Rīgā, 2000

Rīgā, 2000.gada 5.oktobrī nr.9/3-233

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” un lūdz iekļaut minēto likumprojektu š.g. 5.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: sagatavotais likumprojekts uz 2 lapām.

 

 

 

 

Ar cieņu,-

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs L.Muciņš

 

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

 

Izdarīt likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs 1992, 27/28.nr., Latvijas Vēstnesis, 1197, ¾., 331/332.nr., 1198, 142/143., 326/330.nr., 1999, 143/146.nr.) šādus grozījumus:

1.Papildināt 8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Dokumentus vīzas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, krievu vai vācu valodās.”

2. Papildināt 30.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai var iesniegt latviešu, angļu, krievu vai vācu valodās.”.

 

Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs?

Stājoties spēkā Valsts valodas likumam, arī ārvalstniekiem, kuri iesniedz dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tie jāiesniedz tikai valsts valodā vai svešvalodā pievienojot tulkojumu valsts valodā.

Šī norma negatīvi ietekmē valsts prestižu un būtiski apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju noformēšanas procesā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Atļaujot ārvalstniekiem dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniegt latviešu, krievu, angļu vai vācu valodā, tautsaimniecības attīstība netiks negatīvi ietekmēta. Uz investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību likumprojekts var atstāt pozitīvu iespaidu, jo jau pašlaik ārvalstu investori un uzņēmumu dibinātāji izsaka neapmierinātību ar visai sarežģīto uzturēšanas atļaujas saņemšanas procesu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts valsts budžetu neietekmē.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likumprojekts spēkā esošo tiesību normu sistēmu neietekmē, grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts nav saistīts ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Lai izpildītu likumprojektā paredzēto normu, nav nepieciešamības pēc jaunu valsts institūciju izveidošanas, netiek paplašinātas arī esošo institūciju funkcijas.

Indivīda tiesības ar šo tiesību normu netiek ierobežotas.

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs L.Muciņš