Likumprojekts

Likumprojekts

Dzīvesvietas deklarēšanas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvesvieta – jebkura dzīvošanai piemērota vieta ar adresi, izņemot vietu, kurā persona uzturas, pildot obligāto aktīvo militāro dienestu, saņemot īslaicīgu medicīnisko palīdzību veselības aprūpes iestādē, izciešot sodu ieslodzījuma vietā vai pildot darba pienākumus jūrā;

2) pamatdzīvesvieta – dzīvesvieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo un kuru deklarēt ir personas pienākums, lai tā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību;

3) papildu dzīvesvieta – dzīvesvieta, kurā persona gada laikā nepārtraukti uzturas vairāk par mēnesi un kuru tā ir tiesīga deklarēt papildus pamatdzīvesvietai, lai attiecīgajā laikposmā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt personas pienākumu deklarēt pamatdzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un to uzskaites kārtību.

3.pants. Pamatdzīvesvietas deklarēšanas pienākums

(1) Pienākums deklarēt pamatdzīvesvietu ir Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri saņēmuši Latvijas Republikā izdotu bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, kā arī bēgļiem (turpmāk – dzīvesvietas deklarētājs).

(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu deklarē ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu pamatdzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu, tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk – likumiskais pārstāvis).

(4) Dzīvesvietas deklarētāja pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(5) Pienākums, kas saistīts ar pamatdzīvesvietas deklarēšanu, ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs ir iesniedzis dzīvesvietas deklarēšanas iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk – deklarācija).

4.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pilsētu un pagastu pašvaldību iestādes (turpmāk – iestādes).

(2) Iestāde reģistrē deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aktualizāciju, aizsardzību, saglabāšanu un ziņu sniegšanu Iedzīvotāju reģistram.

5.pants. Dzīvesvietas deklarēšanas procedūra

(1) Lai deklarētu pamatdzīvesvietu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarota persona iesniedz iestādē, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta, deklarāciju. Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un nosaka veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un apstiprina tā dokumenta paraugu, kas apliecina pamatdzīvesvietas deklarēšanas faktu.

(2) Deklarējot pamatdzīvesvietu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarota persona uzrāda savu pasi vai citu Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu un deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) pamatdzīvesvietas adrese;

5) iepriekšējās pamatdzīvesvietas adrese.

(3) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai viņu pilnvarotai personai ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu dzīvesvietas adresi (adreses), norādot laikposmu, kad persona attiecīgajā dzīvesvietā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(4) Deklarējot nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu dzīvesvietas, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties šo personu vietā, kā arī:

1) 16 gadu vecumu nesasniegušās personas dzimšanas apliecība ar personas kodu vai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments, vai dokuments, kurā ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

2) rīcībnespējīgās personas personu apliecinošs dokuments, kas derīgs Latvijā.

(5) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā vai pa pastu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

6.pants. Deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas procedūra

(1) Iestādes darbinieks, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai viņu pilnvarotās personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) izsniedz dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai viņu pilnvarotai personai dokumentu, kas apliecina pamatdzīvesvietas deklarēšanas faktu;

3) salīdzina deklarācijā norādītās ziņas ar valsts reģistros esošajām ziņām;

4) precizē ziņas, kas atrodas valsts reģistros, veicot ar citām valsts un pašvaldību iestādēm saskaņotus pasākumus neatbilstības novēršanai.

(2) Ja konstatē deklarācijā norādīto ziņu neatbilstību valsts reģistros norādītajām ziņām, iestādes darbinieks uzaicina dzīvesvietas deklarētāju precizēt sniegtās ziņas.

(3) Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto nosacījumu izpildes iestāde nosūta ziņas par personas deklarēto pamatdzīvesvietu, kā arī par deklarēto papildu dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistram.

7.pants. Ziņu anulēšana

(1) Ja dzīvesvietas deklarētājs vai tā likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarotā persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas, iestāde anulē reģistrētās ziņas par deklarēto dzīvesvietu.

(2) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde var anulēt arī, pamatojoties uz dzīvesvietas īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas rakstisku iesniegumu.

(3) Par deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas anulēšanu iestāde nosūta ziņas Iedzīvotāju reģistram.

(4) Kārtību, kādā iestāde anulē reģistrētās ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Informācijas sniegšana

(1) Informāciju par personas deklarēto pamatdzīvesvietu vai papildu dzīvesvietu fiziskajām un juridiskajām personām sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesām un prokuratūrai informāciju par personas pamatdzīvesvietu un papildu dzīvesvietu atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iedzīvotāju reģistrs reizi gadā pēc dzīvesvietas īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedz dzīvesvietas īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā.

9.pants. Valsts nodeva par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju

Par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju samaksājama valsts nodeva attiecīgās pašvaldības budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

10.pants. Uzraudzība

Uzraudzību par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Pārejas noteikumi

1. Atzīme par personas reģistrāciju dzīvesvietā, kas izdarīta līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā, kā arī citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par pamatdzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē pamatdzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

2. Likuma 5.panta piektā daļa stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā likums par elektronisko dokumentu juridisko statusu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

ANOTĀCIJA

likumprojektam “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

b) kāpēc šis likums ir nepieciešams?

(a) Spēkā esošie 1993.gada 13.aprīļa “Iedzīvotāju pierakstīšanas un izrakstīšanas noteikumi” rada vairākas problēmas, kas prasa tiesisku noregulējumu, jo:

  1. neatbilst Eiropas valstīs pastāvošo personas dzīvesvietas reģistrācijas sistēmu pamatnostādnēm;

  2. nenodrošina personas sasniedzamību;

  3. nenodrošina nepārtrauktu aktuālas informācijas par personas dzīvesvietu plūsmu uz valsts reģistriem;

  4. personas dzīvesvietas reģistrācijā galvenais akcents tiek likts uz administratīviem piespiedu pasākumiem, nevis personas pašas iniciatīvu un atbildību;

  5. netiek ņemts vērā tas, ka personai tagad var būt vairākas legālas dzīvesvietas;

  6. jēdzieni “dzīvesvieta” un “pastāvīgā dzīvesvieta” tiek identificēti ar jēdzieniem “pieraksts uz laiku” un “pastāvīgs pieraksts”, kā rezultātā netiek korekti iztulkotas un piemērotas tiesību normas.

Lai noregulētu minētos jautājumus, Ministru kabinets ir akceptējis “Personas dzīvesvietas deklarēšanas koncepciju”, kura likta pamatā šī likumprojekta izstrādei.

(b) Likumprojekts ir paredzēts, lai nodrošinātu personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību un aktuālu informāciju par personu dzīvesvietām valsts nozīmes reģistros, kā arī vienkāršotu ziņu par dzīvesvietām sniegšanas procedūru, paredzot arī šo ziņu sniegšanu elektroniskā formā.

2. Kā likums var ietekmēt: tautsaimniecības attīstību:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;

  2. eksporta attīstību;

  3. nodarbinātību;

  4. investīciju pieplūdi;

  5. uzņēmējdarbību;

  6. vidi?

Aktuāla informācija par iedzīvotāju skaitu attiecīgajās administratīvajās teritorijās var sekmēt tautsaimniecības attīstību, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa tiks saņemta un pašvaldību finanses tiks izlīdzinātas atbilstoši reālajam iedzīvotāju skaitam katrā pašvaldībā. Līdzekļus, kurus pašvaldība agrāk nesaņēma neprecīzās informācijas par iedzīvotāju skaitu dēļ, tā varēs izmantot vides kvalitātes uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Samazināsies darba laika zudumi strādājošajiem, jo tiek vienkāršotas dzīvesvietas deklarēšanas un reģistrācijas procedūras.

