Likumprojekts

Izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "amatpersona" ar vārdu "ierēdnis", vārdus "likumdošanas akti" ar vārdiem "normatīvie akti", vārdu "noziegums" ar vārdiem "noziedzīgs nodarījums" (attiecīgā locījumā).

3. Papildināt 3.panta piekto daļu ar vārdiem "kā arī personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā".

4. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām finansu ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata un informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.";

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus "laiku līdz četriem gadiem" ar vārdiem "noteiktu vai nenoteiktu laiku";

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām";

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

"8) ir tiesīgs pieprasīt ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi ir pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanos vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;".

5. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.";

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);".

6. Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus "Latvijas Civilprocesa kodeksu" ar vārdiem "Civilprocesa likumu".

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši darbinieka darba pienākumiem);

4)  nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai personai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:

1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks;

2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors.

2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam noteiktās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni pēc Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmuma pārceļ attiecīgajā amatā Valsts ieņēmumu dienesta interesēs.

5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu amatiem un teritoriālo iestāžu direktora amatu;

3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors - konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņu amatiem.

6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finansu ministram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Minētā amatpersona pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.

7. Iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finansu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no brīža, kad viņam tas kļuvis zināms.

9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu pretendentu profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā noteiktajām prasībām;

3) pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikto pretendentu finansu ministrs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors atzīst par nepiemērotu attiecīgajam amatam.

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Minētajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto kārtību.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām tiek noteiktas piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.

7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas. Viņiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums un atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam aizliegts, izņemot likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā noteiktos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgais ierēdnis vai darbinieks tiek saukts pie likumos noteiktās atbildības.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā) un rīkojumus 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var pārsūdzēt rakstiski šādā kārtībā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut sūdzības izskatīšanas termiņu pagarināt par 60 kalendāra dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāra dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, kā arī šī ierēdņa pienākumu izpildi.

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāra dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzītās maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finansu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, viņiem ir amatu atšķirības zīmes un žetoni, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets un nēsāšanas kārtību – Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem – pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā."

8. Papildināt likumu ar 7.nodaļu šādā redakcijā:

"7.nodaļa

1. Ierēdni Valsts ieņēmumu dienesta interesēs var pārcelt uz citu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vai teritoriālo iestādi citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu.

2. Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā vai teritoriālajā iestādē iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

3. Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam tiek atlīdzināti pārcelšanās izdevumi.

4. Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noteikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kā arī citos Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis tiek saukts pie disciplinārās atbildības. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

5) atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas ierosina disciplinārlietu, izdodot rīkojumu par dienesta pārbaudes komisijas izveidošanu, pārkāpuma un ierēdņa rīcības izskatīšanu.

3. Dienesta pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors ar rakstisku rīkojumu var atstādināt ierēdni, par kura darbībām tiek veikta pārbaude, no amata pildīšanas, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, saglabājot šajā laikā tiesības saņemt pilnu atalgojumu.

4. Dienesta pārbaudi veic un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc lietas ierosināšanas atzinumu sniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors pēc dienesta komisijas priekšsēdētāja motivēta iesnieguma var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ierēdņa pārejošas darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

5. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa ierēdnim paskaidrojumu, un ierēdņa pienākums ir iesniegt minēto paskaidrojumu. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa un saņem no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām vajadzīgos dokumentus.

6. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz lietas apstākļu noskaidrošanas un dienesta pārbaudes rezultātiem, sagatavo atzinumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un kopā ar visiem dienesta pārbaudes laikā iegūtajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram.

7. Aizliegts par vienu un to pašu pārkāpumu piemērot ierēdnim vairākus disciplinārsodus. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

8. Disciplinārsods piemērojams desmit dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas. Disciplinārsods nav piemērojams un disciplinārlieta nav ierosināma, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas pagājis viens gads, bet ja izdarīts disciplinārpārkāpums, par ko ir paredzēts sods - atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta - , ja ir pagājuši divi gadi.

9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors, izdodot rakstisku rīkojumu, piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto sodu vai pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu.

10. Piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs, apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa vaina, kā arī ierēdņa iepriekšējā darba vērtējums.

11. Par piemēroto disciplinārsodu septiņu dienu laikā paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

12. Ierēdnim ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš ir iepazinies ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu, pārsūdzēt piemēroto disciplinārsodu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā. Ja pārsūdzības lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad ir iepazīstināts ar pārsūdzības lēmumu, var pārsūdzēt to tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ierēdnis ir uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja no dienas, kad izdots rīkojums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai rīkojums par amatalgas samazināšanu, ir pagājis viens gads, bet, ja ierēdnis pazemināts amatā, - pēc šā termiņa beigšanās, ja attiecīgajā laikā ierēdnim nav uzlikts jauns disciplinārsods. Ja ierēdnis sodīts ar atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, rīkojums par disciplinārsodu un disciplinārlietas kopija pastāvīgi paliek valsts civildienesta gaitas aprakstā.

14. Dienesta pārbaude ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības netiek veikta, ja viņš disciplināri sodāms:

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, ja dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ar finansu ministra lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību amatam,

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finansu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) ja atbrīvošana no ierēdņa amata piemērojama kā disciplinārsods,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi;

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punkta prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš šā likuma spēkā stāšanās dienā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā neiesniedz izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam.

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.20 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem" un Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumos Nr.457 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem" noteiktajā kārtībā līdz jaunās valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

13. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem Ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" līdz Ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai."

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada