Likumprojekts

Likumprojekts

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

PAR PSRS OKUPĀCIJAS NODARĪTO ZAUDĒJUMU KOMPENSĀCIJU

 

 

Latvijas Republikas Saeima

saskaņā ar vispāratzītām starptautisko tiesību, kā arī starptautiskās prakses normām un principiem par okupāciju nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot zaudējumus citām valstīm un to pilsoņiem, ko izraisījusi Vācijas okupācija otrā pasaules kara laikā);

saskaņā ar to, ka Krievijas Federācija ir PSRS tiesību un saistību pārmantotāja, ko tā pati atzina ar Neatkarīgo Valstu Savienības līderu padomes 1991. gada 21. de-cembra lēmumu, Krievijas Federācijas prezidenta B. Jeļcina 1991. gada 24. de-cembra vēstuli Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, 1992. gada 13. janvāra Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas notu diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem un citiem dokumentiem, kā arī ar to, ka 1991. gada 23. decembrī Eiropas Savienība un tās partnervalstis konstatēja, ka “Krievija būs pēctece bijušās PSRS starptautiskajām tiesībām un īstenos tās”;

konstatējot, ka, lai gan Krievija nodemonstrēja labu gribu un izveda savu armiju no Latvijas pēc tam, kad tika noslēgts nolīgums ar Latviju 1994.g. 30. aprīlī, tā vēl nav likvidējusi visas PSRS okupācijas un Latvijas aneksijas sekas un vēl joprojām tur savā valdījumā Latvijas zemi un vēstniecības ēku Parīzē, pieņem šo likumu:

  1. pants. Laika posmi PSRS okupācijas un Krievijas armijas radītajiem zaudējumiem Latvijai

Laika posmi PSRS okupācijas un Krievijas armijas radītajiem zaudējumiem Latvijai ir sekojoši:

  1. PSRS okupācija un postījumi laikā no 1940. līdz 1991. gadam, ieskaitot zaudējumus, radītus Latvijas pilsoņiem un to pēcnācējiem, sakarā ar deportāciju un vardarbīgu aizturēšanu PSRS teritorijā, kā arī zaudējumus, ko radīja PSRS armija un represīvās struktūras šajā laika posmā;
  2. Krievijas Federācijas radītie zaudējumi no 1992. līdz 1994. gadam.

2. pants. Latvijas Republikas valdības saistības

Latvijas Republikas valdībai:

  1. līdz 2000. gada 31. oktobrim jāizveido darba grupa PSRS un Krievijas Federācijas nodarīto zaudējumu apmēru izvērtēšanai.
  2. Līdz 2000. gada 31. decembrim jāizveido delegācija sarunām ar Krievijas Federāciju par PSRS un Krievijas Federācijas nodarīto zaudējumu atlīdzības izmēriem, veidiem un samaksas noteikumiem; tajā skaitā par atlīdzības samaksu cietušajiem Latvijas Republikas pilsoņiem un to pēcnācējiem un, vajadzības gadījumā, par izdevumu segšanu, kas saistīti ar izsūtīto un viņu pēcnācēju atgriešanos dzimtenē.
  3. Jāinformē Krievijas Federācijas valdība par Latvijas darba grupas un delegācijas izveidi un jāierosina Krievijas Federācijas valdībai sarunu sākšana par PSRS un Krievijas Federācijas atbildību par Latvijai un tās pilsoņiem nodarītajiem zaudējumiem un par zaudējumu kompensācijas jautājumiem, vienlaikus attiecīgi informējot arī Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomi un Eiropas Savienību un meklējot šo organizāciju atbalstu.
  4. Jāuzkrāj fondi, kurus no Krievijas Federācijas saņems kā kompensāciju par PSRS okupācijas un Krievijas Federācijas armijas radītajiem zaudējumiem, lai varētu pēc tam atlīdzināt Latvijas tautai nodarītos zaudējumus par deportā-cijām, piespiedu darbu, nelegālajiem arestiem un nāves sodiem, okupācijas režīma represijām, zaudēto īpašumu un īpašumam nodarītajiem bojājumiem.

3. pants. Fonds par PSRS deportēto personu atgriešanos dzimtenē

Ievērojot, ka 1996. gada 25. janvārī Krievijas Federācija uzņēmās saistības Eiropas Padomes priekšā palīdzēt personām, kas agrāk deportētas no okupētajām Baltijas valstīm un/vai to pēcnācējiem, atgriezties savā valstī saskaņā ar speciālām repatriācijas un kompensācijas programmām, Latvijas Republikas valdībai jāpaplašina Repatriācijas fonds ar kompensācijas iemaksām, kas saņemtas no Krievijas Federācijas, lai veicinātu PSRS okupācijas represēto personu un/vai to pēcnācēju atgriešanos Latvijā.

 

 

Anotācija

likumprojektam “Par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu kompensāciju”.

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

 

 

Likums ir nepieciešams, lai dotu iespēju Latvijai un tās tautai saņemt kompensāciju par PSRS okupācijas nodarītajiem zaudējumiem.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

 

Latvijai un tās pilsoņiem nodarīto zaudējumu atmaksa var pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

 

Kompensāciju par Latvijai un tās tautai nodarītajiem zaudējumiem var uzskatīt par ilgtermiņa papildinājumu valsts budžetam.

4. Kāda ir likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Zaudēto īpašumu atdošana īpašniekiem vai to mantiniekiem, kompensācija par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī kompensāciju izmaksa cietušajiem vai to pēcnācējiem neapgrūtinās esošo tiesību normu sistēmu. Grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likumprojekta izpildei būs nepieciešamas sarunas ar Krievijas Federāciju par kompensāciju un repatriācijas fondu izmaksām.