Likumprojekts
Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā
Izdarīt Hipotekāro ķīlu zīmju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 2000, 13.nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:
"1) hipotekārā ķīlu zīme (turpmāk - ķīlu zīme) - bankas emitēts publiskās apgrozības vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēku un citu šajā likumā paredzēto segumu;".
2. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Hipotēka nevar kalpot par ķīlu zīmju segumu, ja banka, izsniedzot hipotekāro aizdevumu, nav konstatējusi kredīta ņēmēja spēju atmaksāt kredītu un tā procentus."
3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:
"14.pants. Hipotekārais aizdevums kopā ar agrāk zemesgrāmatās ierakstītiem parādiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no tāda nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kurš tiek izmantots pastāvīgai dzīvošanai visa gada laikā, un 60 procentus no cita veida nekustamā īpašuma tirgus vērtības."
4. Izslēgt 16.pantu.
5. Izslēgt 17.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu.
6. Izteikt 17.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) aizņēmēja (ieķīlātāja) darbības vai bezdarbības rezultātā ir būtiski samazinājusies ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kopējais prasījumu apmērs pārsniedz šā likuma 14.pantā noteikto robežu."
7. Izslēgt 18.pantu.
8. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:
"20.pants. Ja nekustamā īpašuma tirgus vērtība samazinās no aizņēmēja neatkarīgu apstākļu dēļ, bankai, pamatojoties uz attiecīgo ierakstu aizdevuma līgumā, ir tiesības pieprasīt pirms termiņa atmaksāt to aizdevuma daļu, kurai nav šā likuma 14.pantā noteiktā nodrošinājuma."
Tiesību akta projekta
Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā
anotācija
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Hipotekāro ķīlu zīmju likums tā pašreizējā redakcijā ir pieņemts 1998. gada 10. septembrī. Kopš šī likuma izstrādāšanas un pieņemšanas brīža hipotekārā kredītsistēma Latvija ir nepārtraukti attīstījusies un pilnveidojusies. Praktiskās darbības laikā bankas, kas nodarbojas ar hipotekāro ķīlu zīmju emisiju, ir saskārušās ar virkni neskaidru jautājumu un nepilnību likumā, kuras labot ir šo grozījumu uzdevums. Likums grozījumiem būtībā ir precizējošs un papildinošs raksturs un tie ir orientēti uz turpmāku hipotekārās kredītsistēmas attīstības sekmēšanu. |
2. Tiesību akta projekta būtība
|
Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredz kredīta saņemšanai ieķīlājamā nekustamā īpašuma vērtības un izsniedzamā kredīta apjoma attiecības lielumu noteikt pamatojoties uz šī īpašuma izmantošanas veidu, jo nenoliedzami, ka īpašumam, ko kredīta ņēmējs izmanto pastāvīgai dzīvošanai visa gada laikā ir augstāka drošības pakāpe, nekā īpašumam, kas tiek izmantots citām vajadzībām. Turklāt mājokļu tirgū cenu svārstības ir mazākas un līdz ar to arī šāda īpašuma ķīla ir drošāka. Līdz ar to šī norma nemazina hipotekāro ķīlu zīmju drošību, bet dod aizņēmuma ņēmējam papildus iespējas saņemt lielāku kredīta summu nekā tas ir iespējams pašreiz, izmantojot tādas pašas vērtības ķīlu. Turklāt šī norma ir vērtējama pozitīvi arī no bankas-emitenta puses, jo ļauj tai saglabāt konkurētspēju ar citām bankām, kas nenodarbojas ar hipotekāro ķīlu zīmju emisiju, jo pašreiz tirgū kredītus reāli izsniedz 70-80% apjomā no ķīlas vērtības, savukārt banka-emitētājs, kas vēlētos emitēt hipotekārās ķīlu zīmes izsniegto kredītu refinansēšanai var segumā izmantot tikai tos kredītus, kas izsniegti 60% apjomā pret ķīlas vērtību. Pamatojoties uz augstākminēto šādas normas ieviešana padarītu pievilcīgāku iesaistīšanos hipotekāro ķīlu zīmju tirgū lielākam banku skaitam, kas viennozīmīgi stimulētu šī tirgus attīstību. Pārējiem likumprojekta pantiem ir vairāk precizējošs raksturs. |
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi
|
Šo Hipotekāro ķīlu zīmju likuma grozījumu pieņemšana potenciāli veicinās jaunu hipotekāro ķīlu zīmju emitentu ienākšanu vērtspapīru tirgū, radot lielāku konkurenci un tādējādi paātrinot hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanas procesu (ko nodrošinās plašāks kredītu piedāvājums). Savukārt hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanās ļaus iedzīvotājiem gūt papildus resursus mājokļu sektora atjaunošanai un uzlabošanai. Turklāt likuma normas ļauj pret to pašu nekustamā īpašuma ķīlu (ja, protams, šo īpašumu izmanto pastāvīgai dzīvošanai visa gada laikā dzīvokļi, vienģimeņu mājas utt.) saņemt lielāku kredīta summu, tai skaitā arī mājokļa uzlabošanai. Tas viss radīs pieprasījumu pēc celtniecības pakalpojumiem un līdz ar to radīs arī jaunas darba vietas šajā sektorā. |
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu
|
Likumprojekts ir orientēts uz hipotekāro ķīlu zīmju emitētāju skaita pieaugumu un hipotekāro kredītu saņemšanas iespēju atvieglošanu. Palielinoties iespējām bankām refinansēt izsniegtos hipotekāros kredītus ar emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm, bankām radīsies plašākas iespējas samazināt izsniedzamo kredītu procentu likmes, kas stimulēs uzņēmējus, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus, ņemt kredītus, tai skaitā arī tehnoloģiju uzlabošanā, darba efektivitātes uzlabošanā utt., kas savukārt stimulēs preču un pakalpojumu kvalitātes un ražošanas efektivitātes uzlabošanos un līdz ar to paaugstinās šo preču un pakalpojumu konkurētspēju tirgū. Kredītresursu pieejamības palielināšanās stimulēs uzņēmējdarbības aktivizēšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos. Likumprojekts paredz arī administratīvo procedūru vienkāršošanu kredīta ņēmējiem (nav regulāri jāsniedz bankai dokumenti, kas apliecina kredīta ņēmēja finansiālās darbības stabilitāte un spēja atmaksāt kredītu un tā procentus. Vienlaicīgi šī norma nemazina hipotekāro ķīlu zīmju drošību, jo to nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums). |
3. Sociālo seku izvērtējums
|
Iepriekšminētā uzņēmējdarbības aktivizēšanās stimulēs jaunu darba vietu rašanos, īpaši būvniecības nozarē, kas sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos. Iespēja saņemt lētākus kredītresursus un lielākā apjomā salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli (likumprojekts paredz iespēju saņemt kredītu 75% apmērā no ieķīlājamās dzīvojamās platības, ja to izmanto pastāvīgai dzīvošanai visa gada laikā, salīdzinājumā ar pašreiz noteikto robežu - 60%), ļaus iedzīvotājiem uzlabot to rīcībā esošos mājokļus, kas daļēji ļaus uzlabot sarežģīto stāvokļi mājokļu jomā. |
4. Ietekme uz vidi
|
Tiešā veidā šo jautājumu neskar. Tomēr pateicoties banku izsniedzamo kredītu pieejamības pieaugumam, paaugstināsies iespējas veikt investīcijas uzņēmuma iekārtu modernizācijai, kas vienlaicīgi samazinās apkārtējās vides piesārņojuma iespējamību. |
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
||||||
tūkst. Ls |
||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi
|
*) |
|||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
||||||
3. Finansiālā ietekme |
||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
||||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|
Kādi normatīvie akti likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Šo likuma grozījumu izpildi nodrošinās pašreiz esošās institūcijas. Nekādas izmaiņas šo institūciju darbībā un sastāvā sakarā ar šo grozījumu spēkā stāšanos netiek plānotas. |
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Likumprojekts nekādus papildu ierobežojumus neparedz. Tomēr savas tiesības indivīds var aizstāvēt vispārējā kārtībā, griežoties tiesā. |
Finansu ministra vietā
Īpašu uzdevumu ministrs
sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām R. Zīle