Teksts LP0896

Likumprojekts

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt pārejas noteikumu 4.punkta pirmo teikumu.

2. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Šā likuma 53.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī. Līdz 2003.gada 1.septembrim pedagogu darba samaksa tiek palielināta saskaņā ar Ministru kabinetā akceptēto pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku."

3. Izteikt pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) 2004.gada 1.septembrī -

a) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir augstākā izglītība un sertifikāts par profesionālās meistarības pilnveidi mācību priekšmetā (kursā) un pedagoģijā un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās vidējās izglītības programmas;

b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par profesionālo pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju vai augstākā izglītība un sertifikāts par profesionālās meistarības pilnveidi mācību priekšmetā (kursā) un pedagoģijā un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pārējās vispārējās izglītības programmas."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

Tiesību akta projekta

“Likumprojekts

''Grozījumi Izglītības likumā''”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Spēkā esošais tiesiskais regulējums šobrīd neapmierina tādēļ, ka notiek pedagogu darba samaksas reforma, prasību pedagoģisko darbinieku izglītībai iedzīvināšana praksē.
2. Tiesību akta projekta būtība			Pašreiz Izglītības likums nosaka, ka ar 2001.gada 1.septembri pedagoģiskajiem darbiniekiem nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, taču 60 procentiem pirmsskolas un sākumskolas pedagogu nav augstākās izglītības. Ar 2001.gada 1.septembri būtu no darba jāatbrīvo 42 procenti sākumskolas un pirmsskolas izglītības skolotāji, kā arī latviešu valodas skolotāji mazākumtautību skolās un dziedāšanas skolotāji (daļa pedagoģisko darbinieku iegūst augstāko izglītību). Grozījumi Izglītības likumā vajadzīgi, lai nodrošinātu vispārējās izglītības programmu īstenošanu un Pedagogu darba samaksas grafika īstenošanu. Neizdarot grozījumus, būs nepieciešami papildu līdzekļi valsts un pašvaldību budžetā, lai nodrošinātu pedagoģisko darbinieku atlaišanas kompensāciju. Kopumā tiek precizēti Izglītības likuma Pārejas noteikumu 4. un 5. punkts.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi			Tiesību akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji		Kārtējais gads				Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		-
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		-
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtas
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.			Likums spēkā esošo tiesību normu sistēmu neietekmē. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.347 ''Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai''.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Tiesību akts atbilst Eiropas Kopienas tiesībām izglītības nozarē. Tiesību akts neietekmē atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Tiesību akts nav pretrunā ar citām Latvijas starptautiskajām saistībām.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.) numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija			Likumprojekts nav pretrunā ar citām Latvijas starptautiskajām saistībām.
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilsts/neatbilst)	Komentāri

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas			Konsultācijas notikušas ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Visas minētās organizācijas atbalsta tiesību akta projektu
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Tiesību akta izpildi no valsts puses īstenos Izglītības un zinātnes ministrija. Tiesību akta īstenošanai nav nepieciešamas papildu institūcijas, kā arī funkciju paplašināšana.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Tiesību akts nodrošina indivīda tiesību saglabāšanu.

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns