Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

( reģ. nr.821 )

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Komisijas atbalstītā 3. lasījuma redakcija.

1

2

3

4

5

6

Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.) šādus grozījumus:

(1) Valsts atbalsta kontroli regulē šis likums, un tā izpildi uzrauga Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk - Komisija), kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Tāda valsts atbalsta kontroli, kas saistīts ar valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, izņemot nodokļu administrācijas piešķirtos pagarinājumus, vai iepriekš aprēķinātās nokavējuma naudas samazināšanu, atbilstoši šā likuma prasībām veic Finansu ministrija.

(2) Visām valsts un pašvaldību institūcijām finansiālajās attiecībās ar to kontrolē esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jāievēro atklātības

princips un šā likuma prasības.

(3) Valsts vai pašvaldības kontrolēts uzņēmums ir valsts vai pašvaldības

uzņēmums. Valsts vai pašvaldības kontrolēta uzņēmējsabiedrība ir tāda

uzņēmējsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai, valsts vai pašvaldības

uzņēmumam pieder vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla.

(4) Valsts atbalstu var piešķirt vienīgi tad, ja ir piemērojami šā

likuma II, III un IV nodaļas noteikumi un saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par plānoto valsts atbalsta projektu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām. Citos gadījumos valsts atbalsta piešķiršana ir aizliegta, izņemot šā panta piektajā daļā minēto gadījumu.

1

Atbildīgā komisija

Aizstāt likuma 2.panta ceturtajā daļā skaitļus un vārdus “šā likuma II, III un IV nodaļas” ar skaitļiem un vārdiem “šā likuma II, III, IV un IV1 nodaļas”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

1. Aizstāt 2.panta ceturtajā daļā vārdus un skaitļus “šā likuma II, III un IV nodaļas” ar vārdiem un skaitļiem “šā likuma II, III, IV un IV1 nodaļas”.

(5) Komisija var pieņemt pozitīvu lēmumu par valsts atbalsta projektu,

kas neatbilst šā likuma II, III un IV nodaļas prasībām, vienīgi tad, ja:

1) valsts atbalsta projekta realizācija ir nepieciešama specifisku pārejas perioda ekonomisko problēmu risināšanai un

2) valsts atbalsta projekts ir saskaņots atbilstoši 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītā Eiropas līguma 64.panta trešajā daļā minētajiem

noteikumiem.

(6) Šis likums neparedz tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu, tas tikai nosaka valsts un pašvaldību institūciju tiesības sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ja šīs institūcijas ievēro attiecīgus nosacījumus.

(7) Valsts finansiālā palīdzība, kuras saņēmēji nav iesaistīti uzņēmējdarbībā, nav uzskatāma par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tā veicina kāda konkrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) preču vai

pakalpojumu izmantošanu.

4.pants. Neto subsīdijas ekvivalenta noteikšana

(1) Preferenciālā kredīta neto subsīdijas ekvivalentu aprēķina, no procentu summas, ko vajadzētu maksāt, ņemot par pamatu Komisijas apstiprināto kredīta procentu likmi attiecīgajam laikposmam, atrēķinot reāli samaksāto summu.

(2) Nodokļu atvieglojumu neto subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgajā laikposmā maksājamās nodokļu summas samazinājuma rezultātā.

(3) Kredīta garantiju neto subsīdijas ekvivalentu aprēķina, kredīta atlikušo vērtību reizinot ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība) un atrēķinot saņemtās garantiju prēmijas, vai tāpat kā preferenciālā kredīta neto subsīdijas ekvivalentu, atrēķinot saņemtās garantiju prēmijas. Pēc līdzīga principa nosaka neto subsīdijas

ekvivalentus arī citiem valsts atbalsta veidiem.

2

Finansu ministrs G. Bērziņš

"4.1 pants. Valsts atbalsta kumulācija

1. Gadījumos, kad valsts atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākiem šā likuma pantiem, tai projekta izmaksu daļai, ko var finansēt saskaņā ar vairākiem šā likuma pantiem, piemēro attiecīgajos pantos paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.
2. Gadījumos, kad individuālais valsts atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Komisijā apstiprinātām programmām, tai projekta izmaksu daļai, ko var finansēt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro attiecīgajās Komisijā apstiprinātajās valsts atbalsta programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(3) Gadījumos, kad valsts atbalstu Komisijā apstiprinātam valsts atbalsta projektam vai individuālajam valsts atbalsta projektam, kas tiek sniegts Komisijā apstiprinātas programmas ietvaros, vienlaikus sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz projekta kopējo atbalsta summu."

atbalstīt precizētā redakcijā

"4.1 pants. Valsts atbalsta kumulācija

1. Gadījumos, kad valsts atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairāku šā likuma pantu nosacījumiem, tai projekta izmaksu daļai, kuru var finansēt saskaņā ar vairāku šā likuma pantu nosacījumiem, piemēro attiecīgi paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.
2. Gadījumos, kad individuālais valsts atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Komisijas apstiprinātām programmām, tai projekta izmaksu daļai, kuru var finansēt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro attiecīgajās Komisijā apstiprinātajās valsts atbalsta programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(3) Gadījumos, kad valsts atbalstu Komisijā apstiprinātam valsts atbalsta projektam vai individuālajam valsts atbalsta projektam, kas tiek sniegts Komisijā apstiprinātas programmas ietvaros, vienlaikus sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz projekta kopējo atbalsta summu."

8.pants. Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai

(1) Valsts atbalstu reģionālajai attīstībai var apstiprināt, ja attiecīgajam reģionam piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss, vai arī tad, ja uz attiecīgo reģionu ir attiecināms vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) dzīves līmenis ir sevišķi zems - iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz par 15 procentiem zemāki salīdzinājumā ar vidējo līmeni valstī;

2) bezdarba līmenis vismaz par 10 procentiem pārsniedz vidējo līmeni valstī;

3) iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

(2) Ja attiecīgie rādītāji ir tuvi šā panta pirmajā daļā minētajiem, valsts atbalstu var apstiprināt, ņemot vērā darba tirgus tendences, bezdarba struktūru, ekonomiskās attīstības tendences, migrāciju, investīciju līmeni un infrastruktūras stāvokli.

(3) Reģionālajai attīstībai paredzētā valsts atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 procenti no sākotnējo investīciju summas vai 2000 latu par radīto darba vietu.

(4) Sākotnējās investīcijas ir investīcijas jauna uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatlīdzekļos, esoša uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) paplašināšanā vai arī ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa

fundamentālā pārveidošanā, investīcijas pamatlīdzekļos, pārņemot slēgtu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuru slēgtu, ja nenotiktu tā pārņemšana.

(5) Ekonomikas ministrija nodrošina Komisiju ar valsts sociālekonomiskās situācijas karti, kas izmantojama, lai novērtētu dažādu valsts reģionu ekonomisko situāciju un noteiktu pieļaujamo reģionālā atbalsta intensitāti.

Karte tiek izstrādāta un ik pēc trim gadiem atjaunota atbilstoši attiecīgā reģiona bezdarba līmenim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, iedzīvotāju blīvumam, investīciju līmenim un citiem rādītājiem.

(6) Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

“8.1 pants. Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai lielo investīciju projektiem

(1) Ikviens reģionālā valsts atbalsta projekts, arī projekts, kurš tiek realizēts apstiprinātas valsts atbalsta programmas ietvaros, ir jāpiesaka Komisijai, ja tā kopējās izmaksas pārsniedz 28 000 000 latu, bet projekts, ko realizē uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru darbības sfēra ir tekstilizstrādājumu ražošana, — 8 400 000 latu. Valsts atbalstu lielo investīciju projektu realizācijai var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

(2) Komisija savā lēmumā nosaka pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti katram projektam atsevišķi, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti attiecīgajā reģionā, produkcijas realizācijas tirgu struktūru, investīciju projekta kapitāla intensitātes faktoru un projekta ietekmi uz attiecīgā reģiona attīstību.”

“8.1 pants. Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai lielo investīciju projektiem

(1) Ikviens reģionālā valsts atbalsta projekts, arī projekts, kurš tiek realizēts apstiprinātas valsts atbalsta programmas ietvaros, ir jāpiesaka Komisijai, ja tā kopējās izmaksas pārsniedz 28 000 000 latu, bet projekts, ko realizē uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru darbības sfēra ir tekstilizstrādājumu ražošana, — 8 400 000 latu. Valsts atbalstu lielo investīciju projektu realizācijai var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

(2) Komisija savā lēmumā nosaka pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti katram projektam atsevišķi, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo valsts atbalsta intensitāti attiecīgajā reģionā, produkcijas realizācijas tirgu struktūru, investīciju projekta kapitāla intensitātes faktoru un projekta ietekmi uz attiecīgā reģiona attīstību.”

15.pants. Valsts atbalsts kuģniecībai

Valsts atbalstu kuģniecībai var apstiprināt, ja tā kopējais apjoms

neatkarīgi no izraudzītās atbalsta formas nepārsniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu un ienākuma nodokļa summu, ko vajadzētu maksāt kuģniecības nozares uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai tajos nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumu prasībām.

2. Izslēgt 15. pantu.

4. Izslēgt 15. pantu.

3. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

“IV1 nodaļa. Valsts atbalsta noteikumi atsevišķos sektoros

5. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

“IV1 nodaļa. Valsts atbalsta noteikumi atsevišķos sektoros

(1)  Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru darbības sfēra ir tērauda rūpniecība, mākslīgo šķiedru ražošana, motortransporta līdzekļu ražošana, kuģu būve un remonts, transporta sektors (turpmāk — jutīgie sektori).

(2) Valsts atbalstu jutīgos sektoros var apstiprināt šā likuma 16.1, 16.2, 16.3, 16.4, 16.5 un 16.6 pantā minētajiem mērķiem saskaņā ar Eiropas Līguma 64.panta 2.daļu, ievērojot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības attiecībā uz konkrētajiem sektoriem. Valsts atbalstu jutīgajos sektoros var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

5

Atbildīgā komisija

Likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtā 16.1 pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “(turpmāk - jūtīgie sektori)”;

Atbildīgā komisija

izteikt 16.1 panta otro daļu kā otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajos sektoros var apstiprināt šajā nodaļā minētajiem mērķiem, ievērojot Eiropas Līguma 64.panta otro daļu.

(3) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajos sektoros var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.”

Finansu ministrs G. Bērziņš

Izslēgt 16.1 panta otrajā daļā ciparus "16.1".

atbalstīt

atbalstīt

atbalstīt

(1)  Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru darbības sfēra ir tērauda rūpniecība, mākslīgo šķiedru ražošana, motortransporta līdzekļu ražošana, kuģu būve un remonts, transporta sektors.

(2) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajos sektoros var apstiprināt šajā nodaļā minētajiem mērķiem, ievērojot Eiropas Līguma 64.panta otro daļu.

(3) Valsts atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajos sektoros var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

16.2 pants. Valsts atbalsts tērauda rūpniecībai

Valsts atbalstu tērauda rūpniecībai var apstiprināt:

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) slēgšanai.

16.2 pants. Valsts atbalsts tērauda rūpniecībai

Valsts atbalstu tērauda rūpniecībai var apstiprināt:

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) slēgšanai.

16.3 pants. Valsts atbalsts mākslīgo šķiedru ražošanai

Valsts atbalstu mākslīgo šķiedru ražošanai var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

6

Finansu ministrs G. Bērziņš

Aizstāt 16.3 panta 2.punktā vārdus "pētniecībai un attīstībai" ar vārdu "pētījumiem".

atbalstīt

16.3 pants. Valsts atbalsts mākslīgo šķiedru ražošanai

Valsts atbalstu mākslīgo šķiedru ražošanai var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

16.4 pants. Valsts atbalsts motortransporta līdzekļu ražošanai

Valsts atbalstu motortransporta līdzekļu ražošanai var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

16.4 pants. Valsts atbalsts motortransporta līdzekļu ražošanai

Valsts atbalstu motortransporta līdzekļu ražošanai var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

16.5 pants. Valsts atbalsts kuģu būvei un remontam

Valsts atbalstu kuģu būvei un remontam var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

16.5 pants. Valsts atbalsts kuģu būvei un remontam

Valsts atbalstu kuģu būvei un remontam var apstiprināt:

4) reģionālajai attīstībai.

16.6 pants. Valsts atbalsts transporta sektoram

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz transporta pārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, gaisa pārvadājumiem un kuģniecību.

(2) Valsts atbalstu transporta pārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem var apstiprināt:

(3) Valsts atbalstu gaisa pārvadājumiem var apstiprināt:

1) papildu izdevumu segšanai, kas radušies, pārvadājot cilvēkus, kuriem ir veselības traucējumi;

2) to zaudējumu kompensācijai, kuri uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) radušies, pildot valsts vai pašvaldības noteiktās funkcijas vai sniedzot valsts vai pašvaldības noteiktos pakalpojumus;

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai.

Redakc. preciz.

16.6 pants. Valsts atbalsts transporta sektoram

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz transportpārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, gaisa pārvadājumiem un kuģniecību.

(2) Valsts atbalstu transportpārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem var apstiprināt:

(3) Valsts atbalstu gaisa pārvadājumiem var apstiprināt:

1) papildu izdevumu segšanai, kas radušies, pārvadājot cilvēkus, kuriem ir veselības traucējumi;

2) to zaudējumu kompensācijai, kuri uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) radušies, pildot valsts vai pašvaldības noteiktās funkcijas vai sniedzot valsts vai pašvaldības noteiktos pakalpojumus;

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai.

(4) Valsts atbalstu kuģniecībai var apstiprināt:

1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un ienākuma nodokļa summas samazināšanai, ko vajadzētu maksāt kuģniecības nozares uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai tajā nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumu prasībām, ja šis uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir reģistrēts Latvijā;

2) reģionālajai attīstībai;

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstrukturēšanai;

4) to zaudējumu kompensācijai, kuri uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) radušies, pildot valsts vai pašvaldības noteiktās funkcijas vai sniedzot valsts vai pašvaldības noteiktos pakalpojumus.”

(4) Valsts atbalstu kuģniecībai var apstiprināt:

1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un ienākuma nodokļa summas samazināšanai, ko vajadzētu maksāt kuģniecības nozares uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai tajā nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un sociālās apdrošināšanas likumu prasībām, ja šis uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir reģistrēts Latvijā;

2) reģionālajai attīstībai;

3) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstrukturēšanai;

4) to zaudējumu kompensācijai, kuri uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) radušies, pildot valsts vai pašvaldības noteiktās funkcijas vai sniedzot valsts vai pašvaldības noteiktos pakalpojumus.”

(1) Trešās personas [atbalstāmā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) konkurenti], kuru ekonomiskās intereses aizskartas tāda valsts atbalsta rezultātā, par ko nav Komisijai ziņots un kas ir pretrunā ar citām šā likuma II - IV nodaļas prasībām, var prasīt zaudējumu un neiegūto ienākumu kompensāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ar tiesas nolēmumu valsts atbalstu var apturēt un valsts atbalsta sniedzējam uzlikt p ar pienākumu izmaksāt zaudējuma kompensāciju personām, kuru ekonomiskās intereses ir aizskartas.

7

Atbildīgā komisija

Aizstāt likuma 24.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdu “II - IV nodaļas” ar skaitļiem un vārdu ”II - IV1 nodaļas”.

atbalstīt

Redakc. preciz.

6. Aizstāt 24.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdu “II - IV nodaļas” ar skaitļiem un vārdu ”II - IV1 nodaļas”.

1. Šis likums piemērojams ar 2000.gada 1.janvāri attiecībā uz:

1) valsts budžetā ieskaitāmo privatizēto vai privatizējamo valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, ko Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Privatizācijas aģentūra;

2) privatizēto valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, ko Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Privatizācijas aģentūra;

3) privatizēto valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zemes

nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, ko Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic pašvaldības;

4) nodokļu samaksas termiņu pagarinājumiem.

[<*> - 1999.gada 4.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 26.03.99.]

4. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

7. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.284 "Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.).