2001

2001.gada 13.septembrī

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā š.g. 12.septembra sēdē izskatīja likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (reģ.nr.833) 3.lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Komisija lūdz iekļaut augstākminēto likumprojektu Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai 3.lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” salīdzinošā tabula uz ____ lpp.

 

Ar cieņu

Dz.Kudums

komisijas priekšsēdētājs

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā

(reģ.nr.833)

(likumprojektā iekļauts likumprojekts reģ.nr. 883)

 

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.) šādu grozījumu:

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

 

Izdarīt Nacionālo bruņoto spēku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo uzdevumu vienības;

5) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (turpmāk - Drošības

dienests);

6) Militārās policijas;

7) Militārās pretizlūkošanas dienesta;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu

uzdevumu veikšanai;

9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas - kara vai izņēmuma stāvokļa

laikā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Izteikt 3. panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. 3.pantā:

izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Nacionālās aizsardzības akadēmijas.”;

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

...

(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības

formējums Sauszemes spēku sastāvā.

2. Izteikt 3. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.”

 

 

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.”

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6. pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) sargā valsts jūras robežu un nodrošina valsts teritoriālās jūras un

iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos

ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) piedalās ekoloģiskās uzraudzības veikšanā, meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina.

 

 

 

 

 

 

3. 8.pantā:

izslēgt 1. punktā vārdus “sargā valsts jūras robežu un”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izteikt 8. panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;".

 

 

Papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“ 6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai jūrā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 8.pantā:

izslēgt 1. punktā vārdus “sargā valsts jūras robežu un”;

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;";

 

 

 

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“ 6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā.”

 

10.pants. Speciālo uzdevumu vienība un tās uzdevumi

(1) Speciālo uzdevumu vienība ir īpaši apmācīta vienība paaugstinātas

bīstamības uzdevumu veikšanai.

(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes, gaisā un jūrā;

3) kara laikā veic speciālas operācijas valsts aizsardzības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

(3) Speciālo uzdevumu vienības nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

4. Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā;

3) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.”

 

Svītrot 10. panta trešo daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 10. Pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Speciālo uzdevumu vienība:

1) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

2) veic glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā;

3) veic speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs;

4) pilda citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.” ;

 

 

izslēgt panta trešo daļu.

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir militārās disciplīnas un likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta

tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) apsargā militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un

apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;

3) nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu

un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no

izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir

patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5) veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās

vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī

to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un

militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta

(amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā

aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis - mājas arests vai apcietinājums.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Izteikt 12. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“ 2) saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 12. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“ 2) saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas;”.

 

6. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Nacionālā aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(1) Nacionālā aizsardzības akadēmija ir valsts militārās profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi apstiprina Ministru kabinets.

(2) Nacionālās aizsardzības akadēmijas pamatuzdevums ir gatavot valsts aizsardzībai nepieciešamo profesionāli izglītotu komandējošo sastāvu un attīstīt militāro zinātni.”

1.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums:

12.1 panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “un akadēmiskās”.

 

 

Pieņemt

5. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Nacionālā aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(1) Nacionālā aizsardzības akadēmija ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi apstiprina Ministru kabinets.

(2) Nacionālās aizsardzības akadēmijas pamatuzdevums ir gatavot valsts aizsardzībai nepieciešamo profesionāli izglītotu komandējošo sastāvu un attīstīt militāro zinātni.”

 

7. Papildināt likumu ar V.nodaļu šādā redakcijā:

“ V nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku attīstības un darbības plānošana

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno 12 gadu (ilgtermiņa), 4 gadu (vidēja termiņa) un ikgadējos Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānos. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānus izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Tie nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personālsastāva, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un šo plānu izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku 12 gadu (ilgtermiņa) attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālo bruņoto spēku 4 gadu (vidēja termiņa) attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

21. pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Papildināt likumu ar V nodaļu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Nacionālo bruņoto spēku attīstības un darbības plānošana

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno divpadsmit gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ilgtermiņa plāns), četriem gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības vidēja termiņa plāns) un katram gadam (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ikgadējais plāns). Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānus izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Šie plāni nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personālsastāva, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un šo plānu izp ildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

21.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.”

 

8. Noteikt, ka grozījumi 8.panta 4.punktā stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.

2.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums:

Papildināt likumu ar sadaļu “Pārejas noteikums” šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Noteikt, ka grozījumi 8.panta 4.punktā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

 

 

 

 

Pieņemt

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

 

9. Noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Nacionālās drošības likuma 32. un 34. pants. (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.)

3.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums:

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

 

 

Pieņemt