Likumprojekts

Šis likums regulē zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo un korporatīvo darbību Latvijas Republikā.

Zvērināts tiesu izpildītājs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs atbilstoši valsts deleģētajam pilnvarojumam.

Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā pārzina un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kas Civilprocesa likumā atzīti par izpildu dokumentiem, civillietās, kā arī administratīvajās lietās un krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām un izpildu dokumentu izpildi daļā par mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu.

Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras darbojas pie rajona (pilsētas) tiesas un pilda tām likumos noteiktos pienākumus.

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pilda amata pienākumus tikai tās rajona (pilsētas) tiesas darbības rajona robežās, kurā atrodas tieslietu ministra rīkojumā par viņa iecelšanu amatā vai pārcelšanu noteiktais apkalpojamais iecirknis.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties pieņemt izpildē izpildu dokumentu, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma normām piekrīt viņa apkalpojamajam iecirknim.

(3) Piedzinējam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu tiesu izpildītāju savu interešu pārstāvībai saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs var turpināt pildīt savus amata pienākumus ārpus apkalpojamā rajona robežām, bet tikai tās apgabaltiesas rajona robežās, kurā atrodas viņa iecirknis, šādos gadījumos:

1) ja nolēmuma izpildes kavēšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai piedziņa var kļūt neiespējama;

2) ja nolēmums izpildāms nekavējoties.

Zvērināts tiesu izpildītājs, veicot amata pienākumus, nedrīkst izdarīt darbības, kas aizskar personas godu un cieņu.

(1) Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu tiesu izpildītāju neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

(2) Aizliegts:

1. iejaukties zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;
2. pakļaut zvērinātus tiesu izpildītājus vai zvērinātu tiesu izpildītāju palīgus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar nolēmumu izpildi saskaņā ar likumu;
3. saukt zvērinātus tiesu izpildītājus pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

(3) Par profesionālo darbību nav atzīstama zvērināta tiesu izpildītāja nelikumīga darbība nolēmumu izpildē.

Zvērināts tiesu izpildītājs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, rajona (pilsētas) tiesas nosaukumu un prakses vietu.

Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kas:

1. ir Latvijas Republikas pilsoņi;
2. prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3. sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;
4. ieguvušas augstāko juridisko izglītību vai bakalaura grādu tiesību zinātnēs;
5. darbojušās:

1. vismaz divus gadus par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu vai
2. vismaz piecus gadus tādos tiesu sistēmas amatos, kurus pildot varējušas iegūt zvērināta tiesu izpildītāja darbībai vajadzīgās zināšanas (amatu uzskaitījumu nosaka tieslietu ministrs);

1. nokārtojušas zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

(1) Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas:

1. kuras neatbilst šā likuma 10.pantā noteiktajām prasībām;
2. kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;
3. pret kurām krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;
4. kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
5. kuras atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata;
6. kurām ir tāda nodarbošanās, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ētisku apsvērumu dēļ atzīst par nesavienojamu ar zvērināta tiesu izpildītāja stāvokli sabiedrībā vai kas rada interešu konfliktu;
7. kuras ir darba tiesiskajās attiecībās ar valsts vai pašvaldību institūcijām, kā arī ar valsts vai privātajiem uzņēmumiem vai atrodas valsts civildienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs;
8. kuras atrodas aizgādnībā;
9. kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu.

(2) Izņēmuma gadījumos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var atļaut zvērinātam tiesu izpildītājam savienot zvērināta tiesu izpildītāja amatu ar citu amatu, kas nerada interešu konfliktu ar zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu veikšanu.

Zvērinātu tiesu izpildītāju ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Par zvērināta tiesu izpildītāja palīgu var būt persona, kas:

1. sasniegusi divdesmit viena gada vecumu;
2. atbilst šā likuma 10.panta 1., 2. un 4.punktā minētajiem noteikumiem.

Par zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem nevar būt personas, kas minētas šā likuma 11.panta 2.- 9.punktā. Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi ir atstādināmi no pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 89.panta noteikumiem.

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgu, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs var aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju atvaļinājuma un slimības laikā.

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja palīgs pie likumā paredzētās atbildības saucams tādā pat kārtībā, kāda paredzēta zvērināta tiesu izpildītāja saukšanai pie atbildības.

(2) Par sava palīga amata darbību subsidāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts tiesu izpildītājs.

Tieslietu ministrs var atņemt zvērinātam tiesu izpildītāja palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot tiesu izpildītāju, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.

Zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāizpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus tiesu izpildītājus. Tikai Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti visi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai pildītu šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

Tieslietu ministrija pauž Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas viedokli jautājumos par to normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu, kuri skar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija ir organizācija, kas izsaka kopīgo Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un revīzijas komisija.

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas līdzekļus veido:

1. līdzekļi, kas tiek maksāti no ieņēmumiem par zvērinātu tiesu izpildītāju amata pienākumu pildīšanu;
2. citi ienākumi.

(2) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijai ir konts Valsts kasē.

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

Tikai zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce:

1. nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu, bet ne mazāk kā piecus;
2. ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;
3. apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu;
4. apstiprina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes budžeta un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;
5. pieņem un izdara nepieciešamos grozījumus Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtos, revīzijas komisijas nolikumā, zvērināta tiesu izpildītāja ētikas kodeksā, zvērinātu tiesu izpildītāju darbības metodikā un citos ar zvērinātu tiesu izpildītāju iekšējo darbību saistītajos normatīvajos aktos;
6. apspriež zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumus;
7. apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju reklāmas noteikumus.

Ir gada zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces un ārkārtas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem vai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Ārkārtas kopsapulces sasaukšanas iniciators par ārkārtas kopsapulces sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību ne vēlāk kā desmit dienas iepriekš paziņo visiem Latvijas zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce nav tiesīga lemt šā likuma 29.panta 1., 2. un 5.punktā norādītos jautājumus, ja uz to ieradusies mazāk nekā trešdaļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Ja zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk nekā trešdaļa no visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

Zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē prezidē personas, kuras šim nolūkam no sava vidus ievēlē sanākušie zvērinātie tiesu izpildītāji.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vēlēšanas zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļu skaitu.

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju ievēlē no zvērinātu tiesu izpildītāju vidus, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome savus pienākumus sāk pildīt pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome:

1. sargā zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu;
2. pārzina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas organizācijas lietas;
3. pārstāv Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģiju un izsaka zvērinātu tiesu izpildītāju viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un zvērinātu tiesu izpildītāju prakses jautājumos;
4. lemj par ieteikumu iecelšanai zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, kā arī par ieteikumiem tieslietu ministram atbrīvot, atcelt vai atstādināt no zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta tiesu izpildītāja palīga amata;
5. uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un iesniegumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;
6. pārzina zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apmācību;
7. apstiprina apgabaltiesas rajonā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju vecāko;
8. izdod zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu apliecības, kas dod tiesības veikt nolēmumu izpildi un ar izpildi saistītās darbības norādītajā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus;
9. var veidot konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai maznodrošinātām personām konkrētās izpildu lietās;
10. gādā par to zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu lietvedībā esošo lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas profesionālās darbības lietas;
11. izskatot sūdzības par tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu, nosaka atlīdzības lielumu zvērinātam tiesu izpildītājam pēc tiesu izpildītāju takses un tiesas un citu institūciju izpildes izdevumu atmaksu;
12. nosaka zvērinātiem tiesu izpildītājiem un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmēru;
13. ja nepieciešams, izskata un pieņem lēmumus citos jautājumos.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumus persona, ja tā uzskata, ka ar šo padomes lēmumu aizskartas tās tiesības, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā no pieņemšanas dienas vai no dienas, kad par lēmumu personai paziņots.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekļa pilnvarojums beidzas līdz ar viņa pārvēlēšanu, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta tiesu izpildītāja amata vai padomes locekļa amata.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir zīmogs ar mazo valsts ģerboni un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome atrodas Rīgā.

Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt atlīdzību par ceļa un citiem tiešajiem izdevumiem, ja šie izdevumi radušies, pildot padomes locekļa amata pienākumus.

(1) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

2. Revīzijas komisijas darbību regulē revīzijas komisijas nolikums, ko apstiprina zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce.

Lai nodrošinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu izpildi, tieslietu ministrs īpašā sarakstā nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un to amata vietas.

1. Ja zvērināta tiesu izpildītāja amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicina pieteikties pretendentus uz šo vietu un nosaka termiņu likumā noteikto dokumentu iesniegšanai.
2. Ja uz vakanto amata vietu izsludinātajā termiņā nav pieteicies neviens pretendents, tieslietu ministrs ar rīkojumu nosaka zvērinātu tiesu izpildītāju, kura prakses vieta ir tā paša tiesu apgabala robežās, kas papildus pildīs zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus tajā iecirknī, kurā amata vieta ir vakanta. Pēc pieteikuma saņemšanas tiek atkārtoti izsludināts termiņš šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(1) Personai, kas vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, jāiesniedz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei iesniegums, dokumenti, kas apliecina pretendenta atbilstību šā likuma 10.panta prasībām, izņemot 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikto, kā arī to, ka personas uzņemšanai nav neviena no 11.panta 2.- 6. un 8.punktā minētajiem šķēršļiem, kā arī jāsamaksā eksāmena maksa, ko atpakaļ neizmaksā.

(2) Iesniedzējam Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes noteiktajā kārtībā jāuzrāda atsauksmes par viņa profesionālo darbību, kā arī jāiesniedz derīga zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecība.

(3) Ja iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar tiesu izpildītāja pienākumiem (šā likuma 11.panta 6.- 7. un 9.punkts), padome var lemt par šādas personas pielaišanu konkursā. Lēmums stājas spēkā, personai atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā tikai pēc tam, kad tā izbeigusi minēto nodarbošanos.

To personu sarakstu, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome izliek savās telpās un nosūta katras apgabaltiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju vecākajam kopā ar uzaicinājumu mēneša laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome iesniedz tieslietu ministram zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendenta atsauksmi par viņa profesionālo darbību (10.panta 5.punkts), eksāmena apliecību un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmumu par ieteikumu uzņemšanai zvērināta tiesu izpildītāja amatā.

(1) Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts tiesu izpildītājs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņa iecelšanu amatā vai pārcelšanu.

(2) Tieslietu ministra rīkojumu par zvērināta tiesu izpildītāja iecelšanu amatā vai pārcelšanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad ir apdrošinājis profesionālajā darbībā iespējamā zaudējuma risku (67. un 69.pants) un devis Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijai un tās valdībai, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, stingri ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus, sargāt pušu intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

(2) Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs saņem tieslietu ministra apstiprinātu zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecību un amata zīmi. To veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Zvērinātu tiesu izpildītāju pārceļ uz citu prakses vietu pēc viņa lūguma, ja ir atbrīvojusies zvērināta tiesu izpildītāja prakses vieta.

Zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot darbību, izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo attiecīgā tiesu apgabala tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī, ja tiek mainīta zvērināta tiesu izpildītāja adrese.

Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu tiesu izpildītāju atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā zvērināts tiesu izpildītājs darba nespējas dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus pēc kārtas nav pildījis savus amata pienākumus.

Zvērinātu tiesu izpildītāju var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu tiesu izpildītāju:

1. kurš noteiktā laikā nav noslēdzis atkārtotu apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu (70.pants);
2. kurš noteiktā laikā (58.pants) pēc iecelšanas amatā vai pārcelšanas nav sācis pildīt amata pienākumus;
3. kurš bez atļaujas stājies darba tiesiskajās attiecībās;
4. kurš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība dzēsta vai noņemta;
5. pār kuru nodibināta aizgādnība;
6. kurš gada laikā divas reizes sodīts disciplināri, ja par viņa atcelšanu no amata saņemts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikums.

Zvērinātu tiesu izpildītāju var atstādināt no amata:

1. ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un par to pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums;
2. pēc tieslietu ministra rīkojuma saskaņā ar šā likuma 89.pantu.

(1) Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības dēļ iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts tiesu izpildītājs, slēdzot individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, slēdzot grupas apdrošināšanas līgumu.

Zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības dēļ iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa amata darbību.

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

2. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta tiesu izpildītāja darbības laiku.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs līgumā noteiktajā termiņā nav izdarījis pirmo vai kārtējo apdrošināšanas maksājumu divas reizes piecu gadu termiņā, viņš atceļams no amata.

Apdrošināšanas līguma minimālo summu un obligātos noteikumus nosaka tieslietu ministrs kopīgi ar finansu ministru pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma.

Apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu uzrauga Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

(1) Ja zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta tiesu izpildītāja atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta tiesu izpildītāja apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības dēļ, iesniedzamas tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras uzraudzībai zvērināts tiesu izpildītājs pakļauts.

(3) Apdrošināšanas iestādei pret vainīgajām personām ir regresa tiesības apdrošināšanas summas apmērā.

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc personīgās iniciatīvas veic visus ar likumu noteiktos pasākumus un izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesu un citu institūciju nolēmumus, kā arī lai veiktu citus sava amata pienākumus.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs amata pienākumu izpildē veic izpildu dokumentā norādīto, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī piemēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rekomendācijas un ieteikumus.

Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesības nepamatoti atteikties veikt ar likumu uzdotos pienākumus.

Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs izskaidro pusēm to tiesības un pienākumus un atbilstoši savai kompetencei palīdz tām aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā – līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošajām personām vai zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa laulātā adoptētājiem vai adoptētajiem.

1. Zvērināta tiesu izpildītāja taisītos aktos viņa paša vai šā likuma 81.pantā minēto personu labā izteiktie rīkojumi nav spēkā.
2. Zvērināta tiesu izpildītāja taisītā akta spēkā esamību neietekmē šā panta pirmajā daļā norādīto rīkojumu spēkā neesamība.

Pildot amata pienākumus, zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda amata apliecību un amata zīmi.

1. Zvērināts tiesu izpildītājs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām sniegt ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām izpildu darbībām; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.
2. Ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām izpildu darbībām sniedzamas apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1. tiesai, prokuratūrai un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;
2. citu resoru amatpersonām vai privātpersonām – ar visu lietas dalībnieku piekrišanu vai ar rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja rakstisku atļauju.

1. Zvērināts tiesu izpildītājs ziņas sniedz, pamatojoties uz personas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīts nepieciešamās informācijas apjoms un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši likuma prasībām.
2. Izpildu lietās esošie dokumenti un citi viņa rīcībā esošie materiāli zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāglabā saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norādījumiem.
3. Izpildu lietās esošos dokumentus izziņas izdarītājam ir tiesības izņemt tikai konkrētā dokumenta īstuma pārbaudei, pamatojoties uz atbilstošu lēmumu.

Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri atbildīgi.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas par:

1. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumiem;
2. likumu un citu tiesību normatīvo aktu neievērošanu;
3. zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;
4. darba atlīdzības noteikumu pārkāpumiem;
5. zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normu pārkāpumiem.

Tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas par:

1. zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu likumu un citu tiesību aktu neievērošanu;
2. zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu instrukciju pārkāpumiem;
3. zvērināta tiesu izpildītāja darbībā pieļauto nolaidību vai pienākumu nepildīšanu.

Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kā arī nosūta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei šo sūdzību un prasību lietās taisīto nolēmumu norakstus.

Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātam tiesu izpildītājam viņa rīcības nepareizību, kā arī par šā likuma 86.pantā minētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta tiesu izpildītāja darbību, var uzlikt šādus disciplinārsodus:

1. izteikt piezīmi;
2. izteikt rājienu.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu nosūta tieslietu ministram.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus disciplinārlietas materiālus.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu stājas spēkā, ja tieslietu ministrs mēneša laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo, ka:

1. par to pašu nodarījumu pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;
2. pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

Ja Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome, izskatot lietu par zvērināta tiesu izpildītāja pārkāpumu, atrod, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāuzliek bargāks disciplinārsods, nekā to paredz šā likuma 90.pants, tā lietu kopā ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

Tieslietu ministram ir tiesības sodīt zvērinātu tiesu izpildītāju ar vienu no šādiem disciplinārsodiem:

1. izteikt piezīmi;
2. izteikt rājienu;
3. pārcelt citā prakses vietā uz laiku līdz gadam;
4. atcelt no amata.

Tieslietu ministrs pirms lēmuma pieņemšanas iesniedz Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomei disciplinārlietas materiālus, lai tā dotu atzinumu par zvērināta tiesu izpildītāja turpmāku atstāšanu amatā vai atcelšanu no amata.

Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti tiesu izpildītāji disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas vai no dienas, kad pārkāpums atklāts.

Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no zvērināta tiesu izpildītāja, kā arī pirms termiņa, kad šis paskaidrojums bija jāsniedz.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra rīcībā esošajām ziņām.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām institūcijām un to amatpersonām.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās disciplināri sodītais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam piekrīt veikt tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi:

1. par piedziņu;
2. par prasības nodrošinājumu;
3. par telpu atbrīvošanu;
4. par ievešanu valdījumā;
5. par noteikto priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu noteiktu darbību veikšanu;
6. par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
7. par mantas konfiskāciju.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs veic arī citus tiesas uzdevumus, kas saistīti ar izpildu dokumentu izpildi.

Zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma var veikt šādas darbības:

1. piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;
2. apskatīt vai izpētīt lietiskos pierādījumus to glabāšanas vietā pēc tiesas uzdevuma vai pēc personas lūguma rakstveida pierādījumu nodrošināšanai;
3. sniegt palīdzību mantiniekiem gadījumos, kad mantinieks vēlas izlietot inventāra tiesību (sastādīt mantojuma sarakstu);
4. rīkot publiskas izsoles;
5. gādāt par prasības nodrošinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatās;
6. gādāt par prasības nodrošinājumu ierakstīšanu kredītiestādēs;
7. gādāt no valsts, pašvaldības vai privātajām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātajām personām dokumentus, kas vajadzīgi izpildu dokumentu izpildei.

Zvērināts tiesu izpildītājs aprēķina un iekasē ar izpildu dokumentu izpildi saistītos izdevumus, kā arī dod norēķinu par iekasēto summu izlietojumu saskaņā ar attiecīgajiem likumiem.

Zvērināts tiesu izpildītājs griežas izziņas iestādē ar iesniegumu par materiālu izvērtēšanu, ja viņa rīcībā nonāk ziņas tādā apjomā, kas būtu par pamatu pārbaudes veikšanai.

1. Par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei tā iesniedzējs iemaksā valsts nodevu.
2. Par katru amata darbību zvērināts tiesu izpildītājs ņem tiesu izpildītāja takses un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumu samaksu.
3. Tieslietu ministrs un finansu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikuma apstiprina tiesu izpildītāju takses, kas izsludināmas vispārējai zināšanai.
4. Valsts nodevu, tiesu izpildītāju takses un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumus iemaksā izpildu dokumenta iesniedzējs.
5. Tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumi, veicot piedziņu par labu valstij un lietās, kurās piedzinēji ir atbrīvoti no izpildes izdevumu samaksas, sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem Civilprocesa likumā norādītajā kārtībā.

Strīdus attiecībā uz tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par tiesu izpildītāja taksēm un tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes izdevumiem izšķir tiesa pēc strīda izskatīšanas šā likuma 38.panta 11.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai rajona (pilsētas) tiesai, kuras rajonā atrodas viņu amata vieta.

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību, grāmatas un izpildu lietas var pārbaudīt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

Par zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, kas dod zvērinātam tiesu izpildītājam norādījumus un rīkojumus, un, ja nepieciešams, ierosina saukt viņu pie disciplinārās atbildības vai kriminālās atbildības.

Tiklīdz atklājas, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību un tādēļ varētu rasties zaudējums, kura vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, lai nodrošinātu šo zaudējumu atlīdzināšanu, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nekavējoties lūdz tiesu apķīlāt zvērināta tiesu izpildītāja kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz kādai sniedzas nodrošinājums.

Sūdzības par zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, pildot amata pienākumus, kā arī sūdzības par atteikšanos pildīt šos pienākumus, iesniedzamas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē desmit dienu laikā no dienas, kad zvērināts tiesu izpildītājs izpildījis pārsūdzamo darbību vai atteicies izpildīt šādu darbību, vai no dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, par to kļuvis zināms. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes lēmums ir pārsūdzams rajona (pilsētas) tiesā trīsdesmit dienu laikā.

(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības uz četru nedēļu ilgu atvaļinājumu kalendāra gada laikā.

(2) Darba nespējas gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, bet ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā.

(1) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam piešķir tieslietu ministrs.

(2) Atvaļinājumu zvērinātam tiesu izpildītājam var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam tiesu izpildītājam ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus viņa atvaļinājuma laikā.

(3) Ja zvērināta tiesu izpildītāja palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizvietot zvērinātu tiesu izpildītāju vai ja zvērinātam tiesu izpildītājam palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizvietot šo zvērinātu tiesu izpildītāju citam zvērinātam tiesu izpildītājam vai cita zvērināta tiesu izpildītāja palīgam.

(1) Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neprasot tieslietu ministra atļauju. Šādā gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus.

(2) Šādos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus pilda zvērināta tiesu izpildītāja palīgs.

Zvērināta tiesu izpildītāja aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu, aizvietojot zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar šā likuma 19.pantu.

(1) Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo juridisko profesiju.

2. Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
3. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērināts tiesu izpildītājs ziņo attiecīgajām Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām un stājas uzskaitē Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.

Latvijas teritorijā piedāvāt tiesu izpildītāja palīdzību un reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti tiesu izpildītāji.

1. Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē vienīgi individuāli.
2. Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.
3. Sadarbība ar citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

Zvērināti tiesu izpildītāji praktizē tieši un personiski.

Zvērināti tiesu izpildītāji uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehniskos un saimnieciskos darbiniekus, par kuru darbību viņi ir atbildīgi un kuriem ir aizliegts nodarboties ar tiesu izpildītāja amata pienākumu veikšanu.

Zvērināti tiesu izpildītāji kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti.

Zvērināts tiesu izpildītājs likumā noteiktajā kārtībā maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensijām.

1. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir vismaz divi konti kredītiestādēs, kuros tiek glabāti šādi ar amata pienākumu pildīšanu saistītie naudas līdzekļi:

1. naudas līdzekļi, kas saistīti ar izpildu dokumentu izpildi;
2. citi naudas līdzekļi.

1. Zvērināts tiesu izpildītājs kontu kredītiestādē atver uz zvērināta tiesu izpildītāja vārda, noslēdzot konta apkalpošanas līgumu.
2. Naudas līdzekļi, kas atrodas zvērināta tiesu izpildītāja kontā kredītiestādē un saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi, neietilpst mantojuma masā.
3. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir konts Valsts kasē.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs tiek atcelts vai atstādināts no amata, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja nāves vai ilgstošas slimības gadījumā, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome informē kredītiestādi par paraksta tiesību maiņu norādītajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs katram gadam kārto vienu depozītu summu uzskaites grāmatu naudas līdzekļiem, kas saistīti ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi.

2. Depozītu summu uzskaites grāmata ir ar sanumurētām lapām, caurauklota un caurauklojuma vietā nostiprināta ar apgabaltiesas ģerboņzīmogu, apgabaltiesas priekšsēdētāja parakstu un atzīmi par cauraukloto lapu skaitu.
3. Ieraksti depozīta summu uzskaites grāmatā tiek dalīti mēnešos. Katra mēneša beigās ir jābūt aprēķinātai un ar bankas izrakstu salīdzinātai atlikuma summai uz mēneša sākumu un mēneša beigām zvērināta tiesu izpildītāja kontā. Atsevišķi jānorāda kopējā summa, kas ir ienākusi un kas izmaksāta mēneša laikā, kā arī izdevumi par kredītiestādes pakalpojumiem.
4. Summas, kas uz nākamā gada pirmo janvāri paliek atlikumā kontā kredītiestādē, izraksta nākamā gada depozīta summu uzskaites grāmatas sākumā kā atlikumu. Katru iemaksāto summu norāda atsevišķi, tāpat kā iepriekšējā gada depozīta summu uzskaites grāmatā.

Depozītu summas uzskaites grāmatas aizpildīšanas kārtība ir šāda:

1. katrs ieraksts tiek numurēts pēc kārtas;
2. norādāms datums, kad naudas summa ieskaitīta zvērināta tiesu iz pildītāja kontā;
3. norādāms izpildu lietas numurs. Ja ir iemaksāta summa vienlaikus par vairākām izpildu lietām, norādāmi visu izpildu lietu numuri;
4. norādāms iemaksas dokumenta nosaukums un numurs;
5. norādāms parādnieka nosaukums (vārds, uzvārds - fiziskajai personai, nosaukums - juridiskajai personai), turpat arī iemaksātāja nosaukums, ja tas nav parādnieks, kā arī izdarāma atzīme, ja minētā summa ir iemaksāta par pārdoto mantu;
6. norādāms piedzinēja nosaukums (vārds, uzvārds - fiziskajai personai, nosaukums - juridiskajai personai), kā arī saņēmēja vārds, uzvārds vai nosaukums, ja tas nav piedzinējs;
7. norādāma iemaksātā naudas summa (ja saņēmēji ir vairāki, summu attiecīgi sadala, izdarot ierakstus uz leju atbilstoši saņēmēja vārdam, uzvārdam vai nosaukumam);
8. norādāms izmaksas dokumenta nosaukums, numurs un izmaksas datums;
9. norādāma summa, kas ir izmaksāta;
10. norādāms atlikums, ja netiek izmaksāta visa iemaksātā summa.

Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā izdara zvērināts tiesu izpildītājs vai ar zvērināta tiesu izpildītāja rakstisku rīkojumu iecelta persona.

Par ierakstu savlaicīgu un pareizu izdarīšanu, atbilstošo dokumentu glabāšanu, kā arī par visām izmaksām no konta ir atbildīgs zvērināts tiesu izpildītājs.

Depozīta summu uzskaites grāmatā ir aizliegts izdarīt dzēsumus un neatrunātus labojumus.

Ierakstus depozīta summu uzskaites grāmatā veic savlaicīgi, tiem ir jāatbilst attaisnojuma dokumentiem (kredītiestādes konta izrakstam un paziņojumam par iemaksu kontā).

Nauda piedzinējam tiek izmaksāta no konta šādā kārtībā:

1. fiziskajai personai tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīta nauda tās norādītajā kontā kredītiestādē;
2. fiziskās personas pilnvarotajam pārstāvim, iesniedzot notariāli apstiprinātu pilnvaru, tiek izrakstīts čeks vai pārskaitīta nauda tās norādītajā kontā kredītiestādē;
3. juridiskajām personām nauda tiek pārskaitīta uz attiecīgo kontu kredītiestādē;
4. juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem, iesniedzot pilnvaru, tiek izrakstīts čeks;
5. no budžeta finansētajām institūcijām naudu pārskaita attiecīgās institūcijas kontā Valsts kasē.

Izmaksas dokumentā norāda personu, kurai tas izsniegts un izsniegšanas iemeslu. Dokumenta otrā pusē norāda attiecīgā ieraksta numuru depozīta grāmatā un izpildu lietas numuru. Katram saņēmējam vienā izpildu lietā tiek noformēts atsevišķs izmaksas dokuments.

Maksājuma uzdevumu aizpilda atbilstoši kredītiestādes prasībām, apakšā norādot pārskaitījuma pamatojumu. Maksājumu uzdevumus numurē atbilstoši ieraksta numuram depozīta summu uzskaites grāmatā.

(1) Kredītiestādes izsniegtie dokumenti tiek sakārtoti atsevišķi pa mēnešiem.

2. Visus kredītiestādes dokumentus sadala divās daļās, ņemot vērā pārskaitītās un nepārskaitītās summas. Uz nepārskaitītajām summām ir attiecināmi kredītiestādes izraksti, un tie tiek sakārtoti hronoloģiski un sadalīti pa mēnešiem. Uz pārskaitītajām summām attiecināmi kredītiestādes izraksti pēc tam, kad ir izdarīti maksājumi, pievienojot tiem maksājuma uzdevumu vai izdarot atzīmi uz paziņojuma par čeka izrakstīšanu. Atzīmē norāda čeka numuru un datumu, kad tas ir izrakstīts.
3. Visu naudas dokumentu kopijām ir jābūt izpildu lietā.

1. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir stingrās uzskaites kvīšu grāmatiņa naudas iemaksu pieņemšanai.
2. Naudu no parādnieka var pieņemt, ja zvērinātam tiesu izpildītājam ir iespējams to glabāt līdz iemaksāšanai kredītiestādē tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.
3. Izlietotās kvīšu grāmatiņas glabā 10 gadu.

(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, pieņemot skaidru naudu no parādnieka, izsniedz kvīti.

2. Kvīti par skaidras naudas pieņemšanu aizpilda trijos eksemplāros. Pirmo eksemplāru, kas ir apstiprināts ar zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, izsniedz maksātājam pret parakstu, otro eksemplāru ievieto izpildu lietā, bet trešais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā.
3. Kvīts nav derīga bez šādiem rekvizītiem:

1. izpildu lietas numurs;
2. kvīts izsniegšanas datums;
3. saņemtā summa cipariem un vārdiem;
4. zvērināta tiesu izpildītāja paraksts;
5. zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogs uz kvīts pirmā eksemplāra;
6. norāde uz izpildu dokumentu, uz kuru pamatojoties nauda tiek iekasēta;
7. piedzinējs (vārds, uzvārds vai nosaukums), parādnieks (vārds, uzvārds vai nosaukums);
8. maksātājs (vārds, uzvārds, personas kods), ja tas nav parādnieks.

Zvērināts tiesu izpildītājs nosūta visiem attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā esošajiem rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, publisko reģistru vadītājiem, kā arī tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

1. Zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku.
2. Zvērinātam tiesu izpildītājam jānodrošina apmeklētāju pieņemšana jautājumos par konkrētu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi un izpildu dokumentu pieņemšana vismaz astoņas stundas nedēļā sava apkalpojamā iecirkņa robežās.
3. Tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi var atļaut vai arī uzdot par pienākumu zvērinātam tiesu izpildītājam noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties amata pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, lai nodrošinātu visām personām iespēju tikties ar zvērinātu tiesu izpildītāju.

(1) Akti (dokumenti) sastādāmi valsts valodā, naudas summas norādāmas Latvijas valūtā, bet mēri un svari – atbilstoši metriskajai sistēmai.

2. Visos aktos jābūt:

1. akta sastādīšanas datumam, mēnesim un gadam, bet, ja vajadzīgs, - arī sīkākam laika apzīmējumam;
2. zvērināta tiesu izpildītāja vārdam un uzvārdam;
3. akta taisīšanas vietas adresei;
4. akta reģistra numuram;
5. zvērināta tiesu izpildītāja parakstam.

2. Uz izdodamiem aktiem zvērināts tiesu izpildītājs uzspiež savu zīmogu.
3. Vairākās loksnēs rakstītus aktus numurē un katru lappusi apliecina ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zīmogu.
4. Apzīmējot aktos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos, ar kuriem saskaņā zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu personas kods un dzīvesvieta. Ja personas kodu vai dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, zvērināts tiesu izpildītājs par to norāda aktā.
5. Sastādot aktus, kuros minētas juridiskās personas, zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.
6. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta beigās pirms parakstiem.

(1) Ja zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu dokumentu iesniedz, neievērojot Civilprocesa likuma normu prasības par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei, zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ iesniedzējam (arī gadījumos, ja izpildu dokuments saņemts pa pastu).

2. Lēmumus ievieto zvērināta tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu reģistrā, piešķirot tiem kārtas numuru.

(1) Katram kārtējam lietvedības gadam zvērināts tiesu izpildītājs noformē šādas grāmatas un reģistrus:

1. saņemtās korespondences uzskaites grāmata;
2. izpildu dokumentu uzskaites grāmata;
3. aktu uzskaites grāmata;
4. depozīta summu uzskaites grāmata;
5. ienākumu un izdevumu grāmata;
6. iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācijas grāmata;
7. nosūtītās korespondences reģistrs;
8. zvērināta tiesu izpildītāja pieņemto lēmumu reģistrs;
9. tiesā iesniegto dokumentu reģistrs;
10. arhīvā nodoto lietu sarakstu reģistrs.

2. Aizliegts minētajās grāmatās izdarīt ierakstus ar zīmuli un neatrunātus labojumus.
3. Izpildu dokumentu uzskaites grāmatas lapas numurē, caurauklo un to apstiprina rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

(1) Visus izpildu dokumentus neatkarīgi no tā, vai tos iesniedz izpildei piedzinējs, nodod izpildei tiesa vai arī tie saņemti pa pastu, kā arī pārējo korespondenci reģistrē saņemtās korespondences uzskaites grāmatā. Uz saņemtā dokumenta tiek izdarīta atzīme, norādot zvērināta tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu, saņemšanas datumu un korespondences uzskaites grāmatas kārtas numuru.

2. Dokumentus, kas nav piekritīgi konkrētam zvērinātam tiesu izpildītājam, nekavējoties nosūta atpakaļ iesniedzējam.

Korespondences uzskaites grāmatā ierakstus izdara numerācijas pieaugošā secībā, norādot datumu, kad korespondence saņemta, un tās veidu. Kārtas numurs korespondences uzskaites grāmatā atbilst dokumenta reģistrācijas numuram.

(1) Ja izpildu dokuments reģistrējams izpildu lietu uzskaites grāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs norāda izpildu lietas kategoriju.

2. Izpildu lietu kategorijas ir šādas:

1.kategorija - uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņa;

2.kategorija - mantas konfiskācija;

3.kategorija – izlikšana, telpu atbrīvošana un ievešana valdījumā;

4.kategorija - administratīvā piedziņa;

5.kategorija - piedziņa, kas izriet no krimināllietas;

6.kategorija - ja parādnieks ir fiziska persona civillietā;

7.kategorija - strīdi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;

8.kategorija - ja parādnieks ir juridiska persona civillietā;

9.kategorija - mantojuma lietas;

10.kategorija - prasības nodrošināšana.

Izpildei iesniegtam izpildu dokumentam ir jābūt oriģinālam. Ja izpildē tiek iesniegts lēmuma noraksts, tam jābūt apstiprinātam ar tiesas, tiesneša vai tās institūcijas amatpersonas parakstu (atšifrējums) un zīmogu, kura izsniegusi izpildu dokumentu.

(1) Visus izpildei pakļautos izpildu dokumentus reģistrē izpildu lietu uzskaites grāmatā.

2. Atbilstoši izdarītajam ierakstam katram izpildu dokumentam reģistrē izpildu lietu ar atbilstošu numuru, norādot izpildu lietas numuru augošā secībā un izpildu lietas reģistrācijas gadu.
3. Par piešķirto izpildu lietas kārtas numuru izpildu dokumentā izdara atzīmi.

Atļauts pārsūtīt vai nosūtīt izpildu dokumentu citam zvērinātam tiesu izpildītājam šādos gadījumos:

1. lietās, kur piedzinējs ir valsts;
2. krimināllietās par mantas konfiskāciju, naudas soda piedziņu un citām mantiskām piedziņām;
3. lietās par ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi, kas atzīti Latvijā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām, ja piedzinējs atrodas ārpus Latvijas.

Izpildu lietvedības izpildes veidi:

1. pēc izpildu dokumenta izpildes to ievieto izpildu lietā un nosūta izpildu dokumenta izdevējam paziņojumu par izpildu dokumenta izpildi. Zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms izpildu lietas nodošanas arhīvā izdara ierakstu par izpildu dokumenta izpildi. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;
2. izpildu dokumenta nosūtīšanas gadījumā piedziņas vēršanai uz darba samaksu un citām naudas izmaksām rīkojums tiek sastādīts četros eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts ieturējumu izdarītājam, otrais eksemplārs - piedzinējam, trešais eksemplārs paliek zvērinātam tiesu izpildītājam, kura apkalpojamajā teritorijā ieturējumu izdarītājs atrodas, ceturtais eksemplārs - izpildu lietā);
3. izpildu dokumenta daļējas izpildes vai tā neizpildes gadījumā tas izsniedzams piedzinējam, noformējot pavadrakstu divos eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts piedzinējam, otrais eksemplārs paliek izpildu lietā). Zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentā pirms tā izsniegšanas piedzinējam izdara ierakstu par daļēju izpildi vai izpildes neiespējamību. Izsniedzot piedzinējam izpildu dokumentu ar daļēju izpildi, tajā norāda parāda atlikumu. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;
4. izpildu dokumentu izsniedzot piedzinējam vai viņa pilnvarotajai personai saskaņā ar viņa iesniegumu, izpildu lietā jābūt šīs personas rakstveida iesniegumam. Izpildu dokumentā norāda attiecīgā Civilprocesa likuma panta daļu un punktu, kas ir par pamatu izpildu dokumenta izsniegšanai piedzinējam. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu;
5. izbeidzot izpildu lietvedību, izpildu dokuments nosūtāms tā izdevējam. Izpildu dokumentā tiek izdarīts ieraksts par izpildu lietvedības izbeigšanas pamatu, norādot Civilprocesa likuma attiecīgā panta daļu un punktu. Ieraksts apstiprināms ar zvērināta tiesu izpildītāja parakstu un zvērināta tiesu izpildītāja ģerboņzīmogu, norādot datumu. Pavadraksts noformējams trijos eksemplāros (pirmais eksemplārs tiek nosūtīts izpildu dokumenta izdevējam, otrais eksemplārs - piedzinējam, trešais eksemplārs paliek izpildu lietā).

Izpildu lietā jābūt visiem dokumentiem par zvērināta tiesu izpildītāja veiktajām darbībām tiesas vai citas institūcijas nolēmuma izpildē.

Zvērināts tiesu izpildītājs pēc izpildu darbību izpildes visus izpildu lietā esošos dokumentus sašuj, lapas sanumurē un sastāda izpildu lietā esošo dokumentu sarakstu, kuru ievieto izpildu lietas beigās.

Pēc izpildu darbību izpildes un pavadrakstu vai rīkojumu parakstīšanas zvērināts tiesu izpildītājs izdara ierakstu izpildu lietu uzskaites žurnālā, norādot pavadraksta vai rīkojuma saturu un adresātu.

Dokumentu nosūtīšanas veidi ir šādi:

1. izpildu dokumenti sūtāmi ierakstītā pasta sūtījumā;
2. visi pārējie - vienkāršajā sūtījumā, ja tas nepieciešams, - ierakstītā sūtījumā vai ierakstītā sūtījumā ar pieprasījumu nosūtīt kvīti par saņemšanu.

(1) Pēc statistiskā pārskata nodošanas zvērināts tiesu izpildītājs sastāda arhīvā nododamo izpildu lietu sarakstu, kurā norāda izpildu lietas numuru pieaugošā secībā un gadu.

2. Izpildu lietas tiek sakārtotas pakās, ievietojot katrā no tām 50 izpildu lietas, numerācijas pieaugošā kārtībā. Saraksts sastādāms divos eksemplāros (vienu eksemplāru pievieno attiecīgajai pakai, otru eksemplāru ievieto speciāli iekārtotā mapē). Papildinot ar iztrūkstošām pabeigtām izpildu lietām konkrēto paku, zvērināts tiesu izpildītājs par to izdara atbilstošu atzīmi sarakstā.
3. Atstājot zvērināta tiesu izpildītāja amatu, zvērināts tiesu izpildītājs sastāda sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām, ko pārbauda un paraksta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvis, norādot datumu. Ja nepieciešams, sarakstu par atlikumā esošajām izpildu lietām sastāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes norīkots pārstāvis, norādot datumu.

Zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedības dokumentu sarakstu un to glabāšanas termiņus un dokumentu saglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

2. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta tiesu izpildītāju līdz 2001.gada 1.jūlijam veiktās izpildu darbības un sastādītie akti ir spēkā, ja tie atbilst likumam, kas bijuši spēkā šo izpildu darbību veikšanas un aktu sastādīšanas brīdī.

3. Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki, kuri ir pieteikušies uz izsludinātajām zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām un ir atestēti, bez eksāmenu kārtošanas var tikt iecelti zvērināta tiesu izpildītāja amatā, ja:

1. viņiem ir augstākā juridiskā izglītība vai
2. viņi studē tiesību zinātnes bakalaura programmā.

4. No 2001.gada 1.jūlija līdz Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes darbības uzsākšanai tās likumā noteiktās funkcijas veic Tieslietu ministrija.

5. Līdz 2003.gada 1.jūlijam Tieslietu ministrija maksā zvērinātam tiesu izpildītājam amatalgu 100 latu apmērā. Papildus valsts finansētajai amatalgai zvērināts tiesu izpildītājs saņem līdzekļus atbilstoši tiesu izpildītāja taksei šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Ja uz zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietu nav pieteicies neviens pretendents, tieslietu ministrs līdz 2003.gada 1.jūlijam vakantajā zvērināta tiesu izpildītāja amatā var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs tiesu izpildītāja amatā.

7. Tieslietu ministrija katru gadu līdz 2003.gada 1.jūlijam nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības finansējumu atbilstoši tam finansējumam, kāds Tiesu izpildītāju departamentam tika piešķirts 2000.gadā.

8. Līdz 2003.gada 1.jūlijam Tieslietu ministrija nodrošina zvērinātiem tiesu izpildītājiem iespēju izmantot tiesu izpildītāju kantoriem iznomātās telpas, kā arī nodod zvērinātu tiesu izpildītāju lietošanā tiesu izpildītāju kantoru inventāru.

9. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem pēc 2003.gada 1.jūlija ir tiesības tieslietu ministra noteiktajā kārtībā iegādāties viņiem lietošanā nodoto Tieslietu ministrijas inventāru pēc bilances atlikušās vērtības.

LIKUMPROJEKTA

“ZVĒRINĀTU TIESU IZPILDĪTĀJU LIKUMS”

ANOTĀCIJA