Likumprojekts
Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos
1.pants. 2001.gada 4.jūnijā Rīgā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos (turpmāk Vienošanās) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Vienošanās latviešu un angļu valodā.
3.pants. Vienošanās stājas spēkā tās 8.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN
IGAUNIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
VIENOŠANĀS
PAR SAVSTARPĒJO PALĪDZĪBU KATASTROFU GADĪJUMOS
Latvijas Republikas Valdības un Igaunijas Republikas Valdības
VIENOŠANĀS
par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos
Latvijas Republikas Valdība un Igaunijas Republikas Valdība (turpmāk Līgumslēdzējas Puses):
· Pārliecībā par sadarbības nepieciešamību starp kompetentajām institūcijām dabas vai tehnoloģisko katastrofu gadījumos;
· Ņemot vērā tās prasības, kas noteiktas 1986.gada 26.septembra Vīnes Konvencijā par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, 1986.gada 26.septembra Vīnes Konvencijā par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā un 1992.gada 17.marta Helsinku Konvencijā par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību;
· Uzskatot šo Vienošanos par savstarpējās palīdzības vispārējo Vienošanos;
· Vēloties uzlabot sadarbību šai jomā,
ir vienojušās par sekojošo:
1. pants
Vienošanās apjoms
Šī Vienošanās attiecas uz sadarbību un savstarpējās palīdzības sniegšanu katastrofas vai draudošas katastrofas gadījumā nolūkā novērst vai izvairīties no cilvēku ievainojumiem vai bojāejas un no kaitējumiem veselībai, videi un īpašumam.
Līgumslēdzējas Puses sniedz savstarpējo palīdzību dabas, tehnoloģisko, radiācijas katastrofu un citu katastrofu gadījumā, kas rada postošas sekas apkārtējai videi un civilizācijai, atbilstoši savām iespējām un šīs Vienošanās noteikumiem.
2. pants
Kompetentās institūcijas
Tās kompetentās institūcijas, kurām saskaņā ar šo Vienošanos ir tiesības tieši saistīties savā starpā šīs Vienošanās noteikumu īstenošanas nolūkā un slēgt papildus Līgumus šīs Vienošanās ietvaros, ir:
Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiācijas drošības centrs.
Glābšanas dienests;
Radiācijas aizsardzības centrs.
3. pants
Valsts robežas šķērsošana un glābšanas operāciju organizēšana
1. Kompetentās institūcijas, kas minētas 2. pantā un kas atbild par katastrofas novēršanu vai likvidēšanu nolūkā novērst cilvēku ievainojumus un bojāeju un ierobežot kaitējumu videi un īpašumam, var lūgt palīdzību tieši no otras Līgumslēdzējas Puses kompetentām institūcijām. Palīdzības lūgšanas un sniegšanas procedūra tiek noteikta Līgumā starp kompetentajām institūcijām.
2. Par operatīvo vadību pilnībā ir atbildīgas tās Līgumslēdzējas Puses institūcijas, kuras teritorijā attiecīgā operācija tiek veikta. Palīdzības sniedzējas Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas darbojas savā vadībā un saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā palīdzību sniedzošajā valstī.
3. Palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju pienākums ir nodrošināt, lai palīdzības sniegšanā iesaistītais personāls varētu šķērsot robežu un transporta līdzekļi, glābšanas iekārtas un citi materiāli, kas iekļauti palīdzībā, varētu tikt transportēti pāri robežām vienkāršotā robežšķērsošanas režīmā, neapliekot tos ar muitas maksājumiem, nodevām un citiem maksājumiem. Transporta līdzekļus, glābšanas iekārtas un citus materiālus var izmantot saskaņā ar palīdzību sniedzošās Līgumslēdzējas Puses noteikumiem bez nepieciešamības prasīt konkrētu apstiprinājumu. Pēc operāciju pabeigšanas visi transporta līdzekļi, glābšanas iekārtas un citi materiāli, kas iekļauti palīdzības resursos, izņemot to tehniku, kura ir nelietojama vai sabojāta, ir cik vien iespējams ātri jātransportē ārā no palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses teritorijas. Izvedamās iekārtas tiek atbrīvotas no visiem muitas maksājumiem, nodevām un citiem maksājumiem. Iepriekš minētais attiecas arī uz glābšanas operāciju mācībām.
4. Gadījumā, ja palīdzības sniegšanā piedalās militārais personāls, valsts kuģi, valsts lidmašīnas vai militārie transporta līdzekļi, kuriem ir nepieciešamas speciālas iebraukšanas atļaujas, tad palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses institūcija izsniedz šīs atļaujas. Nevienu palīdzību lūgušās Līgumslēdzējas Puses robežu nedrīkst šķērsot pirms šo atļauju izsniegšanas.
4. pants
Izdevumi
1. Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse kompensē visus ar palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus, ieskaitot medicīniskos izdevumus. Ņemot vērā katastrofas raksturu un apjomu, Līgumslēdzējas Puses var vienoties citādi.
2. Palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var atsaukt savu lūgumu, bet palīdzību sniegušai Līgumslēdzējai Pusei tādā gadījumā ir tiesības saņemt jau radušos izdevumu atlīdzību.
5. pants
Zaudējumu atlīdzība
1. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas atteikties no jebkādām prasībām par atlīdzību pret otru Līgumslēdzēju Pusi nāves, miesas bojājumu vai citu veselības kaitējumu vai glābšanas vienības dalībnieku personīgo lietu kaitējumu gadījumos, ja tāds kaitējums ir radies, pildot pienākumus saskaņā ar šo Vienošanos. Palīdzības sniedzēja Līgumslēdzēja Puse apdrošina savu glābšanas vienību saskaņā ar tiem noteikumiem, kas ir spēkā tās valstī. Apdrošināšanas izmaksas tiek pieskaitītas vispārējiem palīdzības izdevumiem, un palīdzību lūgusī Līgumslēdzēja Puse tās atlīdzina saskaņā ar šīs Vienošanās noteikumiem.
