Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
Alternatīvs likumprojekts
Grozījumi likumā
Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
Izdarīt likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.; 2001, 3. nr.) šādu grozījumu:
Izteikt pārejas noteikumu 20. punkta 4) b) apakšpunktu šādā redakcijā:
b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai kā 50 procenti no kopējās izīrētās platības šajā mājā. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst vai ir mazāka par dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet par domājamo daļu, kas pārsniedz atbilstošo dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, veicot maksājumu pilnā apmērā latos.
Grozījumi likumā
Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju nepieciešami, lai, realizējot kopīpašuma izbeigšanu daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, dotu iespēju dzīvokļu īrnieku grupai piedalīties izsolē uz pārdodamo valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu arī tādā gadījumā, ja attiecīgās īrnieku grupas īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā domājamā daļa, tomēr ne mazāka par 50 procentiem no kopējās izīrētās platības attiecīgajā mājā, saglabājot pirmpirkuma tiesības uz īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai atbilstošu kopīpašuma daļu un maksājot par to pilnā apmērā sertifikātos, bet maksājot latos par to daļu, kas pārsniedz atbilstošo dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?
Likums sekmēs privatizācijas sertifikātu izmantošanu.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?
Likums papildus izdevumus no valsts budžeta neprasīs, nedaudz palielinās tā ieņēmumus.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?
Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikto kārtību.
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš