Latvijas Republikas
Saeimas Prezidijam
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija š.g. 7. marta sēdē noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par zinātnisko darbību (reģ.nr. 837; dok.nr. 2843; 2843A), un pieņēma alternatīvu likumprojektu Grozījums likumā Par zinātnisko darbību.
Komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. panta 4., 5. un 11. daļas nosacījumiem iesniedz un lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvo likumprojektu Grozījums likumā Par zinātnisko darbību.
Pielikumā:
1) alternatīvais likumprojekts Grozījums likumā Par zinātnisko darbību, 1.lp.;
2) alternatīvā likumprojekta Grozījums likumā Par zinātnisko darbību anotācija, 1.lp.
Cieņā
Dz.Ābiķis
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs
Iesniedz Saeimas Izglītības, kultūras
un zinātnes komisija
Alternatīvais likumprojekts
Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību"
Izdarīt likumā "Par zinātnisko darbību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 1998, 13.nr.) grozījumu un papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ievērojot Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumu."
Likumprojekta " Grozījums likumā Par zinātnisko darbību"
anotācija
|
Jautājums |
Iesniedzēja sniegtā informācija |
|
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs? |
Pašreiz spēkā esošajā likumā Par zinātnisko darbību nav paredzētas zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo zinātnisko pētījumu finansēšanai un šo prioritāšu apstiprināšanas kārtība. Likumprojekts paredz, ka zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ievērojot Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumu, uz četriem gadiem, kas pilnīgi atbilstu Eiropas un pasaules praksē pieņemtajiem termiņiem. Zinātnisko pētījumu izvēršana ir sarežģīts process, kuru nav iespējams krasi mainīt dažos gados. Zinātne Latvijā pašlaik izjūt jauno pētnieku trūkumu un biežas prioritāšu maiņas kavētu mērķtiecīgu zinātnisko kadru atjaunošanas programmu īstenošanu, ievērojot, ka augsti kvalificēta zinātnieka zinātņu doktora sagatavošana parasti ilgst četrus piecus gadus pēc maģistratūras beigšanas. |
|
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
Likumprojekts var veicināt valstij prioritāru tautsaimniecības nozaru attīstību. |
|
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? |
Pēc tiesību akta stāšanās spēkā būs nepieciešams izdarīt grozījumus spēkā esošajos Ministru kabineta 26.09.2000. noteikumos Nr.342 Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība, nosakot kārtību, kādā sagatavojams un iesniedzams Ministru kabinetā attiecīgs Ministru kabineta rīkojums. |
|
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? |
Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas. |
|
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde? |
Lai nodrošinātu likuma izpildi, nav nepieciešama jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana. |
Dz.Ābiķis
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs