Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "zemi, ēkas un būves" ar vārdiem "zemi un ēkas";

otrajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

izslēgt 1.1 punktā vārdus "no 1999.gada 1.janvāra";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;";

aizstāt 4.1 punktā vārdus "izmanto reliģiskās darbības veikšanai" ar vārdiem "neizmanto saimnieciskajā darbībā";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par Latvijas Republikas kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu – Latvijas Republikas kultūras pieminekļiem - par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;";

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9) līdz 2003.gada 31.decembrim – individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas vai izīrētas citai personai;";

papildināt daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) līdz 2003.gada 31.decembrim ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja šā panta otrās daļas 4.1, 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, iznomāts vai izīrēts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa."

2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to faktiskais lietotājs (apsaimniekotājs), bet ja tāda nav, - nomnieks."

3. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(1.1) Nekustamā īpašuma objekti reģistrējami nekustamā īpašuma valsts kadastrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā), ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.";

ceturtajā daļā:

papildināt daļu aiz vārdiem "vērtības noteikšanai" ar vārdiem "un aktualizācijai";

aizstāt vārdus "valsts institūcijām" ar vārdiem "nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.";

septītajā daļā:

izslēgt vārdus "atbilstoši lietošanas mērķim";

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.";

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Nekustamā īpašuma nodokļu objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri."

 

4. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "individuālajām dzīvojamām mājām" ar vārdiem "individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošām ēkām";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tad šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots."

5. Papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu nodokļa maksātājs ir atbildīgs atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantam."

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

9.punktā:

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"1) ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas saimnieciskajā darbībā izmantojamas ēkas un būves. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;";

papildināt ar 1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.1) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt nodokļa maksātājam iesniegt bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;";

papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12. Grozījums likuma 1.panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

13. Saskaņā ar šā likuma 4.panta otro, sesto un vienpadsmito daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi – 1998.gada 9.jūnija noteikumi Nr.214 "Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi", 1999.gada 6.jūlija noteikumi Nr.244 "Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi", 1998.gada 5.maija noteikumi Nr.166 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija" un 1999.gada 25.maija noteikumi Nr.193 "Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība" – ir spēkā līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

anotācija

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija;

 

 

 

 

b) likumprojekta koncepcija.

a) ar nodokli apliekamo objektu bāze nav sakārtota atbilstoši tām prasībām, kādas būs jāizpilda, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, proti, nekustamais īpašums būs apliekams ar nodokli pēc tā kadastrālās vērtības. Bez tam, ir iespējams atšķirīgi interpretēt atsevišķas likuma normas;

b) izmaiņas likumā ir nepieciešamas, jo Valsts zemes dienestam ir jāapzina un 2001.gada laikā jāveic to nekustamā īpašuma objektu, kuru aplikšana ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības uzsākama ar 2002.gadu, novērtēšana. Likums paredz izslēgt no apliekamajiem objektiem inženierbūves, kuras pēc savas būtības nav klasificējamas kā patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti un kā tādi arī netiek reģistrēti zemesgrāmatās. Aplikt inženierbūves ar nekustamā īpašuma nodokli, kuram par bāzi tiek izmantota kadastrālā vērtība nav objektīva pamata, jo inženierbūves kā konkrētas zemes vienības vai ēkas uzlabojumi tiek ievērtēti zemes un ēku kadastrālajā vērtībā. Šāda pieeja tiek praktizēta arī tādās valstīs kā Dānija, Zviedrija, Somija.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

 

Ietekme uz:

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

 

e) uzņēmējdarbību;

 

f) vidi.

Likums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, radot investīcijām pievilcīgāku vidi un izslēdzot iespējamo attiecīgu pakalpojumu cenu pieaugumu.

 

a) likumprojekts tieši neietekmēs tautsaimniecības konkurētspēju;

b) likumprojekts tieši neietekmēs eksporta attīstību;

c) likumprojekts tieši neietekmēs nodarbinātību;

d) likumprojekts radīs investīcijām pievilcīgāku vidi, izslēdzot no apliekamo objektu loka inženiertehniskās būves;

e) likumprojekts pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības attīstību, radot investīcijām pievilcīgāku vidi;

f) likumprojekts tieši neietekmēs vidi.

 

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

 

 

 

 

 

c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi;

 

  1. saistībā ar likumprojekta ieviešanu nav prognozējami neparedzēti izdevumi valsts budžetā;

 

b) nodokļu likumu grozījumi tieši ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus, jo likuma normu precizēšana ietekmēs pašvaldību veikto nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes, kuras ir valsts kopbudžeta sastāvdaļa. Pašvaldību budžetu ieņēmumi no šī nodokļa 2001.gadā palielināsies apmēram par 120 tūkst. latu, stājoties spēkā nosacījumam, ka ar nodokli neapliek tikai tos reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā;

c) nodokļu likumu grozījumi tieši ietekmēs valsts budžeta ieņēmumus, jo likuma normu precizēšana ietekmēs pašvaldību veikto nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes, kuras ir valsts kopbudžeta sastāvdaļa. 2002.gadā, kad tiks uzsākta gan zemes, gan ēku aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli pēc kadastrālās vērtības un likme būs 1% no šīs vērtības pašreizējo 1,5% vietā, pie nemainīgas ar nodokli apliekamo objektu bāzes un pieņemot, ka ēku kadastrālā vērtība kopumā gandrīz neatšķirsies no to bilances vērtības, ir iespējama šī nodokļa ieņēmumu, kā to prognozē Valsts zemes dienests, samazināšanās apmēram par vienu trešdaļu. Tomēr faktiski ieņēmumu samazinājums būs ievērojami mazāks, jo paplašināsies ar nodokli apliekamā bāze.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Būs nepieciešama normatīvo aktu izstrāde saistībā ar likumā ietvertā deleģējuma izpildi un grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām:

a) atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību;

b) atbilstība Eiropas Kopienas tiesībām;

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

 

 

 

 

 

a) likumprojekts nav saistīts ar Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību;

b) likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Kopienu tiesībām;

  1. likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

 

 

 

 

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

 

 

 

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

a) likuma izpildes nodrošinājums no valsts puses;

 

b) kontroles nodrošinājums no indivīda puses.

d) likumprojekts neskar citas Latvijas starptautiskās saistības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

a) likuma izpildi nodrošinās pašvaldības, Valsts zemes dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) likums neierobežo nodokļa maksātāja tiesības, kuras reglamentē likums “Par nodokļiem un nodevām”.

 

 

Finansu ministrs G. Bērziņš