Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 2.punktu šādā redakcijā:

"2) pakalpojums - fiziskās vai juridiskās personas uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai pildīts ar patērētāju noslēgts līgums, saskaņā ar kuru tiek piegādāta vai iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības, vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts;".

2. 3.pantā:

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu, vai preces vai pakalpojuma cenu;

4) patērētājam pārdota nedroša vai līgumam neatbilstoša prece vai sniegts nedrošs vai līgumam neatbilstošs pakalpojums;";

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments."

3. 6.pantā:

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus "veselības bojājumu" ar vārdiem "kaitējumu veselībai";

papildināt trešās daļas 3.punktu aiz vārda "daļēji" ar vārdiem "ieskaitot arī ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja prasījuma dzēšanu ar patērētāja pretprasījumu";

papildināt trešo daļu ar 8., 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

"8) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, ja tāda iespēja ir nodrošināta arī patērētājam, vai atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam izbeigt beztermiņa līgumu bez brīdinājuma;

9) paredz automātiski pagarināt noteikta termiņa līgumu, ja patērētājs neinformē par līguma nepagarināšanu, nosakot patērētājam nepamatoti īsu laiku šīs informācijas sniegšanai;

10) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam paturēt patērētāja samaksāto summu, ja patērētājs atkāpjas no līguma, neparedzot tādu pašu iespēju patērētājam, - saņemt ekvivalentu summu, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs atkāpjas no līguma;

11) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam nodot tālāk savas tiesības un pienākumus, tādējādi samazinot piedāvātās garantijas apjomu bez patērētāja piekrišanas;

12) atļauj ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai preces vai pakalpojuma raksturojumu."

4. Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Distances līgumā ietveramo informāciju, atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī šā likuma 12.pantā paredzēto atteikuma tiesību piemērošanu, realizēšanas termiņu un kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi."

5. 12.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "līgumsoda procentus" ar vārdu "līgumsodu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "izbeidz" ar vārdu "atceļ";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Patērētāja pienākums ir septiņu dienu laikā pēc rakstveida atteikuma nosūtīšanas atdot preci ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam (ja prece vai lieta ir saņemta). Ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir septiņu dienu laikā atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim. Ja patērētājs izmanto atteikuma tiesības, pamatojot to ar preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam, un preci vai lietu atdod par saviem līdzekļiem, tad ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam septiņu dienu laikā pēc izmaksas apstiprinošu dokumentu saņemšanas jākompensē patērētājam arī ar preces vai lietas atdošanu saistītās izmaksas."

6. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa. Preces un pakalpojuma atbilstība līgumam".

7. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Ražotāja, importētāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līgumam

(1) Ražotāja, importētāja, pārdevēja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma atbilstību līgumam. Precei un pakalpojumam jāatbilst ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem paziņojumiem (īpaši reklāmā un marķējumā) par šo preci vai pakalpojumu.

(2) Ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību līgumam, kas eksistē preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī.

(3) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība līgumam atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas, tad uzskatāms, ka tā eksistēja preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas brīdī, izņemot gadījumu, ja ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē pierāda pretējo."

8. 14.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"14.pants. Preces vai pakalpojuma neatbilstība līgumam";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Prece uzskatāma par nepienācīgas kvalitātes preci, ja" ar vārdiem "Prece neatbilst līgumam, ja tā ir nepienācīgas kvalitātes, tas ir";

izteikt pirmās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

"1) tā neatbilst normatīvajos aktos vai normatīvtehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām un līguma noteikumiem, kā arī parasti izvirzāmām prasībām – tai nepiemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti gaidīt, ņemot vērā preču raksturu;";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Pakalpojums uzskatāms par nepienācīgas kvalitātes pakalpojumu, ja" ar vārdiem "Pakalpojums neatbilst līgumam, ja tas ir nepienācīgas kvalitātes, tas ir";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Prece vai pakalpojums nav uzskatāms par neatbilstošu līgumam, ja pirms līguma slēgšanas patērētājs ir saņēmis rakstisku brīdinājumu par preces vai pakalpojuma nepienācīgu kvalitāti vai nepienācīgu kvalitāti radījuši patērētāja piegādātie materiāli, izņemot gadījumu, ja pakalpojumu sniedzējam kā profesionālim vajadzēja to zināt un brīdināt patērētāju."

