Līguma grozījums latviešu valodā

Līguma grozījums latviešu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma

ceturto grozījumu

1.pants. Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma (turpmāk – Līgums) ceturtais grozījums (turpmāk – Grozījums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Grozījums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Grozījums stājas spēkā Līguma 28.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturtais grozījums

Valdības, kuru vārdā ir parakstīts spēkā esošais Līgums, vienojās par to, ka:

  1. XV panta 1.daļas teksts tiek grozīts šādā veidā:

  1. Esošo rezerves aktīvu papildināšanas vajadzības gadījumā Fonds ir pilnvarots piešķirt SDR (Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība) saskaņā ar XVIII panta noteikumiem tām Fonda dalībvalstīm, kuras ir SDR departamenta dalībnieces.

  2. Fonds ir pilnvarots piešķirt SDR asignējumu arī tām dalībvalstīm, kuras kļuvušas par SDR departamenta dalībniecēm saskaņā ar M grafika noteikumiem.

 

  1. Jaunais M grafiks, kurš pievienots Līgumam, ir šāds:

 

 

M GRAFIKS

Īpašais vienreizējais SDR asignējums

  1. Katra dalībvalsts, izņemot šī grafika 4.paragrāfā paredzēto gadījumu, kas ir SDR departamenta dalībniece uz 1997.gada 19.septembri, trīsdesmitajā dienā pēc šī līguma ceturtā grozījuma stāšanās spēkā saņem SDR asignējumu, kura kopējā SDR neto summa ir 29, 315 788 813% no 1997.gada 19.septembra valsts kvotas, ar noteikumu, ka tām dalībvalstīm, kuru kvotas netika koriģētas saskaņa ar Pilnvarnieku padomes rezolūciju Nr.45 – 2, aprēķini tiek veikti atbilstoši tām kvotām, kas piedāvātas minētajā rezolūcijā.

  2. (a) Katra dalībvalsts, izņemot šī grafika 4.paragrāfā paredzēto gadījumu, kas kļuvusi par SDR departamenta dalībnieci pēc 1997.gada 19.septembra, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc iestāšanās Fondā, saņem SDR asignējumu tādā daudzumā, kāds aprēķināts saskaņā ar šī grafika tālākminētajiem (b) un (c) punktiem trīsdesmitajā dienā pēc vēlākā no diviem tālāk minētajiem datumiem: (i) datuma, kad Fonda jaunā dalībvalsts kļuvusi par SDR departamenta dalībnieci, vai (ii) datuma, kad šī līguma ceturtais grozījums stājās spēkā.

 

(b) Kā minēts šī grafika iepriekšminētajā (a) punktā, katra dalībvalsts saņem SDR asignējumu, kura kopējā SDR neto summa ir 29, 315 788 813% no valsts kvotas tajā datumā, kad valsts kļuvusi par SDR departamenta dalībnieci, un šo summu koriģē šādi:

  1. pirmkārt, reizinot 29, 315 788 813% ar attiecību starp šī grafika 1.paragrāfā norādīto dalībvalstu kvotu kopsummu un šādu dalībvalstu kvotu kopsummu tajā datumā, kad tās kļuvušās par SDR departamenta dalībniecēm saskaņā ar tālākminēto (c) punktu, un

  2. otrkārt, reizinot šī grafika iepriekšminētajā (i) punktā aprakstītā aprēķina rezultātu ar attiecību starp: 1.) akumulēto SDR neto asignējumu, ko dalībvalstis, kas norādītas šī grafika tālākminētajā (c) punktā, ir saņēmušas saskaņā ar XVIII pantu tajā datumā, kad dalībvalstis kļuvušas par SDR departamenta dalībniecēm, un to asignējumu, ko šīs dalībvalstis saņēmušas saskaņā ar šī grafika 1.paragrāfa summu, un 2.) SDR neto akumulēto asignējumu, ko šīs dalībvalstis, kuras ir SDR departamenta dalībnieces uz 1997.gada 19.septembri, ir saņēmušas saskaņā ar XVIII pantu, un to asignējumu, ko šīs dalībvalstis ir saņēmušas saskaņā ar šī grafika 1.paragrāfu, summu.

  1. Veicot aprēķinus atbilstoši šī grafika iepriekšminētajam (b) punktam, ņem vērā, ka SDR departamenta dalībnieces ir tās dalībvalstis, kas ir SDR departamenta dalībnieces uz 1997.gada 19.septembri un (i) turpina būt SDR departamenta dalībnieces, un (ii) ir saņēmušas visus asignējumus, kurus Fonds ir piešķīris pēc 1997.gada 19.septembra.

  1. (a) Izņemot šī grafika 4.paragrāfā paredzēto gadījumu, ja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (Serbija/Melnkalne) pārmanto bijušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas dalībvalsts statusu Fondā un SDR departamentā atbilstoši 1992.gada 14.decembra Direktoru valdes lēmuma Nr.10237 – (92/150) nosacījumiem un noteikumiem, tā saņem SDR asignējumu tādā daudzumā, kāds ir aprēķināts saskaņā ar šī grafika tālākminēto (b) punktu, trīsdesmitajā dienā pēc vēlākā no diviem tālāk minētajiem datumiem: (i) datuma, kurā Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (Serbija/Melnkalne) kļuvusi par Fonda dalībvalsti un SDR departamenta dalībnieci saskaņā ar Direktoru valdes lēmuma Nr.10237 – (92/150) nosacījumiem un noteikumiem, vai (ii) šī līguma ceturtā papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

    2. (b) Kā minēts šī grafika iepriekšminētajā (a) punktā, Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (Serbija/Melnkalne) saņem SDR asignējumu, kura kopējā SDR neto summa ir 29, 315 788 813% no valsts kvotas, kas noteikta Direktoru valdes lēmuma Nr.10237 – (92/150) 3.paragrāfa (c) punktā un kas ir koriģēta saskaņā ar šī grafika iepriekšminēto (b) (ii) un (c) punktu no datuma, kad Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (Serbija/Melnkalne) iegūst tiesības saņemt SDR asignējumu saskaņā ar šī grafika iepriekšminēto (a) punktu.

  2. Fonds saskaņā ar šo grafiku nepiešķir SDR asignējumu tām dalībvalstīm, kuras pirms asignējuma piešķiršanas datuma Fondam rakstveidā paziņo par savu nevēlēšanos saņemt SDR asignējumu.

  3. (a) Ja tajā datumā, kad SDR asignējums tiek piešķirts saskaņā ar šī grafika 1., 2. vai 3.paragrāfu, dalībvalsts nav nokārtojusi savas saistības ar Fondu, tad SDR asignējums tiek deponēts un turēts SDR departamenta atsevišķā kontā un piešķirts, kad dalībvalsts nokārto visas nokavētās saistības ar Fondu.

(b) Atsevišķā kontā turētais SDR asignējums netiek izmantots jebkādiem citiem mērķiem un netiek iekļauts jebkādos SDR asignējuma aprēķinos vai uzkrājumos šī līguma mērķiem, izņemot šajā grafikā paredzētos aprēķinos. Ja dalībvalstij piešķirtais SDR asignējums tiek turēts atsevišķā kontā, kad dalībvalsts pārtrauc savu dalību SDR departamentā vai arī kad tiek nolemts likvidēt SDR departamentu, tad SDR asignējums tiek atsaukts.

(c) Šī paragrāfa izpratnē nokavētās saistības ir neatmaksātie aizdevumi un komisijas maksas Pamatlīdzekļu kontā, nokavētie aizdevumu pamatmaksājumi un aizdevumu procentu maksājumi Speciālā norēķinu kontā, nokavētie maksājumi un komisijas maksas SDR departamentā, kā arī nokavētās saistības Fonda apkalpotajos trasta kontos.

  1. Visos citos gadījumos, izņemot šī paragrāfa nosacījumus, tiek strikti ievērots dalījums starp SDR departamentu un Pamatlīdzekļu departamentu, kā arī SDR statuss rezerves aktīvos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PAZIŅOJUMS PAR STARPTAUTISKĀ VALŪTAS FONDA VIENOŠANĀS LĪGUMA CETURTĀ GROZĪJUMA PROJEKTA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU

 

Šīs paziņojums paredz SVF Vienošanās līguma ceturtā grozījuma projekta apstiprināšanas procedūru.

  1. Fonda Vienošanās līguma ceturtā grozījuma projekta apstiprināšanas procedūra ir izskaidrota šī līguma XXVIII pantā. Procedūrai ir divi posmi: pirmkārt, Fonda Pilnvarnieku padome apstiprina grozījuma projektu ar balsu vairākumu, otrkārt, grozījuma projektu apstiprina 3/5 Fonda dalībvalstu, kurām pieder 85% no kopējo balsu skaita. Kad minētie noteikumi ir izpildīti, Fonds apstiprina šo faktu, oficiāli paziņojot par to visām tā dalībvalstīm. Grozījums stājas spēkā visās Fonda dalībvalstīs pēc trijiem mēnešiem no tā apstiprināšanas datuma, izņemot gadījumus, kad Fonds, iesniedzot grozījuma projektu apstiprināšanai, norādījis īsāku laika periodu.

    2. Ceturtā grozījuma projekta apstiprināšanas procedūras pirmais posms ir pabeigts 1997.gada 23.septembrī, kad šo grozījumu apstiprināja Fonda Pilnvarnieku padomē (rezolūcija Nr.52 – 4). Saskaņā ar Fonda sekretāra nosūtīto vēstuli visām dalībvalstīm, kurai ir pievienots šis Paziņojums, un vēstulē izteikto lūgumu apstiprināt ceturto grozījumu pašlaik tiek īstenots otrais posms. Fonds ir nolēmis, ka ceturtais grozījums stāsies spēkā datumā, kad Fonds apliecinās, ka 3/5 dalībvalstu, kurām pieder 85% no kopējā balsu skaita, ir apstiprinājušas šo grozījuma projektu. Tā kā grozījums attiecas vienīgi uz SDR departamentu, tad visas dalībvalstis, ieskaitot tās, kuru balsstiesības ir apturētas, var piedalīties šī grozījuma projekta pieņemšanā, paziņojot par tā apstiprināšanu.

  2. Pirms ceturtā grozījuma projekta apstiprināšanas katra dalībvalsts izpilda trīs nosacījumus. Pirmkārt, katra dalībvalsts izstrādā un pieņem nepieciešamos normatīvos aktus, kas paredzēti valsts likumdošanā kā priekšnosacījums grozījuma projekta apstiprināšanai, piemēram, statūtus, dekrētus vai citus normatīvos aktus. Otrkārt, grozījuma projektu apstiprina kompetenta amatpersona vai institūcija. Treškārt, par šo apstiprinājumu paziņo Fondam. Šie trīs nosacījumi ir sīkāk izskaidroti tālākminētajos apakšpunktos (a), (b) un (c).

  1. Pirmkārt, katra dalībvalsts pieņem nepieciešamos normatīvos aktus saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu, lai apstiprinātu grozījuma projektu, kas ir grozījums starptautiskajā līgumā. Šie normatīvie akti var atšķirties atkarībā no šīs valsts likumdošanas sistēmas uzbūves. Daudzās valstīs grozījuma projekta apstiprināšanai ir nepieciešama likumdevēja vai izpildvaras, vai abu minēto institūciju piekrišana.

  2. Otrkārt, grozījuma projektu apstiprina kompetenta persona vai institūcija dalībvalsts vārdā. Šo kompetenci nosaka Konstitūcija vai dalībvalsts cits juridisks dokuments, vai īpašs nolikums, dekrēts vai citi noteikumi, kuri ir pieņemti, lai sankcionētu grozījuma projekta apstiprināšanu.

  3. Treškārt, paziņojumu par apstiprināšanu nosūta Fondam. Ja amatpersona, kura paziņo par apstiprināšanu ir arī pilnvarota apstiprināt grozījuma projektu dalībvalsts vārdā, tad paziņojumu noformē kā apstiprinājuma deklarāciju. Apstiprinājuma deklarācijas projekta paraugs ir norādīts 1.pielikumā. Alternatīvi, kompetenta amatpersona vai institūcija par apstiprināšanu dalībvalsts vārdā var informēt Fondu caur īpaši pilnvarotu amatpersonu. Apstiprinājuma paziņojuma paraugs ir norādīts 2.pielikumā.

 

  1. Katras dalībvalsts ziņā ir noteikt prasības, kuras jāizpilda saskaņā ar nacionālo likumdošanu, lai apstiprinātu ceturtā grozījuma projektu. Tomēr, ņemot vērā to, ka grozījuma projekts ir grozījums starptautiskajā līgumā, Fondam ir jābūt pārliecinātam, ka ikviena apstiprinājuma deklarācija vai paziņojums ir uzskatāmi par katras dalībvalsts piekrišanas likumīgu izpausmi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Tāpēc jebkurai apstiprinājuma deklarācijai vai paziņojumam (ja to nav parakstījis Valsts Prezidents, Ministru Prezidents vai Ārlietu Ministrs) jābūt papildinātiem ar attiecīgo dokumentu kopijām, kuri norāda, ka amatpersona vai institūcija, kas apstiprinājusi grozījuma projektu dalībvalsts vārdā bija pilnvarota pieņemt lēmumu. Ja šie dokumenti skaidri neliecina par šādām pilnvarām, tās jānorāda Memorandā, kuru ir parakstījis Tieslietu Ministrs, Ģenerālprokurors vai dalībvalsts cita kompetenta amatpersona jurisprudences jomā.

  2. Ceturtais grozījums stājās spēkā tikai tad, kad Fonds apliecina, ka 3/5 dalībvalstu, kurām pieder 85% no kopējā balsu skaita, ir apstiprinājušas šo grozījumu. Jebkuri turpmākie grozījumi dalībvalstu nacionālajos statūtos vai normatīvajos aktos netiek ņemti vērā līdz brīdim, kad Fonds apstiprinās ceturtā grozījuma stāšanos spēkā.

 

Juridiskais departaments

Starptautiskais valūtas fonds

1997.gada 16.oktobris

 

 

 

1.pielikums

 

 

APSTIPRINĀJUMA DEKLARĀCIJA

(Adresējama Fonda sekretāram)

 

 

 

 

 

Man ir gods Jūs informēt, ka (dalībvalsts) ir apstiprinājusi Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu.

[Klāt ir pievienotas to statūtu/ dekrēta/ noteikumu kopijas, saskaņā ar kuriem ir notikusi apstiprināšana].

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.pielikums

 

 

APSTIPRINĀJUMA PAZIŅOJUMS

(Adresējams Fonda sekretāram)

 

 

 

 

 

Man ir gods Jūs informēt, ka (dalībvalsts) ir apstiprinājusi Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu.

[Klāt ir pievienots apstiprinājuma teksts [un statūtu/ dekrēta/ noteikumu kopijas, saskaņā ar kuriem ir notikusi apstiprināšana]].

 

 

 

 

LIKUMPROJEKTA

"Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu”

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

  1. pašreizējā situācija – kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

    2.  

     

  2. likumprojekta koncepcija – kāpēc likums ir nepieciešams.

 

Ja Latvija neakceptēs SVF Vienošanās līguma ceturto grozījumu, Latvijas Bankai nebūs iespējams saņemt papildu SDR asignējumu saskaņā ar šī grozījuma projekta nosacījumiem.

Pieņemot likumprojektu "Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu”, Latvijas Bankai būs iespējams saņemt papildu SDR asignējumu saskaņā ar šī grozījuma projekta nosacījumiem.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

  1. tautsaimniecības konkurētspēju

  2. eksporta attīstību;

  3. nodarbinātību;

  4. investīciju pieplūdi;

    5.  

     

     

     

  5. uzņēmējdarbību;

  6. vidi.

 

 

 

Likumprojekts neietekmēs

Likumprojekts neietekmēs

Likumprojekts neietekmēs

Plānotais SDR asignējums palielinās Latvijas Bankas ārvalstu rezerves, kam varētu būt pozitīva ietekme uz investīciju klimatu (tiek nodrošinātas papildu garantijas valūtas stabilitātei).

Likumprojekts neietekmēs

Likumprojekts neietekmēs

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

 

 

Likumprojekts neietekmēs

Likumprojekts neietekmēs

Likumprojekts neietekmēs

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

  1. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

  1. atbilstību saistībām pret ES – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;

  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Likumprojekts neskar nevienu no zemāk minētajiem saistību veidiem.

 

 

 

 

 

 

 

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

  1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

 

Likuma izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju radīšana vai esošo institūciju funkciju paplašināšana.

Likumprojekts neietekmē indivīdu tiesības.

 

 

 

Finansu ministrs G.Bērziņš