Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sports – visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes veselības, garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sacensībās;

2) sportists – jebkura sportā iesaistīta fiziskā persona, kura ir reģistrēta kādā sporta sabiedriskajā organizācijā vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienībā vai piedalās sporta federācijas organizētās sacensībās;

3) sporta darbinieks – fiziskā persona (sporta organizācijas vadītājs, treneris, pedagogs), kura veic izglītojošo vai organizatorisko darbu sporta jomā;

4) sporta federācija – sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība, kura vada un koordinē darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī;

5) sporta izglītības iestāde – valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem;

6) sporta izglītības programma – interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;

7) sacensības – pasākums panākumu gūšanai sportā;

8) sporta bāze – speciāla sportam būvēta vai piemērota būve vai tās daļa, vai vide.

Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un veicināšanas vispārīgos organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī dalības principus starptautiskajā sporta kustībā.

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju sportā;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus sportā;

3) nodrošina sporta federāciju atzīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) nosaka minimālo sporta stundu skaitu izglītības iestādēs;

5) popularizē izglītības iestādēs sportu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

6) koordinē sporta izglītības iestāžu darbību;

7) finansē sporta izglītības programmu īstenošanu valsts sporta izglītības iestādēs;

8) nodrošina sporta izglītības programmu finansēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

9) nodrošina organizatoriskās sistēmas izveidi darbam ar talantīgajiem jaunajiem sportistiem;

10) koordinē sporta darbinieku tālākizglītības programmas un metodisko materiālu sagatavošanu;

11) koordinē un veicina zinātnes pētījumus un pasākumus pret dopinga lietošanu sportā;

12) apkopo un analizē sporta statistiku, informāciju par sportu un sporta vēsturi;

13) nodrošina valsts pārstāvniecību starptautiskajās sporta organizācijās.

1) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par iedzīvotāju, īpaši bērnu un pusaudžu, fizisko attīstību un fizisko sagatavotību;

2) koordinē sportistu, bērnu ar paaugstinātām fiziskām slodzēm un invalīdu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

3) izstrādā programmas pret dopinga lietošanu sportā;

4) koordinē sporta medicīniskos jautājumus izglītības iestādēs;

5) izstrādā programmas par sportu invalīdiem;

6) izstrādā programmas sporta medicīnā.

(3) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina iekšlietu sistēmas darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta valsts labāko sportistu - Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu darbinieku - treniņu un sacensību iespējas;

3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(4) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

2) nodrošina militārpersonu vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta valsts labāko sportistu - militārpersonu - treniņu un sacensību iespējas;

4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas sistēmas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.

(5) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā programmas, lai nodrošinātu iespējas nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

(1) Katra pašvaldība, veicinot veselīgu dzīvesveidu savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīga:

1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju pašvaldībā;

2) būvēt un uzturēt sporta bāzes;

3) sekmēt sporta sabiedrisko organizāciju darbību.

(2) Pašvaldība finansē sporta izglītības programmas to pārziņā esošajās sporta izglītības iestādēs.

(1) Darba devējs atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.

(2) Darba devējs ir tiesīgs organizēt darbiniekiem sacensības un dalību sporta federāciju un citu fizisku un juridisko personu rīkotajās sacensībās.

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir koordinējoša valsts institūcija, kas pārrauga valsts sporta politikas īstenošanu, koordinē starpministriju sadarbību sporta jomā un veic citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi izveido un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Latvijas Nacionālā sporta padome atbilstoši tās apstiprinātajiem kritērijiem:

1) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei;

2) noteiktā kārtībā sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus naudas balvu piešķiršanai par izciliem sasniegumiem sportā;

3) saskaņo starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā.

(1) Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas un darbības principus nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

(2) Izglītības un zinātnes ministrijas atzītas sporta federācijas ir tiesīgas saņemt finansu līdzekļus no valsts budžeta.

(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta sabiedriskā organizācija "Latvijas Olimpiskā komiteja", kas darbojas saskaņā ar statūtiem un Olimpisko hartu.

(2) Latvijas Olimpiskā komiteja piedalās valsts labāko sportistu sagatavošanā un nodrošina viņu līdzdalību olimpiskajās spēlēs.

(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, iedzīvotāju tiesību nodrošināšanai un tiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.

(2) Sporta bāzēm, kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu. Nacionālās sporta bāzes statusu nosaka atsevišķs likums.

(1) Gadskārtējais valsts budžeta likums nosaka sporta finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījumu.

(2) Finansu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, fizisko un juridisko personu līdzekļi un sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību līdzekļi.

(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērus nosaka Ministru kabinets.

(1) Sacensību organizators var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 18 gadu vecumu un nav atzīta par rīcības nespējīgu, likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.

(2) Sacensību organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu un par kārtības uzturēšanu sacensību laikā.

(3) Par sacensību rīkošanu sacensību organizators iesniedz pieteikumu pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta sacensību norise.

(4) Sacensību organizators sacensību norises vietā nodrošina medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu ievērošanu.

(5) Sportista, skatītāja un citas sacensību norisē iesaistītās personas pienākums ir ievērot sacensību organizatora norādījumus un vispārīgās sabiedriskās kārtības un drošības normas.

13.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sacensībās

Sportisti un komandas starptautiskajās sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalības organizēšanas tiesības starptautiskās sacensībās ir attiecīgajā starptautiskajā sporta federācijā esošajai sporta federācijai.

14.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

Latvijas Olimpiskā komiteja organizē olimpiskās spēles, sporta federācijas organizē pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensības, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizētāja pienākums ir pildīt starptautiskās sporta federācijas noteiktās prasības.

(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sacensībās.

(2) Sportista pienākums, piedaloties sacensībās, ir ievērot starptautisko un nacionālo sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas un Starptautiskās Olimpiskās komitejas noteikumus antidopinga jomā, kā arī normatīvos aktus.

(3) Sportists ir atbildīgs par savas veselības stāvokli, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.

(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru medicīnisku pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (vai personas, kas realizē vecāku varu).

Profesionāls sportists ir sportists, kam sports ir pamatnodarbošanās un kurš par gatavošanos un piedalīšanos sacensībās saņem atalgojumu.

(1) Sporta darbinieks nodrošina, lai būtu pieejama informācija par sporta ētikas jautājumiem, godīgas spēles principiem, kā arī par aizliegto medikamentu kaitīgo iedarbību uz veselību.

(2) Sporta darbinieks piemēro cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmanto sportu cilvēku veselības nostiprināšanā un saglabāšanā, augstas meistarības sasniegšanā, kā arī paaugstina savu kvalifikāciju.

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1. Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi Nr.169 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 86., 228./229./230.nr.; 2000, 11./12.nr.).

2. Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 55./57.nr.).

LIKUMPROJEKTA

“Sporta likums”

ANOTĀCIJA

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns