Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Izdarīt likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 1.panta 3.punkta "j" apakšpunktā vārdus "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

2. 5.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pašnodarbinātie un šā panta otrajā un trešajā daļā minētās personas ir sociāli apdrošinātas, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas."

3. Papildināt 8.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem "izņemot valsts fondētajā pensiju shēmā veiktās iemaksas;".

4. Izslēgt 21.panta astoto daļu.

5. Pārejas noteikumos:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1. No 1998.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 30.jūnijam sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Šis nosacījums neattiecas uz personām, kas pakļautas darba negadījumu apdrošināšanai.";

papildināt pārejas noteikumus ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"17. Ja darba devējs par laikposmu līdz 2001.gada 30.jūnijam obligātās iemaksas nav veicis pilnā apmērā, iemaksātā summa tiek sadalīta proporcionāli starp attiecīgā darba devēja darba ņēmējiem.

18. Līdz 2003.gada 31.decembrim no valsts pensiju speciālā budžeta finansē arī Aģentūras izdevumus valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanai."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts

sociālo apdrošināšanu” anotācija

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, jāizskaidro:

  1. pašreizējā situācija – jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) likumprojekta koncepcija – jāpaskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Valsts fondēto pensiju likuma spēkā stāšanos ar 2001.gada 1.jūliju:

1) nepieciešams tiesiskais regulējums 2000.gada 20.jūlija Finansu ministrijas Instrukcijā par vidēja termiņa valsts budžeta projekta izstrādāšanu 2001.-2003.finansu gadam (Nr.2-107/1610) noteiktajam, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļi tiek nošķirti no vispārējā valsts budžeta un netiek plānoti kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļa, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumi fondēto pensiju shēmas administrēšanai 2001.-2003.gadā tiek segti no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem;

2) proporcionālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) dalīšana (likuma 21.panta 8.daļa nosaka, ja darba devējs obligātās iemaksas nav veicis pilnā apmērā, iemaksātā summa tiek sadalīta proporcionāli starp attiecīgā darba devēja darba ņēmējiem) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viedokļa ir sarežģīta un dārga un no klienta viedokļa - “necaurskatāma” un nav atrisinājusi galveno problēmu – sociālo garantiju saņemšanu pilnā apmērā, kā arī var radīt nopietnus šķēršļus fondēto pensiju shēmas ieviešanā. Ja darba devēja ziņojumā ir atklāta kļūda, tad darba devējam ziņojums tiek atgriezts atpakaļ un, neskatoties uz veiktajām obligātajām iemaksām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tās nevar sadalīt proporcionāli, jo nepieciešama pilnīgi pareiza informācija par visiem darba ņēmējiem. Kļūdu labošana nereti notiek ilgāk par vienu mēnesi līdz pat pusotram gadam. Tā kā obligātās iemaksas, kas tiks veiktas valsts fondēto pensiju shēmā, tiks ieguldītas vērtspapīros, nekustāmā īpašumā un citos aktīvos, tādējādi dodot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu, nav pieļaujama neviena informācijas saņemšanas dienas nobīde.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību? (Atbildot uz jautājumu, jāanalizē ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.)

Likumprojektam nav ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu? (Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, vai ieviešot attiecīgo likumu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

  1. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi 2001.gadā varētu palielināties par 2,8 milj. latu. Lai gan sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiks piešķirti avansā, Valsts ieņēmumu dienestam, ņemot vērā tā pienākumus un tiesības, būs jānodrošina attiecīgā parāda piedziņa no darba devēja, tādējādi nodrošinot izdevumu segšanu.
  2. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā valsts budžeta ienākumi netiks iespaidoti.
  3. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā nākamajos piecos gados valsts budžeta ienākumi varētu palielināties, jo Valsts ieņēmumu dienestam būs pastiprināta uzmanība jāpievērš parāda piedziņai.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos tiesību aktos? (atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.)

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām? (Atbildot uz jautājumu, jāpamato:

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – jānorāda arī tiesību aktu Nr.;
  3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

  1. Likumprojekts nav saistīts ar saistībām pret Eiropas Savienību likumdošanas saskaņošanas jomā.
  2. Likumprojekts nav saistīts ar likumdošanas saskaņošanu Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē.
  3. Likumprojekts nav saistīts ar Latvijas saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
  4. 1997.gadā ir noslēgts Latvijas valdības un Pasaules Bankas aizdevuma līgums “Par labklājības reformu”, kuras viens no komponentiem ir sociālās apdrošināšanas attīstība. Tā ietvaros Pasaules Banka ir norādījusi par sarežģīto un dārgo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu personificēšanu. Uzņemto saistību neizpilde var apdraudēt aizdevuma līdzekļu turpmāku ieguldīšanu Latvijā, kas apdraudētu sociālās apdrošināšanas reformu kopumā.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu jāpaskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likumu izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likumprojekts viņu ierobežo.)

  1. Likumprojekta izpildei nav paredzēts radīt jaunas institūcijas. Likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
  2. Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

 

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs