1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Par valsts aizsardzības un militāra rakstura lēmumu pieņemšanu augstākajā valsts pārvaldes līmenī politiski atbildīgs ir Aizsardzības ministrs. Operatīvā un pretizlūkošanas informācija, kuru iegūst Militārās pretizlūkošanas dienests, nodrošina savlaicīgu, objektīvi pamatotu un precīzu valsts aizsardzības pasākumu izstrādi un atbilstoši motivētu lēmumu pieņemšanu. Militārā pretizlūkošanas dienesta tieša pakļaušana aizsardzības ministram optimizē valsts militāro pārvaldi. Tiks paaugstināta Militārās pretizlūkošanas dienesta iegūtās operatīvās un pretizlūkošanas informācijas izmantošanas efektivitāte. Sarūk iespējas operatīvās informācijas un informācijas par veicamajiem operatīvajiem pasākumiem noplūdei.

Militārās pretizlūkošanas dienesta funkcionēšana Nacionālo bruņoto spēku sastāvā neļauj pietiekoši mērķtiecīgi un efektīvi atklāt Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu, it īpaši vadošo, iespējamo saistību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem un viņu destruktīvo darbību bruņotajos spēkos. Vienlaikus, balstoties uz “Nacionālās drošības likumu” Aizsardzības ministrija nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldi. Tieši Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli par Nacionālajiem bruņoties spēkiem un citām ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām (II. pants). Minēto pasākumu realizācijā vislielākā nozīme varētu būt dienestam, kam ir operatīvās kontroles iespējas – Militārās pretizlūkošanas dienestam. Rezultātā tiek padarīta efektīvāka Aizsardzības ministra realizējamā Nacionālo bruņoto spēku civilā kontrole. Esošais stāvoklis, kad Nacionālajos bruņotajos spēkos un citās Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās valsts noslēpuma aizsardzības funkcijas realizē divas atšķirīgas valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs un Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienests, apgrūtina centralizētu un līdzsvarotu drošības jomas attīstību (t.sk. NATO drošības standartu ieviešanu). Pastāvīgai savstarpējai Aizsardzības ministrijas sistēmā veicamo pasākumu saskaņošanai ir nepieciešami papildus laika, cilvēku un materiālie resursi. Veicot likumdošanas izmaiņas Satversmes aizsardzības birojam tiks dota iespēja ar esošajiem resursiem pastiprināt darbību citās valstij nozīmīgās sfērās. Tiks atrisināts jautājums par LR militāro atašeju drošības un slepenības režīma nodrošināšanu un kontroli, ļaus nodrošināt Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamās informācijas iegūšanu un operatīvu nodošanu adresātiem. Veicot minētos likumu labojumus, tiks līdzsvaroti LR valsts drošības iestāžu statusi (atbilstoši “Valsts drošības iestāžu likumam” Drošības policija atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, Satversmes aizsardzības biroja direktors ir pakļauts tikai Nacionālās drošības padomei). Analoģiskā veidā, sakarā ar savu augsto funkcionālo nozīmi, Militārās pretizlūkošanas struktūras, pārsvarā visā pasaulē pakļaujas aizsardzības ministram vai pat premjerministram.

2. Tiesību akta projekta būtība

Šis likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienesta pakļautības maiņu, dienestu pakļaujot tieši aizsardzības ministram. Tas paaugstinās Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Militārās pretizlūkošanas dienesta darba efektivitāti. Tas sekmēs Latvijas virzību uz NATO, paaugstinot NATO drošības standartu ieviešanas efektivitāti, pastiprinās aizsardzības ministra realizēto Nacionālo bruņoto spēku civilo kontroli. Kopumā likumprojekts ļaus sakārtot virkni valsts aizsardzībai nozīmīgu jautājumu.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar

tūkst.Ls

Rādītāji

Kārtē-jais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Kādi normatīvie akti –

Likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru Kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Sagatavoti projekti grozījumiem Nacionālās drošības likumā, grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku likumā un grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā,

.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Atbildības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas

Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbildības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie

priekšlikumi, mainīts

formulējums to interesēs, neatbalsta)

__________

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Nav notikušas

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar