Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 30.nr.; 1994, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 2.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) novados."

2. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Rajonu pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Pagasta administratīvo centru nosaka attiecīgā pagasta padome."

3. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Novadu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī to robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Novadu administratīvos centrus un novadā esošo pagastu un pilsētu robežas nosaka attiecīgā novada dome."

4. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ciemus ieskaita pilsētu kategorijā vai izslēdz no tās Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem. Apdzīvotas vietas ieskaita ciemu kategorijā vai izslēdz no tās attiecīgā rajona pilsētas dome, novada dome vai pagasta padome."

5. Aizstāt 15.pantā vārdus "Ministru kabineta Vietvārdu padome" ar vārdiem "Tieslietu ministrija".

 

6. Izteikt 18. un 19.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Nosaukumus rajona pilsētām, novadiem un pagastiem piešķir, kā arī rajona pilsētas, novadus un pagastus pārdēvē Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

Nosaukumus ciemiem piešķir, kā arī ciemus pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Pašvaldības var rīkot aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par to, kāds nosaukums piešķirams rajona pilsētai, novadam, pagastam vai ciemam vai arī par nepieciešamību pārdēvēt rajona pilsētu, novadu, pagastu vai ciemu.

19.pants. Nosaukumus viensētām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām apstiprina, kā arī nosaukumus ielām pilsētās un ciemos piešķir un ielas pārdēvē attiecīgās pašvaldības dome (padome). Lēmumu par nosaukumu apstiprināšanu, piešķiršanu vai ielas pārdēvēšanu pašvaldības dome (padome) divu nedēļu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Apstiprinot nosaukumus viensētām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām, kā arī piešķirot nosaukumus ielām vai tās pārdēvējot, vēlams izmantot attiecīgos vēsturiskos nosaukumus, kā arī atturēties no nosaukumu atkārtošanās vienā administratīvajā teritorijā."

7. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Rajonus, pilsētas, novadus, pagastus, ciemus un nosaukumus viensētām, ielām, zemesgabaliem, būvēm (dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām) un telpu grupām uzskaita un izslēdz no uzskaites Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistrs, kas informē par to attiecīgo pašvaldību."

8. Izslēgt 21. un 22.pantu.

9. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Noteikumus par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, kā arī noteikumus par nosaukumu (adrešu) piešķiršanas, reģistrēšanas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas un adrešu informācijas aprites kārtību pieņem Ministru kabinets."

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” anotācija

  1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
  1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu ir izveidotas 7 novadu pašvaldības. Saeima ir izdarījusi grozījumus Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” papildinot tos ar normām par novada pašvaldību. Likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” nav paredzēta kārtība, kādā izveido novadus, groza to robežas un nosaka novada administratīvo centru.
  • Tiesību akta projekta būtība
    		•

    Likumprojekts nosaka novada administratīvo teritoriju izveidošanas un grozīšanas kārtību, kā arī vienotas adresācijas sistēmas veidošanas pamatnostādnes.

    Likumprojekts paredz decentralizēt ciema statusa, kā arī administratīvo centru noteikšanu vietējām pašvaldībām.

    1. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

    1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

    Likumprojekta normām nav tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.

    Likumprojekts vienkāršo pagastu administratīvo centru noteikšanas un ciema statusa piešķiršanas procedūru.

    1. Sociālo seku izvērtējums

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar
  • Ietekme uz vidi
    		•

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    1. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

    Rādītāji

    Kārtē- jais gads

    Trīs nākamie gadi

    *)
    1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

    Likumprojektā paredzētās normas nerada valsts budžeta, kā arī pašvaldību budžeta izdevumu vai ieņēmumu izmaiņas. Nekustāmā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas izdevumi ir jau iekļauti 2001. gada valsts budžetā Valsts zemes dienesta finansējumam.

    2. Izmaiņas budžeta izdevumos

    3. Finansiālā ietekme
    1. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
  • Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
    		•

    *) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

    1. Kāda varētu būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

    Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

    Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

    Pēc likumprojekta spēkā stāšanās būs nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, kā arī Ministru kabineta noteikumus, kas regulē nosaukumu (adrešu) piešķiršanas, reģistrēšanas, Nekustāmā īpašuma valsts kadastra Adrešu reģistra uzturēšanas un adrešu informācijas aprites kārtību. Attiecīgie noteikumu projekti mēneša laikā pēc attiecīgā likuma stāšanās spēkā tiks iesniegti Ministru kabinetā.

  • Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts

    		•
    1. Saistības pret Eiropas Savienību

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar
  • Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
    		•

    Latvija ar likumu, kas pieņemts 22.02.1996., ir pievienojusies 15.10.1985. Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Likumprojekts atbilst šīs Hartas pamatnostādnēm.
  • Atbilstības izvērtējuma tabula
    		•

    Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u. tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

    Tiesību akta projekts šo jomu neskar

    Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

    ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

    Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

    Komentāri

    1. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
    1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

    Par likumprojektu saņemts Latvijas Pašvaldību savienības atzinums

  • Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

    •  

    Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta virzību
  • Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
    		•

    Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas

    1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
    1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

    Jaunas valsts institūcijas likuma izpildei netiek radītas. Likums paplašina Valsts zemes dienesta funkcijas.

  • Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo
    		•

    Indivīds var griezties tiesā