Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apgādnieks - persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem;

2)bezpajumtnieks ...............................

1 1.

Papildināt 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) garantētais minimālais ienākuma līmenis – valstī noteikts vienots minimālais ienākuma līmenis, ko nodrošina pašvaldības pabalsts ikvienam valsts iedzīvotājam, kurš saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi un kurš pilda likumos noteiktos līdzdarbības pienākumus."

Atbalstīts

(prec.red)

1. Papildināt 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) garantētais minimālais ienākuma līmenis – valstī noteikts vienots minimālais ienākuma līmenis, ko nodrošina pašvaldības pabalsts ikvienam iedzīvotājam, kurš saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi un kurš pilda likumā “Par sociālo drošību noteiktos līdzdarbības pienākumus."

(3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā minētos valsts pienākumus, un pārrauga, vai šā panta ceturtajā daļā minētie sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēji ievēro šā panta otrajā daļā

noteikto.

1. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā minētos valsts pienākumus. Sociālās palīdzības fonds pārrauga, vai šā panta ceturtajā daļā minētie sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēji ievēro šā panta otrajā daļā noteikto.";

2.

Izslēgt 1.pantā teikumu “Sociālās palīdzības fonds pārrauga, vai šā panta ceturtajā daļā minētie sociālās palīdzības pakalpojumi sniedzēji ievēro šā panta otrajā daļā noteikto.” (dublē 4.pantu).

Atbalstīts

2. 9.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā minētos valsts pienākumus.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka sociālo darbinieku sertifikācijas un sociālās palīdzības institūciju vadītāju atestācijas kārtību."

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka sociālo darbinieku sertifikācijas un sociālās palīdzības institūciju vadītāju atestācijas kārtību."

(1) Ministru kabinets nosaka valsts sociālo pabalstu apmēru(…), ja likumā nav noteikts citādi, un valsts sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību

2. Papildināt 17.panta pirmo daļu aiz vārda "apmēru" ar vārdiem "šī apmēra pārskatīšanas kārtību".

(red prec.)

3. Papildināt 17.panta pirmo daļu pēc vārda "apmēru" ar vārdiem "šā apmēra pārskatīšanas kārtību”.

(1) Pašvaldību sociālie pabalsti ir šādi:

1) trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

2) dzīvokļa pabalsts;

3) pabalsts aprūpei;

4) apbedīšanas pabalsts.

(2) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.98. likumu un 25.11.99. likumu, kas stājas spēkā no 29.12.99.)

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts nodrošina ienākumu stabilizāciju Ministru kabineta noteiktā minimuma līmenī ģimenēm, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus.

(2) Ģimenes materiālo stāvokli un citus resursus novērtē pašvaldības

sociālo jautājumu komiteja vai pašvaldības sociālās palīdzības dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pabalstu izmaksā šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētajām

personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu un neatrodas pilnā valsts apgādībā. Ja ģimeņu materiālais stāvoklis ir vienāds, šo pabalstu izmaksā, ievērojot Ministru kabineta noteiktās prioritātes (secību).

(4) Šā likuma 36.panta otrās daļas 1.punktā minētajā gadījumā pabalstu

bez maksas pārskaita saņēmēja kontā vai izmaksā sociālo pakalpojumu sniedzēja noteiktajā izmaksas vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.01.97.)

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsta pieprasītājam ir pienākums atļaut pašvaldības sociālās palīdzības dienesta darbiniekiem izdarīt savas ģimenes materiālā stāvokļa apsekošanu.

(2) Darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas

Nodarbinātības valsts dienestā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

(3) Nodarbinātības valsts dienestā nav jāreģistrējas personai, ja tā ir:

1) sasniegusi pensijas vecumu;

2) invalīds, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmis atzinumu

par to, ka nevar atklātā darba tirgū nopelnīt sev iztiku;

3) sieviete grūtniecības vai bērna kopšanas periodā;

4) viens no bērna invalīda vecākiem, kas kopj bērnu, kuram saskaņā ar

ārsta speciālista atzinumu nepieciešama pastāvīga uzraudzība un kopšana;

5) bērns līdz 15 gadu vecumam vai bērns, kas vecāks par 15 gadiem un

apmeklē vispārizglītojošo skolu;

6) nodarbināta.

