Lēmums latviešu valodā

Lēmums angļu valodā

Anotācija

Likumprojekts

1.pants. 2000.gada 14.decembrī Prāgā parakstītais Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmums Nr.1/2000 (turpmāk – Lēmums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Lēmums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Lēmums stājas spēkā tā 2.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Apvienotā komiteja,

Atsaucoties uz 1996. gada 15. aprīlī Rīgā parakstīto brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku un Čehijas Republiku un tā 3. protokolu par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm,

Ievērojot to , ka:

1) Ir piedāvāti tehniski labojumi, lai novērstu neatbilstību starp tekstiem dažādās valodās;

2) Ir nepieciešams veikt labojumus nepietiekamas apstrādes vai pārstrādes sarakstā, lai nodrošinātu pareizu interpretēšanu un ņemtu vērā nepieciešamību iekļaut dažas pārstrādes un apstrādes operācijas, kas iepriekš minētajā sarakstā netika iekļautas;

3) Līdz 2001.gada 31.decembrim ir nepieciešams pagarināt noteikumus par pamatlikmju pagaidu lietošanu gadījumos, kuros ir aizliegts atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā;

4) Ir radusies nepieciešamība nodrošināt izcelsmes un neizcelsmes materiālu uzskaites nodalīšanu, kam ir nepieciešama atļauja no muitas iestādēm;

5) Ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro, lai precizētu procedūru un nodrošinātu lielāku stabilitāti summu līmenim nacionālajās valūtās;

6) Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu attiecīgajās valstīs,

IR NOLēMUSI SEKOJOšO:

1. pants

Sekojoši labojumi tiek veikti 3.protokolā saistībā ar “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm:

1. 1.(i) pants tiek aizstāts ar:

“(i) “pievienotā vērtība” – cena no ražotāja rūpnīcas mīnus katra iestrādātā materiāla muitas vērtība, kura izcelsmes vieta ir citas valstis, kas minētas 4.pantā, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai nav nosakāma –pirmā pārbaudāmā cena, kas samaksāta par materiāliem Pusē.”

2. 7.pants tiek aizstāts ar:

1. Neietekmējot 2.punktu, sekojošās operācijas tiks uzskatītas par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai noteiktu izcelsmes preču statusu, neņemot vērā to, vai tiek izpildītas 6.panta prasības:

1. operācijas, kas nodrošina preču saglabāšanu labā stāvoklī, transportēšanas un uzglabāšanas laikā;
2. iepakojuma izjaukšana un salikšana;
3. mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu noņemšana;
4. tekstilpreču gludināšana vai presēšana;
5. vienkāršas krāsošanas un pulēšanas operācijas;
6. graudu un rīsu lobīšana, daļēja vai kopēja balināšana, pulēšana un glazēšana;
7. cukura krāsošanas vai cukura graudu veidošanas operācijas;
8. augļu, riekstu un dārzeņu lobīšana, kauliņu izņemšana un mizošana;
9. beršana, vienkārša malšana vai vienkārša sagriešana;
10. sijāšana, šķirošana, klasificēšana, šķirošana, salikšana (ieskaitot preču komplektēšanu);
11. vienkārša iepildīšana pudelēs, metāla kārbās, kolbās, ielikšana maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana kartēm vai kartonam un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;
12. preču zīmju, etiķešu, logo un citu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz precēm vai to iepakojumiem;
13. vienkārša, atšķirīgu vai neatšķirīgu veidu produktu, sajaukšana;
14. preču daļu vienkārša salikšana gatavas preces izgatavošanai vai preču izjaukšana pa daļām;

(o) divu vai vairāku no (a)līdz (n) apakšpunktos minēto operāciju apvienojums;

(p) dzīvnieku kaušana.

1. Visas operācijas, kas tika veiktas ar konkrēto preci Pusēs, tiek uzskatītas par kopumu nosakot, vai šīs preces veiktā apstrāde vai pārstrāde ir jāuzskata par nepietiekamu 1.punkta nozīmē.”

1. 15.panta 6.punkta pēdējais teikums tiek aizstāts ar:

“Šī panta noteikumi ir piemērojami līdz 2001.gada 31.decembrim.”

2. Pēc 20.panta ievietot sekojošo pantu un pievienot atsauci uz šo pantu satura rādītājā:

1. Gadījumā, ja, uzglabājot atsevišķus izcelsmes un neizcelsmes materiālu krājumus, kas ir identiski un savstarpēji apmaināmi, rodas ievērojamas izmaksas vai būtiski sarežģījumi, muitas iestādes drīkst, pēc attiecīgo personu rakstiska pieprasījuma, atļaut izmantot tā saukto “uzskaites nodalīšanas” metodi šādu krājumu izmantošanā.
2. Ar šo metodi jānodrošina, ka konkrētā atskaites periodā saņemto preču, kuras var uzskatīt par “izcelsmes” precēm, skaits ir vienāds ar tādu preču skaitu, kuras varētu saņemt krājumu fiziskas nodalīšanas gadījumā.
3. Muitas iestādes drīkst dot šādu atļauju, izvirzot jebkuru nosacījumu, kuru tā uzskata par atbilstošu.
4. Šī metode tiek reģistrēta un izmantota, balstoties uz vispārējiem grāmatvedības standartiem, kas piemērojami preces ražošanas valstī.
5. Minētās atļaujas saņēmējs drīkst izdot vai iesniegt pieteikumu attiecībā uz izcelsmes pierādījuma dokumentiem - saskaņā ar konkrētu gadījumu - par preču, kuras var uzskatīt par izcelsmes precēm, skaitu. Pēc muitas iestāžu pieprasījuma saņēmējs iesniedz apstiprinājumu par to, kādi daudzumi ir izmantoti.
6. Muitas iestādes kontrolē atļaujas izmantošanu un drīkst to atsaukt jebkurā brīdī, ja saņēmējs nepienācīgi izmanto doto atļauju vai nepilda jebkurus no nosacījumiem, kas noteikti šajā Protokolā.”

1. 22.panta 1.punkta pirmajā teikumā pēc vārda “eksportētājs” tiek ievietots sekojošs teksts:

“turpmāk saukts “atzīts eksportētājs”,”

2. 30.pants tiek aizstāts ar:

1. Ar mērķi piemērot 21.1(b) panta un 26.3 panta noteikumus gadījumos, kad rēķini par precēm ir izdoti citā valūtā nevis eiro, summas, kas izteiktas 4.pantā minēto valstu nacionālajās valūtās un kas ir vienādas ar summām, kas izteiktas eiro, tiek labotas reizi gadā katrā attiecīgajā valstī.
2. Preču nosūtītājs gūst labumu no 21.1(b) panta vai 26.3 panta noteikumiem, atsaucoties uz valūtu, kurā ir sastādīts rēķins, saskaņā ar attiecīgās valsts laboto summu.
3. Summa, kas lietojama jebkurā dotajā nacionālajā valūtā, ir vienāda ar šīs valūtas summām, kas izteiktas eiro oktobra pirmajā darba dienā, un ir piemērojama līdz nākamā gada 1.janvārim. Puses tiek informētas par attiecīgajām summām.
4. Valsts drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta valsts nacionālajā valūtā, eiro konvertēšanas rezultātā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertēšanas rezultātā iegūtās summas par vairāk kā 5 %. Valsts drīkst saglabāt eiro izteiktās summas ekvivalentu tās nacionālajā valūtā bez izmaiņām, ja ikgadējās labošanas brīdī, kas noteikts 3.paragrāfā, šīs summas konvertēšanas rezultātā iegūtā ekvivalentā summa nacionālajā valūtā palielinās ne mazāk kā par 15 % pirms summas noapaļošanas. Summas ekvivalentu nacionālajā valūtā drīkst saglabāt nemainītu, ja ekvivalentās summas vērtība konvertēšanas rezultātā samazinātos.
5. Pēc jebkuras dalībvalsts pieprasījuma Apvienotā komiteja pārskata summu, kas izteikta eiro. Veicot šādu pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver nepieciešamību saglabāt ierobežojumu rezultātus reālajos noteikumos. Šim nolūkam komiteja drīkst pieņemt lēmumu par eiro valūtā izteikto summu labošanu.”

1. Sekojoši labojumi tiek veikti II pielikumā:

“

“

b) HS preču pozīcija 5602 jāaizvieto ar sekojošo:

“

“

c) 57. grupas ieraksts jāaizvieto ar sekojošo:

“

“

2. pants

1. Šis Lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī, ar noteikumu, ka pirms šī datuma abas Puses ir apmainījušās ar diplomātiskajām notām, kuras apliecina tā apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.
2. Ja šis Lēmums nevar stāties spēkā saskaņā ar šī panta 1. paragrāfu, tad tas stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā datumā, pēc pēdējās diplomātiskās notas saņemšanas, kas apliecina tā apstiprināšanu saskaņā ar katras Puses iekšējām juridiskajām prasībām.

PARAKSTĪTS Prāgā 2000. gada 14. decembrī, divos oriģināleksemplāros angļu valodā, pie kam abi teksti ir pilnīgi autentiski.

Latvijas Republikas Čehijas Republikas

vārdā vārdā

Ekonomikas ministrijas Rūpniecības un Tirdzniecības

valsts sekretārs ministra vietnieks

Kaspars Gerhards JiYi Maceška

THE JOINT COMMITTEE,

Having regard to the Free Trade Agreement between the Republic of Latvia and the Czech Republic, signed in Riga on 15 April 1996 and Protocol 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative co-operation to this Agreement;

Whereas:

2) The list of insufficient working and processing needs to be amended to ensure the proper interpretation and to take account of the need to include some operations not covered previously by this list;

3) The provisions for the temporary use of flat rates in cases where drawback is prohibited or exemptions from customs duties are granted need to be prolonged until 31 December 2001;

4) The need has arisen to provide for a system of accounting segregation of originating and non-originating materials, subject to authorisation granted by customs authorities;

5) The provisions concerning the amounts expressed in Euro need to be revised in order to clarify the procedure and to provide greater stability for the level of the amounts in national currencies;

6) To take account of the lack of production of certain material within the countries concerned, a correction must be made to the list of working and processing requirements which non-originating materials have to fulfil to qualify for originating status;

HAS DECIDED AS FOLLOWS:

Protocol 3 concerning the definition of the concept of “originating products” and methods of administrative co-operation is hereby amended as follows:

1. Article 1 (i) shall be replaced by:

“(i) 'added value' shall be taken to be the ex-works price minus the customs value of each of the materials incorporated which originate in the other countries referred to in Article 4 or, where the customs value is not known or cannot be ascertained, the first verifiable price paid for the materials in the Party.”

2. Article 7 shall be replaced by:

“Article 7

Insufficient working or processing

1. Without prejudice to paragraph 2, the following operations shall be considered as insufficient working or processing to confer the status of originating products, whether or not the requirements of Article 6 are satisfied:

(a) preserving operations to ensure that the products remain in good condition during transport and storage;

(b) breaking-up and assembly of packages;

(c) washing, cleaning; removal of dust, oxide, oil, paint or other coverings;

(d) ironing or pressing of textiles;

(e) simple painting and polishing operations;

(f) husking, partial or total bleaching, polishing, and glazing of cereals and rice;

(g) operations to colour sugar or form sugar lumps;

(h) peeling, stoning and shelling, of fruits, nuts and vegetables;

(i) sharpening, simple grinding or simple cutting;

(j) sifting, screening, sorting, classifying, grading, matching; (including the making-up of sets of articles);

(k) simple placing in bottles, cans, flasks, bags, cases, boxes, fixing on cards or boards and all other simple packaging operations;

(l) affixing or printing marks, labels, logos and other like distinguishing signs on products or their packaging;

(m) simple mixing of products, whether or not of different kinds;

(n) simple assembly of parts of articles to constitute a complete article or disassembly of products into parts;

(o) a combination of two or more operations specified in subparagraphs (a) to (n);

(p) slaughter of animals.

2. All operations carried out in Parties on a given product shall be considered together when determining whether the working or processing undergone by that product is to be regarded as insufficient within the meaning of paragraph 1.”

