I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Četru gadu laikā kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas, attīstoties un pilnveidojoties kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai Latvijā, ir radusies nepieciešamība pēc atbilstošu grozījumu izdarīšanas arī likumā ‘’Par kultūras pieminekļu aizsardzību’’. Pašreiz veikt izmaiņas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir sarežģīti un šis process ir lēns, kā arī, lai paātrinātu jaunatklāto objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un noņemtu kultūras pieminekļu statusu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļu vērtību, kas traucē saimnieciskajai darbībai, nepieciešams izmainīt saraksta apstiprināšanas kārtību.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts paredz mainīt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību. Iepazīstoties ar Eiropas valstu pieredzi (Skat.VI. tabulas 3.punktu) un uzklausot Eiropas Padomes konsultantu ieteikumus, kā arī, ņemot vērā reālo situāciju Latvijā, likumprojekta 14.pantā tiek ieviesta norma, kura vienkāršo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka saraksta apstiprināšana tiek nodota kultūras ministra kompetencē. Gadījumā, ja objekts zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, 15.pantā tiek vienkāršota objekta izslēgšana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.

1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts radīs labvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajā vidē. Tiks paātrināta to objektu svītrošana no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kuri zaudējuši kultūras vērtību, tādējādi netiks kavēta saimnieciskā darbība minētajā vietā. Jaunu objektu iekļaušana sarakstā, veicinās šo objektu sakārtošanu, kas labvēlīgi ietekmēs to apmeklētību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbību, jo paātrinās kultūras pieminekļa statusa noņemšanu objektiem, kuri zaudējuši kultūras pieminekļu vērtību. Likumprojekts ieviesīs vienkāršotu kārtību izmaiņām sarakstos, kas balstīta uz likuma ‘’Par kultūras pieminekļu aizsardzību’’ un Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem (apstiprināti ar LR Ministru padomes 26.11.1992. lēmumu Nr.206). Noteikumi jau nosaka kultūras pieminekļu veidus, kategorijas un vērtēšanas kritērijus saskaņā ar kuriem objektam tiek piešķirts pieminekļa statuss. Ja objekts atbilst šiem kritērijiem, tad tam jābūt atzītam par kultūras pieminekli un tādējādi pietiek ar vienkāršotu procedūru, ka šos objektus apstiprina Kultūras ministrs un nav lietderīgi apstiprināšanu veikt Ministru kabineta līmenī.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts vienkāršos valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu apstiprināšanas kārtību, paātrināsies objektu iekļaušana sarakstā, kā arī to svītrošana no saraksta. Telpa tiks ātrāk un kvalitatīvāk sakārtota, un veicinās Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanu, jo neapšaubāmi šis process uzlabos uzņēmējdarbības vidi, ietekmējot visas sociālās iedzīvotāju grupas Latvijā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts ietekmēs vidi, jo tiks radīti priekšnoteikumi kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanai.

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

(2002.)

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts radīs labvēlīgas izmaiņas budžeta ieņēmumos, jo paātrinot objektu (kuri zaudējuši kultūras pieminekļu vērtību) svītrošanu no saraksta netiks kavēta saimnieciskā darbība. Arī jaunu objektu iekļaušana sarakstā veicinās objektu sakārtošanu, to apmeklētību, un uzlabos uzņēmējdarbības vidi. Iepriekš minētais labvēlīgi ietekmēs budžeta ieņēmumus. Tomēr pašreiz konkrētus aprēķinus nav iespējams noteikt.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekta pieņemšana nav saistīta ar neparedzētiem izdevumiem no saimnieciskajam gadam apstiprinātā valsts budžeta.

3. Finansiālā ietekme

Skatīt III tabulas 1.punktu.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Papildu izdevumi nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar . Skatīt III tabulas 1. punktu.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas notikušas ar Arhitektu savienību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Arhitektu savienību, kura atbalsta likumprojektu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Eiropas Padomes eksperti, kas 2 gadu garumā sniedza konsultācijas kultūras pieminekļu aizsardzības jautājumos, iepazīstoties ar tiesību aktiem kultūras pieminekļu aizsardzības jomā Latvijā norādīja, ka šādu sarakstu apstiprināšana lielākajā daļā Eiropas valstīs tiek veikta Kultūras ministra līmenī, kā arī to, ka jāmaina Latvijā līdzšinējā kārtība.

Francijā - Arhitektūras mantojuma sarakstu pēc specializētās institūcijas priekšlikuma apstiprina ar Kultūras ministra lēmumu.

Vācijā - Sarakstus veido un apstiprina federālo valstu pieminekļu aizsardzības dienesti, noteikumi katrā no tiem atšķirīgi.

Zviedrijā - Kultūras pieminekļu sarakstu sastāda pieminekļu aizsardzības institūcija.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Likumprojekts paredz mainīt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu apstiprināšanas kārtību un nodot to Kultūras ministra kompetencē.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts veicina indivīda tiesības. Pirms objekta iekļaušanas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā objekta īpašniekam (valdītājam) paziņo par to un 30 dienu laikā viņš pauž savu attieksmi. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtē attieksmi un, ņemot vērā to, lemj par objekta iekļaušanu pieminekļu saraksta projektā.