Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» » (reģ. nr. 823) otrajam lasījumam

Spēka esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok. nr. 2799)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Par zemes privatizāciju lauku apvidos

Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

     

Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

 

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 1., 15.nr.; 1997, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Zemes privatizācijas uzdevumi

Zemes privatizācijas galvenie uzdevumi ir:

1) radīt pamatu un garantijas lauksaimniecības attīstībai;

2) atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem;

4) izslēgts ar 05.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.97.

 

 

 

 

 

 

1.

 

 

 

 

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 1.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nodot zemi pret atlīdzību īpašumā Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

2.pants. Zemes privatizācijas pamatprincipi

Zemes privatizācija lauku apvidos veicama, ievērojot šādus

pamatprincipus:

1) zemes privatizācija notiek, ievērojot Latvijas Republikas 1990. gada 21. novembra likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49. nr.);

2) tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem, kam tās bija 1940. gada 21. jūlijā, vai viņu mantiniekiem;

3) privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses;

4) kopā ar zemi privatizējami uz tās augošie meži, daudzgadīgie stādījumi un virszemes ūdeņi, izņemot publiskos ūdeņus;

5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām;

6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu vai Latvijā reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 2.panta 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) zeme īpašumā tiek piešķirta Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām juridiskajām personām;

6) zemes privatizācija notiek uz Latvijas Republikas pilsoņu, nepilsoņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu un Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēto juridisko personu pieprasījuma pamata, ievērojot brīvprātības principu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

4.pants. Zemes privatizācijas veidi

Zemes privatizācijas veidi ir:

1) zemes īpašuma tiesību atjaunošana bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem;

2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas

īpašuma tiesības uz zemi, atdodot dabā viņu bijušo zemes īpašumu vai tā daļu vai piešķirot īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā attiecīgā pagasta vai rajona robežās vai arī citos republikas pagastos ar šo pagastu zemes komisijas lēmumu no nepieprasītās zemes vai valsts vai pašvaldību zemes.

Šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par bijušo zemes īpašumu vai tā daļu.

 

3.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 4.panta 1.daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) zemes īpašuma tiesību piešķiršana par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.”

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

6.pants. Zemes nodošana īpašumā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem

         

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21. novembrim iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.

         

Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.

         

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta pastāvīgā lietošanā citai fiziskajai personai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai. Uz zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajām personām citām vajadzībām, tiek atjaunotas bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, bet lietošanā šādu zemi viņi saņem ne vēlāk kā piecu gadu laikā, politiski represētās personas - ne vēlāk kā gada laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.

         

Valsts selekcijas saimniecībām, valsts izmēģinājumu saimniecībām,

valsts zinātniskās pētniecības saimniecībām un lauksaimniecības mācību iestāžu saimniecībām ir garantētas tiesības nomāt zemi Zemkopības ministrijas apstiprinātās platībās līdz šo zemju izpirkšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Zeme izpērkama līdz 1998. gada 1.jūlijam. Šīm saimniecībām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu - līdz 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības - līdz zemes izpirkšanai.

         

Ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija.

         

Ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likumā "Par

lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

         

Vienlaikus ar zemes nodošanu īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bez atlīdzības tiek nodoti īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi.

         

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

         

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad iepriekšminētais radinieks, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai pagasta padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums. Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis

kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par

samaksu. Iepriekšminētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad zemes reformas gaitā īpašnieka mantinieks, kas pieprasījis vai saņēmis zemi lietošanā, atsakās no tās par labu kādam savam radiniekam (iespējamam mantiniekam).

1. Papildināt 6.panta devīto daļu, 13.panta otro daļu, 20.panta pirmo un ceturto daļu, 23.pantu, 30.panta otro daļu, 32.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu aiz vārdiem "pagasta padome" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "(novada, pilsētas dome)" (attiecīgā locījumā).

   

 

 

 

 

Redakcio-nāli precizēts.

1. Papildināt 6.panta devīto daļu, 13.panta otro daļu, 20.panta pirmo un ceturto daļu, 23.pantu, 30.panta otro daļu, 32.panta pirmo daļu un 33.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pagasta padome” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “(novada, pilsētas dome)” (attiecīgā locījumā).

Ja zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls,

meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

         

Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu.

         

Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā.

         

13.pants. Kompensācijas pieprasījuma izskatīšana

Zemes komisija izskata bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu kompensācijas saņemšanai un zemes īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus, kā arī Valsts zemes dienesta aprēķināto kompensāciju, pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu un tās apmēru un paziņo par to kompensācijas pieprasītājam.

Ja kompensācijas pieprasītājs ar šo lēmumu nav apmierināts, viņš var to

pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu - tiesā.

         

IV nodaļa. Zemes piešķiršana īpašumā par samaksu

15.pants. Pilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu

Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz šo zemi saskaņā ar šā likuma 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.

 

4.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Pilsoņi vai nepilsoņi, kuriem var piešķirt zemi īpašumā par samaksu

Zemi var piešķirt īpašumā par samaksu Latvijas Republikas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuriem tā piešķirta pastāvīgā lietošanā, ja viņi pilda likumā noteiktos zemes lietotāju pienākumus un uz šo zemi saskaņā ar šā likuma 6.pantu netiek atjaunotas bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības.”

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

17.pants. Ar zemi saistīto vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju nodošana īpašumā

Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Ministru kabinets noteiktajā kārtībā pilsoņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus.

 

5.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Ar zemi saistīto vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju nodošana īpašumā

Vienlaikus ar zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Ministru kabinets noteiktajā kārtībā pilsoņiem vai nepilsoņiem nodod bez atlīdzības īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementus.”

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

19.pants. Zemes privatizācijas institūcijas

Zemes privatizāciju realizē:

1) Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, koordinējot un tiesiski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

2) Ministru kabinets un tās institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā;

3) Valsts zemes dienests, veicot zemes ierīcību, zemes īpašumu sagatavošanu (formēšanu) to reģistrācijai, zemes un citu nekustamo īpašumu valsts kadastra izstrādāšanu, ieviešanu un kārtošanu;

4) pašvaldības un to institūcijas, apkopojot un izskatot zemes privatizācijas pieprasījumus un pieņemot lēmumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

5) Latvijas hipotēku un zemes banka vai cita Ministru kabineta noteikta banka, veicot ar privatizāciju saistītās norēķinu un kredīta operācijas;

6) valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", veicot zemes privatizāciju likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

         

20.pants. Zemes īpašuma pieprasījumu iesniegšana

Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi, kam zeme

ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme.

Zemes īpašuma pieprasījumā jānorāda pastāvīgā lietošanā nodotās zemes platība, īpašumā pieprasītās zemes platība un lietošanas mērķis.

Pieprasījumam pievienojami:

1) dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, ja šie dokumenti nav iesniegti, pieprasot zemi lietošanā;

2) īpašumā pieprasāmā zemes nogabala plāns.

Dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības,

iesniedzami attiecīgajai pagasta padomei ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam. Šā termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības var atjaunot tikai tiesa.

Valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.jūnijam izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras līdz 1996.gada 1.aprīlim iesniegušas izziņu pieprasījumu.

 

6.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 20.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kā arī pilsoņi vai nepilsoņi, kam zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes īpašuma pieprasījumus kopā ar šā panta otrajā daļā norādītajiem dokumentiem iesniedz pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas privatizējamā zeme.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

23.pants. Zemes īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti

Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments ir zemesgrāmatu akts, kuru izdod Zemesgrāmatu nodaļa, pamatojoties uz pagasta zemes komisijas vai pārsūdzības kārtībā pieņemto pagasta padomes, rajona zemes komisijas, Centrālās zemes komisijas vai tiesas nolēmumu, Valsts zemes dienesta rajona nodaļas kadastra reģistru un Latvijas Hipotēku un zemes bankas

līgumu ar zemes īpašnieku par zemes izpirkšanu.

         

24.pants. Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi

Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim valsts piešķir zemi īpašumā tikai vienai zemnieku un piemājas saimniecībai pret samaksu sertifikātos. Zemnieku un piemājas saimniecību paplašināšana zemes reformas laikā nav uzskatāma par jaunas zemnieku vai piemājas saimniecības izveidošanu, un līdz 1996.gada 1.novembrim pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme privatizējama saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

Zemes īpašuma tiesību noformēšanu attiecībā uz valstij un pašvaldībām piederošām un piekrītošām zemēm, kā arī valstij un pašvaldībām piederošās un piekrītošās zemes īpašuma tiesību sadales un noformēšanas kārtību

regulē likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

Kārtību, kādā veicami darījumi ar zemesgrāmatās nostiprinātiem zemes īpašumiem, regulē šā likuma VI nodaļa.

 

7.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 24.panta 1.daļu šādā redakcijā:

“Zemes privatizācijas gaitā Latvijas Republikas pilsonim vai nepilsonim valsts piešķir zemi īpašumā tikai vienai zemnieku un piemājas saimniecībai pret samaksu sertifikātos. Zemnieku un piemājas saimniecību paplašināšana zemes reformas laikā nav uzskatāma par jaunas zemnieku vai piemājas saimniecības izveidošanu, un līdz 1996.gada 1.novembrim pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme privatizējama saskaņā ar šā likuma noteikumiem.”

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

28.pants. Darījumu subjekti

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības);

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta statūtsabiedrība:

a) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā,

b) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko apstiprinājusi Saeima līdz 1996.gada 31.decembrim. Minētais attiecināms

arī uz fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām

starptautiskie līgumi noslēgti pēc 1996.gada 31.decembra, ja šajos līgumos paredzētas Latvijas Republikā reģistrēto fizisko un juridisko personu tiesības iegādāties zemi attiecīgā valstī,

c) kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem "a" un "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā;

d) kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā;

4) Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi.

Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.

 

8.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. Darījumu subjekti

Zemi var iegūt īpašumā saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem:

1) Latvijas Republikas pilsoņi, nepilsoņi, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi;

2) valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību komercsabiedrības;

3) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās komercsabiedrības;

4) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kas reģistrētas citās valstīs, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību;

5) līdz 1940.gada 21.jūlijam Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas.

Citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt īpašumā zemi ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbals-tīt.

 

30.pants. Darījumu izskatīšanas kārtība

Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai arī valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", ja tā veic zemes privatizāciju, iesniedz tā pagasta padomei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme, iesniegumu, kurā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra".

Pagasta padomes priekšsēdētājs izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem Teritoriālplānošanas noteikumiem, un ievēroti šā likuma 29.pantā minētie ierobežojumi, pagasta padomes priekšsēdētājs 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Ja pagasta ģenerālplāns nav apstiprināts vai vēl nav ieguvis likumīgu spēku, pirms jautājuma izlemšanas pagasta padomes priekšsēdētājs izprasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kuru ministrija dod divu nedēļu laikā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta pagasta padomes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir pievienota minētā

izziņa. Vienu izziņas eksemplāru pagasta pašvaldība triju dienu laikā pēc izziņas parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemi

pieprasījuši līdz 1991.gada 20.jūnijam un kuri ir reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir zemes pirmpirkuma tiesības uz to zemi, uz kuru īpašuma tiesības viņiem netika atjaunotas.

2. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra), ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (turpmāk – Valsts nekustamā īpašuma aģentūra), ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, ja zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu veic Valsts nekustamā īpašuma aģentūra."

   

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakcio-nāli precizēts.

2. Izteikt 30.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās personas, kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk — Privatizācijas aģentūra), ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk — Valsts nekustamā īpašuma aģentūra), ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā pagasta padomei (novada, pilsētas domei), kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu veic Valsts nekustamā īpašuma aģentūra.”

31.pants. Informācijas publicēšana par noslēgtajiem darījumiem

Par darījumiem, kuru rezultātā nekustamo īpašumu ieguvušas šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta "b" apakšpunktā un otrajā daļā minētās personas, Tieslietu ministrija ne retāk kā divas reizes gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju, kurā norāda šādu īpašumu lielumu, kadastrālo vērtību, to īpatsvaru rajonos un citus Ministru kabineta noteiktos rādītājus.

 

9.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izslēgt 31.pantu.

 

Neatbals-tīt.

 

32.pants. Zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana fiziskajām personām, kuras zemi ieguvušas īpašumā mantošanas ceļā

Ja fiziskā persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemi īpašumā mantošanas ceļā, šai personai mēneša laikā zemes īpašuma tiesību turpmākai saglabāšanai ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Iesniegumam pievienojams tiesas spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai testaments ar atzīmi par tā stāšanos likumīgā spēkā. Ja, ievērojot šā likuma 29.pantā minētos ierobežojumus, pagasta padomes priekšsēdētājs savu piekrišanu nedod, zemes īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izslēgt 32.pantu.

 

Neatbals-tīt.

 

33.pants. Fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību saglabāšana vai izbeigšana

Ja šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punktā minēto statūtsabiedrību pamatkapitālā notikušas izmaiņas, kuru rezultātā statūtsabiedrība vairs neatbilst šā likuma 28.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem, šai statūtsabiedrībai zemes īpašuma turpmākai saglabāšanai mēneša laikā ir jāsaņem pagasta padomes priekšsēdētāja piekrišana šā likuma 30.pantā noteiktajā kārtībā. Ja pagasta padomes priekšsēdētājs piekrišanu nedod, juridiskās personas pienākums ir divu gadu laikā zemes īpašumu atsavināt.

Ja šā likuma 28.panta otrajā daļā minētās fiziskās vai juridiskās personas darījumu rezultātā iegūto zemes īpašumu neizmanto norādītiem mērķiem, šāds īpašums divu gadu laikā ir jāatsavina.

Neatsavinātā zemes īpašuma turpmākās izmantošanas un atsavināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

11.

(Deputāti A.Klementjevs, J.Sokolovskis, A.Golubovs, B.Rastopirkins)

Izslēgt 33.pantu.

 

Neatbals-tīt.

 
 

3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Šā likuma 19.panta 6.punktā un 30.panta pirmajā daļā minētās darbības Privatizācijas aģentūra veic līdz brīdim, kad atbilstoši attiecīgam Ministru kabineta lēmumam Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir pārņēmusi no Privatizācijas aģentūras lauku apvidu zemes privatizācijas funkcijas."

     

3. Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma 19.panta 6.punktā un 30.panta pirmajā daļā minētās darbības Privatizācijas aģentūra veic līdz brīdim, kad atbilstoši attiecīgam Ministru kabineta lēmumam Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir pārņēmusi no Privatizācijas aģentūras lauku apvidu zemes privatizācijas funkcijas.”