Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Iesniegtie priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.) šādus grozījumus:

Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrs” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrs” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

Atbalstīt

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrs” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrs” attiecīgajā locījumā.

Likumā ir lietoti šādi termini:

2) preču piegāde - darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību nodošana par atlīdzību citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nelietota nekustamā īpašuma pirmā pārdošana pēc celtniecības darbu veikšanas;

3) pakalpojumu sniegšana - darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī lietu noma. Par pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc celtniecības darbu veikšanas;

1. 1.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;”;

Papildināt 1.panta 2.punktu pēc vārdiem “pirkuma (līzinga) līgumiem” ar vārdiem “izņemot īpašuma tiesību nodošanu privatizācijas gaitā”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

2. 1.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;”;

5) pašpatēriņš - pašu ražoto preču nodošana un savu pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir zemāka par preču vai pakalpojumu pašizmaksu;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

6) saimnieciskā darbība - jebkura darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darbiniekam, no kuras aprēķināms sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;”;

Iesakām aizstāt likuma 1. pantā dotā termina ‘’saimnieciskā darbība’’ skaidrojumā vārdus ‘’valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas’’ ar vārdiem ’’valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;”;

8) iekšzeme - Latvijas Republikas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas kontroles zonas, muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;

9) priekšnodoklis - summa, ko ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona samaksājusi kā pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem par precēm un pakalpojumiem, ko tā iegādājusies vai saņēmusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

izteikt 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

izteikt 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

10) starpnieks - persona, kas veic preču piegādi, nekļūstot par šo preču īpašnieku, vai sniedz pakalpojumus citu personu vārdā, lai īstenotu šo personu intereses preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos;

10) starpniecības aģents — persona, kas saskaņā ar pilnvarojuma līgumu piegādā preces vai sniedz pakalpojumus citu personu vārdā, lai īstenotu šo personu intereses preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas darījumos, un citu personu vārdā izraksta nodokļa rēķinu par minēto darījumu;”;

“10) starpniecības aģents - persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;”;

Atbalstīt

Atbalstīt

10) starpniecības aģents - persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;”;

20) kooperatīvās sabiedrības - lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu

kopīgas pārstrādes un realizācijas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības.

“20) kooperatīvās sabiedrības – lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības un statūtsabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.”.

1.pantā:

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

² 20) kooperatīvās sabiedrības – lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības.²

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(6)

Atbalstīt

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

² 20) kooperatīvās sabiedrības – lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības;² ;

papildināt pantu ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu). Nomas pirkuma (līzinga) līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā;

papildināt pantu ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu). Nomas pirkuma (līzinga) līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā;

22) līzinga kreditēšana — finansiāls darījums, kurā līzinga devējs, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz noslēgto līzinga kreditēšanas līgumu, izsniedz līzinga ņēmējam kredīta summu, vienlaikus iegūstot īpašuma tiesības uz konkrētu preci (līzinga objektu) kā līzinga ņēmējam izsniegtā kredīta nodrošinājumu un saglabājot tās līdz pilnīgai līzinga kreditēšanas līgumā paredzēto līzinga ņēmēja saistību izpildei. Līzinga kreditēšanas līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā.”

Ierosinām papildināt termina ‘’līzinga kreditēšana’’ skaidrojumu pēc vārdiem ‘’izsniedz līzinga ņēmējam kredīta summu’’ ar vārdiem ‘’līzinga objekta iegādei’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

22) līzinga kreditēšana — finansiāls darījums, kurā līzinga devējs, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz noslēgto līzinga kreditēšanas līgumu, izsniedz līzinga ņēmējam kredīta summu līzinga objekta iegādei, vienlaikus iegūstot īpašuma tiesības uz konkrētu preci (līzinga objektu) kā līzinga ņēmējam izsniegtā kredīta nodrošinājumu un saglabājot tās līdz pilnīgai līzinga kreditēšanas līgumā paredzēto līzinga ņēmēja saistību izpildei. Līzinga kreditēšanas līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā.”

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī - nodoklis) apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar šo nodokli apliekamā persona un ja šajā likumā nav noteikts citādi.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek:

1) visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču importu neatkarīgi no tā, vai preces importē ar nodokli apliekamā persona vai jebkura cita persona, ja precēm tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu.

Papildināt 2.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “maksājumu veikšanu” ar vārdiem “izņemot izejvielas un komplektējošos izstrādājumus rūpniecībā preču izgatavošanai”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek:

1) visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču importu neatkarīgi no tā, vai preces importē ar nodokli apliekamā persona vai jebkura cita persona, ja precēm tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu.

(2) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī - apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde;

2) pakalpojumu sniegšana;

3) preču imports;

4) pašpatēriņš.

(2) Ar nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

. Papildināt 2.panta otrās daļas 3.punktu pēc vārdiem “preču imports” ar vārdiem “izņemot atgrieztās preces, kuras kvalitātes vai citu iemeslu dēļ tiek atgrieztas izgatavotājam (pārdevējam), ieskaitot daudzkārtēji izmantojamo taru”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(2) Ar nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

(3) Budžeta institūciju veiktās valsts izpildvaras funkcijas (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanu), šā likuma izpratnē netiek uzskatītas par apliekamiem darījumiem.

(4) Valsts nodevas, kas pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.

(5) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(6) Ja starpniecības atlīdzību aprēķina procentos no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības, ar nodokli apliekamo starpniecības vērtību nosaka no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības bez pievienotās vērtības nodokļa.

(7) Ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī - apliekamā persona), pārstāvot ārvalstu fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu un preču piegādes vērtība.

(8) Ja starpnieks saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, šis starpnieks tiek uzskatīts par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(9) Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(11) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, ar nodokli apliekamā vērtība ir nomas objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī. Līgumā paredzētie papildu maksājumi (to skaitā nomas maksājumi, kredīta procenti) apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(13) Ja par taru netiek ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(14) Ar nodokli apliekamā vērtība maiņas un ieskaita darījumos vai tajos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kad paredzēta daļēja atlīdzība naudā, ir šādu preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(15) Ja ar nodokli apliekamā persona muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved priekšmetus, lai tos pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, preču vērtība tiek noteikta pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kas aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.

(16) Apliekamām personām, kuras pašu ražotās preces vai pašu sniegtos pakalpojumus izmanto pašpatēriņam, ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma pēc preču un pakalpojumu pašizmaksas.

(17) Preču piegādes vērtībā iekļaujama arī aprēķinātā paredzamā preču nobiruma, izgarojuma un citu plānoto zudumu vērtība. Papildu nodoklis par šādi zaudētām precēm nav jāaprēķina.

(18) Ja tiek pārdotas ēkas vai būves viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpība starp ēkas vai būves pirkuma maksu (pārdošanas vērtību) un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču importu vai ražošanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) Ja starpniecības aģents, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās ar nodokli neapliekamu preču piegādē vai ar nodokli neapliekamu pakalpojumu sniegšanā saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, tad ar nodokli neapliek arī starpniecības atlīdzību.

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.

(15) Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā, ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos papildu maksājumus.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

2.pantā (likumprojekta redakcijā):

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja starpniecības aģents, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās tādu preču piegādē vai tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, tad ar nodokli neapliek arī starpniecības atlīdzību.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par preču importu vai ražošanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) Ja starpniecības aģents, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās tādu preču piegādē vai tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, tad ar nodokli neapliek arī starpniecības atlīdzību.

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.

(15) Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā, ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos papildu maksājumus.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamo preču vērtību nosaka pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kas aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.

izteikt divdesmito daļu šādā redakcijā:

“(20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likumu.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likumu.

(21) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām apliekamajām personām, kuras iekasē maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli apliek tikai maksu, ko šīs personas saņēmušas par kasiera funkciju veikšanu;

2) tūrisma (ceļojumu) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas iekasē no tūristiem maksu un nodokli par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī maksa par citu apliekamo personu (arī viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu) sniegtajiem pakalpojumiem. Šo maksu kopā ar iekasēto nodokli tūrisma (ceļojumu) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārskaita attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma (ceļojumu) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tikai par pašu sniegtajiem pakalpojumiem (arī par ceļojumu paketes veidošanu, reklāmas bukletu izdošanu), ja tās ir apliekamās personas;

izteikt divdesmit pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“(21) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām personām, kuras saņem maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli apliekama kasiera pakalpojuma vērtība;

2) tūrisma (ceļojumu) firmām un aģentūrām, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu (t.sk., viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu) sniegto pakalpojumu vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas, un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pašu sniegtie pakalpojumi (t.sk., ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

Atbalstīt

Atbalstīt

(21) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām personām, kuras saņem maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli apliekama kasiera pakalpojuma vērtība;

2) tūrisma (ceļojumu) firmām un aģentūrām, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu (t.sk., viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu) sniegto pakalpojumu vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas, un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pašu sniegtie pakalpojumi (t.sk., ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

3) personām, kas sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

4) personām, kas sniedz Latvijas Republikas starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

5) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri veic starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) biļetes regulārajiem pasažieru pārvadājumiem,

b) telekartes,

c) apdrošināšanas polises.

papildināt divdesmit pirmās daļas 5b) apakšpunktu ar vārdiem “un mobilo sarunu priekšapmaksas kartes”.

Atbalstīt

Atbalstīt

3) personām, kas sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

4) personām, kas sniedz Latvijas Republikas starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

5) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri veic starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) biļetes regulārajiem pasažieru pārvadājumiem,

b) telekartes un mobilo sarunu priekšapmaksas kartes,

c) apdrošināšanas polises.

(22) Budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.”

(22) Budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.”

3. 3.pantā:

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(5.1) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja minētais darījums nav saistīts ar konkrētās fiziskās vai juridiskās personas saimniecisko darbību.”;

Aizstāt likumprojektā iekļautajā 5¹.daļas redakcijā vārdus “ja minētais darījums nav saistīts ar konkrētās fiziskās vai juridiskās personas saimniecisko darbību” ar vārdiem “ja šis darījums nav saistīts ar minēto personu saimniecisko darbību.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

4. 3.pantā:

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(5.1) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja šis darījums nav saistīts ar minēto personu saimniecisko darbību;”;

(7) Apliekamā persona, sākot ar dienu, kad tā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, iegūst tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt priekšnodokli, kas no reģistrācijas dienas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Persona uzskatāma par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Persona uzskatāma par reģistrētu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.”;

(8) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Šādām apliekamām personām pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām ir nomaksāts un no budžeta atmaksāts priekšnodoklis, tiek uzskaitītas un par tām no budžeta izmaksātais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ budžetā. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības lemt par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija.

3.panta 8.daļā izslēgt pēdējo teikumu:

“Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības lemt par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija.”

Atbalstīt

izslēgt astotās daļas pēdējo teikumu;

“(81) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības lemt par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja minētā persona trīs mēnešu laikā neiesniedz nodokļa deklarācijas. Kārtību, kādā personas izslēdzamas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(17)

“(8.1) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja:

1) notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona trīs mēnešu laikā neiesniedz nodokļa deklarācijas.”;

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma 3.pantu ar 81.daļu šādā redakcijā:

“(8.1) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja:

1) notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona trīs mēnešu laikā neiesniedz nodokļa deklarācijas.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar 82 daļu šādā redakcijā:

² (82) Apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu.²

Atbalstīt

papildināt pantu ar 82 daļu šādā redakcijā:

² (82) Apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu.² ;

(9) Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz Latvijas Republikas muitas robežas vai iekšzemes muitas iestādē maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preces, kurām tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

izslēgt devīto daļu;

izslēgt devīto daļu;

(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā starpnieks, kurš nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tāda nav, - pakalpojumu saņēmējs.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā tā apliekamā persona, kura nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tādas nav, — pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrējies kā apliekamā persona.”

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā tā apliekamā persona, kura nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tādas nav, — pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrējies kā apliekamā persona.”

(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta ir iekšzeme, ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.

Papildināt likuma 4.panta trešo daļu pēc vārdiem “Par pakalpojumu sniegšanas vietu” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti, šādiem pakalpojumiem:

1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumi;

2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi.

Papildināt likuma 4.panta ceturto daļu pēc vārdiem “Pakalpojumu sniegšanas vieta” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Likuma 4.pantā:

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kustamā īpašuma novērtēšana un citi ar šo īpašumu saistītie pakalpojumi”;

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

² 3) ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi (ieskaitot novērtēšanu, remontu, apkopi), izņemot šo lietu nomu² ;

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(22)

Atbalstīt

papildināt ceturto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

² 3) ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi (ieskaitot novērtēšanu, remontu, apkopi), izņemot šo lietu nomu² ;

(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas darbu, būvdarbu uzraudzības un arhitektu firmu pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.

Papildināt likuma 4.panta piekto daļu pēc vārdiem “sniegšanas vieta” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus principus:

1) attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem - transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur noris pasažieru pārvadāšana;

2) attiecībā uz preču kravu pārvadājumiem - transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka atkarībā no preču piegādes vietas saskaņā ar šā panta otro daļu.

4. 4.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana, ievērojot iekšzemē un ārvalstīs veiktos attālumus.”;

Papildināt likuma 4.panta sesto daļu pēc vārdiem “Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana, ievērojot iekšzemē un ārvalstīs veiktos attālumus.”;

(7) Pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem:

3) advokātu, revidentu, konsultantu, tulkotāju, tulku, ekspertu, inženieru, tirgus izpētes, vadības, kā arī patentu valdes darbība;

izteikt septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskie (arī advokātu, notāru), grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, kā arī patentu valdes darbība;”;

Papildināt likuma 4.panta septīto daļu pēc vārdiem “par pakalpojumu sniegšanas vietu” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) juridiskie (arī advokātu, notāru), grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, kā arī patentu valdes darbība;”;

papildināt septīto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) telekomunikāciju pakalpojumi.”;

papildināt septīto daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) telekomunikāciju pakalpojumi.”;

Papildināt septīto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) starpniecības aģentu pakalpojumi”;

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt septīto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) starpniecības aģentu pakalpojumi”;

(8) Preču garantijas remonta kā pakalpojuma sniegšanas vieta ir garantijas devēja juridiskā adrese.

Papildināt likuma 4.panta astoto daļu pēc vārdiem “pakalpojumu sniegšanas vieta” ar vārdiem “(iekšzeme vai ne)”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja nereģistrēta ārvalsts persona sniedz šā panta septītajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, ja tā ir apliekamā persona.”

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Ja nereģistrēta ārvalsts persona sniedz šā panta sep tītajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, ja tā ir apliekamā persona.”

(1) Nodokļa likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču (arī importēto preču) piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas apliekama ar nodokli.

(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta saskaņā ar šā likuma 7.pantu:

1) preču eksportam;

2) preču piegādēm uz Latvijas Republikas teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;

3) pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē.

5. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 7.pantu.”

6. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 7.pantu.”

6.pants. Izņēmumi

4) mācību maksu valsts un pašvaldību mācību iestādēs, kā arī valsts akreditētajās privātajās mācību iestādēs;

6. 6.pantā:

“4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;”;

Izteikt 1.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, tai skaitā mācību maksu, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

7. 6.pantā:

“4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;”;

12) apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos, rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos un rituālos pakalpojumus;”;

Izteikt 6.panta pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos, rituālos un citus pakalpojumus; “

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt pirmās daļas 12.punktu šādā redakcijā:

“12) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos un rituālos pakalpojumus;”;

17) finansiālos darījumus:

a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu garantijām un to uzraudzību, arī parādu piedzīšanu, ja to veic pats kredīta piešķīrējs,

“17) finansiālos darījumus, tajā skaitā:

a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību (arī parādu piedzīšanu), tajā skaitā prasījumu tiesību cesiju, ja to veic pats kredīta piešķīrējs vai aizdevējs,

6.pantā:

likumprojektā iekļautajā pirmās daļas 17a) apakšpunkta redakcijā svītrot vārdus “ja to veic pats kredīta piešķīrējs vai aizdevējs;”;

Atbalstīt

Atbalstīt

“17) finansiālos darījumus, tajā skaitā:

a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību (arī parādu piedzīšanu), tajā skaitā prasījumu tiesību cesiju,

b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem, izņemot inkasācijas pakalpojumus un seifu izīrēšanu,

c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (nauda, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā. Mantisko ieguldījumu gadījumos, importējot vai iegādājoties mantiskā ieguldījuma priekšmetus, atbrīvojums nav piemērojams, ja šajā likumā nav noteikts citādi,

d) ieguldījumus kapitālā un vērtspapīrus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu;”;

Likumprojektā iekļautajā pirmās daļas 17d) apakšpunkta redakcijā svītrot vārdus “un pārvaldīšanu;”;

Atbalstīt

Neatbalstīt

d) ieguldījumus kapitālā un vērtspapīrus, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu;”;

20) mācību un zinātnisko literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras un izdevumu ražošanai (veidošanai);

izteikt pirmās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

“20) mācību, zinātniskās un bērniem domātās grāmatas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem;”;

Papildināt 6.panta pirmās daļas 20.punktu pēc vārdiem “apstiprinātiem sarakstiem” ar vārdiem “kā arī tipogrāfijas pakalpojumus šo grāmatu ražošanai”.

Izteikt 6.panta pirmās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

“20) mācību, zinātniskās un bērniem domātās grāmatas, kā arī oriģinālliteratūras grāmatu pirmizdevumus, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šo grāmatu ražošanai (veidošanai);”.

Izteikt pirmās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

² 20) mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai);²

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(34)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(34)

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 20.punktu šādā redakcijā:

² 20) mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai);²

22) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrību, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrību (turpmāk - lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības) pakalpojumus kooperatīva biedriem, kā arī zemnieku saimniecībām, kas nav apliekamās personas;

izslēgt pirmās daļas 22.punktu;

Neizdarīt grozījumus 6.panta pirmajā daļā “izslēgt pirmās daļas 22.punktu”, bet atstāt spēkā esošā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” pirmās daļas 22.punktu, papildinot to aiz vārda “pakalpojumus” ar vārdiem “,izņemot preču piegādi,” un tālāk kā tekstā

Atjaunot likumā un izteikt 6.panta pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

“22) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrību, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrību (turpmāk - lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības) pakalpojumus kooperatīva biedriem, lauku iedzīvotāju personīgajām palīgsaimniecībām, kā arī zemnieku saimniecībām, kas nav apliekamās personas;”

izteikt likuma 6.panta pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

“kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus;

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādes un realizācijas pakalpojumus, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes pakalpojumus;”;

Izteikt pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

“22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošai;

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;²

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(38)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(38)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(38)

Atbalstīt

izteikt pirmās daļas 22.punktu šādā redakcijā:

“22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošai;

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;²

26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības;

papildināt pirmās daļas 26.punktu ar šāda satura tekstu:

“kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”;”;

papildināt pirmās daļas 26.punktu ar šāda satura tekstu:

“kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”;”;

Papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28) fizisko personu maksājumus par advokātu sniegto juridisko palīdzību.”

Papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 28.punktu šādā redakcijā:

“28) fizisko personu maksājumus par advokātu sniegto juridisko palīdzību krimināllietās.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

3) pamatlīdzekļus, ko ieved apliekamās personas ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

(5) Lai šā panta otrās daļas 3.punktā minētie pamatlīdzekļi neradītu konkurences izkropļojumus valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijas Republikā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Minētajā sarakstā iekļauto pamatlīdzekļu un to analogu imports netiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa.

izslēgt piekto daļu.

izslēgt piekto daļu.

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

7. 7.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “transporta”;

8. 7.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “transporta”;

4) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:

a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,

b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,

c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem;

papildināt pirmās daļas 4.punkta ievaddaļu pirms vārdiem “preču piegādēm” ar vārdiem “pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī”;

papildināt pirmās daļas 4.punkta ievaddaļu pirms vārdiem “preču piegādēm” ar vārdiem “pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī”;

6) uz paritātes principa pamata - preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem – Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegti:

a) ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu;”;

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegti:

a) ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu;”;

papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Republikā nereģistrētai ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi Latvijas Republikā preces saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas procedūru “ievešana pārstrādei”, saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Latvijas Republikas.”;

papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Republikā nereģistrētai ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi Latvijas Republikā preces saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas procedūru “ievešana pārstrādei”, saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Latvijas Republikas.”;

Papildināt 7.panta (1) daļu ar 8.apakšpunktu:

“8) Latvijā reģistrēto naktsmītņu pakalpojumus Latvijas nerezidentiem jeb ārvalstu tūristiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(2) Ja starpnieks, pārstāvot Latvijas fizisko vai juridisko personu, nodrošina preču piegādes ārpus Latvijas Republikas robežām, preču piegādēm šim starpniekam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme Ministru kabineta noteiktajā kārtībā

izslēgt otro daļu.

Neizdarīt grozījumus 7.pantā “izslēgt otro daļu”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izslēgt otro daļu.

(4) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 100 latu), kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām. Licences izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētais uzņēmums un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets.

7.panta ceturtā daļā aizstāt vārdus “100 latu” ar vārdiem “25 latu”

Ierosinu likuma 7.panta ceturtajā daļā pirkuma summu 100,00 LVL (bez PVN) nomainīt uz pirkuma summu 21,00 LVL (bez PVN).

Aizstāt likuma 7.panta ceturtajā daļā skaitli “100” ar skaitli “50”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

aizstāt ceturtajā daļā skaitli “100” ar skaitli “50”.

² (41) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos un tūrisma mītnēs), ja izmitināšanas pakalpojuma vērtība pārsniedz 50 latu, atmaksā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir saņēmis licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām. Nodokļa atmaksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētais uzņēmums un viesu izmitināšanas mītne norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets² .

Atbalstīt

² (41) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos un tūrisma mītnēs), ja izmitināšanas pakalpojuma vērtība pārsniedz 50 latu, atmaksā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir saņēmis licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām. Nodokļa atmaksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētais uzņēmums un viesu izmitināšanas mītne norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets² .

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt samaksātam nodokļa rēķinam;

8. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai — preču piegādes darījumos — pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas;”;

9. 10.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai — preču piegādes darījumos — pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas;”;

3) samaksāto nodokļa summu, ko apliekamā persona pirmstaksācijas periodā ir samaksājusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem.

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;”;

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) nomas pirkuma (līzinga) darījumos — saņemtajos nodokļa rēķinos, kas izrakstīti nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktajos maksājumu termiņos, norādītās nodokļa summas.”;

papildināt likumprojektā iekļauto 10.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “nodokļa summas” ar vārdiem “par saņemtajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai;”;

Atbalstīt

Atbalstīt

5) nomas pirkuma (līzinga) darījumos — saņemtajos nodokļa rēķinos, kas izrakstīti nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktajos maksājumu termiņos, norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.”;

(4) Darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu priekšnodokļa atskaitīšana veicama šādi:

1) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu vai ceļ jaunu nekustamo īpašumu, vai renovē, rekonstruē vai restaurē lietotu nekustamo īpašumu, nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, renovēšanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas nodrošināšanai, taksācijas periodā atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot kā apliekamu, tā arī neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai;

Aizstāt likuma 10.panta ceturtās daļas 1.punktā tekstu “nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, renovēšanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas nodrošināšanai,” ar vārdu “priekšnodoklis”;”;

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt ceturtās daļas 1.punktā vārdus “nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, renovēšanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas nodrošināšanai,” ar vārdu “priekšnodoklis”;”;

2) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis, 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod vai sāk izmantot neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitītais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā par nekustamā īpašuma neamortizēto daļu (atlikušo vērtību). Aprēķinot nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, pamatlīdzekļu nolietojuma normas nedrīkst pārsniegt likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktās normas. Ja neapliekamo darījumu veikšanai tiek izmantota nekustamā īpašuma daļa, budžetā iemaksājamā priekšnodokļa apjoms tiek noteikts atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai. Budžetā atpakaļ iemaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē nekustamā īpašuma izmantošanu pirmajos 10 gados pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, nosaka Ministru kabinets.

Svītrot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktā vārdus “par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis”;

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt ceturtās daļas 2.punktā vārdus “par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis”;

(5) Ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai ir saņēmusi pakalpojumus no Latvijas Republikā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā iemaksājusi nodokli valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā kā šo pakalpojumu saņēmēja, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

izslēgt piekto daļu;

izslēgt piekto daļu;

(6) Ja apliekamā persona veic mantisku ieguldījumu neapliekamas personas pamatkapitālā, ieguldītājs zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem par ieguldāmo īpašumu. Šādos gadījumos apliekamā persona nodokļa deklarācijā palielina budžetā maksājamā nodokļa apmēru par nodokļa summu, kas aprēķināta no ieguldāmo pamatlīdzekļu neamortizētās daļas (atlikušās vērtības), atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

aizstāt sestās daļas otrajā teikumā vārdus “atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ar vārdiem “kas uzskaitīta uzņēmuma finansu grāmatvedībā”;

aizstāt sestās daļas otrajā teikumā vārdus “atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ar vārdiem “kas uzskaitīta uzņēmuma finansu grāmatvedībā”;

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu, degustāciju un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

papildināt septīto daļu pēc vārda “reprezentācijas” ar vārdiem “un prezentācijas”;

Svītrot likuma 10.panta septītajā daļā vārdu “degustāciju” un likumprojektā iekļauto 10.panta septītās daļas grozījumu

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt septītajā daļā vardu “degustāciju”;

(8) Priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā maksājamās nodokļa summas nedrīkst veikt par iegādātajām vai importētajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem:

3) ko piegādājušas vai sniegušas personas, kuras nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas;

aizstāt astotās daļas 3.punktā vārdu “reģistrējušās” ar vārdu “reģistrētas”.

izslēgt likuma 10.panta astoto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt panta astoto daļu.

Papildināt likuma 11.pantu ar 51.daļu šādā redakcijā:

“(51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu. Pārskata veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību apstiprina Valsts ieņēmumu dienests”.

Papildināt likuma 11.pantu ar 51.daļu šādā redakcijā:

“(51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu. Finansu ministrs apstiprina pārskata veidlapu un Valsts ieņēmumu dienests apstiprina tās aizpildīšanas kārtību.”.

Papildināt 11.pantu ar 51 daļu šādā redakcijā:

² (51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu. Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets, veidlapas aizpildīšanas kārtību apstiprina Valsts ieņēmumu dienests² .

Alternatīvs Ministru kabineta priekš- likums

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(54)

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(54)

Atbalstīt

10. Papildināt 11.pantu ar 51 daļu šādā redakcijā:

² (51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu. Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets, veidlapas aizpildīšanas kārtību apstiprina Valsts ieņēmumu dienests² .

(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.aprīlim. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

9. Aizstāt 11.panta sestajā daļā skaitli un vārdu “1.aprīlim” ar skaitli un vārdu “1.maijam”.

aizstāt sestajā daļā skaitli un vārdu “1.aprīlim” ar skaitli un vārdu “1.maijam”.

(2) Ievedot preces iekšzemē, nodokli maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

10. 12.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

“(2.1) Ja apliekamā persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieved pamatlīdzekli ražošanas tehnoloģiskajam procesam, nodokli var nemaksāt, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja persona iesniedz muitas iestādē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izdotu izziņu, ka tā ir apliekamā persona, tai nav pievienotās vērtības nodokļa parāda un aprēķinātā nodokļa summa ir ņemta uzskaitē.

(2.2) Lai pamatlīdzekļi, ko apliekamās personas ievedušas ražošanas tehnoloģiskajam procesam, neradītu negodīgu konkurenci valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Importējot minētajā sarakstā iekļautos pamatlīdzekļus vai to analogus, šā panta 2.1 daļa nav piemērojama.”;

11. 12.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā redakcijā:

“(2.1) Ja apliekamā persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieved pamatlīdzekli ražošanas tehnoloģiskajam procesam, nodokli var nemaksāt, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja persona iesniedz muitas iestādē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izdotu izziņu, ka tā ir apliekamā persona, tai nav pievienotās vērtības nodokļa parāda un aprēķinātā nodokļa summa ir ņemta uzskaitē.

(2.2) Lai pamatlīdzekļi, ko apliekamās personas ievedušas ražošanas tehnoloģiskajam procesam, neradītu negodīgu konkurenci valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Importējot minētajā sarakstā iekļautos pamatlīdzekļus vai to analogus, šā panta 2.1 daļa nav piemērojama.”;

(4) Ja, ievedot preces, tās ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši šā likuma 6.pantam un ja muitas iestāde izdara atzīmi par to, ka nodoklis nav iekasēts, ievedējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem par šo summu.

(5) Ja uz muitas deklarācijas nav muitas iestādes atzīmes, bet preces ir ievestas, nodoklis par tām iekasējams no preču ievešanas brīža saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu. Vienlaikus persona likumos noteiktajā kārtībā atbild par nelikumīgu preču ievešanu.

(7) Ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā atmaksājama tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Par šādos apstākļos bojā gājušiem vai iznīcinātiem pamatlīdzekļiem budžetā atmaksājamā nodokļa summa aprēķināma no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības.

Likuma 12.pantā izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu.

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt ceturto, piekto un septīto daļu.

(6) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, nodoklis maksājams kopā ar izpirkuma maksājumiem un nomas maksājumiem līgumā norādītajos termiņos.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Darījumā, kas veikts kā nomas pirkums (līzings), nodoklis maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem nomas pirkuma (līzinga) līgumā norādītajos termiņos. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, bet noslēgtā līguma nosacījumi netiek izpildīti un tā rezultātā līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem. Šādā gadījumā nesamaksātā nodokļa apmēram piemēro likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.pantā paredzēto pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Darījumā, kas veikts kā nomas pirkums (līzings), nodoklis maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem nomas pirkuma (līzinga) līgumā norādītajos termiņos. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, bet noslēgtā līguma nosacījumi netiek izpildīti un tā rezultātā līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem. Šādā gadījumā nesamaksātā nodokļa apmēram piemēro likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.pantā paredzēto pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.”;

(7) Ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā atmaksājama tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Par šādos apstākļos bojā gājušiem vai iznīcinātiem pamatlīdzekļiem budžetā atmaksājamā nodokļa summa aprēķināma no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības.

papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “ja preces” ar vārdiem “kas iegādātas saimnieciskās darbības veikšanai”.

11. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētām ārvalstu juridiskajām personām, kuras veic starptautiskos autopārvadājumus, nodoklis, kas samaksāts par iegādāto degvielu savu starptautisko autopārvadājumu nodrošināšanai, tiek atmaksāts pēc paritātes principa, ja ir ievēroti nosacījumi, ka ārvalsts juridiskā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā mītnes zemē — valstī, kurā persona reģistrējusi savu uzņēmējdarbību;

3) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā;

4) ir reģistrēta kā apliekamā persona valstī, kur pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

Ierosinām likuma 12.1 panta pirmās daļas 4. punktā precizēt, ko saprast ar terminu ‘’valsts, kurā pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām’’. Ierosinām apspriest šādu priekšlikumu:

aizstāt likuma 12.1 panta pirmās daļas 4. punktā vārdus ‘’kur pievienotās vērtības nodoklis tiek piemērots atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām’’ ar vārdiem ‘’kur tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis)’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētām ārvalstu juridiskajām personām, kuras veic starptautiskos autopārvadājumus, nodoklis, kas samaksāts par iegādāto degvielu savu starptautisko autopārvadājumu nodrošināšanai, tiek atmaksāts pēc paritātes principa, ja ir ievēroti nosacījumi, ka ārvalsts juridiskā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

2) ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā mītnes zemē — valstī, kurā persona reģistrējusi savu uzņēmējdarbību;

3) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā;

4) ir reģistrēta kā apliekamā persona valstī, kur tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis).

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma veidlapu nodokļa atmaksāšanai par iegādāto degvielu.”

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma veidlapu nodokļa atmaksāšanai par iegādāto degvielu.”

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma (ceļojumu) firmām vai aģentūrām nodrošina citas apliekamās personas.

12. 13.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdu “apliekamās”;

13. 13.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdu “apliekamās”;

(6) Nodokļa 0 procentu likme piemērojama šādiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem:

1) tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika);

2) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pasažieru un preču pārvadājumiem, kas veikti ar starptautisko transportu.

izslēgt sesto daļu.

Saglabāt 13.panta (6) daļu negrozītā, iepriekšējā redakcijā.

Likumprojekta 12.panta 12.2.punktu izteikt šādā redakcijā:

“12.2. papildināt sesto daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) tūristu mītņu sniegtajiem izmitināšanas pakalpojumiem ārvalstu tūristiem.”

Izteikt 13.panta sesto daļu šādā redakcijā:

² (6) Nodokļa 0 procentu likme piemērojama tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika).² .

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(59)

Iestrādāts komisijas priekš-likumos

(46,59)

Atbalstīt

² (6) Nodokļa 0 procentu likme piemērojama tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika).² .

13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:

1) kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju.

Likuma 131.pantā:

izteikt otrās daļas 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības un statūtsabiedrības”

Izteikt 131 panta otrās daļas 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

² 1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības.²

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(61)

Atbalstīt

izteikt otrās daļas 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

² 1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības;² ;

(3) Kompensāciju var saņemt arī kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

papildināt trešās daļas ievaddaļu pirms vārda “kooperatīvās” ar vārdiem “šā panta otrās daļas 1.apakšpunktā minētās”.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt trešās daļas ievaddaļu pirms vārda “kooperatīvās” ar vārdiem “šā panta otrās daļas 1.apakšpunktā minētās”.

(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu – kokmateriālu transporta pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;

4) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp budžetā maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) apliekamām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:

1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs - vismaz trīs centimetri;

2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

Papildināt 13² pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

² (3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu, budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.²

Atbalstīt

² (3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu, budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.²

14.pants. Uzņēmuma vai tā daļas īpašnieka maiņa, uzņēmuma likvidācija

Papildināt likuma 14.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija reģistrēts kā apliekamā persona, reorganizācijas rezultātā tiek sadalīts vai tiek atdalīta tā daļa un izveidotie jaunie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(8) Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) kas savas darbības laikā bija reģistrēti kā apliekamās personas, reorganizācijas rezultātā tiek apvienoti vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) – apliekamā persona - tiek pievienots otram un jaunizveidotais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārņem visu apvienoto vai pievienoto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina”.

Atbalstīt

Atbalstīt

16. Papildināt 14.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija reģistrēts kā apliekamā persona, reorganizācijas rezultātā tiek sadalīts vai tiek atdalīta tā daļa un izveidotie jaunie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(8) Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) kas savas darbības laikā bija reģistrēti kā apliekamās personas, reorganizācijas rezultātā tiek apvienoti vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) – apliekamā persona - tiek pievienots otram un jaunizveidotais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārņem visu apvienoto vai pievienoto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina”.

(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja nodokļa summa nav aprēķināta un nodokļa deklarācijā nav uzrādīta pareizi, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

15.pantā:

izteikt likuma 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja tiek samazināta nodokļa deklarācijā aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

17. 15.pantā:

izteikt likuma 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja tiek samazināta nodokļa deklarācijā aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”.

(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem.

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.”;

(5) Ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai saņem pakalpojumus no Latvijas Republikā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā nav iemaksājusi nodokli valsts budžetā, kā arī nav šo nodokli atskaitījusi kā priekšnodokli pēctaksācijas periodā, tiek piemērota likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantā paredzētā pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda. Šajā gadījumā nokavējuma periods tiek noteikts, skaitot no tās dienas, kad nodoklis par taksācijas periodu bija jāiemaksā budžetā, līdz sekojošā taksācijas perioda dienai, kad šo nodokli varēja atskaitīt kā priekšnodokli.

izslēgt piekto daļu;

izslēgt piekto daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.1 daļu, tos neizmanto ražošanas tehnoloģiskajā procesā, bet viena gada laikā no ievešanas brīža izmanto citiem mērķiem, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības.”

izteikt likumprojektā iekļauto 15.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.1 daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai citādi atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamajām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.”

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.1 daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai citādi atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamajām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.”.

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 8.punktā skaitli un vārdu “2001.gada” ar skaitli un vārdu “2002.gada”;

papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.”

18. Pārejas noteikumos:

aizstāt 8.punktā skaitli un vārdu “2001.gada” ar skaitli un vārdu “2002.gada”;

papildināt pārejas noteikumus ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.”;

Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Noteikumus, kas nosaka likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtību, Ministru kabinets pieņem līdz 2001.gada 1.maijam. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi Nr.187 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

² 12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā 2001.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi Nr.187 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.²

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

(68)

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

² 12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā 2001.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi Nr.187 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.²

Papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās brīdim ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

14. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 121.pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 2001.gada 1.aprīlim.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās dienai ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

14. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 121.pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2001.gada 1.aprīlim.”.

papildināt ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15. 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15. 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

papildināt ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 20.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“ 16. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 6.panta pirmās daļas 20.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim. “

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

papildināt ar 17.punktu šādā redakcijā:

17. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta 41.daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta 41.daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. “

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

papildināt ar 18.punktu šādā redakcijā:

18. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

papildināt ar 19.punktu šādā redakcijā:

19. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 132.panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.”

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 132.panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.”

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.