35.pants. Ierobežojumi attiecībā uz trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu nepiešķir personai, kura:

1) atlaista no darba pēc pašas vēlēšanās vai pašas vainas dēļ. Šādā gadījumā persona var pieprasīt pabalstu no dienas, kad pagājuši seši mēneši, kopš tā atlaista no darba;

2) atteikusies no piedāvātā darba vai sabiedrisko darbu veikšanas,

izņemot gadījumu, kad piedāvātais darbs vai sabiedrisko darbu veikšana izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu;

3) atteikusies piedalīties profesionālās iemaņas un nodarbinātību veicinošos pasākumos, izņemot gadījumu, kad piedalīšanās šajos pasākumos izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu;

4) atteikusies no medicīniskās un sociālās rehabilitācijas.

(2) Pabalsta apmēru ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

1) pārtraukta vecāku vara;

2) pieņemts aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums par to, ka ģimenē bērnu faktiski nekopj un neaudzina;

3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privāti uzturētā

audzināšanas iestādē un atrodas tās apgādībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 07.01.97.)

3.

Izteikt32.,33.,34.,35. pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Sociālie pabalsti, ko piešķir pašvaldības

(1) Pašvaldība piešķir pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

(2) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, ja pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināts garantētais minimālais ienākuma līmenis.

(1) Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir pabalsts, kuru piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus, ja tās atzītas par trūcīgām. Kārtību, kādā ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, nosaka Ministru kabinets. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākuma līmeni.

(2) Garantēto minimālo ienākuma līmeni nosaka un katru gadu pārskata Ministru kabinets.

(3) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopīgi izdevumi uzturam un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumā "Par sociālo drošību" noteiktos līdzdarbības pienākumus.

(4) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai samazinātā apmērā izmaksā arī pēc ienākumu paaugstināšanās no algota darba:

1) pirmajā mēnesī - 75 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī - 50 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī – 25 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra.

(5) Materiālo stāvokli novērtē un pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir pašvaldības sociālās palīdzības dienests.

(6) Ministru kabinets nosaka pabalsta apmēra noteikšanas kārtību garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, kā arī pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

(1) Pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja attiecīgā persona atteikusies no līdzdarbības pienākumu pildīšanas, izņemot gadījumus, ja līdzdarbības pienākumu pildīšana neļauj aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu.

(2) Pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

1) pārtraukta vai izbeigta vecāku vara;

2) pieņemts aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums par to, ka ģimenē bērnu faktiski nekopj un neaudzina;

3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privāti uzturētā aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas tās apgādībā.

(1)Pabalsta pieprasītājs garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai iesniedz pašvaldības sociālās palīdzības dienestā pēc savas dzīvesvietas rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju.

(2) Pašvaldības sociālās palīdzības dienests aprēķina pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai un pēc pabalsta pieprasītāja viedokļa noskaidrošanas pieņem lēmumu par optimālo veidu, kādā pabalsts sniedzams, - izmaksā naudas pabalstu vai naudas pabalstu pilnīgi vai daļēji aizstāj ar mantisku pabalstu vai samaksu par pakalpojumu."

Atbalstīts

(red.prec.)

4. Izteikt 32.,33.,34. un 35. pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Sociālie pabalsti, ko piešķir pašvaldības

(1) Pašvaldība piešķir pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai.

(2) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām ir tiesīga piešķirt arī citus pabalstus, ja pašvaldības trūcīgajiem iedzīvotājiem ir nodrošināts garantētais minimālais ienākuma līmenis.

(1) Pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai ir pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus, ja tās atzītas par trūcīgām. Kārtību, kādā ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, nosaka Ministru kabinets. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākuma līmeni.

(2) Garantēto minimālo ienākuma līmeni nosaka un katru gadu pārskata Ministru kabinets.

(3) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopīgi uztura izdevumi un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumā "Par sociālo drošību" noteiktos līdzdarbības pienākumus.

(4) Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai samazinātā apmērā izmaksā arī pēc tam, ja ienākumi no algota darba ir paaugstinājušies:

1) pirmajā mēnesī - 75 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

2) otrajā mēnesī - 50 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra;

3) trešajā mēnesī – 25 procentus no iepriekšējā pabalsta apmēra.

(5) Materiālo stāvokli novērtē un pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai piešķir pašvaldības sociālās palīdzības dienests.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmērs, kā arī pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

(1) Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmēru ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai nepiešķir atsevišķi dzīvojošai personai, ja attiecīgā persona atteikusies no likumā “Par sociālo drošību” noteikto līdzdarbības pienākumu pildīšanas, izņemot gadījumu, kad līdzdarbības pienākumu pildīšana neļauj aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu.

(2) Pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmēru ģimenei samazina par bērnam paredzēto daļu, ja:

1) pārtraukta vai izbeigta vecāku vara;

2) pieņemts aizbildnības vai aizgādnības iestādes lēmums par to, ka ģimenē bērnu faktiski nekopj un neaudzina;

3) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privāti uzturētā aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas tās apgādībā.

(1) Persona, kas pieprasa pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, iesniedz pašvaldības sociālās palīdzības dienestam pēc savas dzīvesvietas rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju.

(2) Pašvaldības sociālās palīdzības dienests aprēķina pabalsta garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai apmēru un rakstveidā vienojas ar pabalsta pieprasītāju par pabalsta izmantošanas mērķiem un veidu , kādā pabalsts sniedzams, - izmaksā naudas pabalstu vai naudas pabalstu pilnīgi vai daļēji aizstāj ar mantisku pabalstu vai samaksu par pakalpojumu."

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsta pieprasītājs pats vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz rakstveida pieprasījumu, noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju un tiesības apliecinošus dokumentus pašvaldībai pēc savas dzīvesvietas.

(2) Pašvaldība nosaka pabalsta apmēru un optimālo veidu, kādā tas sniedzams:

1) izmaksājot naudas pabalstu;

2) izsniedzot talonus pārtikas produktu iegādei, izsniedzot pārtikas produktus, organizējot bezmaksas ēdināšanu, pārskaitot līdzekļus sociālo pakalpojumu sniedzējiem par bērnu ēdināšanu, par aprūpes pakalpojumiem, samaksājot par dzīvojamo telpu īri, kurināmā iegādi vai komunālajiem

pakalpojumiem.

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(2) Pabalstu piešķir uz trim mēnešiem, ja ģimenē ir darbspējīga persona.

(3) Pabalstu piešķir uz sešiem mēnešiem, ja ģimenes locekļi nav

darbspējīgi vai uz viņiem attiecas šā likuma 34.panta trešās daļas 2. - 4.

punkta noteikumi.

(4) Pabalsta izmaksu pārtrauc uz laiku, kad pabalsta saņēmējs neatrodas Latvijas Republikas teritorijā.

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsta apmēru nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Pabalsta apmēru groza vai izmaksu pārtrauc, ja mainās ģimenes sastāvs, ienākumu vai īpašuma apmērs vai ja iztikas līdzekļu deklarācijā norādītas nepatiesas ziņas.

(3) Ja ģimene pēc savas iniciatīvas, nesaņemot pašvaldības piekrišanu,

palielina savus izdevumus, saglabājas iepriekšējais pabalsta apmērs.

(4) Ja ģimene maina dzīvesvietu ārpus pašvaldības administratīvajām

robežām, pašvaldības pabalsta izmaksa tiek pārtraukta un šai ģimenei pirms dzīvesvietas maiņas jāsaņem nākamās dzīvesvietas pašvaldības sociālo jautājumu komitejas garantija par nepieciešamā pabalsta piešķiršanu.

(1) Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsta saņēmēja vai viņa apgādībā bijušas personas nāves gadījumā, ja nav tiesību uz citu apbedīšanas pabalstu, pašvaldības institūcija lemj par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, un par šā pabalsta apmēru. Pabalsta apmērs atbilst minimālajiem apbedīšanas izdevumiem.

(2) Pabalsta aprēķināšanas kārtību nosaka Labklājības ministrija.

(1) Ģimenei ir tiesības uz dzīvokļa pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dzīvokļa pabalstu piešķir, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju.

(3) Pabalstu piešķir, sākot ar mēnesi, kurā tas pieprasīts.

(4) Pabalstu var pārskaitīt dzīvokļa izīrētāja vai komunālo pakalpojumu

sniedzēju kontā.

(5) Pašvaldība var atbilstoši sava budžeta iespējām noteikt papildu palīdzību iedzīvotājiem īres un komunālo pakalpojumu apmaksā.

(1) Pašvaldība atbilstoši sava budžeta iespējām piešķir pabalstu aprūpei pensijas vecuma personai, invalīdam, ģimenei, kurā ir bērns invalīds, ja saskaņā ar ārsta speciālista atzinumu ir nepieciešama šāda aprūpe.

(2) Pabalstu piešķir, sākot ar mēnesi, kurā tas pieprasīts.

(3) Pabalstu var bez maksas pārskaitīt saņēmēja kontā vai aprūpes pakalpojumu sniedzēja kontā, kā arī izmaksāt sociālo pakalpojumu sniedzēja

noteiktajā izmaksas vietā.

4.

Izslēgt 36., 37., 38., 39., 40. un 41.pantu.

Atbalstīt

5. Izslēgt 36., 37., 38., 39., 40. un 41.pantu.

(1)............................................

(2) Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus trūcīgām ģimenēm un dzīvokļa pabalstus izmaksā no pašvaldību budžetu un Sociālās palīdzības fonda līdzekļiem. Citus pašvaldību pabalstus izmaksā no pašvaldību budžetu līdzekļiem.

5.

Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus finansē no pašvaldību budžeta līdzekļiem."

Atbalstīts

6. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus finansē no pašvaldību budžetu līdzekļiem."

(4) Sociālās palīdzības fonds apsaimnieko līdzekļus, kuri budžetā paredzēti sociālajai nodrošināšanai un sociālajiem pabalstiem un kurus saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu pārskaita Finansu ministrija, kā arī līdzekļus, kas gūti no fonda iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, un citus ienākumus.

3. Izteikt 45.panta ceturto daļu šādā redakcijā

"(4) Sociālās palīdzības fonds pārrauga sociālās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanu un kvalitāti, sniedz metodisko palīdzību sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī apsaimnieko sociālajai palīdzībai un valsts sociālajiem pabalstiem budžetā paredzētos līdzekļus saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī līdzekļus, kas gūti no fonda iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, un citus ienākumus."

(red.prec.)

7.Izteikt 45.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sociālās palīdzības fonds pārrauga sociālās palīdzības pakalpojumu nodrošināšanu un kvalitāti, sniedz metodisko palīdzību sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem un apsaimnieko saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā sociālajai palīdzībai un valsts sociālajiem pabalstiem paredzētos līdzekļus, kā arī līdzekļus, kas gūti no fonda iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, un citus ienākumus.”

1) Sociālās palīdzības fonds veic šādas funkcijas:

1) nodrošina šajā likumā noteikto maksājumu izmaksu;

2) nolikumā noteiktajā kārtībā sagatavo priekšlikumus un ierosinājumus sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošanai;

3) kontrolē fonda līdzekļu izlietošanas likumību un izmaksu gaitu, kā arī šo izmaksu pamatotību;

4) organizē pasākumus fonda darbības efektivitātes palielināšanai;

5) pieprasa no pašvaldībām, valsts institūcijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām ziņas, kas nepieciešamas fonda funkciju pildīšanai;

6) strīdu gadījumos izlemj jautājumus par fonda līdzekļu izmaksas pārtraukšanu;

7) ierosina atmaksāt nelikumīgi izmaksātos līdzekļus;

8) izskata sūdzības par fonda pakalpojumiem;

9) nodrošina personas datu aizsardzību.(...)

