2000

 

2000.gada 12.decembrī Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

 

 

Nosūtām izskatīšanai LR Saeimā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un LR pievienošanos tai.

Šī konvencija attīstīja ANO 1970.gada 17.decembra rezolūciju 2479 (XXV). Tajā tika ietverti principi, kuru ietvaros ANO Ģenerālā Asambleja svinīgi deklarēja, ka jūras un okeāna dzīles aiz nacionālās jurisdikcijas robežām, kā arī to resursi, ir cilvēces kopējais mantojums. Jūru un okeānu izpēte un izmantošana jārealizē visas cilvēces interesēs, neskatoties uz valstu ģeogrāfisko novietojumu.

 

Pielikumā: ANO Jūras tiesību konvencija (tulkojums latv.val. - 245 lpp.),

likumprojekts – 1lp.,

anotācija – 2 lp.,

 

Likumprojekts

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju

1.pants. Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija (turpmāk – Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Konvencija stājas spēkā tās 308.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, par to tiek paziņots laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

 

Anotācija likumprojektam

“Par pievienošanos ANO Jūras tiesību konvencijai”

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Jāpaskaidro:

  1. pašreizējā situācija – jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošā tiesību normu sistēma;

b) likumprojekta koncepcija – jāpaskaidro, kādēļ šis likums ir nepieciešams

  1. Šobrīd LR ir pievienojusies 1958.g. Ženēvas konvencijai par Jūras tiesībām. Tā kā ir pagājis zināms laiks un starptautiskajos Jūras tiesību aktos ir veiktas izmaiņas, tad tagad spēkā esošā 1958.gada konvencija ir nepilnīga.
  2. Pēc ANO Ģenerālās asamblejas1970.g rezolūcijas tika izmainīta Jūras tiesību konvencija. Tā ir kļuvusi pilnīgāka un ļoti konkrēta darbībai.
  1. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Jāanalizē ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.
  1. Sakārtos jautājumus, kas saistīti ar jūrlietām, jūras ģeoloģiju, naftas ieguvi un zivju nozveju.
  2. Tiešas ietekmes nav.
  3. Tiešas ietekmes nav.
  4. Paredz investīciju saņemšanu konvencijas prasību ietvaros.
  5. Tiešas ietekmes nav.

f) būs iespējams sakārtot apkārtējās vides piesārņojuma jautājumus, citu valstu tiesisko atbildību par konkrētiem pārkāpumiem. Ja LR būtu jau pievienojusies šai konvencijai, tad Zviedrijas kuģi varētu indificēt kā kaitīgu apkārtējai videi un bīstamu izvietošanai ostas akvatorijā.

  1. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu

Jāpaskaidro:

  1. vai likums prasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus;
  2. vai likums samazinās valsts budžeta ieņēmumus;
  3. vai likums nākotnē palielinās valsts budžeta izdevumus.

 

Tiešas ietekmes nav.

  1. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu
  2. Jāpaskaidro , kādi grozījumi sakarā ar likuma pieņemšanu būs jāizdara citos tiesību aktos.

 

Pievienošanās konvencijai uzlabo spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Grozījumi citos normatīvajos aktos nav vajadzīgi.

  • Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām
  • Jāpaskaidro:

    1. atbilstība saistībām pret ES (no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir tās būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību);
    2. kādā mērā likumprojekts atbilst EK tiesībām attiecīgajā nozarē, vai tā pieņemšana atrisina tekstuālu atbilstību Kopienas tiesību pieredzes uzkrājumam, kāds stāvoklis jāpanāk, lai šī atbilstība izpaustos praktiski;
    3. atbilstība nākotnē paredzamām saistībām attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskajām saistībām.

     

     

     

    1. Konvencija atbilst Eiropas Savienības līgumiem. ES valstis jau ir pievienojušās ANO Jūras tiesību konvencijai.
    2. Pievienošanās konvencijai LR tuvinās Eiropas Kopienas tiesībām.
    3. Netiks pārkāptas citas starptautiskās saistības.

    1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

    Jāpaskaidro:

    1. kā iecerēta izpildes kontrole no valsts puses (vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas);
    2. vai sagatavoti likumpamatoto normatīvo aktu projekti, ja likums paredz tiesību deleģēšanu kādai institūcijai;
    3. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses (kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likumprojekts ierobežo indivīdu).

     

     

    1. Lai nodrošinātu likumprojekta izpildi, nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju funkciju paplašināšana.

    c) Indivīda tiesības netiek skartas.