Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5.nr.) šādus grozījumus:

1.  1.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumā" ar vārdiem "Krājaizdevu sabiedrību likumā";

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Tonnāžas nodoklis – uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa tilpību (turpmāk – tonnāža), kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.

(11) Kuģa izmantošana starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbības šā likuma izpratnē ir:

1) tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esoša kuģa izmantošana kravu vai pasažieru pārvadājumos satiksmē ar ārvalstu ostām, starp ārvalstu ostām vai ārvalstu ostās, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

2) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā kravu vai pasažieru pārvadājumos starp Latvijas vai ārvalstu ostu un vietu ūdeņos, kas atrodas ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, ieskaitot vietu, kur notiek dabas resursu pētīšana vai ieguve, ja kuģis taksācijas periodā vismaz 75 % no ekspluatācijas laika tiek izmantots šādiem mērķiem;

3) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu izmantošana taksācijas periodā vilkšanas, stumšanas vai glābšanas pakalpojumu sniegšanai ārpus Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem kuģiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus;

4) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana uz savstarpējas rakstiskas vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) vienlaikus tiek veikta stratēģiskā un komerciālā vadīšana;

b) citas personas vietā vadīto kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā piecas reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

5) citas personas starptautiskajiem pārvadājumiem izmantoto kuģu tehniskā un apkalpes komplektēšanas vadīšana uz savstarpējas rakstiskas vienošanās pamata citas personas vietā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) līdzās kuģu tehniskajai vadīšanai vai apkalpes komplektēšanas vadīšanai, vai abiem vadīšanas veidiem tiek veikta arī kuģu stratēģiskā un komerciālā vadīšana;

b) šīs daļas 4.punkta "b" apakšpunktā minētie nosacījumi;

6) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu nodošana citai personai uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata;

7) šīs daļas 1.punktā neminētu kuģu izmantošana starptautiskajos pārvadājumos uz kuģa laika fraktēšanas līguma vai cita jūras pārvadājuma līguma (reisa fraktēšanas līguma vai kravas apjoma pārvadāšanas līguma) pamata, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šo kuģu neto tonnāžas (aprēķināta par katru kalendāra dienu) kopējā summa taksācijas periodā ne vairāk kā piecas reizes pārsniedz tonnāžas nodokļa maksātāja īpašumā, kopīpašumā ar vismaz 5 % līdzdalību (aprēķinos ņemot vērā kopīpašumā esošo kuģu kopējo tonnāžu) vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošo kuģu neto tonnāžas kopējo summu taksācijas periodā;

8) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu iekraušana un izkraušana, aģentēšana, apgāde un citu pakalpojumu sniegšana minētajiem kuģiem;

9) viesnīcu, kazino, restorānu (kafejnīcu, bāru), veikalu darbība, sadzīves pakalpojumu sniegšana uz šīs daļas 1.punktā minētajiem kuģiem, ja tiek izpildīts nosacījums, ka to veic tonnāžas nodokļa maksātājs;

10) šīs daļas 1.punktā minēto kuģu un ar to izmantošanu saistītā aprīkojuma un būvju (ieskaitot ēkas un telpas, kurās tonnāžas nodokļa maksātājs veic savu uzņēmējdarbību) atsavināšana."

2. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

"2.1 pants. Tonnāžas nodokļa maksātāji

(1) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir iekšzemes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un kurš:

1) savus īpašumā, kopīpašumā vai turējumā uz berbouta fraktēšanas līguma pamata esošos kuģus izmanto starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās un

2) veic Latvijā savai vai atbilstoši šā likuma 1.panta divpadsmitās daļas
4. un 5.punkta nosacījumiem citas personas saimnieciskajai darbībai nepieciešamās kuģu stratēģiskās, komerciālās, tehniskās un tā apkalpes komplektēšanas vadīšanas funkcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes uzņēmumam piešķir tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, un dokumentus, kādus iekšzemes uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un nodokļa administrēšanas nodrošināšanai.

(3) Tonnāžas nodokļa maksātājs ir tiesīgs ar nākamo taksācijas periodu pēc tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanas piemērot šā likuma 6.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu un ceturtās daļas 10.punktu, 6.1 pantu, 15.panta trešo daļu, 22.panta sesto daļu un 23.panta vienpadsmito daļu.

(4) Iekšzemes uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests ir piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, ir tiesīgs to mainīt ne agrāk kā 10 taksācijas periodus pēc minētā statusa iegūšanas."

3. Aizstāt 3.panta pirmajā, otrajā, trešajā, astotajā un desmitajā daļā skaitli "25" ar skaitli "15".

4. Papildināt 4.panta pirmo daļu pēc vārdiem "Kredītiestāžu likumu" ar vārdiem "vai Krājaizdevu sabiedrību likumu".

5.  6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) izdevumiem, kas saistīti ar tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumu gūšanu no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām;

10) saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu aprēķināto ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu.";

papildināt ceturto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) par tonnāžas nodokļa maksātāja ieņēmumiem no kuģu izmantošanas starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītām darbībām."

6. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums

(1) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu aprēķina, summējot aprēķinātos ar tonnāžas nodokli apliekamos ienākumus par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās.

(2) Ar tonnāžas nodokli apliekamo ienākumu par katru kuģi, kurš izmantots starptautiskajos pārvadājumos un ar to saistītās darbībās, aprēķina latos, reizinot kuģa neto tonnāžu (tilpību, kas izteikta tilpības vienībās) ar to kalendāra dienu skaitu taksācijas periodā, kurās minētais kuģis ir bijis ekspluatācijā, un ienākuma koeficientu atbilstoši šā panta trešajai daļai.

(3) Ienākuma koeficients, izteikts latos uz 100 tilpības vienībām, tiek piemērots par tonnāžu, sākot no 100 tilpības vienībām, šādā apmērā:

1) 0,15 – no 100 līdz 1000 tilpības vienībām;

2) 0,11 – no 1000 līdz 10000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz 1000 tilpības vienību);

3) 0,09 – no 10000 līdz 25000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz 10000 tilpības vienību);

4) 0,07 – virs 25000 tilpības vienībām (par tonnāžu, kas pārsniedz
25000 tilpības vienību)."

7. Papildināt 15.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Tonnāžas nodokļa maksātājam netiek piemērotas šajā nodaļā, kā arī citos likumos paredzētās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides attiecībā uz aprēķinātajām tonnāžas nodokļa summām."

8. Papildināt 20.panta ceturto daļu pēc vārdiem "publisks pārskats par" ar vārdiem "ziedotājiem, to ziedotajām summām un".

9. Papildināt 22.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Tonnāžas nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un tonnāžas nodokļa deklarāciju, kuras formu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā abas minētās deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā un šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli, tai skaitā tonnāžas nodokli."

10. Papildināt 23.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Tonnāžas nodokļa maksātājs katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam veic nodokļa avansa maksājumus attiecībā uz tonnāžas nodokļa summām 1/12 daļas apmērā no kopējā avansa maksājumu apmēra, kas noteikts, pamatojoties uz nodokļa maksātāja prognozi par tonnāžas nodokļa kopējo apmēru taksācijas periodā, un saskaņots ar Valsts ieņēmumu dienestu."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 23., 24., 25., 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

"23. Grozījumi šā likuma 3.pantā stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Laikposmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem, kuriem nepiemēro šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, nodokļa likme nosakāma šādā kārtībā:

1) no 2002.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 22 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2002.gadā;

2) no 2003.gada 1.janvāra nodokļa likme ir 19 %, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2003.gadā.

24. Aprēķinot avansa maksājumus šajā likumā noteiktajā kārtībā, pārejas noteikumu 23.punktā minētie nodokļa maksātāji avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas:

1) 2002.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

2) 2003.gadā, piemēro koeficientu 0,9;

3) 2004.gadā, piemēro koeficientu 0,8.

25. Likuma 17. un 18.1 pants ir spēkā līdz 2004.gada 1.janvārim.

26. Uzņēmumi, kuri izmanto šā likuma 17.1 vai 18.1 pantā vai citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, šo atvieglojumu izmantošanas laikā nodokli aprēķina un maksā, piemērojot 25 % likmi.

27. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.jūlijam izstrādā noteikumus šā likuma 2.1 panta otrās daļas un 22.panta sestās daļas piemērošanai."

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

 

 

Tiesību akta projekta

“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tā kā Eiropas valstīs ir vērojama tendence samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (korporatīvā nodokļa) likmes, Latvijai nesekojot citu valstu piemēram, var samazināties tās konkurētspēja ārvalstu investīciju piesaistē.

Kritiska situācija vērojama arī kuģošanas nozarē. Pēc Latvijas Kuģu reģistra informācijas Latvijas tirdzniecības flote pēdējos 5 gados samazinājusies par 43%. Kuģošanas uzņēmumi, izmantojot “ērto” karogu valstu un citu valstu nodokļu režīmu priekšrocības, pārvieto savu ar kuģošanu saistīto saimniecisko darbību uz ārzemēm Tādējādi nodokļu maksājumi Latvijas budžetā ir samazinājušies aptuveni trīs reizes.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palielinātu Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē, likumprojekts paredz pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi līdz 15%. Paredzēts, ka likmes pazeminājums tiks veikts trīs gadu laikā, attiecīgi likmi pakāpeniski samazinot par 3%, 3% un 4% katru gadu.

Savukārt, lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību, likumprojekts paredz iespēju kuģošanas uzņēmumiem, ja tie atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, izvēlēties kārtību, atbilstoši kurai tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tādējādi nodokļa maksātājs var maksāt nodokli likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā vispārējā kārtībā vai arī iegūt tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un maksāt tonnāžas nodokli par uzņēmuma peļņu (tās daļu), kas tieši attiecināma uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem. Tonnāžas nodokļa bāze tiek noteikta pēc īpašas formulas par katru starptautiskajos pārvadājumos izmantoto kuģi. Atbilstoši formulai kuģa neto tonnāža tiek reizināta ar dienu skaitu kalendāra gada laikā, kurā kuģis tiek izmantots vai ir nodokļu maksātāja īpašuma, un īpašu koeficientu, kas atkarīgs no kuģa neto tonnāžas. Paredzēto uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu mērķis ir stimulēt kuģošanas uzņēmumus veikt ar kuģošanas uzņēmējdarbību saistītās aktivitātes Latvijas teritorijā.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

 

 

 

 

 

 

Palielināsies Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēja ārvalstu investīciju piesaistē, uzlabosies uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu rīcībā paliekot lielākai peļņas daļai, kuru iespējams novirzīt investīcijām.

Attiecībā uz kuģošanas nozari paredzams, ka Latvijas kuģošanas uzņēmumi savu uzņēmējdarbību pārnesīs uz Latvijas teritoriju. Veidosies jauni kuģošanas uzņēmumi Latvijas teritorijā, ne “ērto” karogu valstīs. Latvija kļūs par pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanas vietu reģiona kuģošanas uzņēmumiem. Kuģošanas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi valsts budžetā kļūs stabili un viegli prognozējami.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

 

Uzņēmējdarbības vide kļūs pievilcīgāka iekšzemes un ārvalstu investoriem kopumā, piesaistīs ārvalstu investorus no valstīm, kurās nodokļa likmes ir augstākas un kurās ir salīdzinoši mazāki nodokļu atvieglojumi.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

 

 

 

 

 

Palielinoties investīciju pieplūdumam uzņēmējdarbībā, pieaugs nodarbinātība.

Kuģošanas nozarē palielināsies Latvijas Jūrnieku reģistrā reģistrēto jūrnieku nodarbinātība Latvijā. Šie jūrnieki vairs nebūs spiesti strādāt uz “ērto” karogu kuģiem, kur bieži par šiem jūrniekiem netiek maksāts sociālais nodoklis un attiecīgi viņiem nav nekādu sociālo garantiju. Latvijā nodarbinātie jūrnieki būs tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus veikto valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā.

Attīstoties kuģošanas nozarei, attīstīsies arī nozari apkalpojošās krasta nozares, kas nodrošinās darbavietu skaita palielināšanos.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

 

2001.

 

 

2002.

 

 

2003.

 

 

2004.

Nodokļa likmes pazemināšanas rezultātā paredzamais nodokļa ieņēmumu samazinājums

 

-

12.800

28.900

42.700

31.675

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

3. Finansiālā ietekme

Nodokļa likmes pazemināšanas rezultātā paredzamais nodokļa ieņēmumu samazinājums

-

12.800

28.900

42.700

31.675

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

-

-

-

-

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav paredzēta papildu likumu izdošana. 6 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikts, kāda ir tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanas kārtība, kā arī Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem tiek apstiprināta tonnāžas nodokļa deklarācijas forma.

 

 

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

   

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

 

 

 

 

Tiesību akta projekts nav saistīts ar pienākumiem, kurus Latvijai uzliek Eiropas līgums vai cita veida saistības pret Eiropas Savienību, taču ir atbilstošs Eiropas Savienības Komisijas 1997. gadā pieņemtajām vadlīnijām “Savienības vadlīnijas valsts palīdzībai jūras transportā”, ko izstrādāja ES Transporta ģenerāldirektorāts un kas ir pamatdokuments Eiropas Savienības valstu izstrādātām nacionālām kuģošanas atbalsta politikām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

“Community guidelines on State aid to maritime transport (97/C 205/05), Official Journal: OJ C 205, 5.07.1997.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””6.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”6.1 pants)

Community guidelines on State aid to maritime transport

(97/C 205/05),

3.1. un 10.punkts

Atbilst

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Attiecībā uz tonnāžas nodokļa ieviešanu notikušas konsultācijas ar Latvijas Kuģu īpašnieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija kopumā atbalsta tonnāžas nodokļa koncepciju. Likumprojektā ir iestrādāti priekšlikumi, kurus izteica šīs asociācijas pārstāvji tikšanās laikā. Rakstisku atzinumu par jau precizēto redakciju Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija nav sniegusi.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Koncepcijas, atbilstoši kurai izstrādāts likumprojekts, izstrādē bija iesaistīta Beļģijas “Policy Researrch Corporation N. V.” eksperti. Pētījums veikts pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma. Notikušas konsultācijas arī ar Nīderlandes Finansu ministrijas tehniskās palīdzības projekta “Latvijas nodokļu sistēmas stiprināšana” ekspertiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Likumā paredzētās kontroles funkcijas īstenos Valsts ieņēmumu dienests.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīda tiesību aizsardzību paredzēts īstenot likumā “Par nodokļiem un nodevām” un citos Latvijas likumos noteiktajā kārtībā

 

 

Ministrs G. Bērziņš