Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par vides aizsardzību"

Izdarīt likumā "Par vides aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 33./34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13.nr.; 2000, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā "Likumā lietotie termini":

izslēgt terminu "dabas genofonds" un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu "ekoloģiskā riska faktors" un tā skaidrojumu.

2.  9. pantā:

izslēgt 4., 5. un 6.punktu;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka videi kaitīgo preču sarakstu un aizliegumus izplatīt videi kaitīgās preces."

3. Izslēgt 19.pantu un 26.panta ceturto daļu.

4. Izslēgt 6. un 7.nodaļu.

5.  53.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Zaudējumus, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvalde, pamatojoties uz veiktā apsekojuma vai monitoringa rezultātiem, tai skaitā veicot apsekojumu pēc fizisku un juridisku personu iesniegumu saņemšanas.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Vides valsts inspekcijas priekšnieks, reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes direktors ar attiecīgu rīkojumu izveido komisiju videi nodarītā kaitējuma rezultātā radušos zaudējumu noteikšanai (turpmāk – komisija). Komisija zaudējumu noteikšanā var uzaicināt piedalīties pašvaldības pārstāvi, ekspertu vai speciālistu, sūdzības iesniedzēju un personu, kas nodarījusi kaitējumu videi. Komisija divu mēnešu laikā pēc veiktā apsekojuma izdara aprēķinus un sastāda aktu, ar kuru iepazīstina personu, kura nodarījusi kaitējumu videi. Aktā uzrādāmi aprēķinātie zaudējumi, nosakāms atjaunošanas darbu uzsākšanas termiņš, atjaunošanas darbu veikšanas kārtība un termiņš, līdz kuram veicami šie darbi, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, vai termiņš, kādā sedzami aprēķinātie zaudējumi, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst.

Kopējie zaudējumi, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, nosakāmi, pamatojoties uz nepieciešamo darbu apjomu un to izmaksām, lai atjaunotu ietekmētās vides vērtības vai radītu līdzvērtīgas vides vērtības, ja videi nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst, kā arī uz saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātajām zaudējuma summām par vidē palikušo sekundāro piesārņojumu.

Ja videi nodarītā kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, personai, kura nodarījusi kaitējumu videi, atlikusī zaudējuma summa aktā noteiktajā termiņā jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, paliek spēkā Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumi Nr.154 "Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli", kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par vides aizsardzību" 19.pantu."

 

 

LIKUMPROJEKTA

“Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””

ANOTĀCIJA

 

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

Spēkā ir likums “Par vides aizsardzību”, pieņemts 06.08.1991., kura atsevišķas normas neatbilst pieņemtajiem likumiem (Atkritumu apsaimniekošanas likums, likums ”Par radiāciju un kodoldrošību”, likums “Par piesārņojumu”).

2. Tiesību akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts sagatavots, lai precizētu atsevišķas normas atbilstoši spēkā esošajiem likumiem (Atkritumu apsaimniekošanas likums, likums ”Par radiāciju un kodoldrošību”), uzlabotu zaudējumu, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, noteikšanas tiesisko regulējumu, kā arī lai paredzētu deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus Eiropas Kopienas direktīvas 91/157/EEC “Par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas”.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
 

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Uzlabojot vides stāvokli, samazinās vides faktoru izraisīto slimību daudzums un apjoms.

4. Ietekme uz vidi

 

 

 

 

Likumprojekts un tam pakārtotiem normatīvie akti veicinās videi bīstamo preču tirdzniecības aizliegumu, uzlabos zaudējumu, kas radušies videi nodarītā kaitējuma rezultātā, noteikšanas tiesisko regulējumu, līdz ar to uzlabosies vides stāvoklis.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
 

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtē-

jais

gads

 

Trīs nākamie gadi

 

 

*)

  1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    2. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

  • Izmaiņas budžeta izdevumos

    • Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

  • Finansiālā ietekme

    • Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

  • Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

    • Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

  • Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

    • Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

    *) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par aizliegumu tirgot videi bīstamas preces.

     

    V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
       

    1. Saistības pret Eiropas Savienību

     

     

     

    Likumprojekts nodrošinās direktīvas Eiropas Kopienas Direktīvas 91/157/EEC “Par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas” pārņemšanu.
       

    2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

    		  

     

    3. Atbilstības izvērtējuma tabula

    Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

    		  

    Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

    VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

    1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Nav notikušas.

     

    2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

     

    3.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

     

    Nav notikušas.

    VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

    Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Likumu īstenos pašreizējās institūcijas.

     

     

     

    2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

    Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

     

     

     

    Vides aizsardzības un reģionālās V. Makarovs

    attīstības ministrs

     

     

    D.Vilkaste

    7026504