Likumprojekts
Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību
Izdarīt Likumā par budžetu un finansu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt likuma preambulu ar šāda satura tekstu:
"Šā likuma noteikumi attiecas arī uz valsts aģentūrām."
2. I nodaļā:
izteikt termina "apropriācija" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Apropriācija valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem vai pašvaldību domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldību budžetu ieņēmumiem.";
izteikt termina "budžeta finansētas institūcijas" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, valsts aģentūras, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas.";
izteikt termina "budžeta iestāde" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Budžeta iestāde valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldības funkcijas, un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.";
izteikt termina "ieņēmumi" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Ieņēmumi saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).";
izteikt termina "speciālais budžets" skaidrojumu šādā redakcijā:
"Speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finansu palīdzība, kā arī ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistībā ar šiem ieņēmumiem.";
papildināt nodaļu ar šādiem terminiem (alfabēta secībā) un to skaidrojumiem šādā redakcijā:
"Ārvalstu finansu palīdzība visa neatmaksājamā finansu palīdzība, kuru saņem no ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.";
"Tieši no budžeta finansētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ministriju un citu centrālo valsts iestāžu pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši finansu ministra noteiktajā kārtībā apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no ministrijas, vai citas centrālās valsts iestādes kā samaksu par konkrētu valsts pārvaldes funkciju izpildi.";
"Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm." ;
izslēgt terminu "pilnvaras saistībām nākotnē" un tā skaidrojumu;
izslēgt terminu "resori" un tā skaidrojumu.
3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
"5.pants. Valsts budžets
(1) Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju var apropriēt valsts mērķim.
(2) Valsts budžeta līdzekļi ir arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kurus katru gadu veic valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir valsts kapitāla daļa. Ministru kabinets nosaka maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu apmēru un kārtību, kādā šie maksājumi tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā.
(3) Valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt vienīgi ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju.
(4) Valsts budžeta izdevumi sastāv no apropriācijām, kas noteiktas kon-krētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
(5) Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem).
(6) Valsts budžeta aizdevumi ir valsts budžeta līdzekļi, kas nodoti juridiskajām personām un rada tiesības rīkoties ar tiem un pienākumu atdot saņemto aizdevumu, kā arī aizdevumi no valsts budžeta pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.
(7) Valsts budžeta aizdevumu atmaksas veido visi atmaksātie aizdevumi.
(8) Valsts budžeta finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo pārpalikumu (fiskālo bilanci)."
4. 6.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Pašvaldību budžeti katram saimnieciskajam gadam ietver visus pašvaldību (pašvaldību institūciju) iekasētos vai saņemtos ieņēmumus un aizņēmumus, kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.
(2) Pašvaldības budžetā paredzētos līdzekļus var piešķirt vai to institūcijas saņemt atbilstoši domes (padomes) apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem un apjomam.";
izslēgt ceturto daļu.
5. Izteikt 7.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus;".
6. Izslēgt 8.panta otro daļu.
7. 9.pantā:
izslēgt ceturtajā daļā vārdu "pastāvīga";
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Valsts budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļus, kas pārsniedz gadskārtējā valsts budžeta likumā ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm noteiktos apjomus, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumus saimnieciskā gada sākumā ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta papildu izdevumu finansēšanai."
8. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:
"12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un nacionāli īpaši nozīmīgiem pasākumiem tiek iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošās valsts pamatbudžeta apropriācijas ietvaros. Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu finansu ministra noteiktajā kārtībā. Finansu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par šādas apropriācijas izlietošanu."
9. Papildināt 14.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu par iepriekšējo gadu, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, katra to pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošā budžeta finansēta institūcija un pašvaldības līdz nākamā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus, kurus publicē sabiedrībai pieejamā veidā. Ministru kabinets nosaka gada publisko pārskatu saturu un sagatavošanas kārtību."
10. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Finansu ministrs izdod budžeta pieprasījumu izstrādāšanas instrukciju un informē ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par vidēja termiņa izdevumu plānošanas pamatprincipiem un vidēja termiņa ekonomiskās situācijas prognozi."
11. Izteikt 18.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) norāda noteiktiem mērķiem faktiski izlietoto naudas līdzekļu daudzumu pagājušā gadā, paredzēto naudas līdzekļu daudzumu kārtējam gadam un vidējam termiņam saskaņā ar finansu ministra noteikto klasifikāciju;"
12. 19.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ministru kabinets, konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences, nosaka finansu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finansu ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var plānot vidējā termiņā, un valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Ministru kabinets akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus neparedzētiem gadījumiem."
13. 20.pantā:
izteikt pirmo, otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(1) Visas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saņem valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un divu nedēļu laikā var iesniegt finansu ministram motivētus iebildumus pret šo projektu.
(2) Finansu ministrs cenšas panākt vienošanos ar attiecīgo ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītājiem. Ja vienošanās netiek panākta, viņš Ministru kabinetā iesniedzamajam valsts budžeta likuma projektam (budžeta likumprojektu paketei) pievieno izziņu par tiem iebildumiem, par kuriem vienošanās nav panākta.
(3) Finansu ministrs iesniedz Ministru kabinetā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.
(4) Jautājumus, kas nav atrisināti budžeta pieprasījumu izskatīšanas procesā, ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji var nodot izlemšanai Ministru kabinetam.";
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Ministru kabinets akceptē valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz tās Saeimā."
14. Izteikt 21.panta otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:
"9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā, kārtējā gadā un vidējā termiņā;".
15. 22.pantā:
izslēgt otrās daļas 3.punktu;
izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
"4) valsts ilgtermiņa saistības atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;";
papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:
"6) ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu kopējos apjomus ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm;
7) valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likmi un iemaksas summas apjomu."
16. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:
"27.pants Kontu atvēršana un slēgšana
(1) Valsts budžeta finansētas institūcijas kontus var atvērt tikai Valsts kasē.
(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Valsts pamatbudžeta līdzekļu kontus atver valsts budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.
(3) Gada beigās valsts aģentūru kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no valsts aģentūru visu veida ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, ja šo ieņēmumu atlikumi nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts aģentūras rīcībā un tos var izlietot nākamajā gadā."
17. Izteikt 31.panta otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
"8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu;".
18. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma investēšanu depozītu veidā, kā arī investēt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros finansu ministra noteiktajā kārtībā."
19. Izteikt 36. un 37.pantu šādā redakcijā:
"36.pants Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums
(1) Tikai finansu ministrs drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros. Finansu ministrs:
(2) Valsts budžeta finansētām institūcijām nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru.
(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finansu vadības nolūkiem finansu ministra noteiktajā kārtībā, nodrošinot aizņēmumu atmaksu saimnieciskā gada ietvaros.
37.pants Galvojumi
(1) Tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros izsniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem, ar noteikumu, ka:
(2) Galvojumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka finansu ministrs.
(3) Finansu ministrs neizsniedz galvojumu, ja:
20. Izslēgt 40.pantu.
21. Papildināt 41.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un izsniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā kopējā pieļaujamā palielinājuma paredzētajā apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu izsniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(6) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sastādīšanu, pašvaldības ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas iesniedz Finansu ministrijā informāciju par apstiprinātajiem budžetiem."
22. 44.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"44.pants. Dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību budžetiem";
papildināt panta pirmo un otro daļu aiz vārdiem "budžeta dotācijas" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un mērķdotācijas" (attiecīgā locījumā).
23. 47.pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdus "uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām";
izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:
"(3) Ja ir pārkāpti finansu vadības noteikumi, arī finansēšanas plānu izstrādāšanas kārtība, saskaņā ar šo likumu finansu ministrs, kā arī Valsts kases pārvaldnieks un ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vadītāji attiecībā uz budžeta izpildītājiem, kuriem viņi piešķīruši asignējumus, var veikt šādus pasākumus:";
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Par noteiktajā termiņā nenomaksātajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā."
24. Pārejas noteikumos:
izslēgt 1.punktu;
papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"4. Šā likuma 22.panta otrās daļas 7.punkts ir spēkā līdz 2010.gada 1.janvārim.
5. Šā likuma 20.panta trešajā un sestajā daļā minētās valdības vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes izstrādā un akceptē Ministru kabinetā un iesniedz Saeimā vienlaikus ar 2002.gada un turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu paketi.
6. Šā likuma preambulā noteiktais un 27.panta trešajā daļā minētā norma saistībā ar valsts aģentūrām stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aģentūru likuma stāšanos spēkā."
Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.
|
LIKUMPROJEKTA "Grozījumi likumā Par budžetu un finansu vadību" ANOTĀCIJA
|
|
|
Jautājums |
Iesniedzēja sniegtā informācija |
|
Grozījumi likumā Par budžetu un finansu vadību nepieciešami, lai likums atbilstu budžeta vadības pamatnostādnēm saskaņā, ar kurām tiek sagatavots valsts budžeta projekts 2001.gadam un Valdības makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes vidējam termiņam (iekļautas valsts budžeta projekta paskaidrojumā). |
(pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums) |
Likumā Par budžetu un finansu vadību nepieciešami papildinājumi un precizējumi, lai uzlabotu valsts izdevumu vadības sistēmu ar mērķi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un caurskatāmību. Likumprojektā Grozījumi likumā Par budžetu un finansu vadību, paredzētas šādas nozīmīgākās izmaiņas:
Tālāk anotācijas tekstā sniegts izvērstāks grozījumu pamatojums: č Ierosinām papildināt likuma preambulu, nosakot, ka likuma Par budžetu un finansu vadību nosacījumi attiecas arī uz valsts aģentūrām, jo Saeimā tiek izskatīts likumprojekts par valsts aģentūrām, kurā noteikts, ka valsts aģentūras tiek finansētas no valsts budžeta. č Tā kā likums Par budžetu un finansu vadību attiecas arī uz pašvaldību budžetiem, tad jāprecizē termina apropriācija skaidrojums, papildinot, ka apropriācija ir arī pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldību budžetu ieņēmumiem. č Saskaņā ar gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteikto ārvalstu palīdzības līdzekļi ir valsts budžeta sastāvdaļa un uz tiem attiecas visi likuma Par budžetu un finansu vadību nosacījumi. Tādējādi ierosinām ieviest jaunu terminu ārvalstu finansu palīdzība. č Tā kā likumprojektā par valsts aģentūrām noteikts, ka valsts aģentūras tiek finansētas no valsts budžeta, nepieciešams precizēt termina budžeta finansētas institūcijas skaidrojumu, nosakot, ka tās ir arī valsts aģentūras. č Tā kā likums Par budžetu un finansu vadību attiecas arī uz pašvaldību budžetiem, tad jāprecizē termina budžeta iestāde skaidrojums, nosakot, ka budžeta iestāde ir valsts vai pašvaldību iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras, lai veiktu valsts vai pašvaldību funkcijas un kuras pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldību budžeta. č Lai ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm būtu skaidrs priekšstats, kas ir tieši finansēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir papildināts projekts ar jaunu terminu un tā skaidrojumu - tieši no budžeta finansēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība). č Atbilstoši tam, ka ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi kopš 2000.gada ir valsts budžeta sastāvdaļa, nepieciešams precizēt termina speciālais budžets skaidrojumu, nosakot, ka speciālā budžeta ieņēmumu sastāvdaļa ir arī ārvalstu finansu palīdzība. č Jāprecizē termina ieņēmumi skaidrojums, norādot, ka valsts budžeta ieņēmumus veido tikai ārvalstu finansu palīdzība nevis ārvalstu palīdzība, kura ir plašāks jēdziens un ietver arī palīdzību naturālā (mantiskā) veidā. č Lai noteiktu pieejamos resursus ilgākam laika periodam un nodrošinātu šo resursu izlietošanu atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm, tiek uzsākta valsts budžeta projekta sagatavošana nākamajiem pieciem gadiem, tādēļ tiek ieviests jauns termins Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana. č Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 13.marta komitejas sēdē nolemto (prot.Nr.11. 9.§) - iekļaut likumā Par budžetu un finansu vadību deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par veicamajiem maksājumiem par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts kapitāla izmantošanu - papildināts 5.pants. č Tā kā apropriācija netiek piešķirta uz kontu, kā arī valsts budžeta izdevumi ietver sevī speciālā budžeta izdevumus, tad ierosinām izslēgt 5.panta trešās daļas iekavās noteikto tekstu - ieskaitot speciālā budžeta kontus. č Ierosinām precizēt 6.panta pirmo un otro daļa atbilstoši pašvaldību budžetu pieņemšanas kārtībai un budžeta struktūrai: pašvaldību budžeti ietver arī aizņēmumus un pašvaldību budžeta līdzekļus var saņemt atbilstoši tās domes (padomes) apstiprinātajam budžetam. č Tā kā 41.panta trešā daļa arī nosaka, ka pašvaldību budžeta tiesības un ietvarus (apjomus) nosaka īpaši likumi, tad, kā otrreiz atkārtotu normu, ierosinām izslēgt 6.panta ceturto daļu. č Atbilstoši likuma termina pamatbudžets definējumam ierosinām 7.panta pirmās daļas 1.punktu izteikt precizētā redakcijā. č Tā kā kontu atvēršana ir noteikta 27.pantā un tam nav nepieciešama finansu ministra atļauja, tad ierosinām izslēgt 8.panta otro daļu. č Katru gadu nākamajam saimnieciskajam gadam (saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu) tiek noteikta valsts budžeta t.sk. speciālā budžeta apropriācija tādējādi tai nevar būt pastāvīga apropriācija ierosinām precizēt 9.panta ceturtās un sestās daļas redakciju. č Lai racionālāk izlietotu valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumus finansu ministra noteiktajā kārtībā, līdz ar to ierosinām papildināt 12.pantu. č Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma projektam (Ministru kabineta 22.02.2000 sēdes protokols Nr.9 28.§) likuma 14.pants papildināts ar normu par gada publisko pārskatu sagatavošanu, kā arī, ņemot vērā Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta atbalstu, gada publisko pārskatu sagatavos arī pašvaldības. č Plānojot vidēja termiņa valsts budžetu 2001.-2003.gadam, ierosinām precizēt 17.,18.,19.,20.,21. pantā valsts budžeta pieprasījuma sagatavošanas periodu, paredzot to vidējā termiņā. č Ierosinām precizēt 20.pantu, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta sēdē nolemto Ministru kabinets iesniedz Saeimā likumprojektu par gadskārtējo valsts budžetu un valdības akceptētās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes. č Ņemot vērā, ka gadskārtējie valsts budžeta ieņēmumi neietver līdzekļu apjomus no iepriekšējiem gadiem, kuriem nepieciešama atkārtota apropriācija, ierosinām izslēgt 22.panta otrās daļas 3.punktu. č Valsts budžeta likumā ir iekļauta ārvalstu finansu palīdzība, tās izlietojuma kārtība pamatojas uz Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumiem Nr.107 Noteikumi par Eiropas komisijas finansēto programmu decentralizētās ieviešanas sistēmu, Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.135 Noteikumi par Eiropas komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu, kā arī ES PHARE Decentralizētās ieviešanas sistēmas nosacījumiem (DIS). Atbilstoši minētajiem noteikumiem un DIS nav iespējama precīza ārvalstu finansu palīdzības apjoma plānošana gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā rezultātā var tikt pārsniegts iestāžu finansēšanas plānos noteiktais asignējumu gada apjoms, kā arī valsts budžeta likumā noteiktais apropriācijas gada apjoms. Lai nodrošinātu valsts budžeta likuma ievērošanu, ierosinām papildināt 22.panta otro daļu ar 6.punktu. č Ierosinām papildināt 22.panta otro daļu ar 7.punktu, jo nepieciešams fiksēt valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likmi un iemaksas summas apjomu, kas, kā atdalīta valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu (valsts budžeta ieņēmumu) daļa vairs netiek iekļauta valsts budžetā. č Tā kā valsts aģentūrām saskaņā ar likumprojektā par valsts aģentūrām noteikto tiek plānoti maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, tad nepieciešams noteikt, ka šie līdzekļi saimnieciskajam gadam beidzoties paliek valsts aģentūru rīcībā, kā rezultātā ierosinām papildināt 27.pantu ar trešo daļu. č Ierosinām grozīt 31.panta otrās daļas 8.punktu, lai precizētu pārskatu nosaukumus: pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkums un kopbudžeta izpildes pārskats nevis kopbudžeta izpildes kopsavilkums. č Lai noteiktu valsts budžeta izpildītāju tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu izvietošanu depozītos Valsts kasē vai Latvijas valsts vērtspapīros, ierosinām papildināt 34.pantu ar trešo daļu. Šobrīd to regulē Ministru kabineta noteikumu Noteikumi par speciālo budžetu 41.punkts, tomēr uzskatām par nepieciešamu šo normu iekļaut likumā Par budžetu un finansu vadību. Uzskatām, ka šādas normas iekļaušana likumā būtu korekta, jo, tā kā speciālajiem budžetiem, veicot aizņēmumus Valsts kasē, ir jāmaksā valsts pamatbudžetam aizdevuma procenti, tad tiem investējot līdzekļus noguldījumā Valsts ka sē vai Latvijas valsts vērtspapīros, būtu arī jāsaņem procenti par šo līdzekļu investēšanu. Īpaši svarīgi investēt līdzekļus un saņemt par tiem procentus, ir gadījumos, kad speciālais budžets ir ilgtermiņa fonds, kurā tiek uzkrāti līdzekļi kādam speciālam mērķim (dažādi garantiju un rezerves fondi). č 36.panta izteikts jaunā redakcijā. Tā kā valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas nepieciešams kārtot arī finansu ministra prombūtnē, tad būtu nepieciešams noteikt, ka arī finansu ministra pilnvarota persona drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros, tādējādi atbilstoši Tieslietu ministrijas ierosinājumam 36.panta pirmās daļas 1.punkts jaunā redakcijā. Lai noteiktu valsts budžeta izpildītājam tiesības saņemt valsts budžeta aizdevumu, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Valsts kasi, ierosinām papildināt 36.pantu ar trešo daļu. Šobrīd to regulē Finansu ministrijas 10.09.98.rīkojums Nr.517, kas izdots saskaņā ar likuma Par budžetu un finansu vadību 36.pantu. č Ierosinām precizēt 37.pantu šādu apsvērumu dēļ: - pirmais apakšpunkts redakcionāli precizēts, jo nepieciešams uzsvērt, ka tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā dot galvojumus; - otrais apakšpunkts redakcionāli precizēts, jo kārtībā ir nepieciešams noteikt, ka tā ir ne tikai galvojumu apkalpošanas, bet arī izsniegšanas kārtība; - trešais apakšpunkts nepieciešams, lai noteiktu tos gadījumus, kad finansu ministram ir tiesības atteikt galvojuma izsniegšanu. Vienlaikus šī norma novērš iespēju atteikt galvojumu izsniegšanu citos šajā likumā neparedzētos gadījumos. č Ierosinām izslēgt 40.pantu Saskaņā ar pastāvošo kārtību, kādā pašvaldības var izdarīt aizņēmumus un dot garantijas, kā arī pašvaldību aizņēmumu un garantiju apmērus izvērtē Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padome (PAGKPP). Šīs padomes sastāvā ir trīs Finansu ministrijas pārstāvji (to skaitā Valsts kases pārstāvji), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvaldes, Latvijas Bankas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Esošā likuma 40.pants noteica, ka finansu ministrs var izsniegt aizdevumus pašvaldībām vienpersoniski. Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinām svītrot likuma Par budžetu un finansu vadību 40.pantu, jo piedāvātā grozījumu projekta 41. panta piektā daļa nosaka vispārēju kārtību, paredzot, ka pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. č Ierosinām papildināt 41.pantu ar piekto daļu, kurā ir iekļauta gadskārtējā valsts likumā noteiktā norma, ka pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un izsniegt aizdevumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kopējā pieļaujamā palielinājuma paredzētajā apjomā. č Nepieciešams papildināt 41.pantu ar sesto daļu, lai noteiktu pienākumu pašvaldībām iesniegt informāciju par apstiprinātajiem budžetiem Finansu ministrijā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas. č Tā kā valsts piešķir pašvaldībām arī mērķdotācijas noteiktu mērķu, piemēram, pedagoģisko darbinieku darba samaksai un valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai, tad ierosinām precizēt 44.pantu. č No 47.panta otrās daļas ierosinām izslēgt normu, ka Valsts kase var uzlikt administratīvos sodus vainīgajām personām. Valsts kase ir izpildinstitūcija, kuras uzdevums ir sekot un kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, tādējādi administratīvo sodu uzlikšana nav Valsts kasei raksturīga funkcija. č Lai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) izdarītu savlaicīgi maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, ierosinām papildināt 47.pantu ar normu - par noteiktajā termiņā nenomaksātajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un piedzīta nokavējuma nauda šā likuma 47.pantā noteiktajā apmērā. č Ierosināts izslēgt Pārejas noteikumu 1.punktu, kas attiecas uz 1994.gadu. č Ierosināts papildināt Pārejas noteikumus ar trijiem jauniem punktiem: × tā kā no 2010.gada 1.janvāra valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu likme būs nemainīga 10%, ierosinām noteikt, ka 22.panta otrās daļas 7.punkts ir spēkā tikai līdz 2010.gada 1.janvārim; × ņemot vērā, ka valdība izstrādās un iesniegs Saeimā, vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes vienlaicīgi valsts budžeta likumprojektu paketi sākot ar 2002.gadu, ierosinām to noteikt Pārejas noteikumu attiecīgajā punktā; × pamatojoties uz to, ka patreiz vēl nav pieņemts likums par valsts aģentūrām, pārejas noteikumu 6.punkts nosaka, ka likuma preambulā noteiktais un 27.panta trešā daļā minētā norma saistībā ar valsts aģentūrām stājas spēkā vienlaicīgi ar likuma Par valsts aģentūrām stāšanos spēkā.
|
koncepcija (paskaidro, kāpēc šis likums ir nepieciešams) |
|
attīstību? |
a) Ietekmē tautsaimniecības attīstību netieši. Plānojot valsts budžetu vidējā termiņā 2001.-2003.gadam un nodrošinot tā izpildi atbilstoši šā likuma grozījumiem, ar valsts budžeta palīdzību tiks īstenoti pasākumi, kuri sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību, iedzīvotāju tālāku labklājību un valsts drošību. Valsts budžets, kurš ir vērsts uz fiskālā deficīta samazināšanu, sekmē: tautsaimniecības konkurentspēju, eksporta attīstību, uzņēmējdarbību un investīciju pieplūdi, kā arī samazina bezdarbu valstī. |
cības konkurētspēju; |
Tieša ietekme nebūs |
|
b) eksporta attīstību; |
Tieša ietekme nebūs |
|
c) nodarbinātību; |
Tieša ietekme nebūs |
|
d) investīciju pieplūdi; |
Tieša ietekme nebūs |
|
e) uzņēmējdarbību; |
Tieša ietekme nebūs |
|
f) vidi; |
Tieša ietekme nebūs |
|
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu? |
Likumprojekts izstrādāts, lai likumprojektā Par valsts budžetu 2001.gadam varētu iestrādāt visas budžeta plānošanas pamatnostādnes, kuras akceptējusi valdība. |
|
a) valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi; |
Valsts budžetā nav prognozējami neparedzēti izdevumi šā likumprojekta ieviešanas sakarā. |
|
b) samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi; |
Šā likumprojekta ieviešana tieši neietekmēs budžeta ieņēmumus. |
|
c) nākamajos piecos gados samazināsies vai palielinās valsts budžeta ienākumi;
|
Šā likumprojekta ieviešana tieši neietekmēs budžeta ieņēmumus. |
|
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos? |
Likumprojekta 9.pants, kurš paredz papildināt likuma 14.pantu ar trešo daļu, paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuri nosaka gada publisko pārskatu saturu un to sagatavošanas kārtību. |
|
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām? |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
a) atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
b) atbilstību Eiropas Kopienas tiesībām attiecīgajā nozarē norāda arī tiesību akta numuru; |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
c) atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju; |
|
|
d)atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām. |
Likumprojekts šo jomu neskar |
|
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde? |
|
|
Jaunu valsts institūciju radīšana nav paredzēta, likuma izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā.
Likumprojekta 9.pants, paredz sagatavot gada publiskos pārskatus, kuri informēs sabiedrību par ministriju, citu centrālo valsts iestāžu, budžeta finansētu institūciju un pašvaldību darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā. |
Finansu ministrs G.Bērziņš