9. Izslēgt 15.pantu.

 

10. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Garantija

(1) Garantija ir ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums, vai to sastāvdaļa noteiktu laiku saglabās lietošanas īpašības, drošumu un izpildījumu un ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

(2) Garantija sniedzama rakstiski, tā ir brīvi pieejama pirms preces iegādāšanās vai pakalpojuma saņemšanas, un tajā skaidri norādīti nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, garantijas termiņš - laikposms, uz kuru attiecināta garantija, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums (firma) vai vārds, uzvārds un adrese. Garantijā norāda, ka patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka garantija šīs tiesības neietekmē. Ja garantija neatbilst šiem noteikumiem, tas neietekmē garantijas derīgumu un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai garantija tiktu izpildīta.

(3) Jebkura ražotāja, importētāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja garantija ir saistoša tās devējam atbilstoši garantijas dokumenta nosacījumiem un attiecīgās preces vai pakalpojuma reklāmai. Preces importētājs vai izplatītājs ir atbildīgs par ražotāja sniegtās garantijas nodrošinājumu.

(4) Pārdevējs nav tiesīgs samazināt ražotāja sniegtās garantijas apjomu, arī garantijas termiņu.

(5) Vārda "garantija" vai cita līdzīgas nozīmes vārda lietošana ir aizliegta, ja tas neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem."

11. 18.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "ražotājvalsts nosaukums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "ražotāja atrašanās vieta" (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pārdevējam aizliegts piedāvāt vai pārdot viltotu preci vai preci, kuras ražotāju nav iespējams identificēt. Noteikums par ražotāja identificēšanu neattiecas uz lietotas preces pārdošanu."

12. Papildināt likuma IV nodaļu ar 21.1 pantu šādā redakcijā:

"21.1 pants. Izpārdošana un cenu pazemināšana

(1) Vārdu "izpārdošana" vai citu līdzīgas nozīmes vārdu atļauts lietot, piedāvājot preces, tikai tādos gadījumos, ja:

1) tas attiecas uz visu preču izpārdošanu kopumā vai norādītās daļas izpārdošanu;

2) tā notiek ierobežotā un norādītā laikposmā;

3) cenas ir ievērojami zemākas nekā attiecīgo preču vai pakalpojumu parastās cenas.

(2) Vārdus "atlaides", "pazeminātas cenas" vai citus līdzīgas nozīmes vārdus, piedāvājot preces vai pakalpojumus, atļauts lietot tikai tādos gadījumos, ja:

1) tas attiecas uz tādas preces pārdošanu vai tāda pakalpojuma sniegšanu, ar kuru pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pastāvīgi nodarbojas;

2) šāda tirdzniecība notiek ierobežotu laikposmu;

3) cenas ir zemākas nekā attiecīgo preču vai pakalpojumu parastās cenas.

(3) Pēc cenu pazemināšanas, atlaižu vai izpārdošanas izsludināšanas precēm un pakalpojumiem jābūt skaidri norādītai sākotnējai cenai un cenai pēc pazemināšanas.

(4) Par izpārdošanu publiski jāpaziņo vismaz piecas dienas pirms izpārdošanas sākuma, izliekot paziņojumu tirdzniecības vietā.

(5) Attiecīgās preces vai pakalpojuma cena, kurai tiek piedāvātas atlaides, nedrīkst būtiski mainīties vismaz mēnesi pirms cenu pazemināšanas, atlaižu vai izpārdošanas publiskas izsludināšanas.

(6) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču vai pakalpojumu izpārdošanu, ja nav pagājuši trīs mēneši kopš pēdējās izpārdošanas, izņemot gadījumus, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs tiek likvidēts vai tiek mainīts darbības veids."

13. Papildināt 23.pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) iegādāties preces un pasūtīt pakalpojumus, lai veiktu preču, pakalpojumu un izgatavoto lietu salīdzinošo testēšanu;

5) iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā priekšlikumus veikt šā likuma 25.panta astotajā daļā minētās darbības."

