I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreizējā likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 24. pants skaidri nepasaka daudzdzīvokļu mājas sadalīšanas kārtību dzīvokļa īpašumos, kā arī dzīvokļa īpašumam aprēķināmo zemes gabala domājamās daļas lielumu. Likuma 24.panta pašreizējā redakcijā, kas nosaka, ka zemes gabala domājamā daļa ieskaitāma tādā pašā apmērā kā mājas kopīpašuma domājamā daļa ir piemērojama tikai tad, ja uz zemes gabala ir tikai viena dzīvojamā māja un zemes gabala un dzīvojamās mājas valsts vai pašvaldības domājamās daļas ir vienādā lielumā. Ja uz zemes gabala ir viena dzīvojamā māja, kur valstij vai pašvaldībai pieder piemēram 1/2 domājamā daļa, bet valstij vai pašvaldībai no zemesgabala pieder piemēram ¾ domājamās daļas, sadalot dzīvojamo māju dzīvokļa īpašumos mājai un zemesgabalam domājamās daļas matemātiski nevar būt vienādas. Tāpat uzskatām, ka nosakot dzīvokļa īpašumam koplietošanas telpu domājamo daļu lielumu katrai mājai, kas atrodas uz viena zemesgabala jāaprēķina atsevišķi koplietošanas telpu lielumu, lai nebūtu tā, ka dzīvokļa īpašnieki, kuru mājai ir mazas koplietošanas telpas maksātu par to māju koplietošanas telpu uzturēšanu, kam šīs telpas ir lielas. Pieņemot grozījumus likumā tiktu novērstas pašreizējās neprecizitātes likumā.

Steidzamība pamatojama ar to, ka patlaban, ja dzīvokļa īpašniekam piekrītošā koplietošanas telpu domājamā daļa ir atšķirīga no piekrītošā zemesgabala domājamās daļas lieluma, zemesgrāmata atsaka šāda īpašuma reģistrāciju. Līdz ar to tiek kavēts dzīvojamo māju pilnās privatizācijas process. Dzīvokļu īpašnieki pēc mājas sadales dzīvokļa īpašumos projekta sastādīšanas nevar savus dzīvokļus ierakstīt zemesgrāmatā un pārdot.

Likuma grozījums ir jāizdara steidzami, jo šajā gadā beidzas privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš, bet vēl ir jāpaspēj veikt sadale un dzīvokļu privatizācija mājās, saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” , kuras ir valsts vai pašvaldības un citas personas kopīpašumā .

2. Tiesību akta projekta būtība.

Precizēt likuma 24.panta pašreizējo redakciju lai novērstu tajā neprecizitātes.

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

4.Ietekme uz vidi.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

(2002.)

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Nemainās.

Nemainīsies

nemainīsies

nemainīsies

nemainīsies

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Nemainās .

3. Finansiālā ietekme.

Nemainīsies.

nemainīsies

nemainīsies

nemainīsies

nemainīsies

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Papildu izdevumi nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Nevar būt.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Citi normatīvie akti nav jāizdod.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Noteikumu projekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Konsultācijas nav notikušas.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Lai nodrošinātu noteikumu izpildi, nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju funkciju paplašināšana.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Noteikumu projekts šo jomu neskar.