Kods

Apraksts

Papild-mērvienība

Pamatlikme,

%

MFN

likme,

%

0303 50 00 1

---reņģes (Clupea harengus membras)

-

0

0

0303 50 00 9

---pārējās

-

0

0

0303 60

-menca (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus), izņemot aknas, ikrus un pieņus:

0303 60 11 0

--Gadus morhua sugas

-

0

0

0303 60 19 0

--Gadus ogac sugas

-

0

0

0303 60 90 0

--Gadus macrocephalus sugas

-

0

0

0303 71 80 0

---brētliņas vai šprotes (Sprattus sprattus)

-

0

0

Jautājums

Sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

1. pašreizējo situāciju – pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
2. likumprojekta koncepciju – paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

Likumprojektā ir iestrādāti Muitas tarifu padomes 2000.gada 28.februāra 42.sēdē un 2000.gada 1.jūnija 44.sēdē atbalstītie priekšlikumi, kas paredz samazināt ievedmuitas tarifa likmi saldētām mencām, tai skaitā pamatlikmi no 20% uz 0%, kā arī lielākās labvēlības režīma (MFN) likmi no 15% uz 0% un paredz samazināt ievedmuitas tarifa likmi saldētām reņģēm un brētliņām, tai skaitā pamatlikmi no 20% uz 0%, kā arī lielākās labvēlības režīma (MFN) likmi no 15% uz 0%.

Nozvejotās mencas galvenokārt tiek izmantotas atvēsinātas, kūpinātas zivju produkcijas un fileju ražošanai, kā arī nelielos daudzumos zivju konservu ražošanai. Kopējā mencu produkcijas apjomā atvēsinātu mencu īpatsvars sastāda 75%, svaiga, atdzesēta vai saldēta mencu fileja – 20% , saldēta menca – 3%, karsti kūpināta menca – 1% un sterilizēti konservi no mencas – 1 %.

Atvēsinātas mencas galvenokārt tiek eksportētas uz Dāniju un Zviedriju, saldētas mencas - uz Krieviju, Lielbritāniju, Dāniju un Baltkrieviju, kā arī tiek piedāvātas vietējā tirgū. Saldētas mencu filejas tiek eksportētas uz Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Franciju un Vāciju.

Lai saglabātu reņģu un brētliņu krājumus bioloģiski drošās robežās, Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija samazina pieļaujamo reņģu un brētliņu nozveju Baltijas jūrā, t.sk. Latvijai 1999.gadā nozvejas kvotas brētliņām tika samazinātas par 14,9 %, reņģēm - par 15 % un 2000.gadā - brētliņām par 14,5 % un reņģēm - par 15 %. Tas izraisīja reņģu un brētliņu nozvejas apjomu samazināšanos. Bez tam pēdējos gados ir palielinājušies reņģu un brētliņu eksporta apjomi.

Šobrīd zivju produkcijas ražošanai tiek izmantotas 52 tūkst.t reņģu un brētliņu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem pietrūkst zivju izejvielu un tie ir spiesti importēt zivju izejvielu no citām valstīm.

1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

1. tautsaimniecības konkurētspēju,
2. eksporta attīstību,
3. nodarbinātību,
4. investīciju pieplūdi,
5. uzņēmējdarbību,
6. vidi.)

Samazinot ievedmuitas tarifa likmi saldētām mencām, reņģēm un brētliņām, uzlabosies zivju apstrādes uzņēmumu apgāde ar zivju izejvielām, kā arī stabilizēsies zivju apstrādes uzņēmumu darbs.

Šobrīd Latvijā mencu filejas ražošanā ir specializējušies uzņēmumi ar kopējo ražošanas jaudu 2200 t.

Sākot no 1995.gada saldētas mencu filejas kopējais eksporta apjoms palielinājies vairāk nekā 2 reizes (1995.g. - 397,7 t, 1998.g. - 819,4 t). 1998.gadā saldētas mencu filejas eksports uz ES valstīm sastādīja 92,6 %, bet 1999.gadā sasniedza 100 % no kopējā mencu filejas eksporta apjoma, kas sastādīja 957,5 t.

Ņemot vērā mencu fileju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū, ir iespējas palielināt ražošanas un eksporta apjomu, palielināt arī ražošanā nodarbināto skaitu.

Ņemot vērā to, ka mencu zveja un apstrāde ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids, ir prognozējama investīciju pieplūde.

Samazinot ievedmuitas tarifa likmi saldētām reņģēm un brētliņām, tiks sasniegti pirmskrīzes zivju produkcijas ražošanas un eksporta apjomi, saglabājot darbavietas.

1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot paskaidro, vai ieviešot attiecīgo likumu:

1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

Likumprojekts neparedz valsts budžetā neparedzētus izdevumus.

Samazinot ievedmuitas tarifa likmi saldētām mencām, reņģēm un brētliņām, ir prognozējams zivju produkcijas importa apjomu palielinājums, kā rezultātā ieņēmumi valsts budžetā varētu palikt līdzšinējā apjomā.

Taču ņemot vērā to, ka mencu produkcija galvenokārt tiek eksportēta, un to, ka vairāk nekā 90 % no saražotā zivju produkcijas daudzuma tiek eksportēti, budžeta ienākumi nākamajos piecos gados varētu palielināties.

1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot paskaidro, kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi - papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.)

Likumprojekts nevar ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

(Atbildot pamato:

1. atbilstību saistībām ar Eiropas Savienību - no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
2. atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktam attiecīgajā nozarē - norādot arī tiesību akta numuru;
3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām ar Eiropas Savienību, Pasaules tirdzniecības organizāciju un citām starptautiskajām saistībām.

1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot paskaidro:

1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Likuma izpildei netiks radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas, kā arī tas neierobežos indivīda tiesības.