Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.panta trešajā daļā:

izslēgt 7.1 punktā vārdus "likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā";

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos ienākumus;";

papildināt pantu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"12) samaksa par intelektuālo īpašumu:

  1. autoratlīdzība (honorārs) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, kuras saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu noteicis Ministru kabinets;
  2. maksājumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3.panta ceturtās daļas 4.punkta "a" apakšpunktā noteikto likmi;

13) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs – juridiska persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

14) pensijas, kas izmaksātas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem."

2. Papildināt 9.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"6. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā stipendijām no šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto fondu vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem piešķirams atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

7. Šā panta pirmās daļas 19.punkts nav attiecināms uz fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanu izciršanai."

3. Papildināt 10.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus."

4. Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

"2. Ņemot vērā maksātāja iesniegtos dokumentus, maksātāja dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība, kura ir grāmatiņas izsniedzēja, vai darba devējs, ja darbinieks tam ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības izsniegto paziņojumu par izmaiņām nodokļa atvieglojumos, ieraksta grāmatiņā nodokļa atvieglojumu posteņus."

5. 17.pantā:

papildināt 9.1 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Paziņojumu par kalendārajā gadā aprēķināto un budžetā iemaksāto algas nodokli minētā fiziskā persona – darbinieks iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, bet ja darba attiecības ar attiecīgo darba devēju izbeigušās pirms gada beigām, – līdz darba attiecību izbeigšanās mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.";

papildināt pantu ar 10.1 un 10.2 daļu šādā redakcijā:

"10.1 Ieturot nodokli no profesionālās darbības veicēju autoratlīdzības (honorāra), pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita šā likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētos izdevumus atbilstoši noteiktajai normai.

10.2 Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25 procentu apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma atskaita ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu
50 procentu apmērā no izmaksājamās summas.";

papildināt vienpadsmito daļu aiz vārdiem "nodokļa maksātājām – " ar vārdiem "paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli";

papildināt pantu ar 11.2 daļu šādā redakcijā:

"11.2 Fiziskā persona – nodokļa maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana uzņēmumam, uzņēmējsabiedrībai, iestādei, organizācijai vai ārvalstu uzņēmumu (nerezidenta) pastāvīgajai pārstāvniecībai nav saistīta ar tās saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu.";

papildināt pantu ar 12.1 daļu šādā redakcijā:

"12.1 Uzņēmums, uzņēmējsabiedrība, iestāde, organizācija un ārvalsts uzņēmuma (nerezidenta) pastāvīgā pārstāvniecība, kas izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par nerezidenta Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.";

izteikt septiņpadsmito un astoņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas – Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas izcelsmes preces.

18. Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta septiņpadsmito daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests piešķirto atļauju anulē, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ir ieguvis informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā nodokļa maksātājam piemēro šā panta septiņpadsmitās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.";

papildināt pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā:

"19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi."

6. Papildināt 19.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Ja izdevumiem, kas ir saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, ir noteiktas izdevumu normas, minēto izdevumu apliecināšanai attiecīgajā apmērā nav nepieciešams iesniegt vai uzrādīt šos izdevumus apliecinošus dokumentus."

7. 20.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu" ar vārdiem "četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu";

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdu "9. un 10." ar vārdu un skaitli "un 9.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"4. Šajā pantā minētie ienākumu deklarēšanas atvieglojumi nav attiecināmi uz maksātājiem, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības."

8. Izteikt 29.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) par iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām, kas katru mēnesi ieturētas no darbinieku darba ienākuma un iemaksātas budžetā, iesniegt ziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas juridiskās adreses termiņā, kāds tam atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir noteikts ziņojuma iesniegšanai par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;".

9. 32.1 panta pirmajā daļā:

izslēgt 1.punktā vārdus un skaitli "līdz 30 dienām";

izteikt 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes rakstiska atgādinājuma saņemšanas, ka nav iesniegta deklarācija:".

10. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdus "un paziņojumu" ar vārdiem "paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu".

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””

anotācija

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija;

 

 

b) likumprojekta

koncepcija.

 

 

 

 

  1. likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atsevišķas normas ir iespējams interpretēt atšķirīgi, kā arī tajā nav pietiekami skaidri formulēti atsevišķi Ministru kabinetam dotie deleģējumi;
  2. likumprojekts paredz sakārtot pārskatu un paziņojumu iesniegšanas kārtību un precizēt iesniegšanas termiņus, kā arī precizēt Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz kārtības noteikšanu, kādā no aplikšanas ar nodokli tiek atbrīvotas no fondu un starptautisko programmu līdzekļiem izmaksātās stipendijas, un kārtību, kāda maksājumi, kas izdarīti personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ir atbrīvojami no aplikšanas ar nodokli, tādējādi saskaņojot šīs normas ar likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikto. Tāpat likumprojektā ir paredzēts precizēt dažas normas, kas skar nerezidentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.

Likumprojekts tieši neietekmēs tautsaimniecības attīstību, taču netieši uzlabos uzņēmējdarbības vidi.

 

 

  1. likumprojekts tieši neietekmēs tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. likumprojekts tieši neietekmēs eksporta attīstību;
  3. likumprojekts tieši neietekmēs nodarbinātību;
  4. likumprojekts tieši neietekmēs investīciju pieplūdi;
  5. likumprojekts netieši uzlabos uzņēmējdarbības vidi, novēršot atšķirīgu likuma normu interpretāciju;
  6. likumprojekts tieši neietekmēs vidi.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

 

  1. saistībā ar likumprojekta ieviešanu nav prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2.  

  3. likumprojekts pozitīvi ietekmēs 2001. gada budžeta ieņēmumus, jo tiks sakārtotas un precizētas atsevišķas likuma normas.
  4. likumprojekts pozitīvi ietekmēs budžeta ienākumus nākamajos piecos gados.

 

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām:

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību;
  2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām;
  3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

 

 

  1. likumprojekts nav saistīts ar Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību.
  2. likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Kopienu tiesībām.
  3. likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.
  4.  

  5. likumprojekts neskar citas Latvijas starptautiskās saistības.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

  1. likuma izpildes nodrošinājums no valsts puses;
  2. kontroles

nodrošinājums no

indivīda puses.

 

  1. likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. likumprojekts neierobežo nodokļa maksātāja tiesības, kuras reglamentē likums “Par nodokļiem un nodevām”.

 

Finansu ministrs G. Bērziņš