14. 25.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 5.punktā vārdus "kvalitātes pārbaudi" ar vārdiem "laboratorisko vai cita veida ekspertīzi";

izslēgt ceturtās daļas 9.punktu;

papildināt pantu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, kas skar patērētāju grupas intereses (patērētāju kolektīvās intereses), un tas var radīt kaitējumu atsevišķa patērētāja tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs:

1) pieņemt lēmumu, kurā uzdod ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam pārtraukt pārkāpumu un veikt noteiktas darbības, lai novērstu tā ietekmi, nosakot termiņu to izpildei;

2) pieņemto lēmumu daļēji vai pilnīgi publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs).

(9) Pirms šā panta astotās daļas 1.punktā noteiktā termiņa beigām ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par noteikto darbību izpildi. Ja ražotājs, importētājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs līdz termiņa beigām noteiktās darbības nav izpildījis vai nav informējis Patērētāju tiesību aizsardzības centru par to izpildi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs piemēro par attiecīgo pārkāpumu paredzēto administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, piedzenot izdevumus par patērētāju iegādāto preču vai izmantoto pakalpojumu laboratorisko vai cita veida ekspertīzi, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas.

(11) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veidot konsultatīvo padomi starp valsts iestādēm, sabiedriskām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām un ražotāju, pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju organizācijām, kā arī izdot rekomendācijas patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos."

15. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus "Uzraudzības un kontroles iestāde, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība" ar vārdiem "Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas iestādes, kuru kompetencē ir patērētāju tiesību aizsardzība attiecīgajā jomā".

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Patērētāja prasījums attiecībā uz preces un pakalpojuma trūkumiem

(1) Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam divu gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs precei vai pakalpojuma sniedzējs attiecīgajam pakalpojumam ir devis garantiju, pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu visā atlikušajā garantijas termiņa laikā saskaņā ar garantijas dokumentā norādītajiem nosacījumiem.

(3) Kārtību, kādā piesaka patērētāja prasījumu par līgumam neatbilstošu preci vai pakalpojumu, kā arī organizē preces vai pakalpojuma ekspertīzi, nosaka Ministru kabinets."

 

17. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līgumam neatbilstoša prece

(1) Patērētājs, kam pārdota vai nodota lietošanā prece, kura neatbilst līgumam, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu preces cenu;

2) bez atlīdzības novērstu preces neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu;

3) apmainītu preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līgumam;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu.

(2) Preces apmaiņa un remonts veicams pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, ņemot vērā preces raksturu un paredzamo lietošanu.

(3) Ja preces neatbilstība līgumam atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc preces pārdošanas, patērētājs ir tiesīgs:

1) vispirms pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs bez atlīdzības novērstu preces neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai apmainītu preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līgumam (izņemot gadījumu, ja tas nav iespējams), ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēto preces nolietojumu;

2) ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs nevar apmainīt preci vai veikt remontu pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, pieprasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs samazinātu preces cenu vai atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par preci samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam preces nolietojumam.

(4) Ja preces neatbilstība līgumam ir maznozīmīga un tā nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot preci, patērētājs nevar prasīt, lai ražotājs, importētājs vai pārdevējs atceļ līgumu un atmaksā par preci samaksāto naudas summu. Preces neatbilstība līgumam uzskatāma par maznozīmīgu, ja tā nepazemina preces pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai preces lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas preces ārējā izskatā.

(5) Ja preces nepareiza vai nekvalitatīva uzstādīšana ir radījusi preces neatbilstību līgumam, bet preci uzstādīja pārdevējs vai trešā persona saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārdevēju, kā arī ja preci uzstādīja patērētājs saskaņā ar nepareizu (neprecīzu) vai valsts valodā netulkotu lietošanas pamācību, tad prece ir uzskatāma par neatbilstošu līgumam un patērētājs ir tiesīgs pieprasīt no pārdevēja šajā pantā paredzēto prasību izpildi.

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto tiesību izmantošana neizslēdz patērētāja tiesības pieprasīt zaudējuma atlīdzību vai līgumsoda samaksu.

(7) Lielgabarīta preces un par 10 kilogramiem smagākas preces, kas neatbilst līgumam, ekspertīzes veikšanai, nocenošanai, trūkumu novēršanai, apmaiņai vai līguma atcelšanai nogādā ražotājs, importētājs vai pārdevējs uz sava rēķina. Ja ražotājs, importētājs vai pārdevējs atsakās nogādāt preci, patērētājs ir tiesīgs nogādāt preci pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz ražotāja, importētāja vai pārdevēja rēķina.

(8) Ja preci nogādā patērētājs, ražotājam, importētājam vai pārdevējam triju dienu laikā pēc izdevumus apstiprinoša dokumenta iesniegšanas jāatlīdzina izdevumi, kas patērētājam radušies sakarā ar preces nogādāšanu."

18. 29.pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "nepienācīgas kvalitātes pakalpojums" ar vārdiem "līgumam neatbilstošs";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja sniegts pakalpojums, kas neatbilst līgumam, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veiktu vienu no šādām darbībām:

1) attiecīgi samazinātu pakalpojuma cenu;

2) bez atlīdzības novērstu sniegtā pakalpojuma neatbilstību līgumam;

3) izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla vai sniegtu līgumam atbilstošu pakalpojumu;

4) atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu.";

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja pakalpojuma neatbilstība līgumam atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, patērētājs ir tiesīgs:

1) vispirms pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez atlīdzības novērstu pakalpojuma neatbilstību līgumam vai atlīdzinātu patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu, vai izgatavotu citu lietu no tāda paša vai tādas pašas kvalitātes materiāla, vai sniegtu līgumam atbilstošu pakalpojumu (izņemot gadījumu, kad tas nav iespējams), ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēto lietas nolietojumu;

2) ja pakalpojuma sniedzējs nevar izgatavot jaunu lietu, sniegt citu pakalpojumu vai veikt remontu pienācīgā laikā, neradot neērtības patērētājam, pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs samazinātu pakalpojuma cenu vai atceltu līgumu un atmaksātu patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam lietas nolietojumam.";

 

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"(4) Patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu vai lai izgatavo citu lietu, ja pakalpojuma neatbilstība līgumam ir maznozīmīga un tā nevar būtiski ietekmēt patērētāja iespējas izmantot pakalpojumu vai lietu. Pakalpojuma neatbilstība līgumam uzskatāma par maznozīmīgu, ja tā nepazemina pakalpojuma vai lietas pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas izmaiņas lietas ārējā izskatā.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"(5) Ja pakalpojuma sniedzējs atsakās novērst pakalpojuma neatbilstību līgumam, patērētājs ir tiesīgs to novērst pats vai ar trešās personas palīdzību, bet uz pakalpojuma sniedzēja rēķina.";

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

19. 31.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai kredīta devēja pienākums ir septiņu dienu laikā atmaksāt patērētājam to naudas summu līdz ar procentiem, kura par preci vai pakalpojumu samaksāta līdz līguma atcelšanas brīdim.";

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "pārdevēja, pakalpojumu sniedzēja vai kredīta devēja" ar vārdiem "pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja".

20. Papildināt 33.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja preces vai pakalpojuma neatbilstība ir radusies ražotāja, importētāja, izplatītāja vai citas personas darbības vai bezdarbības dēļ, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret attiecīgajām personām."

21. Izslēgt 34.pantu.

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"8. Šā likuma 27.panta pirmā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 1.janvārim patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam par preces vai pakalpojuma neatbilstību līgumam gada laikā pēc preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas.

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 10.panta ceturtajā daļā un 27.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

10. Līdz pārejas noteikumu 9.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūnijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 24.augusta noteikumi Nr.299 "Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 274.nr.);

2) Ministru kabineta 1999.gada 7.septembra noteikumi Nr.316 "Noteikumi par distances līgumu" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 297./299.nr.);

3) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.29 "Mājsaimniecības veļas mazgāšanas mašīnu, veļas žāvēšanas mašīnu un kombinēto veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnu marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

4) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.30 "Mājsaimniecības ledusskapju un saldētavu marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

5) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.31 "Mājsaimniecības krāšņu marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

6) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.32 "Mājsaimniecības trauku mazgāšanas mašīnu marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.);

7) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.33 "Mājsaimniecības spuldžu marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 15.nr.).

 

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Patreiz spēkā ir Patērētāju tiesību aizsardzības likums 1999.gada 18.marta redakcijā. 1999.gada 25.maijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma direktīvu 1999/44/EC par plaša patēriņa preču tirdzniecību un ar to saistītajām garantijām. Līdzšinējā likuma redakcija attiecībā uz garantijām atšķiras no minētās direktīvas noteikumiem, tāpēc nepieciešams to saskaņot.

1998.gada 19.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 98/27/EC par priekšrakstiem patērētāju interešu aizsardzībai nosaka kārtību, kādā novēršami patērētāju kolektīvajām interesēm nodarītie kaitējumi. Patreiz spēkā esošajā likumā nav normas, kas regulētu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību.

1993.gada 5.aprīļa Eiropas Padomes direktīva 93/13/EEK par netaisnīgiem noteikumiem patērētāju līgumos nosaka prasības, lai līgumi, kas noslēgti starp preču pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju un patērētāju, nesaturētu netaisnīgus līguma noteikumus. Patreiz spēkā esošo likuma redakciju nepieciešams precizēt saskaņā ar direktīvas prasībām.

Ikdienā, piemērojot likumu patērētāju tiesību aizsardzībai, ir radušies priekšlikumi tā teksta uzlabošanai un papildināšanai, lai uzlabotu likuma piemērošanas iespējas.

2. Tiesību akta projekta būtība

 

Likumprojekts precizē garantiju noteikumus, preču un pakalpojumu pārdošanas nosacījumus, nosaka patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, kā arī veic citus labojumus un precizējumus.

II. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

 

Likumprojekta pieņemšana pastiprinās patērētāju tiesību aizsardzību. Noteikumi par garantijām regulēs patērētāja un preču pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja attiecības pēc preces vai pakalpojuma iegādes, paaugstinās patērētāju uzticēšanos preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts noteiks kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārtrauc patērētāju kolektīvajām interesēm nodarīto kaitējumu.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst.Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

*)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

       

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

       

3. Finansiālā ietekme

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

       

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

       

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

       

IV. Kāda var būt tiesību akta

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekta pieņemšana radīs nepieciešamību pieņemt Ministru kabineta noteikumus par distances līgumu un noteikumus par kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līgumam neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze (paredzēts pieņemt līdz 2002.gada 1.junijam). Līdz ar šo noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs:

1.Ministru kabineta noteikumi Nr.316 “Noteikumi par distances līgumu”;

2.Ministru kabineta 1999.gada 24.augusta noteikumi Nr.299 “Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par nepienācīgas kvalitātes preci vai pakalpojumu un veicama preces vai izgatavotās lietas ekspertīze”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām

saistībām atbilst tiesību akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Likumprojekta normas izpilda Latvijas saistības ar Eiropas Savienības līguma prasībām.

Likumprojekts ievieš Eiropas Savienības direktīvu 1999/44/EC, 98/27/EC un 93/13/EEK prasības.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

1.Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 3.pants

Direktīvas 93/13EEK pielikuma 1.punkta (f), (h) un (d) apakšpunkts

Atbilst

 

2. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 15.panta 3.daļa

Direktīvas 98/27/EEC 1.,2. un 3.pants

Atbilst

3. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 7.pants

Direktīvas 1999/44/EC 2.panta 1.punkts, 3.panta 1.punkts un 5.panta 3.punkts

Atbilst

4. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.pants 3.daļa un 6.daļa

Direktīvas 1999/44/EC 2.panta 2.punkts un 3.punkts

Atbilst

5. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 10.panta 1.daļa

Direktīvas 1999/44/EC 6.pants

Atbilst

6. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 17.pants

Direktīvas 1999/44/EC 7.pants un 16.pants

Atbilst

7. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 18.pants

Direktīvas 1999/44/EC 3.pants un 2.panta 5.punkts

Atbilst

8. Grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 21.pants

Direktīvas 1999/44/EC 4.pants

Atbilst

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,

sagatavojot tiesību akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

 

Saņemti priekšlikumi no Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas un Latvijas tirgotāju asociācijas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Patērētāju interešu aizstāvības asociācija un Latvijas tirgotāju asociācija atbalsta likumprojektu, to priekšlikumi daļēji iestrādāti projektā

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz garantijām izstrādāti ņemot vērā Lēvenes universitātes Patērētāju likumdošanas centra ekspertu rekomendācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta ievērošanas uzraudzību veiks jau esošās uzraudzības iestādes un tas neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

 

Patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu ražotājam, importētājam, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz konstatētajiem preces vai pakalpojuma trūkumiem, kā arī iesniegt sūdzību uzraudzības iestādēm un nepieciešamības gadījumā griezties tiesā.

 

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis