Teksts LP1011

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un

orgānu izmantošanu medicīnā"

Izdarīt likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Juridisks spēks ir tikai rīcībspējīgas personas parakstītam aizliegumam vai atļaujai, kas fiksēta šīs personas medicīniskajā kartē un par kuru ziņas iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "un pasē".

2. Izslēgt 21.panta pirmo daļu.

3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Personas pasē izdarītā atzīme par atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeņa audus un orgānus pēc nāves ir derīga līdz jaunas pases saņemšanai."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.novembrī.

Anotācija likumprojektam “Grozījumi likumā

“Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu

un orgānu izmantošanu medicīnā””

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” paredz, ka juridisks spēks ir tikai tādam aizliegumam vai atļaujai, izmantot miruša cilvēka ķermeņa audus vai orgānus, ko parakstījusi rīcībspējīga persona un kas fiksēta šīs personas medicīniskajā kartē un pasē. Ministru kabinetā 2000.gada 18.janvārī tika akceptēta pasu tipa dokumentu koncepcija, kas atbilstoši starptautiskajiem standartiem paredz, ka jaunajām Latvijas pasēm jāatbilst Eiropas Savienības un starptautisko standartu prasībām ceļošanas dokumentiem. Saskaņā ar minētajām prasībām pasēs izdarāmas vīzu ielīmes, atzīmes par robežšķērsošanu, atzīmes par tiesībām vai aizliegumu ieceļot vai uzturēties ārvalstīs, bet nav izdarāmas iekšzemē lietojamas atzīmes, tai skaitā, atzīme par personas atļauju vai aizliegumu izmantot viņas ķermeņa audus un orgānus pēc nāves. Saskaņā ar “Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību” 16.4.2.punktu paredzēts ar 2001.gada 1.jūliju ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu sistēmu. Ārlietu ministrija savā 2001.gada 28.maija vēstulē Nr.43/3623, sniedzot atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”, lūdza atlikt noteikumu spēkā stāšanās laiku un līdz ar to arī jauno Latvijas pasu ieviešanu uz diviem mēnešiem. Saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2001.gada 13.augusta sēdes protokola Nr.31, 10.§ noteikumu projekta “Noteikumi par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem” spēkā stāšanās laiks noteikts 2001.gada 1.novembris.
2. Tiesību akta projekta būtība			Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, paredzot, ka turpmāk ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot viņas ķermeni pēc nāves netiks fiksētas personas pasē, bet gan Iedzīvotāju reģistrā. Izslēgta norma par Prokuratūras uzraudzību par šī likuma ievērošanu, jo tā ir pretrunā Prokuratūras likumā noteiktajām prokuratūras funkcijām.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		tūkst. Ls
Rādītāji				Kārtē- jais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.		Likumprojekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija					Likumprojekts šo jomu neskar.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā. Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo					Likumprojekts šo jomu neskar.