Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) iepirkums – preču pirkšana vai noma, vai pakalpojumu saņemšana, vai būvdarbu veikšana pasūtītāja vajadzībām;

2) kandidāts – persona, kura ir uzaicināta piedalīties slēgtā konkursā vai sarunu procedūrā;

3) pasūtītājs:

a) valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība,

b) komersants (izņemot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu), kas saņem kredītu, kura galvotājs attiecībā uz šī kredīta atmaksāšanu un izmantošanu ir valsts vai pašvaldība,

c) komercsabiedrība, kuru ir nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem,

d) koncesionārs (attiecībā uz būvdarbiem), ja koncesija ir slēgta par būves lietošanu, bet samaksa par koncesiju ir būves būvdarbi,

e) persona, kas realizē projektu, kuru vairāk nekā piecdesmit procentu apmērā finansē no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem,

f) bezpeļņas organizācija, kuru ir nodibinājusi valsts vai pašvaldība un kura tiek finansēta no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem;

4) pretendents – persona vai personu grupa, kas iesniegusi piedāvājumu pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar pasūtītāja prasībām vai iesniegusi pieteikumu, lai piedalītos kandidātu atlasē slēgtam konkursam;

5) nepamatoti lēts piedāvājums – pretendenta iesniegts piedāvājums pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus, ja tam ir ievērojami zemāka cena, nekā piedāvā citi pretendenti, un ja:

a) pasūtītājs, pārbaudot cenas aprēķinu, ir atradis tajā kļūdas, kas ir bijis iemesls tik zemas cenas noteikšanai, vai

b) pretendents nevar pierādīt, ka tam ir pieejama īpaša tehnoloģija vai tirgus apstākļi, kas ļauj noteikt tik zemu cenu.

Šā likuma uzdevums ir veicināt:

1) atklātumu iepirkuma norisē;

2) preču pārdevēju, iznomātāju, pakalpojumu sniedzēju un būvdarbu veicēju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem;

3) racionālu valsts vai pašvaldību līdzekļu izmantošanu.

(1) Pasūtītājs un pretendents ar informāciju apmainās rakstiski.

(2) Konkursam pretendents piedāvājumu iesniedz rakstiski, parakstītu un slēgtā aploksnē, lai nodrošinātu piedāvājumā esošās informācijas nepieejamību līdz aploksnes atvēršanas brīdim. Kad piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir beidzies, pretendents nedrīkst piedāvājumu labot vai papildināt.

(3) Iepirkuma līgumu slēdz rakstiski. Par rakstisku līgumu var uzskatīt arī grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, kurā norādīti abu pušu rekvizīti.

(4) Pasūtītājs var sadalīt iepirkumu daļās, lai atļautu vairākiem pretendentiem piedalīties iepirkumā un iesniegt piedāvājumu par atsevišķām iepirkuma daļām. Vairāki līguma priekšmeti var tikt apvienoti vienā iepirkumā, ja tam ir tehnisks iemesls.

(5) Pasūtītājam aizliegts izvirzīt pretendentiem vai kandidātiem jebkādas prasības, kas atsevišķam pretendentam vai kandidātam rada izdevīgāku situāciju nekā pārējiem pretendentiem vai citādi ierobežo konkurenci.

(6) Pasūtītājs par iepirkumu izziņo tikai pēc tam, kad tam apstiprināts finansējums vai ilgtermiņa saistības iepirkuma veikšanai. Būvdarbu gadījumā pasūtītāja rīcībā jābūt arī visiem nepieciešamajiem dokumentiem saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

(1) Pasūtītājs nepiemēro šo likumu, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par:

1) nekustamā īpašuma pirkšanu vai nomu;

2) šķīrējtiesas pakalpojumiem;

3) finansu pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, kā arī Latvijas Bankas un Valsts kases sniegtajiem pakalpojumiem;

4) fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem;

5) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, uz kuriem šiem uzņēmumiem ir izņēmuma tiesības;

6) tādas institūcijas pakalpojumu saņemšanu, kas ir izveidota pasūtītāja funkciju nodrošināšanai;

7) sabiedrības saziņas līdzekļu sniegtajiem pakalpojumiem;

8) noteiktu iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību, valsts materiālo rezervju veidošanu un valsts materiālo vērtību nodrošināšanu, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma par to nolēmis Ministru kabinets;

9) pētniecības vai tehnoloģijas attīstības pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, no kuriem labumu gūst vienīgi pasūtītājs, kas to izmanto paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka sniegto pakalpojumu pilnīgi atlīdzina pasūtītājs.

(2) Pasūtītājs var nepiemērot šā likuma ceturtās, piektās, sestās un septītās nodaļas pantus, ja tiek slēgts iepirkuma līgums par:

1) iepirkumu un paredzamā līgumcena ir mazāka par 1000 latiem;

2) pakalpojumu saņemšanu un pakalpojumus sniedz pēc pasūtītāja individuāla pasūtījuma, bet paredzamā līgumcena ir lielāka par 1000 latiem un mazāka par 10000 latiem;

3) iepirkumu, ja neparedzētu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtēji apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) ir radusies ārkārtas situācija un ir nepieciešams to novērst, lai atjaunotu vai nodrošinātu pasūtītāja darbību, un ja paredzamā līgumcena nepārsniedz 10000 latu.

Ja iepirkumu vairāk nekā par piecdesmit procentiem finansē starptautiska finansu institūcija vai iepirkums ir ārvalstu tehniskā palīdzība, vai Eiropas komisijas finansēta programma un nosacījums šā finansējuma piešķiršanai ir iepirkuma procedūras piemērošana, kas atšķiras no šajā likumā minētajām, pasūtītājs var izmantot finansējuma piešķiršanas nosacījumos minēto procedūru.

(1) Paredzamā līgumcena ir naudas summa, ko pasūtītājs ir paredzējis samaksai par preces pirkšanu, nomu, pakalpojumu vai būvdarbiem, kopā ar pievienotās vērtības nodokli un visiem citiem nodokļiem.

(2) Paredzamo līgumcenu nosaka, lai izvēlētos iepirkuma metodi.

(3) Nav atļauts paredzamo līgumcenu sadalīt daļās, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Ja kopējo iepirkuma apjomu sadala daļās saskaņā ar šā likuma 3.panta ceturto daļu un par katru daļu ir paredzēts slēgt atsevišķu iepirkuma līgumu, paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā visu šo daļu kopējo vērtību.

(1) Paredzamo līgumcenu precei nosaka, ņemot vērā plānoto summu konkrētas preces pirkšanai noteiktā laika posmā, kas nav mazāks par vienu mēnesi.

(2) Ja paredzētais viena veida preču pirkums izpaužas kā vairāku vienādu iepirkuma līgumu noslēgšana šā panta pirmajā daļā noteiktajā laika posmā, paredzamo līgumcenu nosaka, summējot visu šo iepirkuma līgumu paredzamās līgumcenas.

Ja preci nomā ar vai bez izpirkuma tiesībām, paredzamo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz:

1) paredzēto ikmēneša maksājumu kopējo līgumcenu, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz 12 mēnešiem vai īsāku laika posmu;

2) paredzēto ikmēneša maksājumu kopējo līgumcenu, kurā ir iekļauta nomātās preces plānotā atlikusī vērtība, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz laika posmu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem;

3) paredzētajiem ikmēneša maksājumiem, kas reizināti ar 48, ja iepirkuma līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laiku.

(1) Paredzamo līgumcenu pakalpojumiem nosaka, ņemot vērā visu samaksu, ko saņems pakalpojumu sniedzējs, kā arī šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Apdrošināšanas paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā maksājamo apdrošināšanas prēmiju summu.

(3) Bankas un citu finansu pakalpojumu paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā maksu par pakalpojumiem, komisijas un procentu maksājumus, kas jāsaņem pakalpojumu sniedzējam.

(4) Projektēšanas, arī būvprojektēšanas paredzamo līgumcenu nosaka, ņemot vērā kopējo samaksu, kas jāsaņem pakalpojuma sniedzējam.

(5) Ja pakalpojums ir regulārs un tam ir noteikta līgumcena, paredzamo kopējo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz:

1) maksu par vienā mēnesī sniedzamajiem pakalpojumiem, kas reizināta ar mēnešu skaitu laika posmā, par kuru iepirkuma līgums tiks slēgts, ja šis laika posms nav ilgāks par 48 mēnešiem;

2) maksu par vienā mēnesī sniedzamajiem pakalpojumiem, kas reizināta ar 48, ja iepirkuma līgumu slēdz uz nenoteiktu vai noteiktu laika posmu, kas ir ilgāks par 48 mēnešiem.

(1) Paredzamā līgumcena būvdarbiem ir attiecīgās būves vai tās atsevišķas ekspluatācijā nododamās kārtas paredzamā līgumcena.

(2) Būvdarbu paredzamajā līgumcenā ietver līgumcenu visām precēm, to nomai vai pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai veiktu attiecīgo būvniecību, kā arī līgumcenu tām precēm vai pakalpojumiem, ko būvdarbu veicējam piegādās vai sniegs pasūtītājs.

(1) Ja paredzamais iepirkuma līgums attiecas uz atsevišķiem preču pirkumiem vai nomu, atsevišķiem pakalpojumiem vai to daļām, atsevišķiem būvdarbiem vai to daļām, tad, nosakot paredzamo līgumcenu, ņem vērā preču, pakalpojumu vai būvdarbu kopējo paredzamo līgumcenu.

(2) Ja paredzamajā līgumā ir gan preču, gan pakalpojumu pirkšana vai noma, tad to attiecīgi uzskata par preču pirkšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu atkarībā no tā, kas veido paredzamās līgumcenas lielāko daļu. Šie nosacījumi neattiecas uz būvdarbiem.

Darba uzdevumā norāda prasības, kādām jāatbilst nepieciešamajām precēm, nomai, pakalpojumiem vai būvdarbiem. Darba uzdevumam ir jābūt skaidram, kas ļautu pretendentam aprēķināt bez papildu sagatavošanas darba un bez neskaidra riska preču, pakalpojumu, nomas vai būvdarbu cenu un nodrošinātu piedāvājumu salīdzinājumu.

(1) Tehniskās specifikācijas ir:

1) preces vai pakalpojuma apraksts, kas ietver kvalitātes, kvantitātes, darbības, drošības, izmēru, terminoloģijas, simbolu, pārbaudes, pārbaudes metožu, iesaiņošanas, marķēšanas, etiķešu un citas objektīvas prasības, lai prece vai pakalpojums atbilstu iepirkuma mērķim;

2) būvprojektā paredzēto darbu un būves konstrukciju normatīvo un kvalitātes prasību apraksts (uzskaitījums).

(2) Ar tehniskajām specifikācijām pasūtītājs nosaka prasību līmeni, kādam jāatbilst precei, pakalpojumam vai būvdarbiem. Tehniskās specifikācijas iekļauj iepirkuma procedūras nolikumā un līgumā. Pasūtītājs dod priekšroku tām tehniskajām specifikācijām, kas vērstas uz līguma priekšmeta darbības rezultātu (funkciju). Ja pasūtītājs uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, tas var veidot arī līguma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas.

(3) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, ja vien tie nav izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai. Ir aizliegta norāde uz tirdzniecības markām, patentiem un specifisku izcelsmi. Tomēr, ja līguma priekšmetu citādi nevar raksturot, šādas norādes kopā ar vārdiem "vai ekvivalents" drīkst lietot.

(4) Ja līguma priekšmets atbilst attiecīgiem standartiem, tehniskās specifikācijas veido atbilstoši:

1) Latvijas nacionālā standarta statusā pielāgotiem un noteiktā kārtībā reģistrētiem Eiropas standartiem. Eiropas standarts ir "Eiropas standarts (EN)" vai "Harmonizēšanas dokumenti (HD)", kurus apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) vai Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC);

2) Latvijas nacionālajiem standartiem;

3) citiem starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju standartiem.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, ja:

1) tehniski nav iespējams panākt preces atbilstību ceturtajā daļā minētajiem standartiem;

2) ieviešot ceturtajā daļā minētos standartus, pasūtītājam būtu jāiegādājas preces, kas nav savietojamas ar tā rīcībā esošajām precēm, kuras tas paredzējis lietot kopā ar iegādājamām precēm.

Pasūtītājs izskata piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti, kuri atbilst šajā nodaļā izvirzītajām prasībām un ir izraudzīti saskaņā ar šajā likumā norādītajām procedūrām.

(1) Pasūtītājs visiem pretendentiem rada vienādas iespējas sacensties, lai iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumu.

(2) Pretendenti var apvienoties grupā, neizmantojot noteiktu komercdarbības veidu, un iesniegt vienu kopēju piedāvājumu, ja tas ir paredzēts konkursa nolikumā. Ja pasūtītājs ir izvēlējies šādu grupu un iepirkuma līguma izpildīšanai ir vēlams noteikts komercdarbības veids, tas var pieprasīt pretendentu grupai izveidot līgumsabiedrību.

(3) Visā iepirkuma procedūrā ievēro atklātumu. Ja pasūtītājs sniedz papildu informāciju, tas nosūta šo informāciju visiem pretendentiem, kā arī tiem, kuri saņēmuši konkursa nolikumu vai kvalifikācijas atlases nolikumu slēgtam konkursam.

(4) Nedrīkst aizkavēt iespējamā pretendenta piedalīšanos iepirkuma procedūrā.

(5) Pretendentam vai tā pārstāvjiem aizliegts piedalīties konkursa nolikumu vai tā daļas, vai cenu aptaujas pieprasījuma izstrādāšanā.

(6) Laikā no piedāvājuma iesniegšanas līdz tā atvēršanai un piedāvājuma izvērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājam aizliegts sniegt informāciju par citu piedāvājumu esamību un piedāvājumu vērtēšanas procesu.

(7) Pasūtītājs var pieprasīt samaksu par konkursa nolikumu. Valsts iestādes samaksu ieskaita valsts pamatbudžetā, pašvaldības un pašvaldību iestādes - tās pašvaldības budžetā, kura rīko konkursu. Samaksa nedrīkst būt lielāka par:

1) 20 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 50000 latu;

2) 50 latiem, ja paredzamā līgumcena ir līdz 120000 latu;

3) 100 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120000 latu;

4) 200 latiem, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 4500000 latu.

(1) Pasūtītājs neizvērtē pretendenta piedāvājumu vai arī izslēdz pretendentu no turpmākās dalības jebkurā iepirkuma izvērtēšanas stadijā, ja:

1) pretendents ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta;

2) pretendents ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādnieks Latvijā vai citā valstī, kurā tas ir reģistrēts;

3) likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēti pretendenta profesionālās darbības pārkāpumi;

4) pretendents nav reģistrēts likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

5) pretendentam nav licences vai sertifikāta noteiktu preču pārdošanai, nomai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem;

6) pretendents, sniedzot saskaņā ar šā panta otro daļu pieprasīto informāciju, norādījis nepatiesas ziņas;

7) pretendents iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu.

(2) Lai izvērtētu pretendentu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pasūtītājs var pieprasīt:

1) pretendenta apliecinājumu, ka likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēti tā profesionālās darbības pārkāpumi;

2) izziņu, ko ne agrāk kā vienu mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrācijas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrācijas iestāde valstī, kurā pretendents ir reģistrēts, ka tam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju vai izziņas, kas apliecina, ka pretendents ir reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā, nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;

4) licenci vai sertifikātu noteiktu preču pārdošanai, nomai, pakalpojumu sniegšanai vai būvdarbu veikšanai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

5) ziņas saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu.

(1) Izvēloties atklātu vai slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, pasūtītājs nosaka prasību līmeni (minimālās prasības) pretendenta saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim un tā novērtēšanai var pieprasīt pretendentam uzrādīt vai iesniegt vienu vai vairākus šādus dokumentus:

1) bankas izziņu par pretendenta vidējo konta atlikumu un naudas līdzekļu apgrozību kontā pasūtītāju interesējošā laika posmā;

2) pārskatu par pretendenta saimniecisko stāvokli vai izvilkumus no šādiem pārskatiem par uzņēmējdarbības daļu, kas attiecas uz paredzamo iepirkumu, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem trim gadiem.

(2) Ja konkrēta iepirkuma gadījumā šā panta pirmajā daļā minētā informācija neraksturo pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli, pasūtītājs var pieprasīt citas ziņas tā raksturošanai.

(1) Atklāta konkursa nolikumā vai slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā pasūtītājs norāda, kā pretendentam būs jāpierāda savas iespējas pārdot vai iznomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus.

(2) Pasūtītājs vai tā vārdā oficiāla kompetenta iestāde valstī, kurā reģistrēts pretendents, var veikt pārbaudi, lai konstatētu pretendenta ražošanas iespējas un kvalitātes kontroles nodrošināšanas pasākumus.

(3) Ja paredzamais līgums attiecas uz preču pirkšanu vai nomu, pasūtītājs var pieprasīt pretendentam iesniegt vai uzrādīt vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) pārdoto attiecīgo vai līdzīgu preču sarakstu, norādot preču pārdošanas apjomu, saņēmēju un laiku, pievienojot apstiprinātas pavadzīmju vai līdzvērtīgu dokumentu kopijas vai atsauksmes, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem trim gadiem;

2) pretendentam piederošo tehnisko iekārtu aprakstu, pretendenta iespējas nodrošināt preces kvalitāti;

3) informāciju par preču pārdošanā vai nomā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas ir atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) pārdodamās preces paraugus, aprakstus vai fotogrāfijas;

5) oficiālu kvalitātes kontroles institūcijas vai citas kompetentas iestādes izdotu sertifikāta kopiju, kas apliecina preces atbilstību standartiem.

(4) Ja paredzamais līgums attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, pasūtītājs, ņemot vērā pakalpojumu specifiku, var pieprasīt pretendentam iesniegt vai uzrādīt vienu vai vairākus šādus apliecinājumus:

1) informāciju par pretendenta kvalifikāciju vai tās personas izglītību un kvalifikāciju, kura tieši ir pakalpojuma sniedzēja;

2) pakalpojuma saņēmēja vai pakalpojuma sniedzēja apstiprinātu sniegto pakalpojumu sarakstu, kur norādīts pakalpojumu apjoms, saņēmējs un laika posms vai atsauksmes no pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem trim gadiem;

3) informāciju par pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personālu, īpaši par to, kas atbildīgs par kvalitātes kontroli;

4) informāciju par pretendenta darbinieku un vadošo darbinieku vidējo skaitu gadā pēdējo trīs gadu laikā;

5) informāciju par pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem instrumentiem, ražošanas iekārtām un telpām, kas pieder vai ir pieejamas pretendentam;

6) sniedzamā pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanas pasākumu aprakstu;

7) apliecinājumu tam, kuru no līguma daļām pretendents plāno nodot apakšlīgumā.

(5) Ja paredzamais līgums attiecas uz būvdarbu veikšanu, pasūtītājs var pieprasīt pretendentam iesniegt vai uzrādīt vienu vai vairākus no šādiem apliecinājumiem:

1) informāciju par to personu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kuras ir atbildīgas par būvdarbu veikšanu;

2) informāciju par veiktajiem būvdarbiem, kura papildināta ar izziņām un atsauksmēm par svarīgāko darbu izpildi, bet ne vairāk kā par iepriekšējiem pieciem gadiem. Šīm izziņām jāietver ziņas par attiecīgo būvdarbu apjomu, būvju veidiem, izpildes termiņu un vietu, jānorāda, vai visi darbi ir pabeigti, kā arī nepabeigto objektu nosaukums, vieta, apjoms un paredzamais to pabeigšanas termiņš;

3) informāciju par būvdarbu veikšanai nepieciešamajiem instrumentiem, tehniku un ražošanas iekārtām, kas pieder vai ir pieejami pretendentam;

4) informāciju par pretendenta darbinieku un vadošo darbinieku vidējo skaitu gadā pēdējo trīs gadu laikā;

5) informāciju par tehnisko personālu, kuru pretendents izmantos būvdarbos.

(6) Ja pretendents norāda, ka tas iesaistīs apakšuzņēmējus, ziņas pieprasa arī par šiem apakšuzņēmējiem.

(1) Pasūtītājs var pieprasīt pretendentam izskaidrot informāciju, ko tas ir sniedzis saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, bet šo papildu informāciju drīkst pieprasīt tikai minētajos pantos noteiktajos ietvaros.

(2) Lai noskaidrotu, vai nav saņemts nepamatoti lēts piedāvājums, pasūtītājs pretendentam, kurš iesniedzis piedāvājumu ar viszemāko cenu, var pieprasīt iesniegt iepirkuma izpildei nepieciešamās tehnoloģijas aprakstu un īpašo, tikai šim pretendentam pieejamo tirgus apstākļu aprakstu, kas pamato cenas pazeminājumu.

Ja pretendents atbilst šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem vai arī tā saimnieciskais un finansiālais stāvoklis un spējas neatbilst nolikumā noteiktajām prasībām saskaņā ar šā likuma 17. un 18.panta nosacījumiem, pasūtītājs pieņem lēmumu par pretendenta piedāvājuma neizskatīšanu un pretendenta izslēgšanu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. Ja pretendents pieprasījis pasūtītājam izskaidrot šādu lēmumu, tas triju darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šā lēmuma pamatojumu.

(1) Iepirkuma metode var būt atklāts konkurss, slēgts konkurss, cenu aptauja vai sarunu procedūra.

(2) Pasūtītājs izvēlas cenu aptauju, ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par:

1) preču pirkšanu vai nomu, ja paredzamā līgumcena precēm ir no 1000 līdz 10000 latu;

2) pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojumi netiek sagatavoti pēc pasūtītāja individuāla pasūtījuma, bet jau tiek sniegti, tiem ir nostabilizējies tirgus, un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10000 latu;

3) būvdarbu veikšanu, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 50000 latu.

(3) Pasūtītājs izvēlas atklātu konkursu vai sarunu procedūru, ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par:

1) preču pirkšanu vai nomu, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 10000 latu;

2) būvdarbu veikšanu, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 50000 latu.

(4) Pasūtītājs izvēlas atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, ja paredzamais iepirkuma līgums attiecas uz pakalpojumu sniegšanu un paredzamā līgumcena ir lielāka par 10000 latu.

(5) Atklāta vai slēgta konkursa procedūras norisi preču pirkšanai un nomai, pakalpojumu saņemšanai vai būvdarbu veikšanai nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(1) Lai veiktu iepirkumu saskaņā ar cenu aptaujas, atklāta konkursa, slēgta konkursa vai sarunu procedūras noteikumiem, tiek veidota iepirkuma komisija. Iepirkuma komisijas sastāvā ir pasūtītāja un citu institūciju (ja iepirkumā ieinteresētas arī citas institūcijas vai tas noteikts normatīvajos aktos) amatpersonas katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laika posmu, vai to veido kā pastāvīgi darbojošos institūciju, kas var veikt iepirkumus viena vai vairāku pasūtītāju vajadzībām. Piemērojot cenu aptauju, pasūtītājs iepirkuma veikšanai var pilnvarot amatpersonu, kurai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā iepirkuma komisijai.

(2) Iepirkuma komisijā ir vismaz trīs cilvēki, kas ir kompetenti iepirkumā, par kuru tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs. Ja līgumu paredz slēgt par būvdarbiem un cenu aptaujas gadījumā paredzamā līgumcena ir lielāka par 10000 latu, komisijā ir vismaz trīs cilvēki, no kuriem vismaz viens ir sertificēts būvspeciālists vai būvspeciālists ar augstāko izglītību, bet atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras gadījumā komisijā ir pieci cilvēki, no kuriem viens ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēts pārstāvis un vismaz viens ir sertificēts būvspeciālists. Ja līgumu paredz slēgt par informācijas sistēmas izstrādāšanu, konkursa vai sarunu procedūras gadījumā komisijā ir vismaz pieci cilvēki, no kuriem viens ir sertificēts informācijas sistēmu auditors.

(3) Iepirkuma komisijas locekļi vienlaikus nevar pārstāvēt gan pasūtītāju, gan pretendentu.

(4) Iepirkuma komisija nodrošina konkursa nolikuma, kandidātu atlases nolikuma vai cenu aptaujas uzaicinājuma izstrādāšanu, protokolē iepirkuma procesa gaitu un ir atbildīga par iepirkuma procedūras norisi.

(5) Iepirkuma komisija izvēlas kandidātus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu un vērtē pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus tikai saskaņā ar šo likumu un konkursa nolikumu. Katrs komisijas loceklis dod vērtējumu, un atkarībā no vērtējuma tiek noteikts lēmums par iepirkuma procedūras rezultātu pieņemšanu. Komisijas lēmums ir spēkā, ja komisijas priekšsēdētāja vērtējums un vismaz 80 procentu no pārējiem atsevišķajiem vērtējumiem ir veikti saskaņā ar likumu un konkrētās procedūras nolikumu. Atsevišķais vērtējums nav veikts saskaņā ar likuma un konkrētās procedūras prasībām, ja kaut viena no vērtējuma daļām neatbilst šīm prasībām.

(6) Iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu.

(1) Pirms atklāta vai slēgta konkursa izziņošanas tiek sagatavots konkursa nolikums, kurā ir šāda informācija:

1) vispārīgā informācija:

a) iepirkuma identifikācijas numurs, kas ietver pasūtītāja pilnu nosaukumu vai tā saīsinājuma pirmos lielos burtus, attiecīgo gadskaitli un kārtas numuru pieaugošā kārtībā,

b) pasūtītāja nosaukums, adrese un citi rekvizīti,

c) līguma priekšmets,

d) līguma izpildes laiks un vieta,

e) piedāvājuma iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums, laiks un kārtība,

f) prasītais piedāvājuma derīguma termiņš,

g) piedāvājuma nodrošinājums, ja tāds paredzēts, un tā iemaksas kārtība,

h) piedāvājuma noformējuma un iesniegšanas prasības,

i) cita vispārīgā informācija;

2) informācija par līguma priekšmetu:

a) līguma priekšmeta apr aksts,

b) tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums,

c) cita informācija par līguma priekšmetu;

3) iesniedzamā informācija, lai pretendentu novērtētu saskaņā ar šā likuma 16.pantu;

4) prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām atklātā konkursā un iesniedzamā informācija saskaņā ar šā likuma 17. un 18.pantu;

5) piedāvājuma vērtēšanas un izvēles kritēriji saskaņā ar šā likuma 29.pantu. Ja izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, atbilstošos kritērijus norāda to nozīmīguma secībā, dod šo kritēriju skaitliskās vērtības, vērtēšanas metodes aprakstu un formulas, kas tiks izmantotas, lai novērtētu piedāvājumus;

6) metodika, kā tiks vērtētas un ņemtas vērā pretendentu pieļautās aritmētiskās kļūdas (izņemot nepamatoti lētu piedāvājumu);

7) iepirkuma līguma projekts;

8) iepirkuma komisijas tiesības un pienākumi;

9) pretendenta tiesības un pienākumi.

(2) Pirms slēgta konkursa izziņošanas pasūtītājs sagatavo kandidātu atlases nolikumu saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu un tajā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu, adresi un citus rekvizītus;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) līguma priekšmetu;

4) prasības attiecībā uz kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām, kā arī kandidātu atlases kritērijus;

5) nosacījumus kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā;

6) iesniedzamo informāciju par kandidāta saimniecisko un finansiālo stāvokli un tehniskajām iespējām;

7) citu informāciju par kandidātu atlasi.

(3) Ar konkursa nolikumu un kandidātu atlases nolikumu var iepazīties visas ieinteresētās personas.

(1) Atklātā konkursā visas ieinteresētās personas var iesniegt piedāvājumus pasūtītāja izziņotajam konkursam.

(2) Pasūtītājs nosūta Finansu ministrijai paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos pretendentus iesniegt piedāvājumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu un adresi, kontaktpersonu un tālruņa numuru;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) izraudzīto iepirkuma procedūru;

4) paredzamā līguma priekšmetu un apjomu, norādi, ka pretendenti var iesniegt piedāvājumus par daļu no apjoma (ja tas paredzēts nolikumā);

5) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

6) nolikuma saņemšanas vietu, laiku un samaksu, ja tāda paredzēta;

7) termiņu, kādā jāiesniedz pieprasījums par papildu informāciju;

8) piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vietu, datumu un laiku. Aploksnes ar piedāvājumu atver divu stundu laikā pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām;

9) visas nepieciešamās iemaksas un garantijas;

10) citas ziņas, ko pasūtītājs uzskata par nepieciešamām.

(4) Finansu ministrija ievieto paziņojumu tīklā "Internet" divu darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.

(5) Pasūtītājs publicē paziņojumu Finansu ministrijas noteiktajā preses izdevumā, kā arī vismaz vienā citā laikrakstā ne ātrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai vai nākamajā dienā pēc tā ievietošanas tīklā "Internet".

(6) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad ir izsniegts konkursa nolikums. Pretendents, iesniedzot piedāvājumu, var pieprasīt apliecinājumu tam, ka piedāvājums saņemts, ar norādi par piedāvājuma saņemšanas laiku.

(7) Iepirkuma komisija sniedz papildu informāciju par konkursa nolikumu pēc iespējamā pretendenta pieprasījuma, ja pieprasījums ir iesniegts ne vēlāk kā sešas darba dienas pirms piedāvājuma iesniegšanas datuma. Iepirkuma komisija atbildi sagatavo divu darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Sagatavoto papildu informāciju nosūta tiem iespējamajiem pretendentiem, kuri ir saņēmuši konkursa nolikumu, kā arī tiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši piedāvājumus.