6. pants
Strīdu risināšana
Jebkādi strīdi sakarā ar šīs Vienošanās interpretāciju vai izpildi, kurus nav iespējams atrisināt pārrunu kārtībā starp kompetentajām institūcijām, tiek atrisināti starp Līgumslēdzējām Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem.
7. pants
Informācijas apmaiņa
8. pants
Sastādīts Rīgā (kur) 2001.gada 4.jūnijā (kad) divos oriģinālos eksemplāros, no kuriem katrs ir latviešu, igauņu un angļu valodās, turklāt visi teksti ir autentiski. Jebkādu interpretācijas domstarpību gadījumā noteicošais ir Vienošanās teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības Igaunijas Republikas valdības
vārdā vārdā
FRAMEWORK AGREEMENT
BETWEEN
THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF LATVIA
AND
THE GOVERNMENT OF THE REPUBLIC OF ESTONIA
ON MUTUAL ASSISTANCE IN THE EVENT OF DISASTERS
FRAMEWORK AGREEMENT
Between the Government of the Republic of Latvia and the Government of the Republic of Estonia on Mutual Assistance in the Event of Disasters
The Government of the Republic of Latvia and the Government of the Republic of Estonia, hereinafter referred to as the Contracting Parties:
have agreed as follows:
Article 1
Extent of the Agreement
This Agreement relates to the co-operation and rendering of mutual assistance in the event of a disaster or imminent disaster with the aim of preventing or avoiding human casualties and damage to the health, environment and property.
The Contracting Parties shall render mutual assistance in the event of natural, technological, radiation disasters as well as other disasters devastating environment and civilisation in accordance with their own limitations and stipulations of this Agreement.
Article 2
Competent Authorities
The competent authorities of the Contracting Parties, which shall have the right to maintain direct contacts and to conclude additional arrangements for the implementation of the provisions of this Agreement, are:
Centre of Disaster Medicine of the Ministry of Welfare;
Ministry of Environmental Protection and Regional Development;
Radiation Safety Centre of the Ministry of Environmental Protection and Regional Development.
Rescue Board;
Radiation Protection Centre.
Article 3
Crossing of State Border and Organising Relief Operations
Article 4
Expenses
Article 5
Compensation of Damages
Article 6
Settlement of Disputes
Any disputes concerning the interpretation of implementation of this Agreement, that cannot be settled by negotiations between the competent authorities, shall be settled between the Contracting Parties through diplomatic channels.
Article 7
Exchange of Information
Article 8
Final Provisions
Done at Riga on 04 June 2001 in two originals, each in the Latvian, Estonian and English languages, all texts being equally authentic. In case of divergence of interpretation the English text shall prevail.
For the Government of the Republic of Latvia
___________________________ |
For the Government of the Republic of Estonia
____________________________ |
likumprojektam Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos
I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs? |
|||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums. |
Pašreiz Latvijas Republikas normatīvie akti neregulē jautājumus par savstarpējās palīdzības sniegšanu dažādu katastrofu gadījumos, taču šāds regulējums ir nepieciešams, lai efektīvi novērstu katastrofas, kas radušās valsts teritorijā, kā arī lai veiktu dažādus preventīvus pasākumus nelaimju novēršanai. |
||||||
2. Tiesību akta projekta būtība. |
Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos nodrošinās savstarpēju palīdzību dažādu katastrofu seku likvidēšanā gadījumos, kas radušies vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijām. Tas atvieglos un paātrinās glābšanas vienību pārvietošanos, kā arī nepieciešamā aprīkojuma piegādi uz tās valsts teritoriju, kurā nelaime izcēlusies. |
||||||
II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
|||||||
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
3. Sociālo seku izvērtējums. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
4. Ietekme uz vidi. |
Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos atvieglos videi kaitīgo seku likvidēšanu.
|
||||||
III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
|||||||
Rādītāji |
Kārtē-jais gads |
Trīs nākamie gadi |
tūkst. Ls *) |
||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
Izmaiņas budžeta ieņēmu-mos nav prognozē-jamas. |
||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos. |
Papildus budžeta līdzekļi likum-projekta īsteno-šanai nebūs nepie-ciešami. |
||||||
3. Finansiālā ietekme. |
Ietekme nav prognozē-jama. |
||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai. |
Kompen-sējošie pasākumi nav prognozē-jami. |
||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. |
Nav prognozē-jams. |
||||||
IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? |
|||||||
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
||||||
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts? |
|||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. |
Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos preambulā ir ietverta atsauce uz 1986.gada 26.septembra Vīnes Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu, 1986.gad a 26.septembra Vīnes Konvenciju par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā, kā arī 1992.gada 17.marta Helsinku Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību. |
||||||
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||||||
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas utml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu? |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas? |
Konsultācijas nav notikušas. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)? |
Konsultācijas nav notikušas. |
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. |
Konsultācijas nav notikušas. |
VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde? |
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpējo palīdzību katastrofu gadījumos atbildīgā institūcija par likuma izpildi būs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests), Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Radiācijas drošības centrs. Jaunas institūcijas likumprojekta īstenošanai netiks radītas. |
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo? |
Indivīds var aizstāvēt savas tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kārtību. |
Ministrs M.Segliņš
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada