Jautājums

1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu jāizskaidro:

1. pašreizējā situācija- jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
2. likumprojekta koncepcija- jāpaskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams).

2.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, jāanalizē ietekme uz:

1. tautsaimniecības konkurētspēju;
2. eksporta attīstību;
3. nodarbinātību;
4. investīciju pieplūdi;
5. uzņēmējdarbību;
6. vidi).

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, vai ieviešot attiecīgo likumu:

1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi).

4. Kāda var būt likuma iespējamā

ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, kādi normatīvie akti- likumi un Ministru kabineta noteikumi –papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti).

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu jāpamato:

1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību- no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē- jānorāda arī tiesību aktu Nr.;
3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām).

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu jāpaskaidro:

1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinās esošo institūciju funkcijas;
2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses- kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja noteikumu projekts viņu ierobežo).

Iesniedzēja sniegtā informācija

Likuma pašreizējā redakcijā –I daļā-terminu un jēdzienu skaidrojumos ir noteikts, ka valsts un pašvaldību objekts ir arī nekustamais īpašums, kas nav valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) mantas sastāvā.

Likuma 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka privatizācijas mērķis ir mainot valsts un pašvaldību īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Taču valsts un pašvaldības uzņēmējdarbību tiešā veidā šajos nekustamos īpašumos, kas nav valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) mantas sastāvā neveic, tāpēc šos nekustamos īpašumus vajadzētu pārdot atklātā izsolē saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” un pārdošanas rezultātā iegūto naudu ieskaitīt valsts vai pašvaldības budžetā. Atklātā izsole nodrošinātu atsavināšanas caurspīdīgumu, ko grūti nodrošināt, izmantojot privatizācijas metodes un ar tām saistītos atvieglojumus, kā pirmpirkuma tiesības objekta nomniekam un pārdošana uz nomaksu.

Likums šo jomu neskar.

Valsts vai pašvaldības budžetā neparedzēti izdevumi nebūs. Budžeta ieņēmumi var palielināties.

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Jaunu valsts institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana noteikumu izpildes realizēšanai nebūs nepieciešama. Nekustamā īpašuma atsavināšanu var veikt Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kas daļēji jau valsts nekustamos īpašumus atsavina saskaņā ar likumu un attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu.