Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Likumā par budžetu un finansu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Likumā par budžetu un finansu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā. Finansu vadība šā likuma nozīmē attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļiem. Šā likuma noteikumi attiecas uz uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansiālo darbību gadījumos, ja tiem piešķirti valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļi, tajos ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa vai to īpaši nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi.

1. Papildināt preambulu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šā likuma noteikumi attiecas arī uz valsts aģentūrām.”

1

Papildināt preambulu pēc vārdiem “uz valsts” ar vārdiem “un pašvaldību”.

Atbalstīt

1. Papildināt preambulu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šā likuma noteikumi attiecas arī uz valsts un pašvaldību aģentūrām.”

I. Likumā lietotie termini

Apropriācija - budžeta likuma vai cita likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.

2. I nodaļā:

izteikt termina "apropriācija" skaidrojumu šādā redakcijā:

“Apropriācija — valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldību domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldību budžetu ieņēmumiem.”;

2

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Apropriācija’’ skaidrojumā vārdus ‘’pašvaldību domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldību budžetu ieņēmumiem’’ ar vārdiem ‘’pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

2. I nodaļā:

izteikt termina "apropriācija" skaidrojumu šādā redakcijā:

“Apropriācija — valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem’’;

Budžeta finansētas institūcijas - budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.

izteikt termina “budžeta finansētas institūcijas” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, valsts aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.”;

3

Papildināt termina “budžeta finansētas institūcijas” skaidrojumu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību”.

Atbalstīt

izteikt termina “budžeta finansētas institūcijas” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, valsts un pašvaldību aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.”;

Budžeta iestādes - visas pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētās iestādes.

izteikt termina “budžeta iestāde” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldības funkcijas, un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.”;

izteikt termina “budžeta iestāde” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldības funkcijas, un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.”;

Ieņēmumi - saskaņā ar nodokļu likumiem savāktie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).

izteikt termina “ieņēmumi” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ieņēmumi — saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).”;

izteikt termina “ieņēmumi” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ieņēmumi — saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).”;

Speciālais budžets - budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, kā arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.”;

izteikt termina “speciālais budžets” skaidrojumu šādā redakcijā:

“Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — visa neatmaksājamā finansu palīdzība, kuru saņem no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

papildināt nodaļu alfabēta secībā ar šādiem terminiem un to skaidrojumu šādā redakcijā:

“Ārvalstu finansu palīdzība — visa neatmaksājamā finansu palīdzība, kuru saņem no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.”;

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes kā samaksu par konkrētu valsts pārvaldes funkciju izpildi.”;

4

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt termina ‘’Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)’’ skaidrojumā vārdus ‘’kā samaksu par konkrētu valsts pārvaldes funkciju izpildi’’ ar vārdiem ‘’kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētas valsts pārvaldes funkcijas izpildei’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

“Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) — ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētas valsts pārvaldes funkcijas izpildei’’.;

“Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.”;

“Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana — process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.”;

Pilnvaras saistībām nākotnē - pilnvaras uzņemties saistības uz laikposmu, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus.

izslēgt terminu "pilnvaras saistībām nākotnē" un tā skaidrojumu;

izslēgt terminu "pilnvaras saistībām nākotnē" un tā skaidrojumu;

Resori - ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kurām budžeta līdzekļus paredz tieši apropriācijas kārtībā.

izslēgt terminu "resori" un tā skaidrojumu.

izslēgt terminu "resori" un tā skaidrojumu.

2.pants. Finansu vadība

(1) Finansu vadība ietver visus budžeta izstrādāšanas un izpildes procesa nodrošināšanai nepieciešamos administratīvos pasākumus, ieskaitot kontroles un atbildības pasākumus.

(2) Ministru kabinets nodrošina valsts budžeta izstrādāšanu un izpildi, kā arī nosaka pašvaldību finansiālās darbības kārtību.

(3) Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai.

5

Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka kārtību valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanai, izņemot 11.pantā, 12.pantā, 13.panta trešajā daļā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 34.panta otrajā un trešajā daļā, 36.panta pirmajā un trešajā daļā un 37.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.”

Atbalstīt

Atbalstīt

3. Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets nosaka kārtību valsts budžeta procesa izpildes nodrošināšanai, izņemot 11.pantā, 12.pantā, 13.panta trešajā daļā, 24.panta otrajā un trešajā daļā, 34.panta otrajā un trešajā daļā, 36.panta pirmajā un trešajā daļā un 37.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.”

5.pants. Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

4. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Valsts budžets

(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.

(2) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

(2) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.

6

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 5. panta otrajā daļā izslēgt iekavās lietoto vārdu ‘’uzņēmējsabiedrības’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.

(3) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu (ieskaitot speciālā budžeta kontus).

(4) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

(5) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

(6) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.

(7) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālo bilanci).

(3) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

(4) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

(5) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

(6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

(7) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.

(8) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālo bilanci).”

(3) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.

(4) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

(5) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).

(6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

(7) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.

(8) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālo bilanci).”

6. pants. Pašvaldību budžeti

(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) savāktos vai saņemtos ieņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldību budžetu līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar pašvaldību likumīgā kārtībā izdarītu apropriāciju.

(3) Ieņēmumu sadale starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kā arī pašvaldībām piešķiramo valsts budžeta dotāciju un teritoriju ekonomisko iespēju izlīdzināšana noteikta likumos, uz kuriem balstās šie ieņēmumi, īpašos likumos vai gadskārtējā valsts budžeta likumā.

(4) Pašvaldību budžetu tiesības detalizēti regulē īpašs likums.

4. 6.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.”;

izslēgt ceturto daļu.

5. 6.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

(2) Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai pašvaldības institūcijas saņemt atbilstoši domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.”;

izslēgt ceturto daļu.

7. pants. Pamatbudžets

(1) Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai un nav iezīmēti īpašiem mērķiem;

2) apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas, izdevumi valsts vārdā izsniegto galvojuma saistību izpildei, kas sedzamas no valsts budžeta līdzekļiem, attiecināmi tikai uz pamatbudžetu, ja likumā nav noteikts citādi.

5. Izteikt 7.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

6. Izteikt 7.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

8. pants. Speciālais budžets

(1) Speciālais budžets ietver apropriācijas valsts vai pašvaldības mērķiem šādos gadījumos:

1) ja likums paredz izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

2) ja valsts, pašvaldība vai noteikta budžeta iestāde (izpildītājs) ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā;

3) [izslēgts ar 25.11.96. likumu].

(2) Speciālā budžeta kontu atver atbilstoši likumam vai ar finansu ministra atļauju.

(3) Pārskaitījumi no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju.

6. Izslēgt 8.panta otro daļu.

7

Atjaunot sākotnējo 8.panta (1) daļas 3) punku šādā redakcijā:

“3) ja augstskolas un profesionālās izglītības iestādes sniedz maksas pakalpojumus, par kuriem saņemtie ienākumi ir pietiekami lieli, lai izveidotu atsevišķu speciālā budžeta kontu;”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

7. Izslēgt 8.panta otro daļu.

9.pants. Apropriācijas

(4) Speciālajam budžetam ir pastāvīga apropriācija, kas pieļauj tikai tādus izdevumus, kuri nepārsniedz faktisko ieņēmumu apmērus un līdzekļu atlikumus saimnieciskā gada sākumā.

(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā galvenajiem budžeta izpildītājiem noteiktos apjomus un šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto budžeta iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai kā pastāvīgu apropriāciju vai, noslēdzot īpašu vienošanos ar Valsts kasi, izlietot citiem mērķiem.

7. 9.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pastāvīga”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktos apjomus, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta papildu izdevumu finansēšanai.”

8. 9.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “pastāvīga”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktos apjomus, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta papildu izdevumu finansēšanai.”

12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts budžeta apropriācijas ietvaros. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.

8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un n acionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu finansu ministra noteiktajā kārtībā. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.”

Likumprojekta 8.pantā: aizstāt 12.panta otrajā teikumā vārdus “finansu ministra noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

9. 8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu finansu ministra noteiktajā kārtībā. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu.”par šādas apropriācijas izlietošanu.”

14.pants. Informācijas par budžetu pieejamība

(1) Informācija par valsts budžetu tiek regulāri publicēta pilnīgā visaptverošā un sabiedrībai viegli saprotamā formā. Visi galvenie ziņojumi par valsts budžetu ir sabiedrībai pieejami.

(2) Valsts budžets un tā izpildes rādītāji tiek publicēti oficiālā laikrakstā ne retāk kā reizi ceturksnī. Pašvaldības budžetam jābūt sabiedrībai pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.

9. Papildināt 14.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu par iepriekšējo gadu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, katra to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošā budžeta finansēta institūcija un pašvaldības līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus, kurus publicē sabiedrībai pieejamā veidā. Ministru kabinets nosaka gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību.”

9

Saeimas Juridiskais birojs

14. pantā:

ierosinām noteikt trešajā daļā termiņu, līdz kuram laikam publicējami gada publiskie pārskati, kā arī precizēt terminu ‘’sabiedrībai pieejamā veidā’’. Šai sakarā ierosinām apspriest šādu priekšlikumu:

‘’aizstāt likuma 14. panta 3. daļā vārdus ‘’kurus publicē sabiedrībai pieejamā veidā’’ ar vārdiem ‘’kurus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pārskata sagatavošanas publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

10. Papildināt 14.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu par iepriekšējo gadu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, katra to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošā budžeta finansēta institūcija un pašvaldības līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus, kurus ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pārskata sagatavošanas publicē vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. Ministru kabinets nosaka gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību.”

17.pants. Budžeta pieprasījumu sastādīšanas instrukcija

(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju, kurā informē resorus par ekonomiskajiem apstākļiem nākamajā saimnieciskajā gadā un sniedz ieteikumus budžeta pieprasījuma izstrādāšanai.

10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju un informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par vidēja termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidēja termiņa ekonomiskās situācijas prognozi.”

11. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju un informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par vidēja termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidēja termiņa ekonomiskās situācijas prognozi.”

18.pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs

(1) Budžeta pieprasījumos:

1) norāda noteiktiem mērķiem paredzēto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajam, kārtējam, nākamajam un aiznākamajam saimnieciskajam gadam saskaņā ar noteikto klasifikāciju;

2) dod kopsavilkumu par štata vienībām, pedagogu likmēm;

3) norāda kapitālajiem izdevumiem - kapitālremontam, pamatlīdzekļu iegādēm - plānojamo naudas līdzekļu apjomu;

4) norāda investīcijām plānojamo naudas līdzekļu apjomu un plānojamos ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas turpmākajos piecos gados;

5) plāno valsts ilgtermiņa saistības;

6) norāda valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) darbības rezultatīvos rādītājus;

7) iesniedz citus valsts budžeta finansētas institūcijas finansu darbības rādītājus saskaņā ar finansu ministra izdoto budžeta pieprasījuma izstrādāšanas instrukciju.

11. Izteikt 18.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

12. Izteikt 18.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

19.pants. Valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze

(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama nākamā saimnieciskā gada valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot nākamā saimnieciskā gada budžetā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.

12. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot vidējā termiņā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.”;

13. 19.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot vidējā termiņā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.”;

(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu nākamajam saimnieciskajam gadam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem izdevumiem.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.”

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.”

10

Papildināt 19.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts Prezidentam, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai un Valsts Kontrolei Ministru kabinets akceptē maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam tikai pēc saskaņošanas ar šīm iestādēm.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

20.pants. Valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana Ministru kabinetā

(1) Visi resori saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētas pretenzijas attiecībā uz šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo resoru vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tām pretenzijām, attiecībā uz kurām vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un tā paskaidrojumus Ministru kabinetam.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, resoru vadītāji var nodot izšķiršanai Ministru kabinetam.

(5) Ministru kabinets lemj par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) iesniegšanu Saeimā.

13. 20.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētus iebildumus pret šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tiem iebildumiem, par kuriem vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti valsts budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji var nodot izlemšanai Ministru kabinetam.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets akceptē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz tās Saeimai.”

14. 20.pantā:

izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētus iebildumus pret šo projektu.

(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetam iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tiem iebildumiem, par kuriem vienošanās nav panākta.

(3) Finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.

(4) Jautājumus, kas nav atrisināti valsts budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji var nodot izlemšanai Ministru kabinetam.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets akceptē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz tās Saeimai.”

21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) iesniegšana

21.pantā izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana.”;

Atbalstīt

Atbalstīt

15. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana.”;

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus.

12

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 21. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’paskaidrojumus’’ ar vārdiem ‘’kā arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt panta pirmo daļu pēc vārda ‘’paskaidrojumus’’ ar vārdiem ‘’kā arī vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes’’.

9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un operācijām ar aizņēmumiem iepriekšējā, kārtējā, nākamajā un aiznākamajā saimnieciskajā gadā;

14. Izteikt 21.panta otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā un kārtējā gadā, kā arī vidējā termiņā;”.

izteikt panta otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā un kārtējā gadā, kā arī vidējā termiņā;”.

13

Papildināt 21.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kārtējam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojumu.

(5) Grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kārtējam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojumu.

(5) Grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver:

22.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšana

(2) Valsts budžeta likums ietver:

1) valsts parāda un budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;

2) to līdzekļu apjomus, kas nākamajā saimnieciskajā gadā apropriācijas kārtībā piešķirami katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar budžeta klasifikāciju, norādot katras kategorijas līdzekļu izmantošanas mērķi;

3) to līdzekļu apjomus no iepriekšējiem gadiem (ja šādi līdzekļi ir), kuriem nepieciešama atkārtota apropriācija;

4) pilnvaras nākotnes saistībām katrai attiecīgajai izdevumu kategorijai budžeta klasifikācijā;

5) noteikumus, kas pievienojami visām vai atsevišķām apropriācijām.

15. 22.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

16. 22.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Pamatbudžeta līdzekļu kontus atver budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās budžeta finansētu iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek budžeta finansētu iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Valsts pamatbudžeta līdzekļu kontus atver valsts budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

17. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Valsts pamatbudžeta līdzekļu kontus atver valsts budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

(3) Gada beigās valsts aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no valsts aģentūru visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek attiecīgās valsts aģentūras rīcībā un tos var izlietot nākamajā gadā.”

14

Papildināt 27.panta (3) daļu pēc vārdiem “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību”.

Atbalstīt

(3) Gada beigās valsts un pašvaldību aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no valsts un pašvaldību aģentūru visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek attiecīgās valsts un pašvaldību aģentūras rīcībā un tos var izlietot nākamajā gadā.

15

Papildināt likuma 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē.”

Atbalstīt

Atbalstīt

(4) Pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, var atvērt kontus Valsts kasē.”

29.pants. Uzskaite

(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem.

16

Izteikt likuma 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus, Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem.”

Atbalstīt

Atbalstīt

18. Izteikt likuma 29.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Budžeta izpildītāji, ievērojot Ministru kabineta apstiprinātās pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus, Valsts kases noteikumus, reģistrē norēķinus grāmatvedības reģistros, un šie reģistri tiek saskaņoti ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem.”

31.pants. Saimnieciskā gada pārskats

(2) Saimnieciskā gada pārskats ietver:

8) pašvaldību budžetu izpildes un kopbudžeta izpildes kopsavilkumu;

17. Izteikt 31.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;”.

19. Izteikt 31.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;”.

34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu investēšana

(1) Finansu ministrs naudas vadības ietvaros, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, var veikt investīcijas valsts vērtspapīru vai depozītu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, kā arī likvidēt šādas investīcijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi.

(2) Finansu ministrs nosaka kārtību, kādā veicama šā panta pirmajā daļā noteiktā valsts budžeta līdzekļu investēšana un saņemto procentu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā.

18. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma investēšanu depozītu veidā, kā arī investēt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finansu ministra noteiktajā kārtībā.”

20. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma investēšanu depozītu veidā, kā arī investēt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finansu ministra noteiktajā kārtībā.”

36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros, tāpēc viņš:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā izsniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) nosaka aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) dara sabiedrībai zināmus valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū.

(2) Budžeta institūciju vadītājiem nav tiesību iestādes personā saņemt aizdevumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

19. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros. Finansu ministrs:

(2) Valsts budžeta finansētām institūcijām nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

21. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros. Finansu ministrs:

(2) Valsts budžeta finansētām institūcijām nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.

(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finansu vadības nolūkiem finansu ministra noteiktajā kārtībā, nodrošinot aizņēmumu atmaksu saimnieciskā gada ietvaros.

17

Ierosinām aizstāt 36. panta trešajā daļā vārdus ‘’nodrošinot aizņēmumu atmaksu saimnieciskā gada ietvaros’’ ar vārdiem ‘’nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finansu vadības nolūkiem finansu ministra noteiktajā kārtībā, nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums’’.

37.pants. Galvojumi

(1) Tikai finansu ministrs valsts vārdā var gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros dot galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

1) viņš ir saņēmis un izskatījis nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau esošajiem galvojumiem;

2) izdevumi, kas rodas sakarā ar šo galvojumu saistību izpildi, tiek attiecināti uz valsts parādu.

37.pants. Galvojumi

(1) Tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

18

Izteikt likuma 37.panta (1) daļu šādā redakcijā:

“37.pants Galvojumi

(1) Tikai finansu ministram ir pilnvaras valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros izsniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

Neatbalstīt

Neatbalstīt

37.pants. Galvojumi

(1) Tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:

(2) Galvojumu apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs.

(2) Galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs.

20

izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Galvojumu apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs.”

Saeimas Juridiskais birojs

ierosinām izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

‘’(2) Galvojumu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet galvojumu apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs. Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavo Finansu ministrija’’;

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

(2) Galvojumu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet galvojumu apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs. Attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavo Finansu ministrija.

(3) Finansu ministrs neizsniedz galvojumu, ja:

24

izteikt 37.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Finansu ministrs var neizsniegt galvojumu, ja:

2) netiek iesniegts galvojuma nodrošinājums Ministru kabineta noteiktajā apmērā."

Saeimas Juridiskais birojs

ierosinām aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu ‘’galvojumu’’ ar vārdu ‘’galvojuma’’;

Saeimas Juridiskais birojs

ierosinām izslēgt trešās daļas 3.punktā vārdus ‘’finansu ministra’’;

37.panta trešās daļas ceturto punktu izteikt šādā redakcijā:

“4) uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām nav galvojuma nodrošinājuma”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(3) Finansu ministrs neizsniedz galvojumu, ja:

25

Saeimas Juridiskais birojs

ierosinām apspriest jautājumu par 37.panta trešās daļas papildināšanu ar 5.punktu šādā redakcijā:

‘’5) ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā deficīta līmeni un tā rezultātā tiek piemērota asignējumu aizkavēšana vai samazināšana.’’;

Neatbalstīt

Neatbalstīt

26

ierosinām papildināt 37.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’(4) Atsakot galvojuma izsniegšanu, finansu ministrs galvojuma pieprasītājam sniedz atteikuma motivāciju.’’

Atbalstīt

Atbalstīt

(4) Atsakot galvojuma izsniegšanu, finansu ministrs galvojuma pieprasītājam sniedz atteikuma motivāciju.

40.pants. Aizdevumi pašvaldībām

Finansu ministrs izsniedz aizdevumus pašvaldībām tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā apjomā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

20. Izslēgt 40.pantu.

22. Izslēgt 40.pantu.

41.pants. Budžeta tiesības

(1) Pašvaldībām ir tiesības patstāvīgi veidot un apstiprināt savus budžetus.

(2) Pašvaldību budžetiem ir jāatspoguļo pašvaldību administratīvās struktūras un jāatbilst šā likuma 11.pantā noteiktajām prasībām.

(3) Pašvaldību budžeta tiesības un ietvarus (apjomus) nosaka īpaši likumi.

(4) Ja pašvaldības darbojas kā valsts pārstāvji, valsts pilnībā sedz to izdevumus. Pēc valsts budžeta pieņemšanas finansu saistības pašvaldību budžetiem nedrīkst uzlikt, ja nav norādīti līdzekļu avoti, kurus valsts piešķīrusi šo saistību izpildei.

21. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.”

23. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, pašvaldības ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijai informāciju par apstiprinātajiem budžetiem.”

44.pants. Dotācijas pašvaldību budžetiem

(1) Pašvaldību budžetiem piešķiramo valsts budžeta dotāciju struktūru nosaka īpaši likumi.

(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas tiek noteiktas gadskārtējā valsts budžeta likumā.

22. 44.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“44.pants. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību budžetiem”;

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “budžeta dotācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “un mērķdotācijas” (attiecīgā locījumā).

24. 44.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“44.pants. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību budžetiem”;

papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “budžeta dotācijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “un mērķdotācijas” (attiecīgā locījumā).

47.pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(2) Lai segtu budžetam radušos zaudējumus, Valsts kase var ieskaitīt summas pamatbudžeta ieņēmumos, uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām, atsaukt vai apturēt asignējumus, ja:

1) nav laikā iesniegti vai ir nepilnīgi saskaņā ar šo likumu paredzētie ziņojumi par budžetu un finansu vadību;

2) likumā noteiktajā kārtībā nav reģistrēti budžeta līdzekļi un darījumi ar šiem līdzekļiem, kā arī nav ziņots par tiem;

3) uzskaite neatbilst noteiktajai kārtībai un tādējādi tiek slēpti budžetam pienākošies līdzekļi;

4) budžeta iestādes vadītājs ir pārkāpis šā likuma 24.panta nosacījumus un uzņēmies saistības, pārsniedzot Valsts kases sniegto asignējumu.

(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un resoru vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:

1) uz laiku atņemt pilnvarojumu asignēt vai rīkot budžeta ieņēmumus vai izdevumus;

2) noteikt budžeta kontu lietošanas ierobežojumus;

3) atsaukt vai apturēt asignējumus, lai tiktu atlīdzināti nelikumīgi izlietotie līdzekļi, vai arī pieprasīt nelikumīgi izlietoto līdzekļu atmaksāšanu;

4) iesniegt tiesā civilprasību vai nodot materiālus krimināllietas ierosināšanai.

23. 47.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par noteiktā termiņā neizdotajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.”

25. 47.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus “uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par noteiktā termiņā neizdotajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā.”

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. Finansu ministrs nodrošina nepieciešamo rīkojumu, instrukciju un ieteikumu izstrādāšanu un ieviešanu 1994. saimnieciskā gada laikā.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos likuma "Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29.nr.; 1992, 29./31.nr.) 1.-18., 20. un 21.pants tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

24. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

26. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

3. Šā likuma 30.panta* trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

27

Izdarīt grozījumus pārejas noteikumu 3.punktā, pagarinot likuma 30.panta trešās daļas spēkā stāšanās laiku līdz 2004.gada 1.janvārim.

Neatbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim.

papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim.

5. Šā likuma 20.panta trešajā un sestajā daļā minētās valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes izstrādā un akceptē Ministru kabinetā un iesniedz Saeimai vienlaikus ar 2002.gada un turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu paketi.

28

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 5. punktu šādā redakcijā:

‘’5. Šā likuma 20. panta trešajā un sestajā daļā, kā arī 21. panta pirmajā daļā minētās valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes izstrādā un akceptē Ministru kabinetā un iesniedz Saeimā sākot ar 2002. gada valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi).’’.

Atbalstīt

Atbalstīt

5. Šā likuma 20. panta trešajā un sestajā daļā, kā arī 21. panta pirmajā daļā minētās valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes izstrādā un akceptē Ministru kabinetā un iesniedz Saeimā sākot ar 2002. gada valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi).

6. Šā likuma preambulā noteiktais un 27.panta trešajā daļā minētā norma saistībā ar valsts aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aģentūru likuma stāšanos spēkā."

30

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdus ‘’Šā likuma preambulā un 27. panta trešajā daļā minētā norma’’ ar vārdiem ‘’Šā likuma preambulā, I nodaļas termina ‘’Budžeta finansētas institūcijas’’ skaidrojumā, kā arī 27. panta trešajā daļā minētā norma’’.

Izteikt pārejas noteikumu 6.punktu šādā redakcijā:

“’6. Šā likuma preambulā, I nodaļas termina ‘’Budžeta finansētas institūcijas’’ skaidrojumā, kā arī 27.panta trešajā daļā minētā norma saistībā ar valsts un pašvaldību aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar likuma par aģentūrām stāšanos spēkā."

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

6. Šā likuma preambulā, I nodaļas termina ‘’Budžeta finansētas institūcijas’’ skaidrojumā, kā arī 27.panta trešajā daļā minētā norma saistībā ar valsts un pašvaldību aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar likuma par aģentūrām stāšanos spēkā."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.