I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Nav pamatojuma izstrādāt likumprojektu par ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, jo ārstnieciska rakstura līdzekļu izvēli nosaka pacienta veselības stāvoklis, nevis piederība atsevišķai vecuma grupai. Ārstniecības likuma 62.pants paredz nepilngadīgiem piemērot tikai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

Likums paredz obligātu ārstēšanu bērnam, kurš saslimis alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas rezultātā vai kuram ir radusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, bet nav paredzēts, kas nosaka minētās obligātās ārstēšanas kārtību.

Bērnu tiesību realizācija tiek nodrošināta no ģimenes, pašvaldību un valsts budžetiem. No ģimenes ienākumiem bērnam būtu jānodrošina mājoklis, apģērbs, pilnvērtīgs uzturs un audzināšana. Tā kā 41,1% no visiem Latvijas bērniem dzīvo trūcīgajās ģimenēs kur ienākumi nesasniedz pat valstī noteikto krīzes iztikas minimumu uz vienu ģimenes locekli, tad līdzekļu daudzums, kas tiek atvēlēts bērnu tiesību nodrošināšanai, ir ļoti dažāds. Ģimenēm, kurām objektīvu apstākļu dēļ nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu bērnu tiesības, nepieciešamas atbalsts ienākumu līmeņa paaugstināšanai.

2. Tiesību akta projekta būtība

Netiks izstrādāts īpašs likumprojekts pa ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Bērnam, kurš saslimis alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas rezultātā vai kuram ir radusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, tiek nodrošināta obligāta ārstēšana Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Likumprojekts noteiks:

• valsts un pašvaldību lomu minimālā bērna labklājības līmeņa nodrošināšanā;

• formu, kā tiek sniegts atbalsts ģimenei ar bērniem, lai sasniegtu minimālo līdzekļu līmeni bērnu tiesību nodrošināšanā no ģimenes budžeta.

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ja likumprojektā minētie pasākumi netiks realizēti, pastāv risks, ka ģimenēs līdzekļu trūkuma dēļ aizvien problemātiskāk būs sagādāt bērnam pilnvērtīgu uzturu, audzināšanu, apģērbu un mājokli, kas savukārt veicinās tādu sociāli negatīvu parādību kā sociālā izolētība.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts neparedz izmaiņas budžeta ieņēmumos

Izmaiņas pašvaldību budžetos (pašvaldību sociālo pabalstu izmaksai 2000.gadā izlietoti

Ls 14 279 380)

+846 544

Pašvaldību budžeta izdevumi nemainīgi

Likumprojekts neparedz finansiālu ietekmi

Netiek prognozēti kompensējošie pasākumi

Nepieciešamo līdzekļu aprēķins garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai iedzīvotājiem visās pašvaldībās (skatīt pielikumu anotācijai)

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

• Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā bērnam, kurš saslimis alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas rezultātā vai kuram ir radusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, nodrošināma obligāta ārstēšana.

- Nepieciešami grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”, kas paredz pabalstu minimālā ienākuma garantēšanai, kā vienotu pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu.

- Nepieciešami Ministru kabineta noteikumi “Par pabalstu trūcīgo iedzīvotāju minimālo ienākumu garantēšanai”. Ir izstrādāta un 2000.gada 8.februārī akceptēta Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.7 29 §) koncepcija “Par minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem”, kuras mērķis ir dot risinājumu, kā nodrošināt ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt īpašas dzīves grūtības, garantētu un visā valstī vienotu minimālo ienākuma līmeni”.

- Spēku zaudē Ministru kabineta 1996.gada 23.marta noteikumi Nr.75 “Noteikumi par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu”.

• Nepieciešami grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”, paredzot kritēriju ieviešanu, kuri ņemtu vērā pašvaldības iespējas nodrošināt minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem iedzīvotājiem.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā un saskaņā ar:

• Eiropas Savienības Padomes 1992.gada 24.jūnija ieteikumiem 92/441/EEK “Par kopējiem kritērijiem attiecībā uz resursu pietiekamību un sociālās palīdzības vietu sociālās aizsardzības sistēmā”.

Sociālās izolētības un nabadzības draudi kļūst aizvien izteiktāki un daudzveidīgāki, ko var izskaidrot ar izmaiņām darba tirgū, ilgstoša bezdarba pieaugumu un izmaiņām ģimenes struktūrā, kas veicina sociālās izolētības pieaugumu. Cilvēki ar viszemākajiem ienākumiem nespēj sekmīgi integrēties sabiedrībā ne ekonomiski, ne sociāli. Lai novērstu un/ vai mazinātu iepriekš minēto, ieteikumi paredz noteikt garantētā minimālā ienākuma līmeni, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem integrēties sabiedrībā, saglabāt pašcieņu un apmierināt galvenās vajadzības.

• Eiropas Savienības Padomes 1992.gada 27.jūlija ieteikumiem 92/442/EEK “Par sociālās aizsardzības mērķu un politiku saplūšanu”.

Ieteikumi paredz, ka viena no prioritārajām iedzīvotāju grupām, kurai jāsniedz palīdzība pabalstu veidā ir ģimenes ar vislielākajiem izdevumiem bērnu audzināšanā, piemēram, bērnu skaita dēļ un/ vai ģimenes, kas nonākušas visneizdevīgākajā stāvoklī.

1. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Nodrošina pacienta un cilvēktiesību normu izpildi. Nevienā no Eiropas valstīm, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1959.gada 20.novembra deklarāciju “Bērnu tiesību deklarācija” un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra konvenciju “Konvencija par bērnu tiesībām” nosacījumus, nav izstrādāti tiesību akti, kuri paredzētu ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

Garantētā minimālā ienākuma līmeņa ieviešana ir saistīta ar PSAL, kas paredz šīs sistēmas ieviešanu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

Likumprojekta izstrādes laikā konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo paplašināšana nav nepieciešama.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīdu.

Strīdi par projektā paredzēto tiesību realizāciju izskatāmi normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.