Likumprojekts
Valsts darba inspekcijas likums
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt Valsts darba inspekcijas tiesisko statusu, uzdevumu un funkcijas.
2.pants. Valsts darba inspekcijas statuss
(1) Valsts darba inspekcija (turpmāk Darba inspekcija) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.
(2) Darba inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu Darba inspekcijas nosaukumu.
(3) Darba inspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
3.pants. Darba inspekcijas uzdevums un funkcijas
(1) Darba inspekcijas uzdevums ir veikt pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu valsts politikas ieviešanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu jomā, kā arī lai izskaustu nelegālo nodarbinātību.
(2) Realizējot šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu, Darba inspekcijai ir šādas funkcijas:
4.pants. Darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma
(1) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti:
(2) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļautas bīstamās iekārtas un to valdītāji.
5.pants. Darba inspekcijas amatpersonas
(1) Darba inspekcijas amatpersonas ir direktors un visu līmeņu valsts darba inspektori. Darba inspekcijas amatpersonas ir valsts civildienesta ierēdņi.
(2) Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:
a) apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus;
b) pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus;
(3) Darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi, rīkojumi un brīdinājumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti pildāmi visām Darba inspekcijas kontrolei un uzraudzībai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.
6.pants. Darba inspekcijas direktors
(1) Darba inspekcijas direktora (turpmāk direktors) kandidatūru pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Labklājības ministrs direktoru ieceļ un atbrīvo no amata, ievērojot Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības.
(2) Direktors:
7.pants. Darba inspekcijas finansēšanas kārtība
(1) Darba inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta.
(2) Darba inspekcija, uzliekot administratīvos sodus par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumiem, iekasētās naudas soda summas ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
8.pants. Aizliegumi un ierobežojumi
9.pants. Informācijas sniegšana citām personām
(2) Darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, un šī informācija sniedzama par brīvu.
10.pants. Darba inspekcijas nodrošināšana ar informāciju
(1) Uzņēmumu reģistrs, Valsts ieņēmumu dienests un bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" bez maksas sniedz Darba inspekcijai informāciju, kas nepieciešama tās uzdevuma un funkciju veikšanai.
(2) Ārstniecības iestādes, kā arī tiesībaizsardzības iestādes pēc Darba inspekcijas pieprasījuma sniedz ziņas, kas nepieciešamas darbā notikušo nelaimes gadījumu, arodsaslimšanas gadījumu, kā arī bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanai.
11.pants. Darba inspekcijas amatpersonu brīdinājumu, rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana
(1) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, visu līmeņu valsts darba inspektoru brīdinājumus vai rīkojumus var pārsūdzēt direktoram desmit dienu laikā no brīža, kad tā par brīdinājumu vai rīkojumu ir uzzinājusi.
(2) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus var pārsūdzēt direktoram desmit dienu laikā kopš brīža, kad tā par lēmumu uzzinājusi, bet direktora lēmumu pārsūdzēt tiesā desmit dienu laikā kopš lēmuma stāšanās spēkā.
(3) Brīdinājuma vai rīkojuma apstrīdēšana neaptur brīdinājuma vai rīkojuma izpildi, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar sūdzības izskatītāja rakstisku lēmumu.
Pārejas noteikums
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts darba inspekciju" (Likumu un noteikumu krājums, 17.05.39., 12.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 16.nr.; 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.).
Likums stājas spēkā 2001.gada 1.oktobrī.
Valsts darba inspekcijas likumprojekta anotācija
I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|
|
Spēkā esošais likums ir pieņemts 1939.gadā, bet 1993.gadā grozīts, kā rezultātā spēkā esošais likums nav mūsdienu situācijai atbilstošs gan no juridiskās tehnikas, gan no funkcionālā viedokļa. |
|
Likums nodrošinās Valsts darba inspekcijas darbību reglamentējošo galveno normatīvo aktu precīzu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, Starptautiskās darba organizācijas un starptautiskās prakses principiem. Tāpat likums veicina Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC Par pasākumiem strādājošo drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai darba vietās un tai atbilstošo individuālo direktīvu prasību efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī precizē šo juridisko instrumentu saturu atbilstoši reālajām izmaiņām valsts ekonomiskās darbības jomā un likumdošanā, tai skaitā Ministriju iekārtas likumā, likumā Par bīstamo iekārtu tehniski uzraudzību, likumā Par nodarbinātību, Streiku likumā un Informācijas atklātības likumā. |
II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
|
Likuma pieņemšana labvēlīgi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo tiks veicināta darba devēju un darbinieku savstarpējā izpratne. |
|
Likuma pieņemšana labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību, stiprinot darbinieku un darba devēju savstarpējo uzticību, jo Valsts darba inspekcija varēs ievērojami efektīvāk veikt tai ar likumu deleģētās funkcijas. Savukārt, izveidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un novēršot administratīvus šķēršļus, tiks veicināta uzņēmējdarbības vides uzlabošanās. |
|
Likuma pieņemšana radīs labvēlīgas sociālās sekas, jo likumā tiks noteiktas precīzas Valsts darba inspekcijas funkcijas un to izpildes mehānisms, tādā veidā nodrošinot darbiniekiem un darba devējiem iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu uzraudzības jomā. |
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
III Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi |
*) |
||
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
|||||
|
|||||
|
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Likums iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Pieņemot šo likumu, par spēku zaudējušiem būs jāatzīst Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.260 Kārtība, kādā iesniedzamas spridzināšanas darbu atļaujas un atļaujas sprāgstvielu noliktavas ierīkošanai un Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.157 Noteikumi par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību, un saskaņā ar likumprojekta 3.panta 8.punktu jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību. Pieņemot Valsts darba inspekcijas likumu, papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi Valsts darba inspekcijas nolikums. Labklājības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu Valsts darba inspekcijas nolikums. |
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts veicina Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC Par pasākumiem strādājošo drošības un veselības aizsardzības nodrošināšanai darba vietās un tai atbilstošo individuālo direktīvu prasību ievērošanu. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts atbilst Latvijas Republikai saistošo Starptautiskās darba organizācijas konvenciju izvirzītajām prasībām. |
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
VI kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|
|
Izstrādājot likumprojektu, ir veiktas konsultācijas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). |
|
LDDK un LBAS konceptuāli atbalsta šā likuma pieņemšanu un to priekšlikumi ir daļēji ņemti vērā. |
|
Izstrādāto projektu ekspertīzi veicis ES Phare projektu eksperts darba aizsardzības jomā Eiropas Savienības pamatdirektīvas 89/391/EEC līdzautors R.Eisenbergs (Reinhart Eisenberg) no Vācijas. |
VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|
|
Likuma izpilde tiks nodrošināta, piedaloties sociālajiem partneriem. Likumprojekta izpildes kontroli nodrošinās Valsts darba inspekcija, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās kompetentās institūcijas. |
|
Valsts darba inspekcijas amatpersonas nodrošinās viņu rīcībā esošās informācijas pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību. Ikvienam indivīdam paredzētas tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt Valsts darba inspekcijas amatpersonu brīdinājumus, rīkojumus un lēmumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem. |
Labklājības ministrs A.Požarnovs