1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošais likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” paredz sekojošu akcīzes nodokļa sadales kārtību:

• pamatbudžetā ieskaitāmi 50%,
• speciālajā budžetā – Valsts autoceļu fondā ieskaitāmi 50%

Saskaņā ar šo kārtību Valsts autoceļu fonds saņem aptuveni 43 –54 milj.Ls. Akcīzes nodoklis ir galvenais Valsts autoceļu fonda ieņēmumu avots un sastāda apmēram 85% no tā ieņēmumiem.

2. Tiesību akta projekta būtība

Tiesību akta projekts paredz:

• samazināt valsts pamatbudžetā ieskaitāmo daļu no 50% uz 40%,
• palielināt valsts speciālajā budžetā – Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 50% uz 60%.

Šie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekta pieņemšana palielinās valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda ieņēmumus par ~ 9.0 milj.Ls. Lielākā daļa šo līdzekļu tiks lietota infrastruktūras sakārtošanai – autoceļiem (80%) un dzelzceļam (8%). Šo infrastruktūras objektu sakārtošana var veicināt investīciju piesaisti. Ņemot vērā ka autoceļu sakārtošanā tiks iesaistīts papildus darbaspēks, samazināsies arī bezdarba līmenis valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Atbilstoši 2000.gada 20.jūnija MK noteikumiem Nr.202 “Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” noteiktajam Valsts autoceļu fonda līdzekļi tiks lietoti valsts un pašvaldību ceļu finansēšanai (80%), pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai (12%) un dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai (8%). Līdz ar to ieguldītie līdzekļi sekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību gan autoceļu nozarē, gan pasažieru transportā , gan dzelzceļa transportā.

Valsts autoceļu fonda ieņēmumu palielinājums par ~ 9.0 milj.Ls neietekmēs ne nozares, ne šī fonda administrēšanas kārtību un neprasīs papildus izdevumus šīm vajadzībām. Patreiz ar MK noteikumiem un Satiksmes ministrijas izdotajiem normatīvajiem aktiem ir izveidota pietiekoši efektīva administratīvā sistēma, kas nodrošina gan nozares pārvaldīšanu, gan Valsts autoceļu fonda līdzekļu efektīvu lietošanu autoceļu nozares sakārtošanai.

3. Sociālo seku izvērtējums

Palielinoties Valsts autoceļu fonda ieņēmumiem par ~ 9.0 milj.Ls un ieguldot 80% šo līdzekļu valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanā, tiktu nodrošināts sezonas darbs aptuveni 400 iedzīvotājiem, kas savukārt varētu dot apmēram 0.2 milj.Ls sociālā nodokļa iemaksas. Piešķirot 12% no ieņēmumiem pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai, uzlabotos iedzīvotāju pārvietošanās iespējas, sevišķi lauku apvidū, tiktu saglabāts patreizējais maršrutu tīkls un reisu biežums, kā arī pārvadājumu tarifs.

4. Ietekme uz vidi

Palielinot valsts un pašvaldību autoceļu ielu finansējumu par ~ 7.2 milj.Ls, būtu iespējams turpināt uzsākto melno segumu un tiltu saglabāšanas programmu. Tā rezultātā atsevišķos posmos uzlabotos autoceļu segums, kas nodrošinātu mazāku automobiļu degvielas patēriņu un līdz ar to arī izplūdes gāzu daudzumu. Daļa no autoceļu uzturēšanas līdzekļiem varētu tikt lietota autoceļu apauguma likvidācijai (krūmu ciršanai, zāles pļaušanai), kas uzlabos vides kvalitāti pie autoceļiem.

Tūkst.Ls

+ palielinājums

- samazinājums

pret 2001.gadu

Vidēji

piecu gadu

Rādītāji

2001

2002

2003

2004

laikā pēc 2001.g.

1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos

1. Pamatbudžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem,
2. Valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem,
3. Pašvaldību speciālo budžetu – pašvaldību autoceļu (ielu) fondu ieņēmumi no Valsts autoceļu fonda mērķdotācijas pašvaldību autoceļu ielu finansēšanai,
4. Pašvaldību speciālo budžetu – autodotācijas fondu ieņēmumi no Valsts autoceļu fonda mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem,
5. Pamatbudžeta ieņēmumi no PVN
6. Pamatbudžeta ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa
7. Speciālā budžeta ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām
8. Speciālā budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

49067

49067

11016

3166

368947

98046

495585

80619

-9000

+9000

+2160

+594

+1100

+100

+200

+100

-9810

+9810

+2309

+647

+1199

+100

+200

+100

-9810

+9810

+2309

+647

+1199

+100

+200

+100

-9648

+9648

+2279

+636

+1179

+100

+200

+100

2.Izmaiņas budžeta izdevumos

1. Valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda izdevumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumiem:

1. iemaksa dzelzceļa infrastruktūras fondā;
2. mērķdotācija pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai
3. mērķdotācija pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai;
4. valsts autoceļu finansēšanai

49067

3700

5888

11016

28463

+9000

+720

+1080

+2160

+5040

+9810

+936

+1177

+2309

+5388

+9810

+936

+1177

+2309

+5388

+9648

+893

+1158

+2279

+5318

3. Finansiālā ietekme

Ņemot vērā, ka tiesību akts paredz akcīzes nodokļa pārdali starp valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu – Valsts autoceļu fondu, valsts konsolidētais budžets kopumā nemainīsies.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildus izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Valsts autoceļu tīkla stāvokļa analīze liecina, ka ik gadu saglabājas liels daudzums to melno segumu garums, kurus var raksturot kā “sliktus” vai “ļoti sliktus”.

Slikts Ļoti slikti

1998.gadā - 20% 8%

1999.gadā - 18% 11%

2000.gadā - 19% 11%

Par iemeslu tam ir ilgstošais nepietiekamais finansējums, kā arī pastāvīga satiksmes intensitātes palielināšanās, sevišķi uz valsts galvenajiem autoceļiem. Ik gadu valsts autoceļu finansēšanai pietrūkst aptuveni 80.milj.Ls, lai izpildītu visus normatīvi nepieciešamos darbus. Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas uz valsts autoceļiem nepadarīto darbu vērtība sakrājusies aptuveni 310 milj.Ls. Ar katru gadu šis skaitlis pieaug.

Tajā pat laikā autoceļu lietotājs ik gadu dažādu nodokļu un nodevu veidā valsts budžetā samaksā ievērojamus naudas līdzekļus:

• transportlīdzekļu ikgadējo nodevu

8,3 milj.Ls,

- akcīzes nodokli par benzīnu un dīzeļdegvielu,

kas lietoti darbinot automobiļus ~ 70,4milj.Ls, - akcīzes nodokli par vieglajām automašīnām,

- pievienotās vērtības nodokli pērkot degvielu un transportlīdzekļus.

Tikai neliela daļa no šiem līdzekļiem nonāk valsts speciālajā budžetā - Valsts autoceļu fondā, kas 1994.gadā tika nodibināts, lai uzkrātu autoceļu lietotāju maksājumus par autoceļu lietošanu un finansētu valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanu.

Viens no autoceļu lietotāju maksājumiem ir akcīzes nodoklis naftas produktiem. Ar akcīzes nodokli naftas produktiem saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” tiek aplikti naftas produkti, to aizstājējprodukti un komponenti, kā arī citi produkti, kuri pilnīgi vai daļēji sastāv no ogļūdeņražiem. Tikai daļu no šiem naftas produktiem autoceļu lietotājs lieto automobiļu darbināšanai. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aprēķinu akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas tiek lietoti automobiļu darbināšanai sastāda aptuveni 80% no kopējā akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasējuma.

Līdz ar to tiesību akts, palielinot Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa naftas produktiem daļu, pilnībā neatrisina autoceļu finansēšanas problēmu, tomēr dod iespēju palēnināt autoceļu tīkla sabrukšanas ātrumu.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības ar Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Jautājumā par Valsts autoceļu fondā ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas palielināšanu ir notikušas Satiksmes ministrijas konsultācijas ar:

-Latvijas Pašvaldību savienību,

-Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociāciju,

-Latvijas Ceļinieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

Gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācija, gan Latvijas Ceļinieku asociācija atbalsta Valsts autoceļu fonda ieskaitāmās akcīzes nodokļa daļas palielināšanu vismaz līdz 60% un prasa noteikt turpmāku ikgadēju šīs Valsts autoceļu fonda daļas pieaugumu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notiek regulāras konsultācijas ar Pasaules Bankas un Birmingemas Universitātes ekspertiem par autoceļu nozares finansēšanas jautājumiem. Konsultantu viedoklis šajā jautājumā:

• Valsts autoceļu fondā vajadzētu nonākt visiem maksājumiem, kurus autoceļu lietotājs izdara sakarā ar autoceļu lietošanu – tai skaitā arī visam akcīzes nodoklim par degvielu, kas lietota automobīļu darbināšanai,
• Vienlaicīgi nepieciešams izveidot Valsts autoceļu fonda pārvaldes sistēmu, kas dotu iespēju nodrošināt efektīvu fonda līdzekļu lietošanu autoceļu uzturēšanai un sabiedrības informētību par līdzekļu izlietošanu.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. No valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Tiesību akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašināt jau esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akts indivīda tiesības neierobežo. Gluži otrādi - ņemot vērā, ka akcīzes nodoklis naftas produktiem ir viens no autoceļu lietotāja izdevumiem maksājot par degvielu, tiesību akts uzlabos attiecības starp valsti un indivīdu, jo radīs iespēju uzlabot autoceļu lietotājam valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti, novirzot šo pakalpojumu apmaksāšanai nedaudz lielāku daļu no autoceļu lietotāju maksājumiem.