Teksts LP0888

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un

muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas

izcelsmes lauksaimniecības precēm"

Izdarīt likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 14.nr.) grozījumu un papildināt 1.pielikumu ar šādām preču pozīcijām:

Kods	Apraksts	Ievedmuitas nodokļu likme (%)
1	2	3

0204	Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu vai kazu gaļa:
0204 10 000	-svaigi vai atdzesēti jēru liemeņi un liemeņa puses	17
	-svaiga vai atdzesēta pārējā aitu gaļa:
0204 21 000	--liemeņi vai liemeņa puses	17
0204 22	--pārējie izcirtņi ar kauliem:
0204 22 100	---īsā izcirtuma priekšējās liemeņa ceturtdaļas	17
0204 22 300	---muguras gabala mugurkaula daļas un/vai nieru daļas	17
0204 22 500	---kājas	17
0204 22 900	---pārējie	17
0204 23 000	--bez kauliem	17
0204 30 000	-saldēti jēru liemeņi un liemeņa puses	17
	-saldēta pārējā aitu gaļa:
0204 41 000	--liemeņi un liemeņa puses	17
0204 42	--pārējie izcirtņi ar kauliem:
0204 42 100	---īsā izcirtuma priekšējās liemeņa ceturtdaļas	17
0204 42 300	---muguras gabala mugurkaula daļas un/vai nieru daļas	17
0204 42 500	---kājas	17
0204 42 900	---pārējie	17
0204 43	--bez kauliem:
0204 43 100	---jēru	17
0204 43 900	---pārējie	17
0204 50	-kazu gaļa:
	--svaiga vai atdzesēta:
0204 50 110	---liemeņi un liemeņa puses	17
0204 50 130	---īsā izcirtuma priekšējās liemeņa ceturtdaļas	17
0204 50 150	---muguras gabala mugurkaula daļas un/vai nieru daļas	17
0204 50 190	---kājas	17
	---pārējie:
0204 50 310	----izcirtņi ar kauliem	17
0204 50 390	----izcirtņi bez kauliem	17
	--saldēta:
0204 50 510	---liemeņi un liemeņa puses	17
0204 50 530	---īsā izcirtuma priekšējās liemeņa ceturtdaļas	17
0204 50 550	---muguras gabala mugurkaula daļas un/vai nieru daļas	17
0204 50 590	---kājas	17
	---pārējie:
0204 50 710	----izcirtņi ar kauliem	17
0204 50 790	----izcirtņi bez kauliem	17
0405	Sviests un pārējie piena tauki; sviesta pastas:
040510	-sviests:
	--ar tauku saturu ne vairāk kā 85 %:
	---dabiskais sviests:
0405 10 110	----iesaiņojumā ar neto masu ne vairāk kā 1 kg	29
0405 10 190	----pārējais	29
0405 10 300	---atjaunots sviests	29
0405 10 500	---sūkalu sviests	29
0405 10 900	--pārējais	29
0405 20	-sviesta pastas:
0405 20 900	--ar tauku saturu vairāk nekā 75 %, bet mazāk nekā 80 %	29
0405 90	-pārējais:
0405 90 100	--ar tauku saturu 99,3 % vai vairāk un ar ūdens saturu ne vairāk kā 0,5 %	29
0405 90 900	--pārējie	29
1002 00 00	Rudzi:
1002 00 009	-pārējie	45
1003 00	Mieži:
1003 00 10	-sēklas:
1003 00 109	--pārējās	45
1003 00 900	-pārējie	45
1004 00 00	Auzas:
1004 00 009	-pārējās	45
1102	Graudaugu milti, izņemot kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma miltus:
1102 10 000	-rudzu milti	45
1102 90	-pārējie:
1102 90 100	--miežu milti	45
1102 90 300	--auzu milti	45
1102 90 900	--pārējie	45
1103	Graudu putraimi, milti un granulas:
	-putraimi un milti:
1103 11	--kviešu:
1103 11 100	---no cietajiem kviešiem	45
1103 11 900	---no mīkstajiem un plēkšņu kviešiem	45
1103 12 000	--auzu	45
1103 19	--pārējo graudaugu:
1103 19 100	---rudzu	45
1103 19 300	---miežu	45
1103 19 900	---pārējie	45
	-granulas:
1103 21 000	--kviešu	45
1103 29	--pārējo graudaugu:
1103 29 100	---rudzu	45
1103 29 200	---miežu	45
1103 29 300	---auzu	45
1103 29 900	---pārējie	45
1104	Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, izkulti, sasmalcināti, saspiesti, slīpēti un pulēti vai drupināti), izņemot rīsus, kas minēti 1006.preču pozīcijā; veseli graudu dīgļi, sasmalcināti, pārslu veidā vai samalti:
	-sasmalcināti graudi vai graudi pārslu veidā:
1104 11	--miežu:
1104 11 100	---sasmalcināti	45
1104 11 900	---saspiesti	45
1104 12	--auzu:
1104 12 100	---sasmalcināti	45
1104 12 900	---saspiesti	45
1104 19	--pārējo graudaugu:
1104 19 100	---kviešu	45
1104 19 300	---rudzu	45
	---pārējie:
1104 19 990	----pārējie	45
	-graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, ar atdalītu sēklapvalku, sasmalcināti, pulēti vai drupināti):
1104 21	--miežu:
1104 21 100	---ar atdalītu sēklapvalku	45
1104 21 300	---ar atdalītu sēklapvalku un pulēti vai drupināti ("Gruetze" vai "grutten")	45
1104 21 500	---sasmalcināti	45
1104 21 900	---bez pārstrādes, izņemot drupināšanu	45
1104 21 990	---pārējie	45
1104 22	--auzu:
1104 22 200	---ar atdalītu sēklapvalku	45
1104 22 300	---ar atdalītu sēklapvalku un pulēti vai drupināti ("Gruetze" vai "grutten")	45
1104 22 500	---sasmalcināti	45
1104 22 900	---bez pārstrādes, izņemot drupināšanu	45
1104 22 980	---pārējie	45
1104 23	--kukurūzas:
1104 23 300	---sasmalcināti	45
1104 23 900	---bez pārstrādes, izņemot drupināšanu	45
1104 23 990	---pārējie	45
1104 29	--pārējo graudaugu:
	---ar atdalītu sēklapvalku, pulēti vai nepulēti, drupināti vai nedrupināti:
1104 29 110	----kviešu	45
1104 29 150	----rudzu	45
1104 29 190	----pārējie	45
	---sasmalcināti:
1104 29 310	----kviešu	45
1104 29 350	----rudzu	45
1104 29 390	----pārējie	45
	---bez pārstrādes, izņemot drupināšanu:
1104 29 510	----kviešu	45
1104 29 550	----rudzu	45
1104 29 590	----pārējie	45
	---pārējie:
1104 29 810	----kviešu	45
1104 29 850	----rudzu	45
1104 29 890	----pārējie	45
1104 30	-graudaugu dīgļi, veseli, sasmalcināti, pārslu veidā vai samalti
1104 30 100	--kviešu	45
1104 30 900	--citu graudaugu	45
1105	Kartupeļu milti, rupja maluma milti, pulveri, pārslas, granulas un zirnīši:
1105 10 000	-milti, rupja maluma milti un pulveri	45
1105 20 000	-pārslas, granulas un zirnīši	45
1106	Milti, rupja maluma milti un pulveri no pākšaugu dārzeņiem, kas minēti 0713.preču pozīcijā, no sāgo palmas serdes vai no sakņaugiem vai bumbuļaugiem, kas minēti 0714.preču pozīcijā, vai no produktiem, kas minēti 8.grupā:
1106 10 000	-no žāvētiem pākšaugu dārzeņiem, kas minēti 0713.preču pozīcijā	45
1106 20	-no sāgo palmas serdes vai sakņaugiem un bumbuļaugiem, kas minēti 0714.preču pozīcijā:
1106 20 100	--denaturēti	45
1106 20 900	--pārējie	45
1106 30	-no produktiem, kas minēti 8.grupā:
1106 30 100	--no banāniem	45
1106 30 900	--pārējie	45
2302	Klijas, atsijas un pārējie atkritumi, granulēti vai negranulēti, iegūti pēc graudaugu vai pākšaugu dārzeņu sijāšanas, malšanas vai pārējās apstrādes:
230210	-kukurūzas:
230210100	--ar cietes saturu ne vairāk kā 35 %	45
230210900	--pārējie	45
230220	-rīsu:
230220100	--ar cietes saturu ne vairāk kā 35 %	45
230220900	--pārējie	45
230240	-pārējo graudaugu:
230240100	--ar cietes saturu ne vairāk kā 28 %, kuros tā daļa, kas izbirusi caur sietu ar acu lielumu 0,2 mm, nepārsniedz 10 %, vai alternatīvi tā daļa, kas izbirusi caur sietu, satur 1,5 % vai vairāk pelnu, pārrēķinot tīrajā produktā	45
230240900	--pārējie	45
230250000	-pākšaugu	45

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		1999.gada februārī stājoties spēkā Latvijas Republikas un Marakešas Protokolam par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, ņemot vērā tā CXLIII grafika I daļas – “Vislielākās labvēlības tarifs” I nodaļas “Lauksaimniecības produkti” nodaļu I-A “tarifi”, tika samazināti tarifi Vislielākās labvēlības režīma (MFN) ietvaros konkrētiem lauksaimniecības produktiem, tai skaitā aitu un kazu gaļai, sviestam, graudaugiem, miltrūpniecības produkcijai. Savukārt Eiropas Līguma 10.pielikumā noteiktās muitas tarifu likmes, kas piemērojamas ES izcelsmes lauksaimniecības preču importam Latvijā, pārsniedza MFN tarifus, kas stājās spēkā 1999.gadā. Ņemot vērā Eiropas Līguma nosacījumu, ka ja Latvijā ir spēkā labvēlīgāka tirdzniecības sistēma kā tā, kas paredzēta līgumā, tad tā piemērojam Kopienas izcelsmes importam. Līdz ar to kopš 1999.gada iepriekš tekstā minētiem lauksaimniecības produktiem tika piemērota MFN tarifa likme. Nosakot ievedmuitas tarifa likmi ES izcelsmes importam netika ņemti vērā Eiropas Līguma 8.panta 3. un 4.punkta nosacījumi, kas paredz secīgo atlaižu piemērošanu attiecībā pret pamattarifu, kas reāli tiek pielietots erga omnes ar 1995.gada 1.janvāri, un tādējādi netika ievērota starpība starp MFN tarifu un muitas tarifu piemērojamu pret ES izcelsmes lauksaimniecības preču importu, kas bija jānosaka sekojoši: aitu un kazu gaļai – 80% no MFN; sviestam – 80% no MFN; konkrētiem graudaugiem, miltrūpniecības produktiem – 89% no MFN. Ņemot vērā iepriekš minēto izstrādāts šis likumprojekts, kas paredz atjaunot pret Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības preču importu piemērojamos tirdzniecības atvieglojumus, kas paredzēti Eiropas Līgumā.
2. Tiesību akta projekta būtība		Tas paredz atjaunot Eiropas Līgumā paredzētās saistības.
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Kopumā likumprojekta stāšanās spēkā neietekmēs negatīvi lauksaimniecības sektoru, jo tarifu samazinājums paredzēts par 10-20% atsevišķiem jūtīgiem lauksaimniecības produktiem ar augstu aizsardzības līmeni tarifu veidā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts neietekmēs būtiski tirgus tendences kopumā un līdz ar to vietējo ražotāju konkurētspēju, jo likumprojektā minēto produktu importa apjoms attiecībā pret Latvijā saražoto apjomu – sviestam un miltu izstrādājumiem sastādīja attiecīgi ~2,5 un 0,5%. Sviests un miltrūpniecības produkcija no ES 2000.gadā tika importēti attiecīgi 165t un 512t. Savukārt graudu (miežu un auzu) imports šajā kontekstā nav vērtējams, jo pēdējo triju gadu laikā tikai 2000.gadā graudaugi tika importēti no ES un tas notika PTO tarifu kvotas ietvaros ar tarifa likmi 5% apmērā kvotas ietvaros.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu tieši neskar.
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Prognozējamie zaudējumi 24 tūkst. Ls
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekta stāšanās spēkā neparedz papildus izdevumus.
3. Finansiālā ietekme	Stājoties spēkā likumam, budžeta ieņēmumi samazināsies par aptuveni 24 tūkst. Ls.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Prognozētais tarifu ieņēmumu samazinājums aprēķināts balstoties uz 1998. līdz 2000.gada importa rādītājiem (neņemot vērā graudu importu PTO kvotu ietvaros).
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi vai Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz ministru kabineta noteikumiem (arī tiem kuriem izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Likumprojekts šo jomu tieši neskar, jo nav paredzēts izdot papildus normatīvos aktus šī likumprojekta īstenošanai.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Latvijas un Eiropas Savienības tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē Eiropas Līgums, un lai nodrošinātu tā normālu funkcionēšanu, ir jāatjauno līgumā paredzētās tarifu atlaides, kas netika piemērotas kopš 1999.gada.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas Republikas un Marakešas Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu.
3. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	ES sniegtie tirdzniecības atvieglojumi, kas piemērojami Latvijas izcelsmes lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksportam uz ES, noteikti Eiropas Līguma 7., 8., 9., 12 pielikumā, kā arī Eiropas Padomes 2000.gada 17.oktobra regulācijā Nr. 2341/2000, kas nosaka konkrētas koncesijas Kopienas tarifu kvotu veidā konkrētiem lauksaimniecības produktiem, un, kas nosaka konkrētu to lauksaimniecības koncesiju, kas noteiktas Eiropas Līgumā ar Latviju, pielāgojumu autonomu un pārejas pasākumu veidā.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Jautājums par likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību, tā būtību, tika izskatīts Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes šī gada 28.februāra sēdē.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Lauksaimniecības organizāciju Sadarbības padome atbalstīja šī likumprojekta nepieciešamību, ar mērķi atjaunot Eiropas Līgumā paredzētos tarifu atvieglojumus pret ES izcelsmes atsevišķu lauksaimniecības preču (aitu, kazu gaļa, sviests, graudaugi, miltu izstrādājumi) importu.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	2000.gada novembrī notika konsultācijas ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāta pārstāvjiem, lai izanalizētu radušos situāciju un veicinātu jautājuma risinājumu. Kā arī tam sekoja informācijas apmaiņa vēstuļu veidā.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma administrēšanu jāveic FM VID Galvenajai muitas pārvaldei, un nav paredzēts izveidot jaunas institūcijas un paplašināt esošo institūciju funkcijas.
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.