Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par ugunsdrošību"

Izdarīt likumā "Par ugunsdrošību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15./16.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 3.nr.; 1997, 4., 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 175./177.nr.; 1999, 171./172.nr.) grozījumu un papildināt 24.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, dzēšot ugunsgrēku vai veicot glābšanas darbus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50000 latu apmērā."

 

 

ANOTĀCIJA

Likumprojektam “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību” “

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) kāpēc šis likums ir nepieciešams?

Ar likuma “Par ugunsdrošību” 19. pantu ir noteikts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka zvērests, kas paredz ugunsdzēsējam, pildot Latvijas Republikas likumus, nepieciešamības gadījumā nesaudzēt savu dzīvību. Likuma 24. pants pieļauj Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem attaisnota riska apstākļos rīcību, par kuru būtu noteikta disciplinārā, administratīvā, materiālā vai kriminālā atbildība.

Ministru padomes nolikums “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu” (apstiprināts ar LR Ministru Padomes 1993. gada 18. janvāra lēmumu Nr. 27) darbinieka bojā ejas gadījumā nosaka kompensāciju mantiniekiem 35 minimālo algu apmērā. Šī kompensācija ir nepamatoti maza tik augsta riska profesijai.

Laika posmā no 1990. līdz 1999. gadam, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, bijuši 2 ugunsdzēsēju nāves gadījumi.

2. Kā likums var ietekmēt: tautsaimniecības attīstību:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;

  2. eksporta attīstību;

  3. nodarbinātību;

  4. investīciju pieplūdi;

  5. uzņēmējdarbību;

  6. vidi?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

  1. vai valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

  2. vai samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

  3. vai nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi?

Papildus līdzekļi no valsts budžeta likuma izpildei nepieciešami izņēmuma gadījumos kā neparedzēti izdevumi.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos.

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) no to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus).

 

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda uz tiesību akta numuru;

  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Likuma izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā.

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs M. Segliņš