Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

1. pašreizējā situācija,
2. likumprojekta koncepcija.

Viens no galvenajiem Latvijas ārpolitikas un drošības politikas mērķiem ir kļūt par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsti. Saskaņā ar NATO 1999. gada aprīļa Vašingtonas samita lēmumiem Latvija ir atzīta par pilntiesīgu alianses kandidātvalsti. NATO izstrādātais rīcības plāns dalībai Aliansē paredz, ka kandidātvalstīm pakāpeniski jāattīsta militārās spējas iekļauties kolektīvās aizsardzības sistēmā

Pašlaik likums “Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” satur zināmus ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā un Latvijas NBS vienību līdzdalību starptautiskajās operācijās, kas apgrūtina Latvijas spējas efektīvi iesaistīties starptautiskajās operācijās, kā arī uzņemt savā teritorijā ārvalstu bruņoto spēkus. Latvijas Rīcības plānā dalībai NATO, kas bijā akceptēts LR Ministru kabinetā 1999.gada 21.septembrī paredzēts pilnveidot Latvijas tiesību aktus.

Nepieciešams piebilst, ka likumprojekta pieņemšana pēc būtības izraisīs formālas izmaiņas esošajā situācijā, jo pieņemot lēmumu par likumprojektā minētajiem jautājumiem tiek izvērtēta ārpolitiskā lietderība, budžeta iespējas, kā arī Latvijas NBS militārās spējas.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību:

1. tautsaimniecības konkurētspēju,
2. eksporta attīstību,
3. nodarbinātību,
4. investīciju pieplūdi,
5. vidi.

Likums tieši neietekmē tautsaimniecības attīstību

a) likumprojekts šo jomu neskar

b) likumprojekts šo jomu neskar

c) likumprojekts šo jomu neskar

d) likumprojekts šo jomu neskar

e) likumprojekts šo jomu neskar

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu:

1. vai likums prasa esošā valsts budžeta neparedzētus izdevumus,
2. vai likums samazinās vai palielinās valsts budžeta ienākumus,
3. vai likums nākamajos piecos gados samazinās vai palielinās budžeta ienākumus.

Likums tieši neietekmē valsts budžetu.

Lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajā operācijā Saeima vai Ministru kabinets pieņem atsevišķi katrā gadījumā. Papildus izdevumi valsts budžetā ir iespējami gadījumā, ja līdzdalība konkrētajā starptautiskajā operācijā nebija ieplānota valsts budžetā, bet vēlāk bija pieņemts attiecīgais lēmums par nepieciešamību iesaistīt Latvijas NBS ANO, EDSO vai citas starptautiskās organizācijas operācijā. Šajā gadījumā papildus izdevumi būs atkarīgi no ārzemēs nosūtāmo militārpersonu skaita (kas savukārt arī ir atkarīgs no budžeta stāvokļa) un starptautiskās operācijas ilguma. Līdz ar to skaitliskā ierobežojuma atcelšana attiecībā uz Latvijas NBS militārpersonu skaitu līdzdalībai starptautiskajā operācijā tieši neietekmē valsts budžetu.

Skaitliskā ierobežojuma atcelšana attiecībā uz ārvalstu militārpersonu skaitu, kas vienlaicīgi drīkst uzturēties Latvijas teritorijā neietekmē valsts budžetu. Visi finansu jautājumi, kas varētu rasties ar ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas Republikas teritorijā tiks risināti ar likumu “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republika’ un citiem normatīvajiem aktiem .

1. likums šo jomu neskar

 

2. likums šo jomu neskar

(c) likums šo jomu neskar

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos:

Spēkā esošā normatīvo aktu sistēma būs papildināta ar likumu.

Ņemot vērā to, ka ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos tiesisko pamatu regulē arī likums “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”, būs nepieciešams grozīt minētā likuma 2.pantu.

a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību

b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām

1. likumprojekts šo jomu neskar
2. likumprojekts šo jomu neskar
3. likumprojekts šo jomu neskar

1. Atbilst, jo saskaņā ar NATO 1999. gada aprīļa Vašingtonas samita lēmumiem Latvija ir atzīta par pilntiesīgu alianses kandidātvalsti. NATO izstrādātais rīcības plāns dalībai Aliansē paredz, ka kandidātvalstīm pakāpeniski jāattīsta militārās spējas iekļauties kolektīvās aizsardzības sistēmā.

1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

1. Aizsardzības ministrija kopā ar Ārlietu ministriju kontrolēs likuma 9.panta 2.daļas izpildi

b) likumprojekts šo jomu neskar