(8) Piedāvājuma iesniegšanas termiņš pēc paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai nedrīkst būt mazāks par 52 dienām, ja paredzamā līgumcena precēm vai pakalpojumiem ir lielāka par 120000 latu, vai būvdarbiem - lielāka par 4500000 latu. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120000 latu un būvdarbiem - mazāka par 4500000 latu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 40 dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50000 latu un būvdarbiem - mazāka par 500000 latu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 30 dienām.

(9) Iepirkuma komisija atver iesniegtos piedāvājumus nolikumā norādītajā laikā un vietā. Ja piedāvājums ir iesniegts pēc norādītā piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, piedāvājumu neatver un atdod atpakaļ pretendentam. Piedāvājumu atvēršanā drīkst piedalīties visi pretendenti vai to pārstāvji. Piedāvājuma atvēršanas procedūru dokumentē protokolā, kurā norāda klātesošo personu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

(10) Iepirkuma komisija atlasa pretendentus saskaņā ar šā likuma 16., 17. un 18.pantu, pārbauda atlasīto pretendentu piedāvājumu atbilstību darba uzdevumam, tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā noteiktajām prasībām un pēc tam novērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar likumā un konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem.

(11) Iepirkuma komisija pieņem lēmumu slēgt iepirkuma līgumu ar pretendentu, kuram ir atbilstoša kvalifikācija un kura piedāvājums atbilst darba uzdevumam un tehniskajām specifikācijām, kā arī ir novērtēts kā visizdevīgākais atbilstoši nolikumā norādītajiem kritērijiem un vērtēšanas kārtībai. Ja atklātam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(12) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 31.pantu.

(13) Iepirkuma komisija dokumentē atklāta konkursa procedūru saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(1) Ja tiek organizēts slēgts konkurss, visas ieinteresētās personas var iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei. Iepirkuma komisija atlasa kandidātus, kas tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus izziņotajam konkursam.

(2) Pasūtītājs nosūta Finansu ministrijai paziņojumu par paredzamo iepirkumu un uzaicina iespējamos kandidātus iesniegt pieteikumus kandidātu atlasei.

(3) Paziņojumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu un adresi;

2) iepirkuma identifikācijas numuru;

3) paredzamā līguma priekšmeta aprakstu un apjomu;

4) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

5) kandidātu atlases nolikuma saņemšanas vietu un laiku;

6) pieteikuma kandidātu atlasei iesniegšanas vietu, datumu un termiņu.

(4) Pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 37 dienām pēc paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120000 latu. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 120000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 25 dienām. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 50000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 15 dienām.

(5) Ja paziņojums atbilst šā panta trešajai un ceturtajai daļai, Finansu ministrija divu darba dienu laikā ievieto paziņojumu tīklā "Internet". Pasūtītājs publicē paziņojumu Finansu ministrijas noteiktajā preses izdevumā, kā arī vismaz vienā citā laikrakstā ne ātrāk kā pēc trim darba dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai vai nākamajā dienā pēc tā ievietošanas tīklā "Internet".

(6) Iepirkuma komisija desmit darba dienu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas veic kandidātu atlasi saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Pasūtītājs vai iepirkuma komisija visiem izvēlētajiem kandidātiem vienlaikus nosūta uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Uzaicinājumam pievieno konkursa nolikumu vai norāda adresi, kur to var saņemt. Pasūtītājs vai iepirkuma komisija reģistrē, kam un kad ir nosūtīts uzaicinājums, kā arī nosūtīts vai izsniegts konkursa nolikums. Tiem, kuri pieteikušies uz kandidātu atlasi, bet kurus saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu neizvēlējās, triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iepirkuma komisija nosūta paziņojumu par lēmumu un tā pamatojumu.

(8) Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu ir šādas ziņas:

1) adrese un termiņš, kurā var pieprasīt konkursa nolikumu (ja tas nav nosūtīts kopā ar uzaicinājumu) vai papildu informāciju;

2) konkursa nolikuma vai papildu informācijas piegādes noteikumi un maksa, ja tāda tiek pieprasīta par nolikuma piegādi;

3) piedāvājumu iesniegšanas un atvēršanas vieta, datums un laiks. Aploksnes ar piedāvājumu atver divu stundu laikā pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām. Piedāvājuma iesniegšanas termiņš pēc paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai nedrīkst būt mazāks par 40 dienām, ja paredzamā līgumcena ir lielāka par 120000 latu. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 120000 latu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 25 dienām. Ja paredzamā līgumcena ir mazāka par 50000 latu, piedāvājuma iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 15 dienām;

4) datums, kad tīklā "Internet" ievietots paziņojums par kandidātu atlasi.

(9) Iepirkuma komisija sniedz pēc kandidāta pieprasījuma papildu informāciju par konkursa nolikumu, ja pieprasījums ir iesniegts ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas datuma. Iepirkuma komisija atbildi sagatavo divu darba dienu laikā. Sagatavoto papildu informāciju nosūta kandidātiem, kuri ir saņēmuši konkursa nolikumu, un arī tiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši piedāvājumu.

(10) Iesniegtie piedāvājumi tiek atvērti nolikumā norādītajā vietā un laikā. Ja piedāvājums ir iesniegts pēc norādītā piedāvājuma iesniegšanas termiņa, to neatver un atdod atpakaļ pretendentam. Piedāvājumu atvēršanā drīkst piedalīties visi pretendenti vai to pārstāvji. Piedāvājuma atvēršanas procedūru dokumentē protokolā, kurā norāda klātesošo personu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, pretendenta nosaukumu, piedāvājuma iesniegšanas laiku, piedāvāto cenu un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu.

(11) Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību darba uzdevumam, tehniskajām specifikācijām un citām nolikumā noteiktajām prasībām un pēc tam izvērtē prasībām atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar likumā un konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un noteikumiem. Iepirkuma komisija pieņem lēmumu par piemērotākā piedāvājuma izvēli. Ja slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma prasībām, iepirkuma komisija pieņem lēmumu beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(12) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 31.pantu.

(13) Iepirkuma komisija dokumentē slēgtā konkursa procedūru saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

Iepirkuma komisija var piemērot sarunu procedūru, ja:

1) iepriekš izsludinātajam atklātajam vai slēgtajam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma prasībām, vai iepriekš izsludinātajam slēgtajam konkursam nav iesniegti pieteikumi kandidātu atlasei. Uz sarunām ielūdz visus pretendentus, kuri bija iesnieguši piedāvājumus atklātajam vai slēgtajam konkursam. Paredzamie iepirkuma līguma noteikumi nedrīkst atšķirties no jau iepriekš izsludinātā atklātā vai slēgtā konkursa iepirkuma līguma noteikumiem;

2) neparedzētu, ar iepirkumu nesaistītu apstākļu dēļ (ugunsgrēks, dabas katastrofa, karš, epidēmija, avārija, citi ārkārtēji apstākļi, kurus pasūtītājs nevarēja paredzēt) ir radusies situācija, kad laika ierobežojuma dēļ nav iespējams rīkot atklātu vai slēgtu konkursu;

3) pasūtītājam nepieciešams daļēji aizvietot vai papildināt tā rīcībā jau esošās preces. Iepērkot preces no cita, nevis sākotnējā piegādātāja, pasūtītājs būtu spiests iepirkt preces ar atšķirīgu tehnisko raksturojumu. Līdz ar to tās būtu tehniski nesavietojamas ar tā rīcībā jau esošajām precēm vai arī rastos tehniskas grūtības tā rīcībā esošo preču lietošanai vai uzturēšanai. Šādu iepirkuma līgumu darbības laiks nedrīkst pārsniegt trīs gadus;