3. In Article 15, the final sentence in sub-paragraph 6 shall be replaced by:

“The provisions of this paragraph shall apply until 31 December 2001.”

4. The following article shall be inserted after Article 20 and a reference to this article shall be added in the Table of Contents:

“Article 20a

Accounting segregation

1. Where considerable cost or material difficulties arise in keeping separate stocks of originating and non-originating materials which are identical and interchangeable, the customs authorities may, at the written request of those concerned, authorise the so-called "accounting segregation" method to be used for managing such stocks.

2. This method must be able to ensure that, for a specific reference-period, the number of products obtained which could be considered as "originating" is the same as that which would have been obtained if there had been physical segregation of the stocks.

3. The customs authorities may grant such authorisation, subject to any conditions deemed appropriate.

4. This method is recorded and applied on the basis of the general accounting principles applicable in the country where the product was manufactured.

5. The beneficiary of this facilitation may issue or apply for proofs of origin, as the case may be, for the quantity of products which may be considered as originating. At the request of the customs authorities, the beneficiary shall provide a statement of how the quantities have been managed.

6. The customs authorities shall monitor the use made of the authorisation and may withdraw it at any time whenever the beneficiary makes improper use of the authorisation in any manner whatsoever or fails to fulfil any of the other conditions laid down in this Protocol.”

5. In Article 22, paragraph 1, first sentence, the following shall be inserted after “exporter”:
   ‘hereinafter referred to as ‘approved exporter’,”
6. Article 30 shall be replaced by:

“Article 30

Amounts expressed in Euro

1. For the application of the provisions of Article 21.1(b) and Article 26.3 in cases where products are invoiced in a currency other than Euro, amounts in the national currencies of the countries referred to in Article 4 equivalent to the amounts expressed in Euro shall be fixed annually by each of the countries concerned.

2. A consignment shall benefit from the provisions of Article 21.1(b) or Article 26.3 by reference to the currency in which the invoice is drawn up, according to the amount fixed by the country concerned.

3. The amounts to be used in any given national currency shall be the equivalent in that currency of the amounts expressed in Euro as at the first working day of October and shall apply from 1 January the following year. The Parties shall be notified of the relevant amounts.

4. A country may round up or down the amount resulting from the conversion into its national currency of an amount expressed in Euro. The rounded-off amount may not differ from the amount resulting from the conversion by more than 5 %. A country may retain unchanged its national currency equivalent of an amount expressed in Euro if, at the time of the annual adjustment provided for in paragraph 3, the conversion of that amount, prior to any rounding-off, results in an increase of less that 15 % in the national currency equivalent. The national currency equivalent may be retained unchanged if the conversion would result in a decrease in that equivalent value.

5. The amounts expressed in Euro shall be reviewed by the Joint Committee at the request of a Party. When carrying out this review, the Joint Committee shall consider the desirability of preserving the effects of the limits concerned in real terms. For this purpose, it may decide to modify the amounts expressed in Euro.”

7. Annex II shall be amended as follows:

1. the entry for HS heading 5309 to 5311 shall be replaced by:

1 For special conditions relating to products made of a mixture of textile materials, see Introductory Note 5. “

b) the entry for HS heading 5602 shall be replaced by:

“

1 For special conditions relating to products made of a mixture of texti le materials, see Introductory Note 5.

“

c) the entry for Chapter 57 shall be replaced by:

“

1 For special conditions relating to products made of a mixture of textile materials, see Introductory Note 5.

“

Article 2

1. This Decision shall enter into force on 1 January 2001 provided that before this date the Parties shall exchange the diplomatic notes confirming its approval in accordance with the internal legal requirements of the respective Party.

2. If this Decision cannot enter into force in accordance with the paragraph 1 of this Article, it shall enter into force on the first day of the month following a receipt of the latter diplomatic note confirming its approval in accordance with the internal legal requirements of the respective Party.

Done at Prague, this 14 day of December 2000 in two originals, each in the English language, both texts being equally authentic.

The Representative The Representative

of the Republic of Latvia of the Czech Republic

State Secretary of the Deputy Minister of the

Ministry of Economy Industry and Trade

Kaspars Gerhards JiYi Maceška

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis