22

23.11.2000

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (reģ.nr.694 Izskatīšanai 2.lasījiumā

Spēka esoša redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

 

Priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.) šādus grozījumus:

       

Izdarīt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

7.1) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā;

1. 3.panta trešajā daļā:

izslēgt 7.1 punktā vārdus “likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā”;

       

1. 3.panta trešajā daļā:

izslēgt 7.1 punktā vārdus “likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā”;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumus;”

1.

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Likuma 3. panta trešajā daļā:

ierosinām izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

‘’11) procentu ienākums, izņemot, ja šis ienākums gūts no šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajiem ienākumiem’’.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 3.panta 11.punktu šādā redakcijā:

“11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus;”

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus;”

 

papildināt daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12) samaksa par intelektuālo īpašumu:

a) autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, kuras saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu noteicis Ministru kabinets,

b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā noteikto likmi;

13) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.”.

       

papildināt daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12) samaksa par intelektuālo īpašumu:

a) autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, kuras saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu noteicis Ministru kabinets,

b) maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā noteikto likmi;

13) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.”.

   

3.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Fiziskajai personai – nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.”

Atbalstīt

Atbalstīt

2. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“4. Fiziskajai personai – nerezidentam, iegūstot rezidenta statusu, nerezidenta statusā aprēķinātais un budžetā iemaksātais nodoklis ir galīgais nodoklis.”

5.pants. Ierobežojumi darba devējam

1. Darba devējam ir aizliegts nodarbināt personas, kas neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu (turpmāk - arī grāmatiņa), algas nodokļa karti (turpmāk

- karte) vai neuzrāda termiņuzturēšanās atļauju, kas izdota likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā (turpmāk - darba atļauja).

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildes. Šādā veidā vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

 

4.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt 5.pantu.

 

Atbalstīt

3. Izslēgt 5.pantu.

6.pants. Ierobežojumi darbiniekam

Katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena grāmatiņa, kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas. Ja persona ir nodarbināta vairākās darbavietās, tai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde (pašvaldība) līdz ar grāmatiņu izsniedz vienu vai vairākas kartes. Grāmatiņa vai karte ir jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā. Darbinieks karti iesniedz, arī slēdzot darba līgumu. Grāmatiņu un karšu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

5.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 6.panta šādā redakcijā:

“6.pants. Ierobežojumi darbiniekam

Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk – grāmatiņa), kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība pēc personas dzīves vietas. Grāmatiņa iesniedzama pamatdarba vietā. Grāmatiņu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

Atbalstīt

4. Izteikt 6.panta šādā redakcijā:

“6.pants. Ierobežojumi darbiniekam

Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa (turpmāk – grāmatiņa), kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība pēc personas dzīves vietas. Grāmatiņa iesniedzama pamatdarba vietā. Grāmatiņu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);

 

6.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 8.panta trešās daļas 8.punktu ar vārdiem “kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu”;

Atbalstīt

Atbalstīt

5. Papildināt 8.panta trešās daļas 8.punktu ar vārdiem “kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu”;

9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

 

7.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 8.panta trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi, izņemot akcijas (kapitāla daļas), kuras iegādātas no uzņēmējsabiedrības peļņas, par kuru samaksāts uzņēmumu ienākumu nodoklis;”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

 

8.

Deputāts M.Lujāns

Likuma 8.panta 3.daļā svītrot 10.punktu – “10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, izņemot dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

 

9.

Deputāts K.Leiškalns

Izteikt 9.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2)fiziskajām personām izmaksātās dividendes un piešķirtās akcijas (kapitāla daļas) no uzņēmējsabiedrības ienākuma, ja par šo ienākumu ir nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī ....” (un tālāk kā esošajā redakcijā).

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, ienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, un ienākumu no personāla akciju atpirkšanas;

2. Papildināt 9.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā stipendijām no šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto fondu vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

7. Šā panta pirmās daļas 19.punkts nav attiecināms uz fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanu izciršanai.”

10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 9. panta septīto daļu. Tā vietā ierosinām papildināt likumprojektu ar šāda satura tekstu:

‘’ izteikt 9. panta pirmās daļas 19. punktu šādā redakcijā:

‘’19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot:

a) ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas,

b) ienākumu no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai,

c) ienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

d) ienākumu no personāla akciju atpirkšanas.’’

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 9. panta pirmās daļas 19. punktu šādā redakcijā:

‘’19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot:

a) ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas,

b) ienākumu no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai,

c) ienākumu no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

d) ienākumu no personāla akciju atpirkšanas.’’

Izslēgt panta septīto daļu

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

6. 9.pantā:

izteikt panta pirmās daļas 19. punktu šādā redakcijā:

‘’19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot:

a) ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas,

b) ienākumu no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai,

c) ienākumu no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem,

d) ienākumu no personāla akciju atpirkšanas.’’;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“6. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā stipendijām no šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto fondu vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.”.

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas).

3. Papildināt 10.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.”

       

7. Papildināt 10.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.”

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

12.

Deputāts M.Lujāns

Likuma 12.panta 1.daļas pēdējo teikumu pieņemt šādā redakcijā:

“ – mēneša neapliekamā minimuma apmērs vienlīdzīgs mēneša minimālā darba algas apmēram: .

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots.

 

13.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likuma 12.panta otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Maksātājam šajā pantā noteiktais neapliekamaisminimums netiek piemērots, ja viņa bruto samaksa gadā pārsniedz 3600 latus.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

14.pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums

2. Uz maksātāja iesniegto dokumentu pamata Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ieraksta grāmatiņā atvieglojuma posteņus, bet darba devējs ņem vērā šā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktos attaisnotos izdevumus. Par ierakstu pareizību ir solidāri atbildīgi darba devējs un maksātājs.

4. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, maksātāja dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir grāmatiņas izsniedzēja, vai darba devējs, ja darbinieks tam ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības izsniegto paziņojumu par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, ieraksta grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus.”

       

8. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“2. Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, maksātāja dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir grāmatiņas izsniedzēja, vai darba devējs, ja darbinieks tam ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības izsniegto paziņojumu par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, ieraksta grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus.”

15.pants. Nodokļa likmes

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

 

14.

Deputāts M.Lujāns

Likuma 15.panta 2.daļu izteikt šādā redakcijā:

“ – nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma tiek aprēķināta atkarībā no mēneša darba algas apmēra

5% no mēneša darba algas no 61 Ls līdz 100 Ls.

10% no mēneša darba algas no 101 Ls līdz 200 Ls.

15% no mēneša darba algas no 201 Ls līdz 300 Ls.

20% no mēneša darba algas no 301 Ls līdz 400 Ls.

25% no mēneša darba algas no 401 Ls līdz 500 Ls.

30% no mēneša darba algas no 501 Ls līdz 700 Ls.

40% no mēneša darba algas virs 701 Ls.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

 

17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

2) Latvijas Republikas rezidentiem papildu darba vietā (vietā, kur ir iesniegta karte) - kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīta par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātā sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) summa;

 

15.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus “vietā, kur iesniegta karte”

 

 

 

Atbalstīt

9. 17.pantā:

izslēgt trešās daļas 2.punktā vārdus “vietā, kur iesniegta karte”;

6. Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā vai kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darbiniekam, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā; kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja karti.

 

16.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt 17.panta sestajā daļā vārdus “vai kartē” un vārdus “kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja karti”.

 

Atbalstīt

izslēgt sestajā daļā vārdus “vai kartē” un vārdus “kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja karti”;

 

7. Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darbiniekam atlaišanas dienā. Darbinieka karti darba devējs kopā ar paziņojumu par algas nodokli nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz darbiniekam, izbeidzoties darba attiecībām. Ja darbinieks tiek nodarbināts šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, darba devējs, izmak sājot atalgojumu, izsniedz viņam norakstu no paziņojuma par algas nodokli.

 

17.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt septītās daļas trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja ar darbinieku, kas nodarbināts papildu darba vietā, darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par algas nodokli atlaišanas dienā, bet darbiniekam, kas nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos, – izmaksājot atalgojumu. Paziņojumu par to darbinieku algas nodokli, ar kuriem darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos.”

Izslēgt piekto teikumu

 

 

Atbalstīt

izteikt septītās daļas trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Ja ar darbinieku, kas nodarbināts papildu darba vietā, darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par algas nodokli atlaišanas dienā, bet darbiniekam, kas nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos, – izmaksājot atalgojumu. Paziņojumu par to darbinieku algas nodokli, ar kuriem darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos.”

Izslēgt piekto teikumu

9. Paziņojumu par algas nodokli Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc darba devēja atrašanās vietas pārsūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas, ja tā ir citā administratīvajā rajonā.

 

18.

Finansu ministrs G.Bērziņš

17.pantā:

izslēgt devīto daļu;

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt devīto daļu;

9.1 Šā likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētais algas nodokļa maksātājs - fiziskā persona - no kalendāra mēneša darba samaksas aprēķināto nodokli ieskaita budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajā datumā.

5. 17.pantā:

papildināt 9.1 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Paziņojumu par kalendārajā gadā aprēķināto un budžetā iemaksāto algas nodokli minētā fiziskā persona — darbinieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, bet, ja darba attiecības ar attiecīgo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, — līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.”;

       

papildināt 9.1 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Paziņojumu par kalendārajā gadā aprēķināto un budžetā iemaksāto algas nodokli minētā fiziskā persona — darbinieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, bet, ja darba attiecības ar attiecīgo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, — līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.”;

10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus;

 

19.

Finansu ministrs G.Bērziņš

izslēgt desmitās daļas 11.punktā vārdus “par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos darba ienākumus”;

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt desmitās daļas 11.punktā vārdus “par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos darba ienākumus”;

 

papildināt pantu ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:

“10.1 Ieturot nodokli no profesionālās darbības veicēju autoratlīdzības (honorāra), pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos izdevumus atbilstoši noteiktajai normai.

       

papildināt pantu ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:

“10.1 Ieturot nodokli no profesionālās darbības veicēju autoratlīdzības (honorāra), pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos izdevumus atbilstoši noteiktajai normai.

 

10.2 Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.”;

20.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 17. panta 10.2 daļā vārdus ‘’Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma’’ ar vārdiem ‘’Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas izciršanai ienākuma’’.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

10.2 Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.”;

11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības izsniedz personām - nodokļa maksātājām - izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:

papildināt vienpadsmito daļu pēc vārdiem “nodokļa maksātājām —” ar vārdiem “paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli”;

       

papildināt vienpadsmito daļu pēc vārdiem “nodokļa maksātājām —” ar vārdiem “paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli”;

1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam;

2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām – Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.

 

21.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt vienpadsmitās daļas 1.punktā vārdus “desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā” ar vārdiem “desmitajā un divpadsmitajā daļā”;

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt vienpadsmitās daļas 1.punktā vārdus “desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā” ar vārdiem “desmitajā un divpadsmitajā daļā”;

 

 

11.1 Ja šā panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gada mēnesī nepārsniedz 50 latus, paziņojums par šo maksātāju nosūtāms par citu periodu pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi.

 

22.

Finansu ministrs G.Bērziņš

izteikt 11.1daļu šādā redakcijā:

“11.1 Ja šā panta vienpadsmitās daļas 2.punktā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gadā nepārsniedz 500 latu, paziņojums par šim maksātājam izmaksāto ienākumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei iesniedzams kopumā par gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt 11.1daļu šādā redakcijā:

“11.1 Ja šā panta vienpadsmitās daļas 2.punktā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gadā nepārsniedz 500 latu, paziņojums par šim maksātājam izmaksāto ienākumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei iesniedzams kopumā par gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim.”;

 

papildināt pantu ar 11.2 daļu šādā redakcijā:

“11.2 Fiziskā persona — nodokļa maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu.”;

       

papildināt pantu ar 11.2 daļu šādā redakcijā:

“11.2 Fiziskā persona — nodokļa maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalstu uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu.”;

12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā.

 

23.

Finansu ministrs G.Bērziņš

aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus “4. un 6.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4., 6., 8., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā”.

Atbalstīt

Atbalstīt

aizstāt divpadsmitajā daļā skaitļus un vārdus “4. un 6.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “4., 6., 8., 10., 11., 12., 13. un 14.punktā”;

 

 

papildināt pantu ar 12.1 daļu šādā redakcijā:

“12.1 Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde, organizācija un ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgā pārstāvniecība, kas izmaksājusi fiziskajai personai — nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā tā gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.”;

24.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 17. panta 12.1 daļā vārdus ‘’taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli’’ ar vārdiem ‘’taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar 12.1 daļu šādā redakcijā:

“12.1 Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde, organizācija un ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgā pārstāvniecība, kas izmaksājusi fiziskajai personai — nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.”;

17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti - iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji – vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus vai izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.

izteikt septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

       

izteikt septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

18. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neieturēt nodokli no šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja saskaņā ar šīs daļas noteikumiem tiek atļauts neieturēt nodokli, tad attiecībā uz maksājumiem ir piemērojami šā likuma noteikumi.

18. Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu ir ieturams nodoklis, ja šo maksājumu izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā ir ieguvis informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro šā panta septiņpadsmitās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.”;

papildināt pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi.”

25.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

18.daļā izslēgt vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

 

 

Atbalstīt

18. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu ir ieturams nodoklis, ja šo maksājumu izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā ir ieguvis informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro šā panta septiņpadsmitās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.”;

papildināt pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi.”

18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

 

26.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 18.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“7. Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi.”

Atbalstīt

Atbalstīt

10. Papildināt 18.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“7. Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi.”

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

5. Deklarācija ar tai pievienotajiem okumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

6. Papildināt 19.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“9. Ja izdevumiem, kas ir saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus.”

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 19.pantu ar 5.1daļu šādā redakcijā:

“5.1 Nerezidents, taksācijas gada laikā atstājot valsti, deklarāciju šā likuma 20.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos iesniedz līdz izbraukšanai no valsts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē:

1) pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, ja ienākums gūts 3.panta trešās daļas 7., 7.1 un 9.punktā minētajos gadījumos;

2) pēc maksātāja izvēles, ja ienākums gūts 3.panta trešās daļas 1.punktā minētajā gadījumā;

3) pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas, – pārējos gadījumos.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildinot panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nerezidents tajos gadījumos, kad tam saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu ir jāiesniedz deklarācija, to iesniedz Valsts ieņēmumu ienesta teritoriālajā iestādē:

  1. pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas par šā likuma 3.panta trešās daļas 7., 7.1 un 9.punktā minēto ienākumu;
  2. pēc paša maksātāja izvēles par šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu;
  3. pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas pārējos gadījumos.”,
  4. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 19.pantu ar 5.1daļu šādā redakcijā:

    “5.1 Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju pirms viņš izbrauc no Latvijas.”

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekš likumos

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

11. 19.pantā:

papildinot panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Nerezidents tajos gadījumos, kad tam saskaņā ar šā likuma 20.panta trešo daļu ir jāiesniedz deklarācija, to iesniedz Valsts ieņēmumu ienesta teritoriālajā iestādē:

  • pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas par šā likuma 3.panta trešās daļas 7., 7.1 un 9.punktā minēto ienākumu;
  • pēc paša maksātāja izvēles par šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu;
  • pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas pārējos gadījumos.”,
  • papildināt pantu ar 5.1daļu šādā redakcijā:

    “5.1 Ārvalstu nodokļa maksātājs, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu un nav paredzama viņa atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju pirms viņš izbrauc no Latvijas.”;

    papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

    “9. Ja izdevumiem, kas ir saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, šo izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt tos apliecinošus dokumentus.”;

     

    20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

    1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

    7. 20.pantā:

    aizstāt pirmajā daļā vārdus “taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu” ar vārdiem “četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu”;

           

    12. 20.pantā:

    aizstāt pirmajā daļā vārdus “taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu” ar vārdiem “četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu”;

    3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 5., 7., 7.1, 8., 9. un 10.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.

    aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdu “9. un 10.” ar vārdu un skaitli “un 9.”;

    30

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Aizstāt 20.panta trešajā daļā skaitļus un vārdu “8., 9. un 10.” ar vārdu un skaitli “un 9.”.

    Atbalstīt

    Atbalstīt

    aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdu “8., 9. un 10.” ar vārdu un skaitli “un 9.”;

     

    papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

    “4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.”

           

    papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

    “4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.”

    27.pants. Pašvaldību pienākumi

    1. Pašvaldībām ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu grāmatiņu un karšu izsniegšanu savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus nodokļa iekasēšanai nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar to nodokļa maksātāju reģistrāciju, kuri gūst ienākumus no īpašuma vai uzņēmējdarbības, kā arī jautājumiem par šo nodokļa maksātāju ienākumu no īpašuma vai uzņēmējdarbības novērtēšanu.

     

    31.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Izslēgt 27.panta pirmajā daļa vārdus “un karšu”.

     

    Atbalstīt

    13. Izslēgt 27.panta pirmajā daļa vārdus “un karšu”.

    28.pants. Maksātāja pienākumi

    Maksātāja pienākums ir:

    6) ziņot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par nolūku veikt saimniecisko darbību vai individuālo darbu un par gaidāmajiem ienākumiem no šīs darbības;

     

    32.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 28.panta 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā saimnieciskās darbības veicējam”.

    Atbalstīt

    Atbalstīt

    14. Izteikt 28.panta 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā saimnieciskās darbības veicējam;”;

    29.pants. Darba devēja pienākumi

    1. Darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:

    1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām, norādot maksātāja dzīvesvietu;

    2) informēt darbinieku un kontrolējošo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc savas atrašanās vietas par taksācijas gadā darbiniekam izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli;

    3) uzglabāt darba samaksas aprēķināšanu un izmaksu apliecinošus dokumentus likuma "Par grāmatvedību" 10.pantā noteikto termiņu;

    4) par katru mēnesi aprēķinātajām, ieturētajām un budžetā ieskaitītajām nodokļa summām iesniegt pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz tam sekojošā mēneša 15.datumam;

    8. Izteikt 29.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas katru mēnesi ieturētas no darbinieku darba ienākuma un iemaksātas budžetā, iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas juridiskās adreses termiņā, kāds darba devējam – nodokļa iemaksātājam atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;”.

           

    15. 29.pantā:

    izteikt panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

    “4) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas katru mēnesi ieturētas no darbinieku darba ienākuma un iemaksātas budžetā, iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas juridiskās adreses termiņā, kāds darba devējam – nodokļa iemaksātājam atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;”;

       

    33.

    Deputāte A.Poča

    Papildināt 29.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) par katru mēnesi ieturēto un budžetā ieskaitīto nodokli no fizisko personu tāda ienākuma, no kura nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu līdz nākamā mēneša 15.datumam.”

    Atbalstīt

    Atbalstīt

    papildināt panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) par katru mēnesi ieturēto un budžetā ieskaitīto nodokli no fizisko personu tāda ienākuma, no kura nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu līdz nākamā mēneša 15.datumam.”;

    2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem.

     

    34.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Papildināt 29.panta otro daļu ar vārdiem “kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus, gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka vai ienākuma saņēmēja”.

    Atbalstīt

    Atbalstīt

    papildināt panta otro daļu ar vārdiem “kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus, gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka vai ienākuma saņēmēja”.

    30.pants. Maksātāja tiesības

    Maksātājam ir šādas tiesības:

    2) [izslēgts ar 25.11.99. likumu];

     

    35.

     

     

     

     

     

     

     

    36.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 30.panta 2.punktu šādā redakcijā:

    “2) iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;”

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 30.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;”

    Atbalstīt

    Iestrādāts komisijas priekšlikumā

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

    16. Papildināt 30.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

    “6) iesniegt gada ienākumu deklarāciju, precizējot taksācijas gada nodokļa aprēķinu, triju gadu laikā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

    32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem

    1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu un karšu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru likumā noteiktajā termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes.

     

    27.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    38.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu un karšu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu (vai katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā paredzētos paziņojumus un kartes, tiek uzlikta soda nauda 1 lata apmērā par katru termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu).”

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu (vai katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā paredzētos paziņojumus, tiek uzlikta soda nauda viena lata apmērā par katru termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu).”

    Atbalstīt

    Iestrādāts komisijas priekšlikumā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

    17. 32.pantā:

    izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu (vai katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā paredzētos paziņojumus, tiek uzlikta soda nauda viena lata apmērā par katru termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu).”;

    2. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai karti vai nav uzrādījušas darba atļauju, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru personu.

     

    39.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Izslēgt 32.panta otro daļu.

     

    Atbalstīt

    izslēgt otro daļu.

    32.1 pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

    1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros:

    1) par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos līdz 30 dienām - 10 latu;

    2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes atgādinājuma saņemšanas, ka deklarācija nav iesniegta 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām:

    a) ja deklarācija tiek iesniegta 30 dienu laikā, - 25 lati,

    b) ja deklarācija tiek iesniegta pēc 30 dienām, - 50 latu;

    3) par deklarācijas neiesniegšanu visa pēctaksācijas gada laikā – triju procentu apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāk kā 100 latu.

    9. 32.1 panta pirmajā daļā:

    izslēgt 1.punktā vārdus un skaitli “līdz 30 dienām”;

    izteikt 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

    “2) pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rakstveida atgādinājums, ka nav iesniegta deklarācija:”.

    40.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    41.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt 32.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros:

    1) par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos – 5% apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāks kā 10 latu;

    2) par deklarācijas iesniegšanu tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiska atgādinājuma saņemšanas – 25% apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāk kā 20 latu.”

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Izteikt 32.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam piemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto atbildību. Ja maksātājs nav iesniedzis deklarāciju gadījumos, kad viņa šā likuma 9.pantā minēto ar nodokli nepaliekamo ienākumu kopējā summa taksācijas gadā ir pārsniegusi četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, viņam piemēro soda naudu 20 latu apmērā.

    Atbalstīt

    Iestrādāts komisijas priekšlikumā

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

    18. Izteikt 32.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam piemēro likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto atbildību. Ja maksātājs nav iesniedzis deklarāciju gadījumos, kad viņa šā likuma 9.pantā minēto ar nodokli nepaliekamo ienākumu kopējā summa taksācijas gadā ir pārsniegusi četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, viņam piemēro soda naudu 20 latu apmērā.

    38.pants. Dokumentārais nodrošinājums

    1. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.

    2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai deklarācijas, pārskatu un paziņojumu veidlapas formu nosaka Ministru kabinets, bet metodiskos norādījumus nodokļa aprēķināšanai izstrādā un apstiprina Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās kompetences ietvaros.

    10. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “un paziņojumu” ar vārdiem “paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu”.

           

    19. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus “un paziņojumu” ar vārdiem “paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu”.

     

     

       

    42.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

    “8. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 38.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Līdz attiecīgu noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir piemērojami ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

     

    Atbalstīt

    Papildināt pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

    “8. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 38.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Līdz attiecīgu noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir piemērojami ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

     

    Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

           

    Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.