Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju “ attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (dok. nr. 2497)

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotais likumprojekts otrajam lasījumam

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17. nr.; Latvijas Vēstnesis 399./400. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2.,14. nr.; 1998, 12. nr.; 2000, 2., 17., 23. nr.) šādus grozījumus:

1. pants. Likumā lietotie termini

8) mākslinieka darbnīca - daudzdzīvokļu mājā esoša neapdzīvojamā telpa vai telpu komplekss, kas kā mākslinieka darbnīca ir iezīmēta mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīta ar kādu no mājā esošajiem dzīvokļiem un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi un durvis, caurules, dūmvadi, vadu daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus mākslinieka darbnīcas esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas (pagrabs, tualete, šķūnītis);

1.

2.

3.

Aizstāt 1. panta 8. punktā vārdus “mākslinieka darbnīca” ar vārdiem “mākslinieka vai amata meistara darbnīca”.

............................................................................

Turpmāk visā likuma tekstā aizstāt vārdu “mākslinieks” ar vārdiem “mākslinieks vai amata meistars” un vārdus “mākslinieka darbnīca” ar vārdiem “mākslinieka vai amata meistara darbnīca”.

...........................................................................

Papildināt likuma 1. pantu ar 21. punktu šādā redakcijā:

“21) amata meistars - persona, kura atbilstoši likumam “Par amatniecību” ir ieguvusi amata meistara nosaukumu un kura ir Latvijas amatniecības kamerā reģistrētās profesionālās organizācijas biedrs.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

17. pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

(1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam.

(2) Mākslinieka darbnīcas nomnieks var privatizēt nomāto darbnīcu, ja nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu.

(3) Ja mākslinieka darbnīcas nomnieks atsakās privatizēt nomāto darbnīcu, tā līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai netiek piedāvāta privatizācijai citām personām. Mākslinieka darbnīcas nomnieks līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai nezaudē tiesības privatizēt nomāto darbnīcu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(4) Mākslinieka darbnīcu, kuras nomnieks nav tiesīgs to privatizēt, kā arī mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - neiznomāta mākslinieka darbnīca), piedāvā privatizēt atklātā izsolē tikai māksliniekiem -privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

1. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“ 17. pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

(1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām.

(2) Mākslinieka darbnīcu tās nomnieks var privatizēt, ja:

2) nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu.

(3) Ja mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, atsakās privatizēt nomāto darbnīcu, tā līdz nomas līguma termiņa beigām netiek piedāvāta privatizācijai citām personām. Mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai nezaudē tiesības privatizēt nomāto darbnīcu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(4) Mākslinieka darbnīcu, kuras nomnieks nav tiesīgs to privatizēt, kā arī mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - neiznomāta mākslinieka darbnīca), piedāvā privatizēt atklātā izsolē tikai māksliniekiem - privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.”

4.

5.

Izteikt 17. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Mākslinieka vai amata meistara darbnīcu tās nomnieks var privatizēt, ja:

1) viņš ir mākslinieks vai amata meistars atbilstoši šā likuma 1. panta 19. un 21. punkta prasībām;

2) nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu.

Papildināt pirmajā lasījumā pieņemtā 17. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) attiecīgā mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātu būvprojektu”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

1. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“ 17. pants. Secība, kādā tiek privatizēta mākslinieka darbnīca

(1) Ikvienu iznomātu mākslinieka darbnīcu piedāvā privatizēt šīs darbnīcas nomniekam, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām.

(2) Mākslinieka darbnīcu tās nomnieks var privatizēt, ja:

1) viņš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām;

2) nav celta prasība tiesā par nomas līguma izbeigšanu;

3) attiecīgā mākslinieka darbnīca ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātu būvprojektu.

(3) Ja mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, atsakās privatizēt nomāto darbnīcu, tā līdz nomas līguma termiņa beigām netiek piedāvāta privatizācijai citām personām. Mākslinieka darbnīcas nomnieks, kurš ir mākslinieks atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, līdz nomas līguma termiņa izbeigšanās dienai nezaudē tiesības privatizēt nomāto darbnīcu, ievērojot šajā likumā noteikto kārtību.

(4) Mākslinieka darbnīcu, kuras nomnieks nav tiesīgs to privatizēt, kā arī mākslinieka darbnīcu, par kuras lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (turpmāk - neiznomāta mākslinieka darbnīca), piedāvā privatizēt atklātā izsolē tikai māksliniekiem - privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.”

73.1 pants. Gadījumi, kad piemērojama dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli, bet mākslinieku darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu.

2. Izteikt 73.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo:

1) dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli;

2) mākslinieku darbnīcu nomnieki, kuri ir mākslinieki atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu;

3) neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto neapdzīvojamo telpu.”

6.

Papildināt likuma 73.1 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošām ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa.”

Atbalstīt

2. 73.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami gadījumos, kad Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija vai pašvaldība nav uzsākusi dzīvojamās mājas privatizāciju šajā likumā noteiktajā kārtībā un valsts vai pašvaldību daudzdzīvokļu mājā esošo:

1) dzīvokļu īrnieki, viņu ģimenes locekļi vai citas šajā likumā norādītās personas vēlas iegūt īpašumā viņu īrēto dzīvokli;

2) mākslinieku darbnīcu nomnieki, kuri ir mākslinieki atbilstoši šā likuma 1. panta 19. punkta prasībām, vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto mākslinieka darbnīcu;

3) neapdzīvojamo telpu nomnieki vēlas iegūt īpašumā viņu nomāto neapdzīvojamo telpu.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz valstij vai pašvaldībai piederošām ēkām, kurām nav dzīvojamās mājas statusa.”

Pārejas noteikumi

1.- 19. , 20. 1) - 3)

4) Nekustamā īpašuma aģentūra vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

a) kopīpašniekiem - uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā latos,

b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos;

7.

Izteikt likuma pārejas noteikumu 20. punkta 4) b) apakšpunkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

” b) dzīvokļa īrnieku grupai (grupām), ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas, kas atbilst attiecīgās dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības.

Neatbalstīt

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.