4) nepieciešams saņemt papildu pakalpojumus vai veikt papildu būvdarbus, kuri nebija paredzēti iepriekš, taču šie pakalpojumi vai būvdarbi ir būtiski nepieciešami iepriekš atklātajā vai slēgtajā konkursā noslēgtā iepirkuma līguma izpildei. Ja šādus papildu pakalpojumus vai būvdarbus nevar tehniski vai ekonomiski atdalīt no noslēgtajā iepirkuma līgumā noteiktajiem pakalpojumiem vai būvdarbiem vai tie ir nepieciešami, lai izpildītu noslēgto iepirkuma līgumu, pakalpojumus sniedz vai būvdarbus veic noslēgtā iepirkuma līguma izpildītājs. Papildu iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no noslēgtā iepirkuma līguma vērtības;

5) nepieciešams turpināt saņemt pakalpojumus, kurus jau sniedz saskaņā ar atklātajā vai slēgtajā konkursā noslēgtu iepirkuma līgumu. Šādu procedūru var piemērot ne ilgāk par trim gadiem no pirmā iepirkuma līguma noslēgšanas. Iepirkuma līguma nosacījumi nedrīkst atšķirties no iepriekšējā iepirkuma līguma nosacījumiem, un iepirkuma līguma kopējā vērtība nedrīkst būt lielāka par 50 procentiem no iepriekš noslēgtā iepirkuma līguma vērtības.

(1) Ja tiek izvēlēta sarunu procedūra, iepirkuma komisija nosūta Finansu ministrijai paziņojumu, kuram pievieno sarunu procedūras izvēles pamatojumu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) iepirkuma identifikācijas numuru;

2) paredzamā līguma priekšmeta aprakstu un apjomu;

3) paredzamā līguma izpildes vietu un termiņu;

4) uzaicinātos kandidātus;

5) vietu un datumu, līdz kuram kandidātam jāiesniedz pieteikums par piedalīšanos sarunu procedūrā.

(3) Pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 37 dienām pēc paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai, ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir lielāka par 120000 latu un būvdarbiem - lielāka par 4500000 latu. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 120000 latu un būvdarbiem - mazāka par 4500000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 25 dienām. Ja paredzamā līgumcena precēm un pakalpojumiem ir mazāka par 50000 latu, bet būvdarbiem - mazāka par 500000 latu, pieteikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt mazāks par 15 dienām.

(4) Finansu ministrija divu darba dienu laikā izvērtē sarunu procedūras izvēles pamatojumu. Ja izvēles pamatojums atbilst šā likuma 26.panta nosacījumiem, Finansu ministrija ievieto paziņojumu tīklā "Internet". Ja tas neatbilst šā likuma 26.panta nosacījumiem, Finansu ministrija par to paziņo iepirkuma komisijai, un tā izvēlas citu šajā likumā minēto procedūru.

(5) Ja sarunu procedūru piemēro saskaņā ar šā likuma 26.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, iepirkuma komisija sāk sarunas ar pretendentiem tūlīt pēc paziņojuma ievietošanas tīklā "Internet", neievērojot šā panta trešajā daļā noteiktos termiņus.

(6) Ja Finansu ministrija ir atļāvusi piemērot sarunu procedūru, iepirkuma komisija nosūta kandidātiem uzaicinājumu piedalīties sarunās un paredzamā iepirkuma līguma projektu.

(7) Iepirkuma komisija rīko sarunas ar kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumus piedalīties sarunu procedūrā, un pieņem lēmumu par piemērotākā piedāvājuma izvēli.

(8) Iepirkuma komisija paziņo lēmumu saskaņā ar šā likuma 31.pantu.

(9) Iepirkuma komisija dokumentē sarunu procedūru saskaņā ar šā likuma 33.pantu.

(1) Iepirkuma komisija piemēro cenu aptauju saskaņā ar šajā pantā noteikto.

(2) Iepirkuma komisija cenu aptaujai izvēlas iespējamos pretendentus, par kuru kvalifikāciju un uzticamību iepirkuma komisijai nav šaubu.

(3) Iepirkuma komisija nosūta vismaz trim iespējamajiem pretendentiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu pārdot vai nomāt preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar uzaicinājumā norādītajām prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumu un norāda piedāvājuma izvēles nosacījumus. Preces, pakalpojuma vai būvdarbu cenā var ietilpt izmaksas pēc garantijas termiņa beigām, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, personāla mācību izmaksas un citas izmaksas.

(4) Iepirkuma komisija uzaicinājumā norāda piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nevar būt mazāks par piecām dienām pēc uzaicinājuma nosūtīšanas.

(5) Iepirkuma komisija pārbauda piedāvājumu atbilstību uzaicinājuma prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumam, izvērtē atbilstošos piedāvājumus saskaņā ar likuma prasībām un pieņem lēmumu par piedāvājuma izvēli.

(6) Iepirkuma komisija protokolē cenu aptaujas procedūru. Protokolā ir ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs un protokola sastādīšanas datums;

2) pasūtītāja nosaukums;

3) pieprasītās preces, pakalpojuma vai būvdarba nosaukums un apjoms, tehniskās specifikācijas vai darba uzdevums;

4) pretendentu nosaukumi, piedāvājumi un to cenas;

5) citas ziņas, ko komisija uzskata par nepieciešamām;

6) lēmums par piedāvājuma izvēli.

(1) Pasūtītājs atklāta vai slēgta konkursa nolikumā vai cenu aptaujas uzaicinājumā norāda piedāvājuma izvēles kritērijus.

(2) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu vai kopēju līgumu par būvprojektēšanu un būvniecību, iepirkuma komisija izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst nolikumā dotajam darba uzdevumam.

(3) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par preču pirkšanu vai nomu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst nolikumā noteiktajām prasībām un tehniskajām specifikācijām.

(4) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvniecību un paredzamā līgumcena pārsniedz vienu miljonu latu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(5) Konkursa gadījumā, ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvniecību un paredzamā līgumcena ir no 50000 līdz vienam miljonam latu, iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu vai nosacīti zemāko cenu.

(6) Cenu aptaujas gadījumā iepirkuma komisija izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(7) Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ir piedāvājums, kuru izvēlas, ņemot vērā dažādus kritērijus (piemēram, kārtējās izmaksas, rentabilitāti, piedāvāto kvalitāti, estētiskās un funkcionālās īpašības, tehniskās apkopes iespējas, tehnisko palīdzību, cenu), un kurā cena nav galvenais kritērijs.

(8) Piedāvājumu ar nosacīti zemāko cenu nosaka, aprēķinot visu piedāvājumu vidējo cenu, pēc tam noraidot piedāvājumus, kuru cena ir zemāka par vidējo cenu, kas samazināta par procentuālo atšķirību no vidējās cenas, un no atlikušajiem piedāvājumiem izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu. Procentuālo atšķirību no vidējās cenas nosaka konkursa nolikumā, un tā nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no vidējās cenas.

(1) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvniecību un paredzamā līgumcena pārsniedz vienu miljonu latu, iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma cenas veidošanos. Ja viszemākā piedāvātā cena vai divas zemākās cenas ievērojami atšķiras no nākamās piedāvātās zemākās cenas, iepirkuma komisija var noskaidrot, vai viens vai attiecīgi divi piedāvājumi nav nepamatoti lēti. Par ievērojamu uzskatāmas atšķirības, kuru procentuālais lielums pārsniedz konkursa nolikumā norādīto robežlielumu. Parasti tie ir 10 procenti.