4. Papildināt 46.panta pirmo daļu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"10) pārrauga, kā sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēji ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, un novērtē sniegto pakalpojumu kvalitāti;

11) sniedz metodisko palīdzību un organizē pasākumus, lai celtu sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju;

12) nodrošina apliecību izgatavošanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem;

13) organizē un aktualizē sociālās palīdzības statistiku Valsts statistikas programmas ietvaros, izveido un sistemātiski aktualizē fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamo datu bāzi, veicina savstarpēji saskaņotu informācijas tehnoloģiju ieviešanu sociālās palīdzības institūcijās;

14) nodrošina sociālās palīdzības politikas ieviešanai, pārraudzībai un novērtēšanai nepieciešamo datu savākšanu, apkopošanu un analīzi;

15) nodrošina sociālās palīdzības pakalpojumu saņemšanas kontroli un koordināciju saskaņā ar valsts budžeta programmu "Sociālā palīdzība"."

8. Papildināt 46.panta pirmo daļu ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"10) pārrauga, kā sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēji ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības, un novērtē sniegto pakalpojumu kvalitāti;

11) sniedz metodisko palīdzību un organizē pasākumus, lai celtu sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju;

12) nodrošina apliecību izgatavošanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem;

13) organizē un aktualizē sociālās palīdzības statistiku Valsts statistikas programmas ietvaros, izveido un sistemātiski aktualizē fonda darbības nodrošināšanai nepieciešamo datu bāzi, veicina savstarpēji saskaņotu informācijas tehnoloģiju ieviešanu sociālās palīdzības institūcijās;

14) nodrošina sociālās palīdzības politikas ieviešanai, pārraudzībai un novērtēšanai nepieciešamo datu savākšanu, apkopošanu un analīzi;

15) nodrošina sociālās palīdzības pakalpojumu saņemšanas kontroli un koordināciju saskaņā ar valsts budžeta programmu "Sociālā palīdzība"."

6. Ministru kabinets izdod šādus normatīvos aktus:

1) noteikumus par pasākumiem pārejai uz sociālās nodrošināšanas un sociālās palīdzības pabalstu finansēšanu no Sociālās palīdzības fonda - līdz Sociālās palīdzības fonda darbības uzsākšanai;

2) noteikumus par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšanu un izmaksu - līdz 1996.gada 1.janvārim;

3) noteikumus par iedzīvotāju īpašuma novērtēšanas kārtību, saņemot sociālās palīdzības pabalstus, - līdz 1996.gada 1.janvārim;

4) noteikumus par kārtību, kādā personas izmeklējamas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā, un šīs komisijas nolikumu;

5) noteikumus par sociālās aprūpes iestāžu akreditācijas un licencēšanas kārtību - līdz 1996.gada 1.janvārim.

5. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punkta 5.apakšpunktu;

9. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punkta 5.apakšpunktu;

9. Ministru kabinets, lai nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu, līdz 2001.gada 31.maijam iesniedz Saeimai likumprojektus, kas paredz grozījumus šajā likumā un citos likumos."

Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.381 ''Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību";

2) 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.384 ''Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību'';

3) 1997.gada 16.septembra noteikumi Nr.325 ''Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru'';

4) 2000.gada 1.februāra noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās"."

Aizstāt pārejas noteikumu 9.punktā vārdus “2001.gada 1.jūlijam” ar vārdiem “2002.gada 1.jūlijam”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.jūlijam ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.381 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”;

2) 1995.gada 19.decembra noteikumi nr.384 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu un bērna kopšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

3) 1997.gada 16.septembra noteikumi nr.325 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru”;

4) 2000.gada 1.februāra noteikumi nr.40 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās”.”

8.

Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Šā likuma 32.pantā noteiktos sociālos pabalstus visas pašvaldības izmaksā ar 2004.gada 1.janvāri. Līdz 2003.gada 31.decembrim pašvaldības izmaksā trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu, dzīvokļa pabalstu, pabalstu aprūpei, apbedīšanas pabalstu, kā arī citus pabalstus atbilstoši sava budžeta iespējām vai ir tiesīgas izmaksāt šā likuma 32.pantā noteiktos sociālos pabalstus."

Papildināt ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

Šā likuma 4.un5.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Šā likuma 4.un 5.pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Noteikt likumā stāšanās termiņu 2002.gada 1.janvārī.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Iesniedz

Sociālo un darba lietu komisija

Projekts 2.lasījumam