Likumprojekts
Par Līgumu starp Latvijas Republiku un
Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi
un tā Papildprotokolu
1.pants. 1993.gada 5.aprīlī Rīgā parakstītais Līgums starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. 2001.gada 27.februārī Rīgā parakstītais Papildprotokols 1993.gada 5.aprīļa Līgumam starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi (turpmāk - Papildprotokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
3.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums un tā Papildprotokols latviešu un vācu valodā.
4.pants. Līgums stājies spēkā tā 19.pantā noteiktajā laikā un kārtībā.
5.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
L Ī GUM S
starp Latvijas Republiku
un
Vācijas Federatīvo Republiku
par gaisa satiksmi
Saturs
Preambula
1. pants. Jēdzieni
2. pants. Tiesības veikt satiksmi
3. pants. Nozīmēšana un atļauja veikt pārvadājumus
4. pants. Pārvadājumu atjaujas atsaukšana vai ierobežošana
5. pants. Vienlīdzīgu maksājumu noteikšana
6. pants. Atbrīvošana no muitas un citām nodevām
7. pants. Ienākumu pārskaitīšana
8. pants. Satiksmes maršrutu saskaņotas ekspluatācjas principi
9. pants. Informēšana par aviokompānijas statistikas datiem
10. pants. Tarifi
11. pants. Komercdarbība
12. pants. Aviācijas drošība
13. pants. Iebraukšana un ceļojuma dokumentu pārbaude
14. pants. Apmaiņa ar informāciju
15. pants. Konsultācijas
16. pants. Strīdu izšķiršana
17. pants. Daudzpusējas vienošanās 18. pants. Reģistrēšana ICAO
19. pants. Līguma stāšanās spēkā, derīguma termiņš
20. pants. Līguma anulēšana
Latvjas Republika
un
Vācijas Federatīvā Republika,
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai 1944.gada 7.decembrī Čikāgā, dalībnieces,
vēloties noslēgt līgumu par gaisa satiksmes izveidošanu un darbību starp to
valstu teritorijām un ārpus tām,
ir vienojušās par sekojošo:
1.pants
Jēdzieni
1. Šī Līguma izpratnē, ja vien no teksta neizriet kas cits,
a) ar jēdzienu "Konvencija " jāsaprot Konvencija par starptautisko civilo aviāciju, kas atklāta parakstīšanai 1944.gada 7.decembrī Čikāgā un ietver visus pielikumus, kas pieņemti saskaņā ar šīs Konvencijas 90.pantu, vai tās pielikumu grozījumus, kas izdarīti saskarņā ar šīs Konvencijas 90. vai 94.pantu un kurus atzinušas abas Līgumslēdzējas Puses;
b) jēdziens "aviācijas institūcija" attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Latvijas Republikas Satiksmes ministru, atiecībā uz Vācijas Federatīvo Republiku - Federācijas Satiksmes ministru, vai abos gadījumos - jebkuru citu personu vai institūciju, kas ir pilnvarota veikt šo institūciju funkcijas;
2. Jēdzieni "valsts teritorija ", "gaisa satiksme ", "starptautiskā gaisa satiksme", un "nolaišanās nekomerciālos nolūkos" šajā Līgumā ir lietojami Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. un 96.pantu attiecīgi spēkā esošajā nozīmē.
3. Jēdziens "tarifs" nozīmē cenu, kuru aprēķina par starptautiskajiem pasažieru, bagāžas, kravas (izņemot pastu) gaisa pārvadājumiem starp punktiem divu vai vairāku valstu teritorijā un ietver sekojošo:
a) visus tranzīta tarifus vai summas, kuras ir aprēķināmas attiecīgi apzīmētiem un pārdotiem starptautiskiem pārvadājumiem, ieskaitot tranzīta tarifus, kas izveidoti vai pieskaņoti citiem tarifiem, kurus izmanto starptautisko maršrutu daļā vai maršrutu iekšzemes posmā, kas ir starptautiskā maršruta daļa;
b) komisijas naudu par aviobi]ešu pārdošanu gaisa kuģu pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem vai par atbilstošiem ar kravas pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem;
c) nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek piemēroti tarifi, pārvadājumucenasvai komisijas naudas maksājumi.
Tas aptver arī :
d) citus būtiskos maksājumus, kas tiek piemēroti sakarā ar pārvadājumiem;
e) ikvienu tarifu kā papildinājumu starptautiskajiem pārvadājumiem iekšzemes maršruta posmā, kas nav atseviķi pieejams tikai iekšzemes pārvadājumiem un ko nevar nodot visu starptautisko gaisa pārvadātāju un to klientu rīcībā uz vienādiem noteikumiem.
2. pants
Tiesības veikt satiksmi
1. Lai nozīmētās aviokompānijas veiktu starptautisko gaisa satiksmi šī panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos, viena Līgumslēdzēja Puse piešķir otrai Līgumslēdzējai Pusei tiesības:
a) lidot pāri savas valsts teritorijai bez nosēšanās;
b) nolaisties savas valsts teritorijā nekomerciālos nolūkos;
c) nolaisties savas valsts teritorijā 2.punktā paredzētajā kārtībā noteikto maršrutu punktos, lai uzņemtu un izsēdinātu pasažierus, uzņemtu un izkrautu pastu un kravu komerciālos nolūkos.
2. Maršruti, kuros Līgumslēdzēju Pušu nozīmētās aviokompānijas var veikt starptautiskos pārvadājumus, tiek noteikti lidojumu maršrutu plānā, ko saskaņo, Līgumslēdzējām Pusēm apmainoties ar notām.
3. Saskaņā ar šī panta l.punktu nevienai no Līgumslēdzējas Puses nozīmētajām aviokompānijām netiek piešķirtas tiesības otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā pret atlīdzību uzņemt gaisa kuģī pasažierus, bagāžu, kravu vai pastu nogādāšanai uz citu punktu otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā (kabotāža).
3. pants
Nozīmēšana un atļauja veikt pārvadājumus
1. Starptautisko gaisa satiksmi 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos var uzsākt jebkurā laikā, ja
a) Līgumslēdzēja Puse, kurai tiek piešķirtas 2.panta l.punktā paredzētās tiesības, rakstiski ir nozīmējusi vienu vai vairākas aviokompānijas un
b) Līgumslēdzēja Puse, kas šīs tiesības piešķīrusi, ir devusi nozīmētajai vai nozīmētajām aviokompānijām atļauju veikt gaisa pārvadājumus.
2. Līgumslēdzēja Puse, kas piešķir šīs tiesības, nekavējoties dod atļauju starptautiskās gaisa satiksmes uzsākšanai saskaņā ar šī panta 3.punkta un 9.panta nosacījumiem.
3. Viena Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt, lai otras Līgumslēdzējas Puses jebkura nozīmētā aviokompānija pierāda, ka tā spēj izpildīt prasības, kas reglamentē starptautiskos gaisa pārvadājumus saskaņā ar pirmās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem.
4. Viena Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar šī panta 1., 2. un 3.punkta nosacījumiem var paziņot otrai Līgumslēdzējai Pusei par vienas no tās nozīmētajām aviokompānijām aizstāšanu ar citu aviokompāniju. No jauna nozīmētā aviokompānija iegūst tās pašas tiesības un ir pakļauta tām pašām saistībām kā aviokompānija, kuras vietā tā nozīmēta.
4. pants
Pārvadājumu atļaujas atsaukšana vai ierobežošana
Viena Līgumslēdzēja Puse var atsaukt vai ar prasību ierobežot saskaņā ar 3.panta 2.punktu doto atļauju, ja nozīmētā aviokompānija neievēro Līgumslēdzējas Puses likumus vai noteikumus vai šī Līguma noteikumus, vai nepilda no tā izrietošās saistības. Pirms atsaukšanas vai ierobežošanas, saskaņā ar l5.pantu, jāveic konsultācijas, ja vien, lai novērstu tālāku likumu vai citu noteikumu pārkāpšanu, nav nepieciešama tūlītēja darbības izbeigšana vai tūlītēja prasības iesniegšana.
5. pants
Vienlīdzīgu maksājumu noteikšana
Maksājumi, kurus pieprasa vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā par katru otras Līgumslēdzējas Puses nozīmētās aviokompānijas gaisa kuģi, kas izmanto lidostas un citas aviācijas iekārtas, nedrīkst būt augstāki par maksājumiem, kurus pieprasa par savas aviokompānijas gaisa kuģi līdzīgā starptautiskā gaisa satiksmē.
6. pants
Atbrīvošana no muitas un citām nodevām
1. Vienas Līgumslēdzējas Puses katras nozīmētās aviokompānijas izmantotie gaisa kuģi, kas ielido otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un no tās atkal izlido vai lido tai pāri, kā arī gaisa kuģī esošā degviela, smērvielas, rezerves daļas, aprīkojums un gaisa kuģa krājumi tiek atbrīvoti no muitas un citām par preču ievešanu, izvešanu vai tranzītu piedzenamām nodevām. Tas attiecas arī uz gaisa kuģī esošajām precēm, kas tiek patērētas lidojuma laikā pāri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai.
2. Degviela, smērvielas, rezerves daļas, citi parastie aprīkojuma priekšmeti un gaisa kuģa krājumi, kas uz laiku tiek ievesti vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, lai tur tūlīt vai pēc uzglabāšanas tiktu uzstādīti vai uzņemti otras Līgumslēdzējas Puses kādas nozīmētās aviokompānijas gaisa kuģī, vai arī citādā veidā atkal izvesti no minētās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, tiek atbrīvoti no šī panta l.punktā minētās muitas un citām nodevām. No šī panta l.punktā minētās muitas un citām nodevām tiek atbrīvoti arī vienas Līgumslēdzējas Puses katras nozīmētās aviokompānijas reklāmas materiāli un pārvadājumu dokumenti, kurus ieved otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.
3. Degviela un smērvielas, kas tiek uzņemtas vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā otras Līgumslēdzējas Puses katras nozīmētās aviokompānijas gaisa kuģī un tiek izmantotas starptautiskajos pārvadājumos, ir atbrīvotas no šī panta l.punktā minētās muitas un citām nodevām, un no iespējamām īpašām patēriņa nodevām.
4. Viena Līgumslēdzēja Puse var šī panta 1., 2. un 3.punktā minētās preces nodot otras Līgumslēdzējas Puses muitas uzraudzībā.
5. Ja šī panta 1., 2. un 3. punktā minētajām precēm netiek piedzītas muitas un citas nodevas, tad šie priekšmeti un preces nav pakļauti parasti uz tiem attiecināmiem ievešanas, izvešanas un tranzīta aizliegumiem un ierobežojumiem.
6. Katra Līgumslēdzēja Puse savstarpēji atbrīvo no apgrozījuma nodokļa vai līdzīgiem netiešiem nodokļiem priekšmetus un pakalpojumus, kas tiek piegādāti vai sniegti otras Līgumslēdzējas Puses katrai nozīmētajai aviokompānijai un kas tiek izmantoti šīs aviokompānijas darbības mērķiem. Nodokļu atvieglojumi var būt sekojošās formās: vai nu atbrīvojot no nodokļiem vai kompensējot nomaksātos nodokļus.
7. pants
Ienākumu pārskaitīšana
Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir otras Līgumslēdzējas Puses nozīmētajai aviokompānijai tiesības jebkurā laikā un veidā brīvi un bez ierobežojumiem jebkurā brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar oficiālo maiņas kursu nosūtīt uz tās pastāvīgo uzturēšanās vietu ienākumus, kas gūti, pārdodot gaisa pārvadājumu pakalpojumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.
8. pants
Satiksmes maršrutu saskaņotas ekspluatācijas principi
1. Katrai Līgumslēdzējas Puses nozīmētajai aviokompānijai tiek dota iespēja izdevīgi un uz vienlīdzīgiem noteikumiem veikt gaisa satiksmi 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos.
2. Veicot starptautisko gaisa satiksmi 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos, vienas Līgumslēdzējas Puses katra nozīmētā aviokompānija ievēro otras Līgumslēdzējas Puses katras nozīmētās aviokompānijas intereses, lai šo aviokompāniju nodrošinātā gaisa satiksme pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem vai to daļām netiktu traucēta.
3. Starptautisko gaisa satiksmi 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos veic, lai veidotu piedāvājumu, kas atbilstu paredzamajam pieprasījumam pēc pārvadājumiem uz aviokompāniju nozīmējušās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju un no tās.
Šo aviokompāniju tiesības veikt pārvadājumus starp otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā esošajiem punktiem 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos un starp punktiem trešajās valstīs starptautiskās gaisa satiksmes attīstības interesēs tiek realizētas tā, ka pārvadājuma piedāvājums ir saskaņots
a) ar pieprasījumu pēc pārvadājumiem tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kas nozīmējusi aviokompāniju;
b) ar pieprasījumu pēc pārvadājumiem apgabalos, pār kuriem tiks veikti lidojumi, ņemot vērā vietējo un reģionālo gaisa satiksmi;
c) ar prasībām pēc tranzīta gaisa līniju ekonomiskas ekspluatācijas.
4. Lai katrai nozīmētajai aviokompānijai garantētu gaisa pārvadājumus uz izdevīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem, ir nepieciešama Līgumslēdzēju Pušu aviācijas institūciju piekrišana lidojumu biežumam, paredzēto gaisa kuģu tipu ietilpībai un lidojumu sarakstiem.
5. Nepieciešamības gadījumā Līgumslēdzēju Pušu aviācijas institūcijām jācenšas panākt apmierinošu pārvadājumu apjoma un biežuma noregulējumu.
9. pants
Informēšana par aviokompānijas statistikas datiem
1. Nozīmētās aviokompānijas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms gaisa satiksmes uzsākšanas 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos paziņo Līgumslēdzēju Pušu aviācijas institūcijām pakalpojumu veidu, paredzēto gaisa kuģu tipu un lidojumu sarakstus. Tas attiecas arī uz vēlākām izmaiņām.
2. Vienas Līgumslēdzējas Puses aviācijas institūcija nodod pēc pieprasījuma otras Līgumslēdzējas Puses aviācijas institūcijas rīcībā visus periodiskos un citus nozīmēto aviokompāniju statistikas datus, kurus saprātīgā apjomā var pieprasīt, lai pārbaudītu minētās Līgumslēdzējas Puses katras nozīmētās aviokompānijas veidoto pārvadājuma piedāvājumu 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos. Šai informācijai jāsatur visi dati, kas nepieciešami, lai noteiktu veikto pārvadājumu sākuma punktu, to apjomu un to galapunktu.
10. pants
Tarifi
1. Tarifus, kurus nozī mētās aviokompānijas paredz iekasēt no pasažieriem šī Līguma 2.panta 2.punktā paredzētajā kārtībā noteiktajos maršrutos, jāapstiprina tās Līgumslēdzējas Puses aviācijas institūcijai, kuras teritorijā (saskaņā ar pārvadājumu dokumentiem) atrodas lidojuma sākuma punkts.
2. Nosakot tarifus, nozīmētās aviokompānijas ņem vērā ekspluatācijas izmaksas, pieņemamu pe]ņas apjomu, valdošos konkurences un tirgus apstākļus, kā arī satiksmes lietotāju intereses. Kompetentā aviācijas institūcija var atteikties apstiprināt tarifu tikai tad, ja netiek ņemti vērā šie kritēriji.
3. Nozīmētās aviokompānijas pienākums ir iesniegt tarifus aviācijas institūcijai apstiprināšanai vismaz vienu mēnesi pirms to paredzētā ieviešanas datuma.
4. Ja Līgumslēdzējas Puses aviācijas institūcija noraida iesniegto tarifu, tā informē attiecīgo aviokompāniju 21 dienas laikā pēc tarifa iesniegšanas. Tādā gadījumā tarifu nedrīkst piemērot. Paliek spēkā iepriekšējais tarifs, kura vietā vajadzēja stāties spēkā jaunam tarifam.
11. pants
Komercdarbība
1. Viena Līgumslēdzēja Puse otras Līgumslēdzējas Puses katrai nozīmētajai aviokompānijai uz savstarpējiem noteikumiem dod tiesības savas valsts teritorijā uzturēt nepieciešamās aģentūras, kā arī pārvaldes, komerciālo un tehnisko personālu.
2. Iekārtojot filiāles un nodarbinot personālu saskaņā ar šī panta l.punktu, jāievēro attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumi un citi noteikumi, kā, piemēram, par ārzemnieku iebraukšanu un uzturēšanos attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā. Personālam, kas nodarbināts saskaņā ar šī panta l.punktu izveidotajās filiālēs, tomēr nav vajadzīga darba atļauja.
3. Katra Līgumslēdzēja Puse uz savstarpējiem pamatiem piešķir tiesības otras Līgumslēdzējas Puses katrai nozīmētajai aviokompānijai apkalpot pašai savu vai otras Līgumslēdzējas Puses citu aviokompāniju gaisa kuģu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu. Šīs tiesības neietver gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes (sagatavošana lidojumam), kas ir lidostu ekspluatantu privilēģija.
4. Katra Līgumslēdzēja Puse dod tiesības otras Līgumslēdzējas Puses jebkurai nozīmētajai aviokompānijai pārdot savus pārvadājumu pakalpojumus, lietojot savus pārvadājumu dokumentus, tieši savās aģentūrās un ar aģentu starpniecību otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā jebkuram klientam par jebkuru valūtu.
12. pants
Aviācijas drošība
1. Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un no tām izrietošajiem pienākumiem Līgumslēdzējas Puses apliecina, ka šī Līguma būtiska sastāvdaļa ir to savstarpējais pienākums garantēt civilās aviācijas drošību, novēršot nelikumīgas iejaukšanās aktus. Neierobežojot starptautisko tiesību un no tām izrietošo pienākumu vispārējo raksturu, Līgumslēdzējas Puses darbojas galvenokārt saskaņā ar Konvenciju par noziegumiem un dažiem citiem nelikumīgiem aktiem, kas izdarīti gaisa kuģos, kura parakstīta 1963.gada l4.septembrī Tokijā, Konvenciju par nelikumīgas gaisa kuģu sagrābšanas novēršanu, kura parakstīta 1970.gada l6.decembrī Hāgā un Konvenciju par cīņu pret nelikumīgiem aktiem, kas apdraud civilās aviācijas drošību, kura parakstīta 1971.gada 23.septembrī Monreālā un tās Protokolu par cīņu pret vardarbīgiem nelikumīgiem aktiem lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kurš parakstīts 1988.gada 24.februārī Monreālā.
2. Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma viena otrai sniedz nepieciešamo palīdzību, lai novērstu nelikumīgu civilo gaisa kuģu sagrābšanu un citus pret gaisa kuģiem, to pasažieriem un apkalpi, lidostām un aeronavigācijas iekārtām vērstus nelikumīgus aktus vai citādus draudus civilās aviācijas drošībai.
3. Ja notiek nelikumīgs civilās aviācijas gaisa kuģa sagrābšanas incidents vai rodas tā draudi, vai tiek veiktas citas nelikumīgas darbības pret gaisa kuģa, tā pasažieru un kravas, lidostu un aeronavigācijas iekārtu drošību, Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji konsultējoties, palīdz viena otrai, atvieglojot sakarus un veicot citus atbilstošus pasākumus, lai ātri un, pēc iespējas mazāk riskējot ar cilvēku dzīvībām, izbeigtu šo incidentu vai tā draudus.
4. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāveic pasākumi, kurus tā uzskata par iespējamiem, lai nodrošinātu nelikumīgi sagrābta vai citiem nelikumīgiem aktiem pakļauta gaisa kuģa aizturēšanu uz zemes pirms tā izlidošanas, ja vien tā izlidošana nav nepieciešama, lai glābtu apkalpes un pasažieru dzīvības. Šie pasākumi, ciktāl tas iespējams, jāsaskaņo abām Līgumslēdzējām Pusēm.
5. Līgumslēdzējas Puses savstarpējās attiecībās rīkojas saskaņā ar aviācijas drošības noteikumiem, kurus kā Konvencijas pielikumus noteikusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, ciktāl šie drošības nosacījumi ir piemērojami Līgumslēdzējām Pusēm; tās pieprasa, lai visu reģistrēto gaisa kuģu ekspluatanti vai gaisa kuģu ekspluatanti, kuru galvenā darījumu vieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir to teritorijā, kā arī lidostu ekspluatanti to teritorijā darbojas saskaņā ar aviācijas drošības noteikumiem.
6. Katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt, ka minētajiem gaisa kuģu ekspluatantiem var pieprasīt ievērot šī panta 5.punktā paredzētos aviācijas drošības noteikumus, kurus pieprasa viena Līgumslēdzēja Puse, otras Līgumslēdzējas Puses gaisa kuģiem ierodoties un uzturoties tās teritorijā vai atstājot tās teritoriju. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina, lai tās teritorijā tiktu veikti efektīvi pasākumi gaisa kuģu aizsargāšanai un pasažieru, apkalpes, rokas bagāžas, bagāžas, kravu un gaisa kuģa krājumu pārbaudīšanai pirms iekāpšanas vai iekraušanas gaisa kuģī vai tās laikā. Katra Līgumslēdzēja Puse ar sapratni izvērtēs jebkuru otras Līgumslēdzējas Puses lūgumu pēc saprātīgiem sevišķiem drošības pasākumiem, kas vērsti pret konkrētiem draudiem.
7. Ja viena Līgumslēdzēja Puse neievēro šajā pantā paredzētos aviācijas drošības noteikumus, otras Līgumslēdzējas Puses aviācijas institūcijas var pieprasīt tūlītējas konsultācijas ar minētās Līgusmlēdzējas Puses aviācijas institūciju. Ja viena mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas datuma netiek panākta apmierinoša vienošanās, var tikt anulēti, apturēti vai ierobežoti drošības noteikumus pārkāpušās Līgumslēdzējas Puses aviokompānijas ekspluatanta apliecībā paredzētie gaisa pārvadājumi vai pieteikta prasība. Būtiskas nepieciešamības gadījumā konsultācijas ierosinājusī Līgumslēdzēja Puse var veikt šos pasākumus pirms viena mēneša termiņa notecēšanas.
13. pants
Ieceļošana un tai nepieciešamo dokumentu kontrole
1. Pēc vienas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma otra Līgumslēdzēja Puse atļauj aviokompānijai, kas tiesīga veikt gaisa satiksmi abās valstīs, īstenot pasākumus, kuri nodrošinātu, ka tiek pārvadāti tikai pasažieri ar attiecīgajā valstī nepieciešamajiem ieceļošanas vai tranzīta dokumentiem.
2. Katra Līgumslēdzēja Puse pieņem atpakaļ ceļojuma galamērķī atraidītu personu, lai izskatītu tās lietu, pēc tam, kad tur ir noskaidrots, ka tai nav ieceļošanas tiesību, un ja šī persona pirms ieceļošanas šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā nav uzturējusies tikai tiešajā tranzītā. Līgumslēdzējas Puses nesūtīs tādu personu atpakaļ uz valsti, kurā pirms tam noskaidrots, ka tai nav ieceļošanas tiesību.
3. Šis nosacījums netraucē attiecīgās institūcijas pakļaut šādu izraidītu personu bez ieceļošanas dokumentiem tālākai pārbaudei, lai konstatētu, vai to iespējams uzņemt valstī, vai arī lai veiktu pasākumus tās tālākai pārvadāšanai, aizgādāšanai vai izsūtīšanai uz valsti, kuras pavalstniece tā ir vai kurā tā tiktu uzņemta citu iemeslu dēļ. Ja persona, par kuru ir konstatēts, ka tai nav ieceļošanas dokumentu, ir pazaudējusi vai iznīcinājusi savus dokumentus, tad viena Līgumslēdzēja Puse to vietā atzīst tās Līgumslēdzējas Puses, kurā tika konstatēts, ka personai nav ieceļošanas dokumentu, institūcijas izdotu dokumentu, kas apstiprina tās izceļošanas un ieceļošanas apstākļus.
14. pants
Apmaiņa ar informāciju
Starp Līgumslēdzēju Pušu aviācijas institūcijām nepieciešamības gadījumos notiek apmaiņa ar informāciju, lai panāktu ciešu sadarbību un saprašanos visās šī Līguma piemērošanas jomās.
15. pants
Konsultācijas
Līgumslēdzējas Puses jebkurā laikā var ierosināt konsultācijas, lai apspriestu šī Līguma grozījumus vai izmaiņas lidojumu sarakstā, vai sakarā ar Līguma skaidrojumu. Tas attiecas arī uz šī Līguma piemērošanas apspriešanu, ja pēc vienas Līgumslēdzējas Puses uzskatiem saskaņā ar l4.pantu veiktajai apmaiņai ar informāciju nav apmierinošu rezultātu. Konsultācijas sākas divu mēnešu laikā no dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse ir saņēmusi priekšlikumu.
16. pants
Strīdu izšķiršana
1. Ja domstarpības par šī Līguma skaidrojumu vai piemērošanu nevar novērst saskaņā ar l5.panta nosacījumiem, tad pēc vienas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma domstarpības tiek nodotas izskatīšanai šķīrējtiesā.
2. Šķīrējtiesu veido konkrētas lietas izskatīšanai, katrai Līgumslēdzējai Pusei ieceļot pa vienam tiesnesim, kuri vienojas par kādas trešās valsts pilsoni, kuru par šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Līgumslēdzēju Pušu Valdības. Tiesnesi ieceļ divu mēnešu, bet priekšsēdētāju trīs mēnešu laikā no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse ir paziņojusi otrai, ka tā strīdu grib nodot izskatīšanai šķīrējtiesā.
3. Ja netiek ievēroti šī panta 2.punktā paredzētie termiņi un nav citas vienošanās, katra Līgumslēdzēja Puse var lūgt Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Padomes prezidentu iecelt nepieciešamos tiesnešus. Ja prezidentam ir vienas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība vai citu iemeslu dēļ viņš to nevar darīt, tad iecelšanu veic viceprezidents, kas viņu aizvieto.
4. Šķīrējtiesa strīdu izšķir ar balsu vairākumu. Tās lēmums Līgumslēdzējām Pusēm ir obligāts. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava tiesneša, kā arī savas pārstāvniecības izdevumus tiesas procesā; priekšsēdētāja izdevumus un citus izdevumus Līgumslēdzējas Puses sedz 1īdzīgās daļās. Tiesas procedūru nosaka pati šķīrējtiesa.
17. pants
Daudzpusējas vienošanās
Ja spēkā stājas vispārēja daudzpusēja vienošanās par gaisa satiksmi, kuras dalībnieces ir Līgumslēdzējas Puses, tad piemēro tās noteikumus. Lai konstatētu, kādā mērā daudzpusēja vienošanās izbeidz, aizstāj, groza vai papildina šo Līgumu, saskaņā ar l5.pantu notiek konsultācijas.
18. pants
Reģistrēšana ICAO
Šo Līgumu, katru tā grozījumu un katru apmaiņu ar notām saskaņā ar 2.panta 2.punktu abas Līgumslēdzējas Puses nosūta reģistrēšanai Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā (ICAO).
19. pants
Līguma stāšanās spēkā, derī guma termiņš
1. Šis Līgums stājas spēkā mēnesi pēc dienas, kurā abu Līgumslēdzēju Pušu Valdības apmainījušās ar notām par to, ka ir izpildīti nepieciešamie konstitucionālie priekšnoteikumi, lai Līgums stātos spēkā.
2. Šis Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.
20. pants
Līguma anulēšana
Katra Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var rakstiski paziņot par tās lēmumu pārtraukt šo Līgumu; vienlaikus šis paziņojums par anulēšanu jāiesniedz Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā. Tādā gadījumā Līgums tiek pārtraukts 12 mēnešus pēc tam, kad otra Līgumslēdzēja Puse saņēmusi paziņojumu, ja vien paziņojums par anulēšanu pēc savstarpējas vienošanās nav atsaukts pirms šī perioda notecēšanas. Ja otra Līgumslēdzēja Puse noliedz paziņojuma saņemšanas faktu, paziņojumu uzskata par saņemtu 14 dienas pēc tam, kad to saņēmusi Starptautiskā civilās aviācijas organizācija.
Sastādīts Rīgā, 1993.gada " 5 ." aprīlī divos oriģināleksemplāros, katrs no tiem latviešu un vācu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks.
Latvijas Republikas Vācijas Federatīvās Republikas
vārdā vārdā
PAPILDPROTOKOLS
1993.gada 5.aprīlī parakstītajam
Līgumam
starp
Latvijas Republiku
un
Vācijas Federatīvo Republiku
par gaisa satiksmi
Latvijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika,
uzskatot, ka Papildprotokols 1993.gada 5.aprīlī parakstītajam Līgumam starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi paaugstinās lidojumu drošību,
ir vienojušās par sekojošo:
1.pants
1993.gada 5.aprīlī noslēgtais Līgums starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi tiek papildināts ar 11.a pantu šādā redakcijā:
"11.a pants
Lidojumu drošība
1. Katra Līgumslēdzēja Puse jebkurā laikā var pieprasīt konsultācijas par otras Līgumslēdzējas Puses pieņemtajiem lidojumu drošības standartiem visās jomās, kas attiecas uz apkalpi, gaisa kuģi vai tā izmantošanu. Šīs konsultācijas sākas trīsdesmit (30) dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.
2. Ja pēc minētajām konsultācijām viena Līgumslēdzēja Puse konstatē, ka otra Līgumslēdzēja Puse kādā no jomām neefektīvi ievēro un nepilda spēkā esošos lidojumu drošības standartus, kas izstrādāti atbilstoši vismaz minimālajiem Konvencijā noteiktajiem standartiem, tā paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par iegūto informāciju un pasākumiem, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību šiem minimālajiem standartiem, un šī otra Līgumslēdzēja Puse veic nepieciešamos pasākumus. Ja otra Līgumslēdzēja Puse neveic nepieciešamos pasākumus piecpadsmit (15) dienu laikā, tiek piemēroti šī Līguma 4.panta noteikumi.
2.lpp.
3. Neskatoties uz Konvencijas 33.pantā noteiktajiem pienākumiem, katru gaisa kuģi, ko vienas Līgumslēdzējas Puses nozīmētās aviokompānijas izmanto satiksmes veikšanai uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju vai no tās, laikā, kad tas atrodas šīs otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, no iekšpuses un ārpuses var pārbaudīt tās pilnvaroti pārstāvji, lai konstatētu gaisa kuģa un tā apkalpes dokumentu derīgumu un saskatāmo gaisa kuģa un tā aprīkojuma stāvokli (šajā pantā - "gaisa kuģa pārbaude"), ja vien šī pārbaude neizraisa nepamatotu aizkavēšanos.
4. Ja gaisa kuģa pārbaudes vai pārbaužu sērijas rezultātā rodas:
a) pamatotas aizdomas, ka gaisa kuģis vai šī gaisa kuģa izmantošana neatbilst attiecīgajā laika posmā Konvencijā noteiktajiem un spēkā esošajiem minimālajiem standartiem, vai
b) pamatotas aizdomas, ka nepieciešama efektīva apkope un Konvencijā noteikto un spēkā esošo lidojumu drošības standartu izpilde,
Līgumslēdzējas Puses, kas veikušas pārbaudi, atbilstoši Konvencijas 33.pantam var secināt, ka prasības, saskaņā ar kurām apliecība un licences par gaisa kuģi vai tā apkalpi izsniegtas vai atzītas par derīgām, vai prasības, saskaņā ar kurām gaisa kuģis veic lidojumus, neatbilst vai ir zemākas par Konvencijā noteiktajiem un spēkā esošajiem minimālajiem standartiem.
5. Ja pārbaudes veikšanai piekļūt gaisa kuģim, ko vienas Līgumslēdzējas Puses nozīmētās aviokompānijas izmanto saskaņā ar šā panta 3.punkta noteikumiem, aizliedz to izmantojošās aviokompānijas pārstāvji, otra Līgumslēdzēja Puse var konstatēt, ka tas izraisa nopietnas aizdomas par šī panta 4.punktā minētajiem pārkāpumiem un izdarīt šajā punktā noteiktos secinājumus.
6. Katra Līgumslēdzēja Puse saglabā tiesības nekavējoties pārtraukt vai mainīt otras Līgumslēdzējas Puses aviokompānijas vai aviokompāniju pārvadājumu atļaujas, ja tā pēc gaisa kuģa pārbaudes, gaisa kuģa pārbaužu sērijas, aizlieguma veikt gaisa kuģa pārbaudi, konsultācijām vai citādi konstatē, ka nekavējoties jāveic pasākumi, lai nodrošinātu aviokompānijas veiktās satiksmes drošību.
7. Katra Līgumslēdzēja Puse pārtrauc veikt pasākumus, kas noteikti šā panta 2. vai 6.punktā, ja ir novērsts to iemesls."
3.lpp.
2.pants
1993.gada 5.aprīlī noslēgtais Līgums starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un šis Protokols tiek tulkoti un piemēroti kā viens dokuments.
3.pants
Šis Protokols stājas spēkā pēc viena mēneša no dienas, kurā abu Līgumslēdzēju Pušu valdības apmainījušās ar notām par to, ka nepieciešamie konstitucionālie priekšnoteikumi, lai Protokols stātos spēkā, ir izpildīti.
PARAKSTĪTS Rīgā 2001.gada 27.februārī divos oriģināleksemplāros, katrs no tiem latviešu un vācu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.
|
Latvijas Republikas vārdā:
___________________ Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministrs |
Vācijas Federatīvās Republikas vārdā:
__________________
|
Vīzas:
Valsts sekretārs: U.Pētersons
Juridiskā departamenta direktore: A.Ļubļina
Abkommen
zwischen
der Republik Lettland und
der Bundesrepublik Deutschland
über den Luftverkehr
Inhaltsübersicht
Präambel
Artikel 1 Begriffsbestimmungen
Artikel 2 Gewährung von Verkehrsrechten
Artikel 3 Bezeichnung und Betriebsgenehmigung
Artikel 4 Widerruf oder Einschränkung der Betriebsgenehmigung
Artikel 5 Gleichbehandlung bei den Gebühren
Artikel 6 Befreiung von Zöllen und sonstigen Abgaben Artikel 7 Überweisung von Einkünften
Artikel 8 Grundsätze für den Betrieb des vereinbarten Linienverkehrs
Artikel 9 Übermittlung von Betriebsangaben und Statistiken
Artikel 10 Tarife
Artikel 11 Gewerbliche Tätigkeiten
Artikel 12 Luftsicherheit
Artikel 13 Einreise und Kontrolle der Reisedokumente Artikel 14 Meinungsaustausch
Artikel 15 Konsultationen
Artikel 16 Beilegung von Streitigkeiten
Artikel 17 Mehrseitige Übereinkommen
Artikel 18 Registrierung bei der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation
Artikel 19 Inkrafttreten, Geltungsdauer
Artikel 20 Kündigung
Die Republik Lettland und
die Bundesrepublik Deutschland
Vertragsparteien des Abkommens über die Internationale Zivilluftfahrt, zur Unterzeichnung aufgelegt in Chicago am 7. Dezember 1944,
in dem Wunsch, ein Abkommen über die Einrichtung und den Betrieb des Fluglinienverkehrs zwischen ihren Hoheitsgebieten und darüber hinaus zu schließen -
sind wie folgt übereingekommen:
Artikel 1
Begriffsbestimmungen
(1) Im Sinne dieses Abkommens bedeuten, soweit sich aus dessen Wortlaut nichts anderes ergibt,
a) "Zivilluftfahrt-Abkommen" das am 7. Dezember 1944 in Chicago zur Unterzeichnung aufgelegte Abkommen über die Internationale Zivilluftfahrt einschließlich aller nach dessen Artikel 90 angenommenen Anhänge und aller Änderungen der Anhänge oder des Zivilluftfahrt-Abkommens selbst nach dessen Artikeln 90 und 94, soweit diese Anhänge und Änderungen für beide Vertragsparteien in Kraft getreten oder von ihnen ratifiziert worden sind;
b) "Luftfahrtbehörde" in bezug auf die Bundesrepublik Deutschland den Bundesminister für Verkehr, in bezug auf die Republik Lettland den Verkehrsminister oder in beiden Fällen j ede andere Person oder Stelle, die zur Wahrnehmung der diesen Behörden obliegenden Aufgaben ermächtigt ist;
c) "bezeichnetes Unternehmen" jedes Luftfahrtunternehmen, das eine Vertragspartei der anderen Vertragspartei nach Artikel 3 schriftlich als ein Unternehmen bezeichnet hat, das auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien internationalen Fluglinienverkehr betreiben soll.
(2) Die Begriffe "Hoheitsgebiet", "Fluglinienverkehr", "internationaler Fluglinienverkehr" und "Landung zu nichtgewerblichen Zwecken" haben für die Anwendung dieses Abkommens die in den Artikeln 2 und 96 des Zivilluftfahrt-Abkommens in der gegenwärtigen oder künftigen Fassung festgelegte Bedeutung.
(3) Der Begriff "Tarif" bedeutet den Preis, der für die internationale Beförderung (d. h. die Beförderung zwischen Punkten in den Hoheitsgebieten von zwei oder mehr Staaten) von Fluggästen, Gepäck oder Fracht (ausgenommen Post) zu berechnen ist, und schließt folgendes ein:
b) die Provis:ion, die für den Verkauf von Flugscheinen für die Beförderung von Fluggästen und deren Gepäck oder für die entsprechenden Maßnahmen bei der Beförderung von Fracht zu zahlen ist;
c) die Bedingungen, nach denen sich die Anwendbarkeit des Tarifs oder des Beförderungspreises oder die Provisionszahlung richtet.
Er umfaßt auch
d) alle wesentlichen Leistungen, die in Verbindung mit der Beförderung erbracht werden;
e) jeden Tarif für die als Zusatz zu einer internationalen Beförderung verkaufte Beförderung auf einem inländischen Streckenabschnitt, der für rein inländische Flüge nicht verfügbar ist und der nicht allen Beförderern im internationalen Verkehr und deren Kunden zu gleichen Bedingungen zur Verfügung gestellt werden kann.
Artikel 2
Gewährung von Verkehrsrechten
(1) Eine Vertragspartei gewährt der anderen Vertragspartei zum Betrieb des internationalen Fluglinienverkehrs durch die bezeichneten Unternehmen auf den nach Absatz 2 festgelegten Linien das Recht,
a) ihr Hoheitsgebiet ohne Landung zu überfliegen;
(2) Die Linien, auf denen die bezeichneten Unternehmen der Vertragsparteien internationalen Fluglinienverkehr betreiben können, werden in einem Fluglinienplan durch Notenwechsel festgelegt.
(3) Nach Absatz 1 wird den bezeichneten Unternehmen einer Vertragspartei nicht das Recht gewährt, im Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei Fluggäste, Gepäck, Fracht und Post aufzunehzuen und gegen Entgelt an einen anderen Ort innerhalb des Hoheitsgebiets dieser anderen Vertragspartei zu befördern (Kabotage).
Artikel 3
Bezeichnung und Betriebsgenehmigung
(l) Der internationale Fluglinienverkehr auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien kann jederzeit aufgenommen werden, wenn
.
a) die Vertragspartei, der die in Artikel 2 Absatz 1 genannten Rechte gewährt werden, ein oder mehrere Unternehmen schriftlich bezeichnet hat und
b) die Vertragspartei, die diese Rechte gewährt, dem oder den bezeichneten Unternehmen die Genehmigung erteilt hat, den Fluglinienverkehr zu eröffnen.
(2) Die Vertragspartei, die diese Rechte gewährt, erteilt vorbehaltlich des Absatzes 3 dieses Artikels und des Artikels 9 unverzüglich die Genehmigung zum Hetrieb des internationalen Fluglinienverkehrs.
(3) Eine Vertragspartei kann von jedem bezeichneten Unternehmen der anderen Vertragspartei den Nachweis verlangen, daß es in der Lage ist, den Erfordernissen zu entsprechen, die nach den Gesetzen und sonstigen Vorschriften der erstgenannten Vertragspatei für den Betrieb des internationalen Luftverkehrs zu erfüllen sind.
(4) Eine Vertragspartei kann nach Maßgabe der Absätze 1 bis 3 ein von ihr bezeichnetes Unternehmen durch ein anderes Unternehmen ersetzen. Das neu bezeichnete Unternehmen genießt die gleichen Rechte und unterliegt den gleichen Verpflichtungen wie das Unternehmen, an dessen Stelle es getreten ist.
Artikel 4
Widerruf oder Einschränkung der Betriebsgenehmigung
Eine Vertragspartei kann die nach Artikel 3 Absatz 2 erteilte Genehmigung widerrufen oder durch Auflagen einschränken, wenn ein bezeichnetes Unternehmen die Gesetze oder sonstigen Vorschriften der die Rechte gewährenden Vertragspartei oder die Bestimmungen dieses Abkommens nicht einhält oder die daraus sich ergebenden Verpflichtungen nicht erfüllt. Vor dem Widerruf oder der Einschränkung werden Konsultationen nach Artikel 15 durchgeführt, es sei denn, daß zur Vermeidung weiterer Verstöße gegen Gesetze oder sonstige Vorschriften eine sofortige Einstellung des Betriebs oder sofortige Auflagen erforderlich sind.
Artikel 5
Gleichbehandlung bei den Gebühren
Die Gebühren, die im Hoheitsgebiet einer Vertragspartei für die Benutzung der Flughäfen und anderer Luftfahrteinrichtungen durch die Luftfahrzeuge jedes bezeichneten Unternehmens der anderen Vertragspartei erhoben werden, dürfen nicht höher sein als die Gebühren, die für Luftfahrzeuge eines inländischen Unternehmens in ähtrlichem internationalen Fluglinienverkehr erhoben werden.
Artikel 6
Befreiung von Zöllen und sonstigen Abgaben
(1) Die von jedem bezeichneten Unternehmen der einen Vertragspartei verwendeten Luftfahrzeuge, die in das Hoheitsgebiet der anderern Vertragspartei einfliegen und aus ihm wieder ausf liegen oderes durchfliegen, einschlieBlich der an Bord befindlichen Tteibstoffe, Schmieröle, Ersatzteile, üblichen Ausrüstugsgegenstände und Bordvorräte, bleiben frei von Zöllen und sonstigen bei der Einfuhr, Ausfuhr oder Durchfuhr von Waren erhabenen Abgaben. Das gilt auch für an Bord der Luftfahrzeuge befindliche Waren, die auf dem Flug über dem Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei verbraucht werden.
(2) Treibstoffe, Schmieröle, Ersatzteile, übliche Ausrüstungsgegenstände und Bordvorräte, die in das Hoheitsgebiet der einen Vertragspartei vorübergehend eingeführt werden, um dort unmittelbar oder nach Lagerung in die Luftfahrzeuge eines bezeichneten Unternehmens der anderen Vertragspartei eingebaut oder sonst an Bord genommen zu werden oder aus dem Hoheitsgebiet der erstgenannten Vertragspartei auf andere Weise wieder ausgeführt zu werden, bleiben frei von den in Absatz 1 genannten Zöllen und sonstigen Abgaben. Werbematerial und Beförderungsdokumente jedes bezeichneten Unternehmens der einen Vertragsgartei bleiben bei der Einfuhr in das Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei ebenfalls von den in Absatz 1 genannten Zöllen und sonstigen Abgaben frei.
(3) Treibstoffe und Schmieröle, die im Hoheitsgebiet der einen Vertragspartei an Bord der Luftfahrzeuge jedes bezeichneten Unternehmens der anderen Vertragspartei genommen und im internationalen Fluglinienverkehr verwendet werden, bleiben frei von den in Absatz l genannten Zöllen und sonstigen Abgaben und von etwaigen besonderen Verbrauchsabgaben.
(4) Eine Vertragspartei kann die in den Absätzen 1 bis 3 genannten Waren unter Zollüberwachung halten.
(5) Soweit für die in den Absätzen 1 bis 3 genannten Waren Zölle und sonstige Abgaben nicht erhoben werden, unterliegen diese Waren nicht den sonst für sie geltenden wirtschaftlichen Ein-, Aus- und Durchfuhrverboten und -beschränkungen.
(6) Jede Vertragspartei gewährt für Gegenstände und Dienstleistungen, die jedem bezeichneten Unternehmen der anderen Vertragspartei geliefert bzw. erbracht und für Zwecke seines Geschäftsbetriebs verwendet werden, auf der Grundlage der Gegenseitigkeit eine Entlastung von der Umsatzsteuer oder von ähnlichen indirekten Steuern. Die Steuerentlastung kann durch eine Befreiung oder Erstattung erfolgen.
Artikel 7
Überweisung von Einkünften
Jede Vertragspartei gewährt jedem bezeichneten Unternehmen. der anderen Vertragspartei das Recht, die durch den Verkauf von Beförderungsdiensten im Luftverkehr im Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei erzielten Einkünfte jederzeit, auf jede Weise, frei und ohne Beschränkung in jeder frei konvertierbaren Währung zum amtlichen Wechselkurs an seine Hauptniederlassung zu überweisen.
Artikel 8
Grundsätze für den Betrieb des vereinbarten Linienverkehrs
(1) Jedem bezeichneten Unternehmen jeder Vertragspartei wird in billiger und gleicher Weise Gelegenheit gegeben, den Fluglinienverkehr auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien zu betreiben.
(2) Beim Betrieb des internationalen Fluglinienverkehrs auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien nimmt jedes bezeichnete Unternehmen einer Vertragspartei auf die Interessen jedes bezeichneten Unternehmens der anderen Vertragspartei Rücksicht, damit der von diesen Unternehmen auf den gleichen Linien oder Teilen derselben betriebene Fluglinienverkehr nicht ungebührlich beeinträchtigt wird.
(3) Der internationale Fluglinienverkehr auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien dient vor allem dazu, ein Beförderugsangebot bereitzustellen, das der voraussehbaren Verkehrs nachfrage nach und von dem Hoheitsgebiet der Vertragspartei entspricht, welche die Unternehmen bezeichnet hat. Das Recht dieser Unternehmen, Beförderungen zwischen den im Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei gelegenen Punkten einer nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linie und Punkten in dritten Staaten auszuführen, wird im Interesse einer geordneten Entwicklung des internationalen Luftverkehrs so ausgeübt, daß das Beförderungsangebot angepaßt ist
a) an die Verkehrsnachfrage nach und von dem Hoheitsgebiet der Vertragspartei, welche die Unternehmen bezeichnet hat,
b) an die in den durchflogenen Gebieten bestehende Verkehrsnachfrage unter Berücksichtigung des örtlichen und regionalen Fluglinienverkehrs,
c) an die Erfordernisse eines wirtschaftlichen Betriebs der Fluglinien des Durchgangsverkehrs.
(4) Um eine billige und gleiche Behandlung jedes bezeichneten Unternehmens zu gewährleisten, bedürfen die Frequenz der Flugdienste, die vorgesehenen Luftfahrzeugmuster hinsichtlich ihrer Kapazität sowie die Flugpläne der Genehmigung durch die Luftfahrtbehörden der Vertragsparteien.
(5) Erforderlichenfalls sollen sich die Luftfahrtbehörden der Vertragsparteien bemühen, eine zufriedenstellende Regelung des Beförderungsangebots und der Frequenzen zu erreichen.
Artikel 9
Übermittlung von Betriebsangaben und Statistiken
(1) Jedes bezeichnete Unternehmen teilt den Luftfahrtbehörden der Vertragsparteien spätestens einen Monat vor Aufnahme des Fluglinienverkehrs auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien die Art der Dienste, die vorgesehenen Luftfahrzeugmuster und die Flugpläne mit. Dies gilt auch für spätere Änderungen.
(2) Die Luftfahrtbehörde der einen Vertragspartei stellt der Luftfahrtbehörde der anderen Vertragspartei auf Ersuchen alle regelmäßigen oder sonstigen statistischen Unterlagen der bezeichneten Unternehmen zur Verfügung, die vernünftigerweise angefordert werden können, um das von jedem bezeichneten Unternehmen der erstgenannten Vertragspartei auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien bereitgestellte Beförderungsangebot zu überprüfen. Diese Unterlagen müssen alle Angaben enthalten, die zur Feststellung des Umfangs sowie der Herkunft und Bestimmung des Verkehrs erforderlich sind.
Artikel 10
Tarife
(1) Die Tarife, die von einem bezeichneten Unternehmen auf den nach Artikel 2 Absatz 2 festgelegten Linien für Fluggäste ange wendet werden, bedürfen der Genehmigung durch die Luft fahrtbehörde der Vertragspartei, in deren Hoheitsgebiet der Abgangspunkt der Flugreise (gemäß Angabe in den Beförderungsdokumenten) liegt.
(2) Die bezeichneten Unternehmen berücksichtigen in ihren Tarifen die Betriebskosten, einen angemessenen Gewinn, die bestehenden Wettbewerbs- und Marktbedingungen sowie die. Interessen der Nutzer. Die zuständige Luftfahrtbehörde darf die Erteilung der Genehmigung nur dann ablehnen, wenn ein Tarif diesen Kriterien nicht entspricht.
(3) Die bezeichneten Unternehmen legen den Luftfahrtbehörden die Tarife spätestens einen Monat vor dem vorgesehenen ersten Anwendungstag zur Genehmigung vor.
(4) Ist die Luftfahrtbehörde einer Vertragspartei mit einem ihr zur Genehmigung vorgelegten Tarif nicht einverstanden, so unterrichtet sie das betroffene Unternehmen innerhalb von einundzwanzig Tagen nach dem Tag der Vorlage des Tarifs. Der Tarif darf in diesem Fall nicht angewendet werden. Anzuwenden ist weiterhin der bisherige Tarif, der durch den neuen Tarif ersetzt werden sollte.
Artikel 11
Gewerbliche Tätigkeiten
(1) Jede Vertragspartei gewährt jedem bezeichneten Unternehmen der anderen Vertragspartei auf der Grundlage der Gegenseitigkeit da.s Recht, in ihrem Hoheitsgebiet Niederlassungen sowie Verwaltungs-, kaufmännisches und technisches Personal zu unterhalten, soweit sie von dem bezeichneten Unternehmen benötigt werden.
(2) Bei der Einrichtung der Niederlassungen und der Beschäftigung des Personals nach Absatz 1 sind die Gesetze und sonstigen Vorschriften der betreffenden Vertragspartei, wie die Gesetze und sonstigen Vorschriften über die Einreise von Ausländern und ihren Aufenthalt im Hoheitsgebiet der betreffenden Vertragspartei, einzuhalten. Das in den Niederlassungen nach Absatz 1 beschäftigte Personal benötigt jedoch keine Arbeitserlaubnis.
(3) Jede Vertragspartei gewährt jedem bezeichneten Unternehmen der anderen Vertragspartei auf der Grundlage der Gegenseitigkeit das Recht der Selbstabfertigung von Fluggästen, Gepäck, Fracht und Post für die bezeichneten Unternehmen oder andere Luftfahrtunternehmen der anderen Vertragspartei. Dieses Recht schließt den den Flughäfen vorbehaltenen Bereich der luftseitigen Bodenverkehrsdienste (Verkehrsabfertigung der Luftfahrzeuge) nicht ein.
Artikel 12
Luftsicherheit
(1) In Übereinstimmung mit ihren völkerrechtlichen Rechten und Pflichten bekräftigen die Vertragsparteien ihre gegenseitige Verpflichtung, die Sicherheit der Zivilluftfahrt vor widerrecht lichen Eingriffen zu schützen. Ohne den allgemeinen Charakter ihrer völkerrechtlichen Rechte und Pflichten einzuschränken, handeln die Vertragsparteien insbesondere im Einklang mit dem am 24. September 1963 in Tokyo unterzeichneten Abkommen über strafbare und bestimmte andere an Bord von Luftfahrzeugen begangene Handlungen, dem am 16. Dezember 1970 in Den Haag unterzeichneten Übereinkommen zur Bekämpfung der widerrechtlichen Inbesitznahme von Luftfahrzeugen, dem am 23. September 1971 in Montreal unterzeichneten Übereinkommen zur Bekämpfung widerrechtlicher Handlungen gegen die Sicherheit der Zivilluftfahrt, und dem am 24. Februar 1988 in Montreal unterzeichneten Protokoll zur Bekämpfung widerrechtlicher gewalttätiger Handlungen auf Flughäfen, die der internationalen Zivilluftfahrt dienen, in Ergänzung des am 23. September 1971 in Montreal beschlossenen Übereinkommens zur Bekämpfung widerrechtlicher Handlungen gegen die Sicherheit der Zivilluftfahrt.
(2) Die Vertragsparteien gewähren einander auf Ersuchen jede erforderliche Unterst ützung, um die widerrechtliche Inbesitznahme ziviler Luftfahrzeuge und andere widerrechtliche Handlungen gegen die Sicherheit solcher Luftfahrzeuge, ihrer Fluggäste und Besatzung, von Flughäfen und Flugnavigationseinrichtungen sowie jede sonstige Bedrohung der Sicherheit der Zivilluftfahrt zu verhindern.
(3) Wird ein ziviles Luftfahrzeug widerrechtlich in Besitz genommen oder werden sonstige widerrechtliche Eingriffe gegen die Sicherheit eines solchen Luftfahrzeugs, seiner Fluggäste und Besatzung sowie gegen die Sicherheit von Flughäfen oder Flugnavigationseinrichtungen begangen oder angedroht, so unterstützen die Vertragsparteien einander in gegenseitigen Konsultationen durch Erleichterung des Fernmeldeverkehrs und sonstige geeignete Maßnahmen, um solche Vorfälle oder solche Bedrohungen so rasch zu beenden, wie dies bei möglichst geringer Gefährdung von Leben durchführbar ist.
(5) Die Vertragsparteien handeln in ihren geger.seitigen Heziei. hungen im Einklang mit den Luftsicherheitsvorschriften, die von der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation festgelegt und ; zu Anhängen des Zivilluftfahrt -Abkommens bestimmt werden, soweit diese Sicherheitsvorschriften auf die Vertragsparteien anwendbar sind; sie verlangen, daß die Halter von in ihr Register eingetragenen Luftfahrzeugen und die Luftfahrzeughalter, die ihren Hauptgeschäftssitz oder ihren ständigen Aufenthalt in ihrem Hoheitsgebiet haben, sowie die Betreiber von Flughäfen in ihrem Hoheitsgebiet im Einklang mit diesen Luftsicherheitsvorschriften handeln.
(6) Jede Vertragspartei erklärt sich damit einverstanden, daß von diesen Luftfahrzeughaltern verlangt werden kann, die in Absatz 5 genannten Sicherheitsvorschriften einzuhalten, die von der anderen Vertragspartei für den Einflug in ihr Hoheitsgebiet, den Ausflug aus ihrem Hoheitsgebiet oder den Aufenthalt in ihrem Hoheitsgebiet festgelegt wurden. Jede Vertragspartei gewährleistet, daß in ihrem Hoheitsgebiet Maßnahmen zum Schutz von Luftfahrzeugen und zur Durchleuchtung von Fluggästen, Besatzung und Handgepäck sowie zur Durchführung angemessener Sicherheitskontrollen bei Gepäck, Fracht und Bordvorräten vor und bei dem Einsteigen oder Beladen wirksam angewendet werden. Jede Vertragspartei wird jedes Ersuchen der anderen Vertragspartei um vernünftige besondere Sicherheitsmal3nahmen zur Abwendung einer bestimmten Bedrohung wohlwollend prüfen.
(7) Weicht eine Vertragspartei von den Luftsicherheitsvor, schriften dieses Artikels ab, so kann die Luftfahrtbehörde der anderen Vertragspartei um sofortige Konsultationen mit der Luftfahrtbehörde der erstgenannten Vertragspartei ersuchen. Kommt innerhalb eines Monats nach dem Datum dieses Ersuchens eine zufriedenstellende Einigung nicht zustande, so ist dies ein Grund, die Betriebsgenehmigung eines oder mehrerer Luftfahrtunternehmen der erstgenannten Vertragspartei vorzuenthalten, zu widerrufen, einzuschränken oder mit Auflagen zu versehen. Wenn eine ernste Notlage dies erfordert, kann eine Vertragspartei vor Ablauf dieses Monats vorläufige Maßnahmen treffen.
Artikel 13
Einreise und Kontrolle der Reisedokumente
(1) Auf Ersuchen einer Vertragspartei gestattet die andere Vertragspartei den Unternehmen, die in beiden Staaten Luftverkehrs rechte ausüben, die Durchführung von Maßnahmen, die gewährleisten sollen, daß nur Fluggäste mit den für die Einreise in oder die Durchreise durch den ersuchenden Staat erforderlichen Reisedokumenten befördert werden.
(2) Jede Vertragspartei nimmt eine Person, die an ihrem Zielort zurückgewiesen wurde, nachdem dort festgestellt worden war, daß sie nicht einreiseberechtigt war, zum Zweck der Überprüfung auf, wenn sich diese Person vor ihrer Abreise nicht nur im unmittelbaren Transit im Hoheitsgebiet dieser Vertragspartei aufgehalten hat. Die Vertragsparteien weisen eine solche Person nicht in das Land zurück, in dem zuvor festgestellt worden ist, daß sie nicht einreiseberechtigt ist.
(3) Diese Bestimmung hindert die Behörden nicht daran, eine zurückgewiesene, nicht einreiseberechtigte Person einer weiteren Überprüfung zu unterziehen, um festzustellen, ob sie schließlich in dem Staat aufgenommen werden kann, oder um Vorkehrungen für ihre Weiterbeförderung, Entfernung oder Abschiebung in einen Staat, dessen Staatsangehörigkeit sie besitzt oder in dem sie aus anderen Gründen Aufnahme finden kann, zu treffen. Hat eine Person, von der festgestellt worden ist, daß sie nicht einreiseberechtigt ist, ihre Reisedokumente verloren oder zerstört, so erkennt eine Vertragspartei statt dessen ein von den Behörden der Vertragspartei, bei der festgestellt wurde, daß die Person nicht einreiseberechtigt ist, ausgestelltes Dokument an, das die Umstände von Abflug und Ankunft bestätigt.
Artikel 14
Meinungsaustausch
Zwischen den Luftfahrtbehörden der Vertragsparteien findet nach Bedarf ein Meinungsaustausch statt, um eine enge Zusammenarbeit und eine Verständigung in allen die Anwendung dieses Abkommens berührenden Angelegenheiten herbeizuführen.
Artikel 15
Konsultationen
Zur Erörterung von Änderungen dieses Abkommens oder des Fluglinienplans oder von Auslegungsfragen kann eine Vertragspartei jederzeit Konsultationen beantragen. Das gilt auch für Erörterungen über die Anwendung des Abkommens, wenn nach Ansicht einer Vertragspartei ein Meinungsaustausch nach Artikel 14 kein zufriedenstellendes Ergebnis erbracht hat. Die Konsultationen beginnen innerhalb von zwei Monaten nach Eingang des Antrags bei der anderen Vertragspartei.
Artikel 16
Beilegung von Streitigkeiten
(1) Soweit eine Meinungsverschiedenheit über die Auslegung oder Anwendung dieses Abkommens nicht nach Artikel 15 beigelegt werden kann, wird sie auf Verlangen einer Vertragspartei einem Schiedsgericht unterbreitet.
(2) Das Schiedsgericht wird von Fall zu Fall gebildet, inde~ jede Vertragspartei ein Mitglied bestellt und beide Mitglieder sich auf den Angehörigen eines dritten Staates als Vorsitzenden einigen, der von den Regierungen der Vertragsparteien bestellt wird. Die Mitglieder werden innerhalb von zwei Monaten, der Vorsitzende innerhalb von drei Monaten bestellt, nachdem die eine Vertragspartei der anderen mitgeteilt hat, daB sie die Meinungsverschiedenheit einem Schiedsgericht unterbreiten will.
(3) Werden die in Absatz 2 genannten Fristen nicht eingehalten, so kann in Ermangelung einer anderen Vereinbarung jede Vertragspartei den Präsidenten des Rates der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation bitten, die erforderlichen Ernennungen vorzunehmen. Besitzt der Präsident die Staatsangehörigkeit einer der Vertragsparteien oder ist er aus einem anderen Grund verhindert, so soll der Vizepräsident, der ihn vertritt, die Ernennungen vornehmen.
(4) Das Schiedsgericht entscheidet mit Stimmenmehrheit. Seine Entscheidungen
sind für die Vertragsparteien bindend. Jede Vertragspartei trägt die Kosten ihres
Mitglieds sowie ihrer Vertretung in dem Verfahren vor dem Schiedsgericht; die
Kosten des Vorsitzenden sowie die sonstigen Kosten werden von den Vertragsparteien zu gleichen Teilen getragen. Im übrigen regelt das Schiedsgericht sein Verfahren selbst.
Artikel 17
Mehrseitige Übereinkommen
Tritt ein von den Vertragsparteien angenommenes allgemeines mehrseitiges Luftverkehrsübereinkommen in Kraft, so gehen dessen Bestimmungen vor. Erörterungen zur Feststellung, inwieweit ein mehrseitiges Übereinkommen dieses Abkommen beendet, ersetzt, ändert oder ergänzt, finden nach Artikel 15 statt.
Artikel 18
Registrierung bei der
Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation
Dieses Abkommen, jede Änderung desselben und jeder Notenwechsel nach Artikel 2 Absatz 2 werden von den beiden Vertragsparteien der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation zur Registrierung übermittelt.
Artikel 19
Inkrafttreten, Geltungsdauer
(1) Dieses Abkommen tritt einen Monat nach dem Tag in Kraft, an dem die Regierungen der Vertragsparteien einander notifizier
haben, daß die erforderlichen innerstaatlichen Voraussetzungen für das Inkrafttreten des Abkommens erfüllt sind.
(2) Dieses Abkommen wird auf unbestimmte Zeit geschlossen.
Artikel 20
Kündigung
Eine Vertragspartei kann die andere Vertragspartei jederzeit von ihrem Beschluß
in Kenntnis setzen, dieses Abkommen zu beenden; die Kündigung wird gleichzeitig der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation mitgeteilt. In diesem Fall tritt das Abkommen zwölf Monate nach Eingang der Mitteilung bei der anderen Vertragspartei außer Kraft, sofern nicht die Kündigung vor Ablauf dieser Zeit durch Vereinbarung zurückgenommen wird. Wird der Eingang der Mitteilung von der anderen Vertragspartei nicht bestätigt so gilt als Eingangstag der vierzehnte Tag nach dem Eingang der Mitteilung bei der Internationalen Zivilluftfahrt-Organisation.
Geschehen zu Riga am 05.04.93
in zwei Urschriften, jede in lettischer und deutscher Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermaßen verbindlich ist.
Für die Für die
Republik Lettland Bundesrepublik Deutschland
PROTOKOLL
zur Ergänzung des Abkommens vom 5. April 1993
zwischen
der Republik Lettland
und
der Bundesrepublik Deutschland
über den Luftverkehr
Die Republik Lettland und die Bundesrepublik Deutschland,
in der Erwägung, daß eine Ergänzung des Abkommens vom 5.April 1993 zwischen der Republik Lettland und der Bundesrepublik Deutschland über den Luftverkehr die Sicherheit des Luftverkehrs verbessert
sind wie folgt übereingekommen:
Artikel 1
Das Abkommen vom 5.April 1993 zwischen der Republik Lettland und der Bundesrepublik Deutschland über den Luftverkehr wird durch folgenden Artikel 11a ergänzt:
"Artikel 11 a
Luftverkehrs-Sicherheit
(1) Jede Vertragspartei kann jederzeit Konsultationen über die von der anderen Vertragspartei angewendeten Sicherheitsnormen für Flugbesatzungen, Luftfahrzeuge oder ihren Betrieb beantragen. Solche Konsultationen finden innerhalb von dreißig (30) Tagen nach dem Zeitpunkt des Antrags statt.
(2) Stellt eine Vertragspartei nach solchen Konsultationen fest, daß die andere Vertragspartei Sicherheitsnormen in einem solchen Bereich nicht wirksam anwendet und durchführt, die wenigstens den Mindestanforderungen entsprechen, die zu diesem Zeitpunkt nach dem Zivilluftfahrt-Abkommen festgelegt worden sind, so notifiziert die erste Vertragspartei der anderen Vertragspartei diese Feststellungen sowie die Schritte, die zur Erfüllung dieser Mindestanforderungen für notwendig erachtet werden, und die andere Vertragspartei trifft angemessene Abhilfemaßnahmen. Trifft die andere Vertragspartei nicht innerhalb von fünfzehn (15) Tagen angemessene Maßnahmen, so ist dies ein Grund für die Anwendung des Artikels 4.
(3) Ungeachtet der in Artikel 33 des Zivilluftfahrt-Abkommens erwähnten Verpflichtungen wird vereinbart, daß jedes Luftfahrzeug, das von den bezeichneten Unternehmen einer Vertragspartei auf Diensten von oder nach dem Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei eingesetzt wird, während es sich im Hoheitsgebiet der anderen Vertragspartei befindet, einer Kontrolle durch befugte Vertreter der anderen Vertragspartei unterzogen werden kann, vorausgesetzt, dies führt nicht zu einer unzumutbaren Verspätung; diese Untersuchung (in diesem Artikel als "Vorfeldkontrolle" bezeichnet) kann an Bord und in der Umgebung des Luftfahrzeugs erfolgen und hat den Zweck der Überprufung der Gültigkeit der Luftfahrzeug- und Flugbesatzungspapiere und des erkennbaren Zustands des Luftfahrzeugs und seiner Ausrüstung.
(4) Führt eine solche Vorfeldkontrolle oder Reihe von Vorfeldkontrollen zu
a) ernsthaften Bedenken, daß ein Luftfahrzeug oder der Betrieb eines Luftfahrzeugs nicht den zu diesem Zeitpunkt nach dem Zivilluftfahrt-Abkommen festgelegten Mindestanforderungen entspricht oder
b) ernsthaften Bedenken, daß die zu diesem Zeitpunkt nach dem Zivilluftfahrt-Abkommen festgelegten Sicherheitsnormen nicht wirksam angewendet und durchgeführt werden,
so steht es der Vertragspartei, welche die Kontrolle durchführt, im Sinne des Artikels 33 des Zivilluftfahrt-Abkommens frei, den Schluß zu ziehen, daß die Anforderungen, unter denen Zeugnisse und Erlaubnisse für dieses Luftfahrzeug oder diese Flugbesatzung ausgestellt oder für gültig erklärt wurden, oder daß die Anforderungen, unter denen dieses Luftfahrzeug betrieben wird, den nach dem Zivilluftfahrt-Abkommen festgelegten Mindestanforderungen weder entsprechen noch darüber hinausgehen.
(5) Wird der Zugang zum Zweck einer nach Absatz 3 erfolgenden Vorfeldkontrolle eines von den bezeichneten Unternehmen einer Vertragspartei betriebenen Luftfahrzeugs von einem Vertreter dieses Unternehmens verweigert, so steht es der anderen Vertragspartei frei, anzunehmen, daß Anlaß zu ernsthaften Bedenken der in Absatz 4 erwähnten Art besteht, und die in jenem Absatz erwähnten Schlußfolgerungen zu ziehen.
(6) Jede Vertragspartei behält sich das Recht vor, die Betriebsgenehmigung eines oder mehrerer Unternehmen der anderen Vertragspartei unverzüglich dann auszusetzen oder zu ändern, wenn die erste Vertragspartei - als Ergebnis einer Vorfeldkontrolle oder einer Reihe von Vorfeldkontrollen oder weil ihr der Zugang zum Zweck einer Vorfeldkontrolle verweigert wird oder aufgrund von Konsultationen oder auf andere Weise - zu dem Schluß kommt, daß für die Sicherheit des Betriebs eines Unternehmens sofortige Maßnahmen erforderlich sind.
(7) Jede Maßnahme einer Vertragspartei in Übereinstimmung mit Absatz 2 oder 6 wird eingestellt, wenn die Grundlage für die Ergreifung dieser Maßnahme nicht mehr besteht."
Artikel 2
Das Abkommen vom 5.April 1993 zwischen der Republik Lettland und der Bundesrepublik Deutschland über den Luftverkehr und dieses Protokoll sind als eine Übereinkunft auszulegen und anzuwenden.
Artikel 3
Dieses Protokoll tritt einen Monat nach dem Tag in Kraft, an dem die egierungen der Vertragsparteien einander notifiziert haben, daß die erforderlichen innerstaatlichen Voraussetzungen für das Inkrafttreten dieses Protokolls erfüllt sind.
GESHEHEN zu Riga am 27. Februar 2001 in zwei Urschriften, jede in lettischer und deutscher Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermaßen verbindlich ist.
|
Für die Republik Lettland:
___________________ Anatolijs Gorbunovs, Verkehrsminister |
Für die Bundesrepublik Deutschland:
____________________
|
Vīzas:
Valsts sekretāra p.i. A.Konošēvičs
Juridiskā departamenta direktore: A.Ļubļina
Likumprojekta
Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvās Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu
anotācija
|
I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs |
|||||||||||
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Likums izstrādāts saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 9.panta prasībām. |
||||||||||
|
2. Tiesību akta projekta būtība
|
Likums nepieciešams, lai akceptētu Latvijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas līguma par gaisa satiksmi darbību, kā arī pieņemtu un apstiprinātu tā Papildprotokolu. Līgums stājies spēkā 1995.gada 21.janvārī. Papildprotokols ietver grozījumus, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ICAO un EK tiesību aktu prasībām. |
||||||||||
|
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
|||||||||||
|
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi
|
Tiesību akta projekts šo jomu neskar |
||||||||||
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu
|
Abu Līgumslēdzēju pušu nozīmētajām aviokompānijām ir vienlīdzīgas tiesības abu pušu teritorijās pārdot gaisa satiksmes pakalpojumus. Katra Līgumslēdzēja puse uz savstarpējiem noteikumiem savas valsts teritorijā saskaņā ar tajā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem piešķir otras Līgumslēdzējas Puses katrai nozīmētajai aviokompānijai tiesības pašai veikt savu vai citu šīs otras Līgumslēdzējas Puses aviokompāniju pasažieru, bagāžas, kravas vai pasta apkalpošanu. Ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi nosaka Līguma 11.pants par komercdarbību. |
||||||||||
|
3. Sociālo seku izvērtējums
|
Tiesību akta projekts šo jomu neskar |
||||||||||
|
4. Ietekme uz vidi
|
Tiesība akta projekts šo jomu neskar
|
||||||||||
|
III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls |
|||||||||||
|
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Trīs nākamie gadi |
*) |
||||||||
|
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
||||||
|
|
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
||||||
|
|
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
||||||
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
||||||
|
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar. |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
_,,_ |
||||||
|
IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
|||||||||||
|
Kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt. |
Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
|
||||||||||
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
|
|||||||||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likums netieši, t.i., apstiprinot divpusējo starptautisko līgumu, atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 1995. gadā Luksemburgā parakstot Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses. |
||||||||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām |
Starptautiskās civilās aviācijas organizācija (ICAO) Līgums atbilst ICAO 1944.gada 7.decembra Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju |
||||||||||
|
3. Atbilstības izvērtējuma tabula |
|||||||||||
|
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Likums netieši, t.i., apstiprinot divpusējo starptautisko līgumu, atbilst EP 1991.gada 16.decembra regulai Nr.3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā. OJ L 373, 1991.gada 31.decembris. |
||||||||||
|
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. |
ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
||||||||
|
|
Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) rekomendācija, pieņemta 1997g. 2-3 jūlijā 21. plenārajā sesijā.
|
Eiropas savienības valstis un ECAC valstis, tajā skaitā Latvija, vienojās turpmāk slēdzamajos un pēc iespējas arī jau noslēgtajos divpusējos līgumos par gaisa satiksmi iekļaut papildus pantu par drošību, kas būtiski pastiprina nacionālo civilo aviāciju institūciju pilnvaras attiecībā uz ārvalstu gaisa kuģu kontroli no drošības viedokļa. |
|||||||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu |
|||||||||||
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas |
Konsultācijas nav notikušas
|
||||||||||
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Konsultācijas nav notikušas
|
||||||||||
|
|
Konsultācijas nav notikušas
|
||||||||||
|
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde |
|||||||||||
|
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Pieņemot likumu, tiek nodrošināts Līgumā un tā Papildprotokolā paredzēto noteikumu izpilde attiecībā uz gaisa satiksmi. Katra Līgumslēdzēja puse nozīmē otrai pusei vienu vai vairākas aviokompānijas, kurām otras puses aviācijas institūcijas (attiecībā uz Latviju - Satiksmes ministrija, uz Vāciju - Satiksmes ministrs, abos gadījumos - jebkura persona vai institūcija, kas pilnvarota veikt minēto institūciju funkcijas) saskaņā ar Līgumā paredzētajiem noteikumiem izsniedz attiecīgu pārvadājuma atļauju. Likumam stājoties spēkā, nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas, vai paplašināt esošo institūciju funkcijas. |
||||||||||
|
2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Likumprojekts neparedz normas, kas varētu ierobežot indivīda tiesības. Neskaidrību gadījumā indivīds var griezties sakarā ar viņu interesējošiem jautājumiem šī likuma sagatavotajā un iesniedzējā institūcijā - Satiksmes ministrijā
|
||||||||||
Ministrs A.Gorbunovs