātais, kas iesniedzis sūdzību valstij, kas piespriedusi sodu, Latvijā apcietināts citā kriminālprocesā vai izcieš sodu par citu nodarījumu, kompetentā iestāde par to informē lūguma iesniedzēju un saskaņo laiku, kad notiesātais var tikt nodots ārvalstij līdzdalībai sūdzības izskatīšanā.

Ja ārvalsts likums to pieļauj, notiesātais sūdzības izskatīšanā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību. Līdzdalība ar tehnisko līdzekļu starpniecību neietekmē notiesātā procesuālās tiesības ārvalstī notiekošajā procesā. Ja notiesātais juridiskās palīdzības saņemšanai aicinājis ārvalsts advokātu, pēdējam ir tiesības tikties ar notiesāto konfidenciālos apstākļos Latvijā un piedalīties sūdzības izskatīšanā ar tehnisko līdzekļu starpniecību kopā ar klientu.

Ārvalsts advokāta aicināšana neietekmē notiesātā tiesības uz juridisko palīdzību Latvijā.

Ja aizmuguriski notiesātais pieprasa sūdzības izskatīšanu Latvijas tiesā, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsti un nodod sūdzību, kā arī ārvalsts lūgumu kopā ar pielikumiem tiesai, kas būtu kompetenta izskatīt lietu, ja kriminālprocess notiktu Latvijā.

No sūdzības saņemšanas tiesā kriminālprocess turpinās Latvijā un notiesātais iegūst tiesājamā statusu un visas tiesājamā tiesības, tajā skaitā tiesības aicināt Latvijas advokātu par aizstāvi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Uzaicinājums uz tiesu tiesājamajam jāizsniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms izskatīšanas, ja vien viņš nav izteicis nepārprotamu piekrišanu īsāka termiņa piemērošanai.

Notiesātās personas neierašanās bez dibinātiem iemesliem atbrīvo tiesu no lietas izskatīšanas un jautājums par ārvalstī aizmuguriski piespriesta soda izpildīšanu Latvijā tiek izskatīts tādā pat kārtībā, kā par klātbūtnē piespriestu sodu.

Ja ārvalsts likums to pieļauj, sūdzības izskatīšanā procesuālās darbības ar ārvalstī esošajām personām var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Izskatīšanas rezultātā tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1)lēmumu par sūdzības noraidīšanu un Latvijā izpildāmā soda noteikšanu bez lietas izskatīšanas pēc būtības;

2)lēmumu par aizmuguriski taisītā ārvalsts tiesas nolēmuma atcelšanu un par kriminālprocesa turpināšanu Latvijā no kriminālvajāšanas stadijas.

Tiesa, kurai piekrīt ārvalstī aizmuguriski notiesātās personas sūdzības izskatīšana, ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa nepieciešamos ārvalsts rīcībā esošos ar nodarījuma iztiesāšanu saistītos materiālus.

Pierādījumi, kas iegūti ārvalstī saskaņā ar tajā noteikto procesuālo kārtību, vērtējami tā pat kā Latvijā iegūtie.

Starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstī ārpustiesas kārtībā noteikto sodu Latvijā izpilda tādā pat kārtībā, kā iztiesāšanas rezultātā piespriesto.

Saņēmusi lūgumu par ārpustiesas kārtībā noteikta soda izpildīšanu Latvijā, kompetentā iestāde izsniedz notiesātajam paziņojumu, kurā norāda:

1)ka lūgumu par soda izpildīšanu iesniegusi ārvalsts, ar kuru Latvijai pastāv līgumiskas attiecības par otrā valstī ārpustiesas kartībā piespriesta soda izpildīšanu;

2)ka 30 dienu laikā notiesātais var iesniegt sūdzību un pieprasīt lietas izskatīšanu tiesā ārvalstī vai Latvijā, iesniedzot sūdzību Latvijas kompetentai iestādei.

3)ka sods tiks pielīdzināts un izpildīts vispārējā kārtībā, ja 30 dienu laikā netiks pieprasīta lietas izskatīšana tiesā notiesātā klātbūtnē vai sūdzība noraidīta vai atstāta bez izskatīšanas sakarā ar notiesātā neierašanos.

Sūdzības iesniegšanai par ārpustiesas noteiktā soda izskatīšanu tiesā ir tādas pat sekas un turpmākā izskatīšanas kārtība, kā sūdzībai, ja sods piespriests aizmuguriski.

Ārvalstī piespriestā soda izpildīšanu Latvijā ierobežo gan Latvijas Krimināllikumā paredzētie kriminālatbildības un soda izpildes noilgumi, gan ārvalsts likumos paredzētie noilgumi.

Apstākļi, kas ietekmē noilgumu tecējumu ārvalstī, vienādā mērā ietekmē to arī Latvijā.

Latvijā neizpilda ārvalstī piespriestu sodu, ja persona par to pašu nodarījumu izcietusi Latvijā vai trešajā valstī piespriestu sodu, bijusi notiesāta bez soda noteikšanas, no soda atbrīvota saskaņā ar amnestiju vai apžēlošanu, tikusi par to pašu nodarījumu attaisnota.

Nosakot sodu Latvijā notiekošā kriminālprocesā personai, par kuru ārvalsts pieprasījusi soda izpildīšanu Latvijā, Latvijā izpildāmais sods tiek pievienots saskaņā ar Krimināllikumā noteikto kārtību par soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem.

Nodarījumu kvalificēšanā pēc Latvijas Krimināllikuma, nodarījumam, par kuru Latvijā tiek izpildīt ārvalstī piespriests sods, ir tāda pat nozīme, kā nodarījumam, ko izskata Latvijā notiekošā kriminālprocesā.

Ārvalstī piespriestā soda izpildi Latvijā var atlikt tādos pat gadījumos un tādā pat kārtībā kā Latvijā piespriesta soda izpilde.

Latvijā piespriesta soda izpildīšana ārvalstīs ir šā soda likumības un pamatotības atzīšana un izpildīšana tādā pat kārtībā, kā tad ja sods būtu piespriests šajā valstī notiekošā kriminālprocesā.

Nosacījumi Latvijā piespriestā soda izpildīšanai ārvalstī ir:

1)Latvijai ir līgumiskas attiecības ar ārvalsti par otras valsts piespriesto sodu izpildīšanu,

2)nodarījums, par kuru piespriests sods, ir noziedzīgs arī saskaņā ar ārvalsts likumu,

3)notiesātais būtu krimināli sodāms, ja kriminālprocess notiktu ārvalstī,

4)spriedums, ar kuru noteikts sods, Latvijā stājies spēkā;

5)Latvija iesniegusi ārvalstij soda izpildīšanas lūgumu kopā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un rīkojumu par sprieduma nodošanu izpildei.

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumu ārvalstij iesniedz Tieslietu ministrija.

Latvija var lūgt ārvalstij izpildīt Latvijā piespriesto sodu, ja pastāv 588.panta otrajā daļā minētie nosacījumi un viens vai vairāki šādi iemesli:

1)notiesātā persona neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi dzīvo vai parasti uzturas ārvalstī;

2)soda izpildīšana ārvalstī veicinātu notiesātās personas sociālo rehabilitāciju;

3)notiesātā persona ārvalstī izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un Latvijā notiesāta ar brīvības atņemšanu vai arestu, kas varētu tikt izpildīts nekavējoties pēc ārvalsts piespriestā soda izciešanas;

4)ārvalsts ir notiesātās personas pilsonības valsts un tā izteikusi gatavību veicināt personas sociālo rehabilitāciju;

5)Latvija nespētu sodu izpildīt pat izmantojot izdošanu.

Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūgumā papildus 476.pantā norādītajam jāmotivē, ka pastāv nosacījumi un iemesli soda izpildīšanai ārvalstī.

Lūgumam pievieno:

1)tiesas nolēmuma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

2)rīkojuma par sprieduma nodošanu izpildei oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3)inkriminētā Latvijas Krimināllikuma panta tekstu.

Pēc ārvalsts pieprasījuma tai iesniedz krimināllietu vai tajā esošo dokumentu apliecinātas kopijas.

Ja sods noteikts par vairākiem nodarījumiem vai pēc vairākiem spriedumiem, bet ne visi nodarījumi pieļauj piespriestā soda izpildi ārvalstī, kompetentā iestāde ierosina tiesai noteikt sodu, kas būtu jāizcieš par nodarījumiem, par kuriem soda izpilde ārvalstī ir iespējama. Tiesa sodu nosaka 30.nodaļā paredzētajā kārtībā.

Pēc Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanas ārvalstij Latvijas iestādes neveic nekādas ar soda izpildi saistītas darbības.

Šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz gadījumu, kad personai pirms lūguma iesniegšanas piemērots drošības līdzeklis apcietinājums un viņa notiesāta ar brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā var uzsākt brīvības atņemšanas soda izpildi.

Kā papildsodu noteikto tiesību ierobežošanu Latvijā var izpildīt neatkarīgi no lūguma iesniegšanas par soda izpildīšanu ārvalstī.

Ja pastāv pamatotas aizdomas, ka notiesātais ārvalstī varētu izvairīties no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Latvijas kompetentā iestāde var lūgt ārvalstij notiesāto apcietināt līdz Latvijā piespriestā soda izpildīšanas lūguma iesniegšanai un izlemšanai.

Ja persona ārvalstī apcietināta uz šā panta pirmajā daļā norādītā lūguma pamata, sprieduma izpildīšanas lūgums jāiesniedz iespējami īsākā laikā, bet ne vēlāk kā piecpadsmitajā dienā pēc apcietināšanas.

Latvijā apcietinātā persona jānodod ārvalstij līdzdalībai procesā par izpildāmā soda noteikšanu. Ja ārvalsts tiesa konstatē, ka Latvijā piespriestā soda izpilde nav iespējama, Latvija pārņem apcietināto personu un vispārējā kārtībā lemj par turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu.

Ja ārvalsts likumi to pieļauj, Latvijā apcietinātā persona soda noteikšanas procesā var piedalīties ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Ja Latvijā tiek atcelts spriedums, uz kura pamata ārvalsts izpilda brīvības atņemšanas sodu, un lieta nodota jaunai izskatīšanai, kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsti un var iesniegt lūgumu par pagaidu apcietinājuma piemērošanu šajā sadaļā paredzētajos gadījumos.

Tiesas nolēmumu, ar kuru noteikts sods, ko izpilda ārvalstī var pārskatīt tikai Latvijas tiesa.

Ja nolēmumu atceļ, kompetentā iestāde par to nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi. Šāda informācija anulē agrāk iesniegto lūgumu par soda izpildi.

Ja pārskatīšanas rezultātā nolēmums grozīts daļā par soda veidu, mēru vai izpildes nosacījumiem, kompetentā iestāde iesniedz papildinājumu lūgumam par soda izpildi.

Latvijā pieņemtie amnestijas akti attiecas arī uz personām, kurām sods piespriests Latvijā, bet tiek izpildīts ārvalstī, tāpēc kompetentā iestāde to nekavējoties nosūta ārvalstīm, kurām iesniegti soda izpildīšanas lūgumi un nav saņemta informācija par izpildes pabeigšanu.

Notiesāto personu, kurai sods tiek izpildīts ārvalstī, Latvijā var apžēlot likumā paredzētajā kartībā. Par apžēlošanas akta pieņemšanu kompetentā iestāde nekavējoties informē ārvalsts kompetento iestādi.

Latvija atgūst soda izpildes tiesības:

1)ja lūgums atsaukts pirms ārvalsts paziņojusi par nodomu sodu izpildīt;

2)ja ārvalsts paziņojusi par lūguma noraidīšanu;

3)ja ārvalsts izteikti nerealizē savas soda izpildes tiesības, kaut paziņojusi par nodomu to izpildīt;

4)ja ārvalsts vilcināšanās rezultātā soda izpilde tajā vairs nav iespējama.

Ja soda izpildes lūgums anulēts sakarā ar tiesas nolēmuma atcelšanu, kriminālprocess Latvijā notiek vispārējā kārtībā.

Neatkarīgi no soda izpildes vietas viss, kas izpildīts Latvijā un ārvalstī, tiek ieskaitīts izciestā soda daļā.

Soda izpilde Latvijā nav iespējama, ja ārvalsts paziņojusi par soda izpildes pabeigšanu vai kļuvis zināms, ka persona par to pašu nodarījumu attaisnota, izcietusi sodu, notiesāta bez soda noteikšanas, apžēlota vai amnestēta citā ārvalstī, ar kuru Latvijai ir līgumiskas attiecības par savstarpēju spriedumu izpildīšanu.

Kompetentā iestāde informē ārvalsti par Latvijas Krimināllikumā paredzētā noilguma iestāšanos un visiem apstākļiem, kas ietekmē noilguma termiņa tecējumu.

Ārvalsts likumos paredzētais noilguma termiņš nav šķērslis soda izpildei Latvijā pēc izpildes tiesību atgūšanas.

Procesuālās palīdzības pamats ir:

1. ārvalsts lūgums par palīdzības sniegšanu procesuālās darbības izpildē;
2. Latvijas kompetentās iestādes lēmums par procesuālās darbības izpildes pieļaujamību.

Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Ģenerālprokuratūra, bet līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai arī Iekšlietu ministrija.

Iztiesāšanas stadijā ārvalsts lūgumu izskata un izlemj Tieslietu ministrija.

Ja starp valstīm vai to kompetentajām iestādēm ir vienošanās par tiešo sazināšanos, tad lūgumus izskata un izlemj attiecīgās iestādes.

Lūgumu par procesuālo palīdzību izpilda šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Lūgumu var izpildīt citā kārtībā, ja to lūdz ārvalsts un ja tā nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde var atļaut ārvalsts pārstāvim piedalīties procesuālās darbības veikšanā vai veikt personīgi lūguma izpildes iestādes pārstāvja klātbūtnē.

Lūgumu par procesuālās palīdzības sniegšanu izlemj nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas. Ja lūguma izlemšanai ir nepieciešama papildus informācija, to pieprasa no lūguma iesniedzēja.

Izskatot ārvalsts lūgumu, kompetentā iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem;

1. par lūguma izpildes iespējamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;
2. par atteikšanos izpildīt lūgumu vai tā daļu, motivējot to.

Pieņemto lēmumu kompetentā iestāde nekavējoties paziņo lūguma iesniedzējai valstij, ja ir atteikta lūguma vai tās daļas izpilde vai ja ārvalsts to lūgusi.

Ārvalsts lūgumu izpilda izziņas iestāde, prokuratūra vai tiesa kompetentās iestādes uzdevumā.

Lūguma izpildes iestāde pēc kompetentās iestādes norādījuma savlaicīgi informē ārvalsti par procesuālās darbības izpildes vietu un laiku. Lūguma izpildes rezultātā iegūtos materiālus kompetentā iestāde nosūta ārvalstij.

Ja procesuālā darbība nav izpildīta vai izpildīta daļēji, ārvalstij paziņo lūguma neizpildes iemeslus.

Lūguma izpildi var atteikt, ja:

1. lūgums saistīts ar politisku nodarījumu;
2. lūguma izpilde var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.

Pēc ārvalsts lūguma vai pēc izpildes iestādes priekšlikuma ar ārvalsts piekrišanu procesuālo darbību var veikt ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību veic lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā tās kompetenta amatpersona. Nepieciešamības gadījumā Latvijā vai ārvalstī piedalās tulks.

Lūguma izpildes iestādes pārstāvis apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina darbības norisi Latvijā un tās atbilstību Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Ja izpildes gaitā tiek pārkāpti Latvijas kriminālprocesa pamatprincipi, izpildes iestādes pārstāvis nekavējoties veic pasākumu, lai darbība turpinātos saskaņā ar minētajiem principiem.

Personai, kas uzaicināta sniegt liecības ir tiesības nesniegt liecību arī tad, ja tas izriet no lūguma iesniedzējas valsts likumiem.

Latvija var atteikt piespiedu līdzekļa piemērošanu par nodarījumu, kas Latvijā nav krimināli sodāms, jo:

1. ar lūguma iesniedzēju valsti nav līguma par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās;
2. šāds lūgums ir, bet ārvalsts piespiedu līdzekļus piemēro arī šajā valstī.

Sevišķajā veidā veicamo izmeklēšanas darbību pēc ārvalsts lūguma izpilda tikai tad, ja tas būtu pieļauts Latvijā notiekošā kriminālprocesā par tādu pašu nodarījumu.

Pēc ārvalsts lūguma personu, kura Latvijā ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, uz noteiktu laiku var nodot ārvalstij liecību sniegšanai vai konfrontēšanai ar nosacījumu, ka šī persona nekavējoties pēc procesuālās darbības izpildes, bet ne vēlāk par nodošanas termiņa pēdējo dienu tiks nodota atpakaļ Latvijai.

Nodošanu var atteikt, ja:

1. aizturētā, apcietinātā vai notiesātā persona tam nepiekrīt;
2. personas klātbūtne ir nepieciešama kriminālprocesā, kas notiek Latvijā;
3. pārvietošana liedz iespēju kriminālprocesu Latvijā pabeigt saprātīgos termiņos;
4. ir citi būtiski iemesli.

Termiņu, ko persona pēc ārvalsts lūguma pavadījusi apcietinājumā ārvalstī, ieskaita drošības līdzekļa un izciestā soda termiņā.

Ja ārvalsts lūdz personas, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu šajā ārvalstī, klātbūtni procesuālās darbības izpildes laikā Latvijā, kompetentā iestāde var atļaut šo personu pieņemt uz procesuālās darbības izpildes laiku.

Personu, kura Latvijā nogādāta pēc ārvalsts lūguma, tur apcietinājumā uz 495.panta pirmās daļas 1.punktā minētā dokumenta pamata. Pēc lūguma izpildes tā nekavējoties nododama atpakaļ ārvalstij.

Kompetentā iestāde uzdod Iekšlietu ministrijai saskaņot ar ārvalsti un veikt personas nodošanu vai pieņemšanu uz laiku.

Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas lūguma vai ar Latvijas piekrišanu ārvalsts lūguma izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt krimināllietu par nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās.

Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona Latvijas teritoriju atstājusi un tajā brīvprātīgi atgriezusies.

Pēc ārvalsts lūguma tai var nodot priekšmetu, kas ir nepieciešams kā lietiskais pierādījums. Nepieciešamības gadījumā Latvijas kompetentā iestāde pieprasa garantijas, ka priekšmets tiks atdots.

Pēc ārvalsts lūguma kompetentā iestāde izsniedz Latvijā esošajai personai ārvalsts procesuālo dokumentu. Par tā izsniegšanu sastāda protokolu atbilstoši 85.panta prasībām.

Ja krimināllietā nepieciešams veikt procesuālo darbību ārvalstīs, procesa virzītājs griežas kompetentā iestādē ar rakstveida ierosinājumu lūgt ārvalsti veikt procesuālo darbību.

Ierosinājumā norāda 476.pantā minēto informāciju un tam pievieno dokumentus, kādi būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo kodeksu.

Ierosinājumu izskata 10 dienu laikā un par rezultātiem informē iesniedzēju.

Kompetentā iestāde sagatavo un nosūta lūgumu ārvalstij.

Lūgumu par procesuālās darbības izpildi sastāda atbilstoši 476.pantam un tam pievieno dokumentus, kas būtu nepieciešami, ja procesuālā darbība tiktu veikta Latvijā saskaņā ar šo kodeksu.

Ārvalstij var lūgt:

1. atļaut Latvijas amatpersonai piedalīties procesuālās darbības izpildē;
2. paziņot procesuālās darbības izpildes vietu un laiku;
3. veikt procesuālo darbību ar tehnisko līdzekļu starpniecību.

Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja rakstveida ierosinājuma var lūgt personu, kura ārvalstī ir aizturēta, atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanas saistītu sodu, procesuālo darbību izpildei.

Kompetentā iestāde pēc procesa virzītāja i erosinājuma var lūgt ārvalsti pieņemt uz laiku personu, kura atrodas apcietinājumā vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu Latvijā, ja tā klātbūtne ir nepieciešama procesuālās darbības izpildei ārvalstī.

Pret personu, kas Latvijā ieradusies pēc Latvijas iestādes uzaicinājuma procesuālo darbību izpildei, nedrīkst uzsākt vai turpināt krimināllietu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts pirms šīs ierašanās Latvijā.

Šā panta pirmajā daļā noteiktā imunitāte personai izbeidzas pēc 15 dienām no brīža, kad tā varēja atstāt Latvijas teritoriju, kā arī gadījumā, ja persona vēlāk brīvprātīgi atgriežas Latvijā.

Piecdesmitā nodaļa.

Apvienotā izmeklēšanas vienība ir Latvijas un vienas vai vairāku ārvalstu pirmstiesas izmeklēšanai pilnvarotu amatpersonu kopīga darbība vienā valstī notiekoša kriminālprocesa ietvaros.

Apvienoto izmeklēšanas vienību izveido konkrēta kriminālprocesa izdarīšanai, iesaistītajām valstīm savstarpēji vienojoties par tās vadītāju, sastāvu un darbības periodu.

Apvienoto izmeklēšanas vienību izveido nolūkā novērst procesa neattaisnotu novilcināšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt izmeklēšanas darbības vairākās valstīs, it īpaši gadījumos, kad vairākas valstis uzsākušas kriminālprocesu par vienu un to pašu nodarījumu vai nozīmīgs izmeklēšanas apjoms jāveic ārpus tās valsts teritorijas, kurā notiek kriminālprocess.

Latvijas vārdā vienošanos par apvienotās izmeklēšanas vienības izveidošanu paraksta ģenerālprokurors vai konkrētas vienošanās noslēgšanai viņa pilnvarota persona.

Apvienotās izmeklēšanas vienības darbības pamats Latvijā ir 617.pantā paredzētās amatpersonas parakstīta vienošanās par Latvijas piedalīšanos šādas vienības izveidošanā.

Apvienotās izmeklēšanas vienības vadītājs (turpmāk šajā nodaļā- vadītājs) ir tās valsts pārstāvis, kurā notiek kriminālprocess.

Konkrētā vadītāja iecelšana ir vienošanās neatņemama sastāvdaļa. Vadītāja nomaiņa var notikt vienīgi ar visu dalībvalstu piekrišanu.

Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, viņam ir šādas pilnvaras:

1)īstenot visas procesuālās tiesības, kādas viņam būtu, ja process notiktu tikai Latvijā;

2)uzdot piekomandētajam vienības dalībniekam patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā;

3)uzdot piekomandētajam vienības dalībniekam veikt noteiktu izmeklēšanas apjomu valstī, kuras pārstāvis viņš ir;

4)izlemt, kādā apjomā iepazīstināt katru apvienotās vienības dalībnieku ar vienības rīcībā esošo informāciju.

Dalībvalstis, vienojoties, var noteikt citādu vadītāja pilnvaru apjomu.

Latvijā notiekošā kriminālprocesā piekomandētais vienības dalībnieks ir citas dalībvalsts pārstāvis tajā.

Apvienotās izmeklēšanas vienībā var tikt ietverts arī starpvalstu organizācijas darbinieks, ja viņam šādas tiesības būtu vienā no dalībvalstīm.

Piekomandētais dalībnieks var Latvijā patstāvīgi veikt vienības vadītāja uzdotās procesuālās darbības.

Procesuālās darbības valstī, kuru pārstāv piekomandētais dalībnieks, viņš veic savu pilnvaru ietvaros un vadītāja noteiktajā apjomā.

Ja nepieciešama trešās valsts tiesiskā palīdzība tajā kriminālprocesa daļā, kura veikšana uzdota piekomandētajam dalībniekam, tiesiskās palīdzības lūgumus viņš iesniedz savā valstī noteiktajā kārtībā.

Apvienotās izmeklēšanas vienības Latvijas piekomandētā dalībnieka procesuālās pilnvaras valstī, kurā notiek kriminālprocess, nosaka vienošanās par vienības izveidošanu.

Latvijas piekomandētajam dalībniekam ārvalstī notiekošā kriminālprocesā ir tiesības patstāvīgi veikt procesuālās darbības Latvijā savu procesuālo pilnvaru robežās un vadītāja noteiktajā apjomā.

Apvienotās izmeklēšanas vienības dalībnieks var nodot vadītāja rīcībā visu kriminālprocesam nepieciešamo informāciju, kas viņam Latvijā pieejama sakarā ar savu amatu.

Latvijā notiekošā kriminālprocesā apvienotajā izmeklēšanas vienībā, var būt vairāki Latvijas pārstāvji. Viņu pilnvaras un attiecības ar vadītāju ir tādas pat kā tad, ja kriminālprocesu izdarītu tikai Latvijā izveidota izmeklēšanas grupa.

Ja vadītājs ir Latvijas pārstāvis, kriminālprocess notiek Latvijā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Piekomandētie dalībnieki procesuālās darbības savā valstī veic savā valstī noteiktajā procesuālajā kārtībā, ja vien vadītājs nav lūdzis piemērot Latvijas procesuālo kārtību un to pieļauj ārvalsts tiesību sistēma.

Visas Latvijā veiktās procesuālās darbības pārsūdzamas Latvijas likumos noteiktajā kārtībā.

Kontroli un uzraudzību izziņas iestāžu vadītājs un prokurors veic vispārējā kārtībā, ja vien vienošanās nenosaka citādi.

Ja pastāv 43.nodaļā paredzētie nosacījumi un iemesli Latvijā notiekoša kriminālprocesa nodošanai citai dalībvalstij, valstu kompetentie pārstāvji vienojas par cita vadītāja iecelšanu.

Ja dalībvalstis nespēj vienoties par vadītāja nomainīšanu vai pastāv iemesli kriminālprocesa nodošanai trešajai valstij, vienības darbība jāpārtrauc un turpmāk jāievēro 43.nodaļā noteiktā kārtība.

Ja dalībvalsts nepiekrīt procesa nodošanai trešajai valstij, tās iesniegtie materiāli pēc pieprasījuma jāatdod.

Izdošana notiek vispārējā kārtībā neatkarīgi no tā, vai izdodamā persona atrodas dalībvalstī vai trešajā valstī.”