(2) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par būvniecību un paredzamā līgumcena ir no 50000 līdz vienam miljonam latu, izvēloties piedāvājumu ar viszemāko cenu, iepirkuma komisija pārbauda piedāvājuma cenas veidošanos un noskaidro, vai nav saņemts piedāvājums ar nepamatoti zemu cenu.

(3) Ja pasūtītājs paredz slēgt līgumu par preču pirkšanu vai nomu, vērtējot piedāvājuma cenu, iepirkuma komisija var ņemt vērā vienu vai vairākus šādus rādītājus:

1) preces cenu, kas atbilst tehniskajās specifikācijās norādītajam prasību līmenim;

2) iespējamās izmaksas, kuras radīsies, lietojot preci visā paredzētajā preces darbības laikā, bet ne vairāk kā četrus gadus pēc preces lietošanas sākšanas, piemēram, plānoto rezerves daļu izmaksas, pēcgarantijas apkalpošanas un personāla mācību izmaksas;

3) preces vērtību vai tās iespējamo pārdošanas vērtību pēc paredzētā preces darbības laika izbeigšanās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc preces lietošanas sākšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos rādītājus un to izmantošanas kārtību nosaka konkursa nolikumā.

(1) Pasūtītājs, piemērojot atklātu vai slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, triju darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, nosūta paziņojumu Finansu ministrijai un visiem pretendentiem.

(2) Paziņojumā par lēmumu slēgt iepirkuma līgumu vai beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, ietveramas šādas ziņas:

1) pasūtītāja nosaukums un adrese;

2) iepirkuma identifikācijas numurs;

3) iepirkuma izziņošanas datums tīklā "Internet";

4) lēmuma pieņemšanas datums;

5) iepirkuma metode;

6) līguma priekšmeta nosaukums vai tā īss apraksts;

7) saņemto piedāvājumu skaits;

9) lēmuma pamatojums, ja pieņemts lēmums beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

10) piedāvātā līgumcena;

11) paziņojuma nosūtīšanas datums;

12) cita informācija, ko pasūtītājs vēlas paziņot.

(3) Finansu ministrija triju darba dienu laikā ievieto paziņojumu tīklā "Internet".

(4) Pasūtītājs publicē paziņojumu Finansu ministrijas noteiktajā preses izdevumā ne ātrāk kā pēc sešām dienām kopš paziņojuma nosūtīšanas Finansu ministrijai vai nākamajā dienā pēc tā ievietošanas tīklā "Internet".

(1) Iepirkuma līgumā nosaka visas tiesiskās attiecības starp pasūtītāju un preču pārdevēju, iznomātāju, pakalpojumu sniedzēju vai būvdarbu veicēju.

(2) Pasūtītājs sagatavo iepirkuma līgumu, kurā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) izpildītāja (preču pārdevēja, iznomātāja, pakalpojumu sniedzēja vai būvdarbu veicēja) nosaukumu;

3) līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) samaksas kārtību;

5) līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma izpildes neievērošanu;

7) līguma grozīšanas kārtību un atkāpšanos no līguma;

8) citus nosacījumus.

(3) Iepirkuma līgumu būvprojektēšanai un būvdarbiem sagatavo saskaņā ar Latvijas nacionālajiem standartiem.

(4) Iepirkuma līgumu pakalpojuma saņemšanai un preces nomai slēdz uz laiku, ne ilgāku par četriem gadiem. Iepirkuma līgumu slēdz ne ātrāk kā pēc desmit darba dienām kopš lēmuma pieņemšanas un ne vēlāk par piedāvājuma derīguma termiņa beigām.

(1) Atklāta vai slēgta konkursa procedūras noslēguma protokolam ir divas atsevišķas daļas, un tam pievienots konkursa nolikums un pretendentu piedāvājumi. Protokolu paraksta visi iepirkuma komisijas locekļi.

(2) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola pirmajā daļā ir pamatinformācija, kas ir pieejama tikai pēc tam, kad pasūtītājs ir noslēdzis līgumu ar pretendentu vai arī konkurss ir beidzies un neviens piedāvājums nav izvēlēts.

(3) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola pirmajā daļā ir ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots tīklā "Internet";

3) pasūtītāja nosaukums;

4) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

5) līguma priekšmets un tā īss apraksts;

6) kandidātu atlases kritēriji;

7) piedāvājuma izvēles kritēriji;

8) piedāvājumu iesniegšanas vieta un termiņš un piedāvājuma derīguma termiņš;

9) piedāvājumu atvēršanas vieta, datums un laiks;

10) pamatojums slēgta konkursa procedūras piemērošanai;

11) pieteikuma kandidātu atlasei iesniegšanas vieta un laiks;

12) to personu nosaukums, kuras ir pieteikušās uz kandidātu atlasi;

13) to personu nosaukums, kuras ir izvēlētas saskaņā ar kandidātu atlases nosacījumiem un uzaicinātas iesniegt piedāvājumus;

14) piedāvājumu atvēršanā klātesošo personu vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

15) iesniegto piedāvājumu saraksts, kurā norādīts pretendenta nosaukums, piedāvājuma iesniegšanas datums un laiks, piedāvātā cena un citas ziņas, kas raksturo piedāvājumu;

16) tā pretendenta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu;

17) lēmuma pamatojums, ja pasūtītājs noraidījis visus piedāvājumus un pieņēmis lēmumu beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu;

18) lēmuma pamatojums, ja pretendents, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, ir pārtraucis piedalīšanos konkursā vai nav parakstījis iepirkuma līgumu un pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu piešķirt tiesības veikt iepirkumu pretendentam, kura piedāvājums ir nākamais ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums vai piedāvājums ar viszemāko cenu.

(4) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola otrajā daļā ir ietveramas sīkākas ziņas par iepirkumu, un tā ir pieejama Iepirkuma uzraudzības pārvaldei un pretendentiem pēc tam, kad pasūtītājs ir noslēdzis līgumu ar pretendentu vai konkurss ir beidzies, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

(5) Atklāta vai slēgta konkursa noslēguma protokola otrajā daļā ir ietverama šāda informācija:

1) informācija par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tā spējām veikt iepirkumu un šīs informācijas novērtējums;

2) informācija par piedāvājumu izvērtēšanu saskaņā ar nolikumā noteiktajām tehniskajām specifikācijām un prasībām. Ja nolikumā paredzēts pieņemt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, - piedāvājuma novērtēšanas formula;

3) saņemtie pieprasījumi izskaidrot konkursa nolikumu vai pretendentu atlases nolikumu, sniegtās atbildes, kā arī norādes par to, ka visi pretendenti vai kandidāti ir informēti par jautājumiem un atbildēm;

4) ja piedāvājums atzīts par neatbilstošu nolikumā noteiktajām prasībām vai pretendentam piedalīšanās konkursā ir atteikta, – tā cēloņi un pamatojums;

5) ja pieņemts lēmums slēgt iepirkuma līgumu vai beigt konkursu, neizvēloties nevienu piedāvājumu, – lēmuma sīkāks pamatojums.

(6) Sarunu procedūras protokols ir pieejams Iepirkuma uzraudzības pārvaldei un kandidātiem, kuri ir iesnieguši pieteikumu piedalīties sarunu procedūrā pēc tam, kad pasūtītājs ir noslēdzis iepirkuma līgumu ar kandidātu, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, vai ir pieņēmis lēmumu beigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Sarunu procedūras protokolā ir ietverama šāda informācija:

1) iepirkuma identifikācijas numurs;

2) datums, kad paziņojums ievietots tīklā "Internet";

3) iepirkuma komisijas sastāvs un tās izveidošanas pamatojums;

4) pasūtītāja nosaukums;

5) līguma priekšmets un tā īss apraksts;

6) pamatojums sarunu procedūras piemērošanai;

7) uzaicināto kandidātu nosaukumi;

8) pieteikumu iesniegšanas vieta un laiks;

9) to kandidātu nosaukums, kuri ir iesnieguši pieteikumus sarunām;

10) piedāvājumu izvēles kritēriji;

11) sarunu īss apraksts, norādot piedāvājumus un to cenu;

12) tā kandidāta nosaukums, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu;

13) ja kandidāts, kuram piešķirtas tiesības veikt iepirkumu, nav parakstījis iepirkuma līgumu vai pasūtītājs ir pieņēmis lēmumu beigt sarunu procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu, – šo norišu apraksts.

(7) Pasūtītājs pēc iepirkuma līguma noslēgšanas desmit gadu glabā sarunu procedūras protokolu, konkursa noslēguma protokolu, cenu aptaujas protokolu, konkursa nolikumu un pretendentu piedāvājumus.

Pasūtītājs iesniedz statistisko pārskatu par gada pirmajā pusē un kalendāra gadā veiktajiem iepirkumiem. Pārskatu par katru īsāku laika posmu iesniedz kā pasūtītāja pārskata par attiecīgo laika posmu sastāvdaļu.

Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību iepirkumu jomā veic Iepirkumu uzraudzības pārvalde un citas institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Par šā likuma ievērošanu ir atbildīgs pasūtītājs vai citas pilnvarotas personas, kas atbild par iepirkuma veikšanu.

(1) Iepirkuma uzraudzības pārvalde ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir Finansu ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar šo likumu, Iepirkuma uzraudzības pārvaldes nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Iepirkuma uzraudzības pārvalde ir juridiska persona. Tai ir sava simbolika un zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pārvaldes pilnu nosaukumu.

(3) Iepirkuma uzraudzības pārvaldes darbību finansē no valsts budžeta.

(1) Iepirkuma uzraudzības pārvaldei ir šādas tiesības:

1) pārraudzīt iepirkuma procedūras atbilstību likuma prasībām;

2) atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām;

3) publiskot Iepirkuma uzraudzības pārvaldes pieņemtos lēmumus, viedokļus un ieteikumus;

4) jebkurā iepirkuma procedūras stadijā pieprasīt un netraucēti bez maksas saņemt šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju;

5) ja tiek novērsti konstatētie pārkāpumi, atļaut turpināt iepirkuma procedūru saskaņā ar Iepirkuma uzraudzības pārvaldes noteiktajiem nosacījumiem;

6) pieaicināt neatkarīgus lietpratējus;

7) veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus.

(2) Iepirkuma uzraudzības pārvaldei ir pienākums nodrošināt sūdzību izskatīšanu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

(1) Lai izskatītu sūdzības, Iepirkuma uzraudzības pārvalde izveido sūdzību izskatīšanas komisiju (turpmāk - komisija) vismaz triju cilvēku sastāvā. Vismaz viens komisijas loceklis ir ar augstāko juridisko izglītību, bet viens - pieaicināts iepirkuma lietpratējs vai pilnvarots nozares sabiedrisko organizāciju pārstāvis.

(2) Komisijā nedrīkst būt cilvēki, kas iepriekš ir snieguši konsultācijas par iesniegtajā sūdzībā minēto iepirkumu.

(3) Komisijas darbu vada priekšsēdētājs. Komisija pieņem lēmumu balsojot. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

(1) Pretendentam, kandidātam, preču pārdevējam, iznomātājam, pakalpojumu sniedzējam vai būvdarbu veicējam (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) ir tiesības iesniegt Iepirkuma uzraudzības pārvaldē sūdzību par pasūtītāja darbību attiecībā uz atklāta vai slēgta konkursa vai sarunu procedūras likumību, ja tas uzskata, ka pasūtītājs ir pārkāpis likumu un tādējādi aizskāris sūdzības iesniedzēja intereses. Ja sūdzība ir par citiem jautājumiem, to neizskata un atdod atpakaļ sūdzības iesniedzējam.

(2) Sūdzību saskaņā ar šā panta pirmo daļu var iesniegt līdz iepirkuma līguma noslēgšanas termiņa beigām. Pēc šī termiņa beigām var griezties ar prasību tiesā.

(3) Ja sūdzība Iepirkuma uzraudzības pārvaldē ir iesniegta pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, Iepirkuma uzraudzības pārvalde informē par to pasūtītāju un pasūtītājs aptur iepirkuma procedūru uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Iepirkuma uzraudzības pārvalde nepieņem sūdzību, ja:

1) iepirkuma procedūras laikā sūdzības iesniedzējs ir zinājis par iepirkuma procedūras pārkāpumu un nav nekavējoties par to informējis pasūtītāju;

2) par iepirkuma procedūru jau ir bijusi iesniegta un izskatīta sūdzība par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.

(5) Ja tiek iesniegta sūdzība par pasūtītāja darbību attiecībā uz iepirkuma procedūras likumību un sūdzību par to pašu iepirkuma procedūru jau iepriekš ir iesniedzis cits sūdzības iesniedzējs, bet tā nav izskatīta, sūdzības var apvienot un izskatīt vienā reizē.

(6) Sūdzības iesniedzējs sūdzību iesniedz rakstiski, un tajā ir ietveramas šādas ziņas:

1) sūdzības iesniedzēja nosaukums un adrese;

2) tā pasūtītāja nosaukums un adrese, par kuru tiek iesniegta sūdzība;

3) fakti, par kuriem tiek iesniegta sūdzība, norādot pārkāpumu;

4) sūdzības iesniedzēja prasība šīs sūdzības sakarā.

(1) Komisija sūdzību izskata piecu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas Iepirkuma uzraudzības pārvaldē.

(2) Komisija atļauj turpināt iepirkuma procedūru, ja sūdzība ir:

1) nepamatota;

2) pamatota un komisija vienlaikus lemj par darbībām, kas jāveic pasūtītājam, lai novērstu sūdzībā minētos cēloņus;

3) pamatota, bet sūdzībā minētie cēloņi nevar ietekmēt iepirkuma procedūru.

(3) Komisija uzaicina uz sūdzības izskatīšanas sēdi sūdzības iesniedzēju, pasūtītāju un pretendentus vai kandidātus (turpmāk – dalībnieki), kuru intereses varētu ietekmēt komisijas pieņemtais lēmums. Komisija vismaz 10 dienas pirms sēdes uzaicina dalībniekus uz sūdzību izskatīšanas sēdi.

(4) Visiem dalībniekiem ir tiesības izteikt savu viedokli. Pēc dalībnieku uzklausīšanas komisija turpina darbu bez dalībnieku klātbūtnes.

(5) Komisija izvērtē sūdzību, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un dalībnieku iesniegtajiem faktiem un pasūtītāja paskaidrojumiem. Ja dalībnieki nav ieradušies uz sūdzības izskatīšanu, komisija izskata sūdzību, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Komisija pieņem lēmumu par iesniegto sūdzību un triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta to visiem dalībniekiem.

(6) Komisija dokumentē sūdzības izskatīšanas gaitu un 10 gadus glabā protokolus un sūdzības izskatīšanas laikā iegūtās ziņas.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 1998, 15.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Ja valsts pasūtītājs ir izsludinājis valsts pasūtījuma līguma piešķiršanas izsoli vai konkursu vai sācis sarunu procedūru pirms šā likuma spēkā stāšanās, izsludinātās izsoles, konkursa vai sarunu procedūru pabeidz triju mēnešu laikā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" un Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem Nr.98 "Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likumprojekta

“Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”