Tiks uzlaboti darba apstākļi tiem pašvaldību darbiniekiem, kuri šobrīd veic iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietās. Saskaņā ar koncepciju viņiem tiks iekārtotas 600 datorizētas darba vietas.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

  1. vai valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;

  2. vai samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;

  3. vai nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi?

Šobrīd pašvaldības veic iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā un iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas funkcija nomainīs jau pašreiz pašvaldību veicamo funkciju.

Balstoties uz Iedzīvotāju reģistra ziņām var prognozēt, ka vienā gadā varētu būt nepieciešamas 150 000 deklarācijas veidlapas. Šie izdevumi, tāpat kā līdz šim, tiek segti no valsts nodevas ieņēmumiem. Koncepcijā paredzētais finansējums - Ls 700 000 vienotas programmatūras izstrādei un 600 datorizētu darba vietu ierīkošanai ir paredzēts valsts investīciju programmā Pašvaldību vienotās informācijas sistēmai (PVIS, kods EV 63) - 2000.gadam ir jau piešķirti Ls 280 000, bet 2001.gadam vēl nepieciešami - Ls 420 000.

Iedzīvotāju reģistra ieslēgšanai integrētajā valsts nozīmes informatīvajā sistēmā (Megasistēmā) un informācijas apmaiņas nodrošināšanai ar PVIS un Adrešu reģistru 2001.-2002.gadā nepieciešami Ls 300 000. Šo līdzekļu nepieciešamības pamatojums ir Valsts investīciju programmas projekta pieteikumā (IA-30), ko sagatavojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Interfeisa ar Megasistēmu un PVIS izstrādei 2001.gadam nepieciešami Ls 100 000. Interfeisa ar Adrešu reģistru izstrādei 2002.gadam nepieciešami Ls 100 000. Darba staciju iegādei (173 gab.) 2001.gadā nepieciešami Ls 100 000. Datortehnikas uzturēšanai (73 komplekti) gadā nepieciešami Ls 17 500.

Informācijas par personu reālajām dzīvesvietām kvalitātes paaugstināšanās valsts nozīmes reģistros varētu pozitīvi ietekmēt nodokļu administrēšanu.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos.

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) no to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus).

 

Ir nepieciešami grozījumi šādos likumos un Ministru kabineta noteikumos:

  1. likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”;

  2. likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”;

  3. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā;

  4. “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

  5. likumā “Par pašvaldībām”;

  6. Iedzīvotāju reģistra likumā;

  7. likumā “Par nodokļiem un nodevām”;

  8. Ministru kabineta 23.11.1993. noteikumos Nr.17 “Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai”;

  9. Ministru kabineta 28.12.1999. noteikumos Nr.439 “Kārtība, kādā veicama obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaite”.

Pēc likuma pieņemšanas tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks dzīvesvietas deklarēšanas veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas, kā arī veidlapā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un apstiprinās veidlapas paraugu.

Nepieciešami grozījumi arī citos normatīvajos aktos, kuros pieminēts termins “pieraksts”.

Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;

  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda uz tiesību akta numuru;

  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā. Eiropas Savienībā personas dzīvesvietas reģistrācijas jautājumu regulēšana ir atstāta nacionālās likumdošanas ziņā, izņemot vienīgi prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

(a) Likuma izpildi nodrošinās pašvaldības, kā tas notika līdz šim saistībā ar personas pierakstu/izrakstu. Jaunas institūcijas netiks veidotas, esošajās tiks iekārtotas datorizētas darba vietas. Tiks paplašinātas PMLP funkcijas - PMLP uzraudzīs deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju un veiks dzīvesvietas deklarēšanas iestāžu metodisko vadību.

(b) Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības. Dzīvesvietas deklarēšanas process ir atdalīts no īpašuma un īres tiesībām uz dzīvojamo platību. Respektīvi, deklarētās dzīvesvietas adreses anulēšana neizsauc īpašuma vai īres tiesību zaudēšanu. Savukārt, prettiesiska dzīvesvietas deklarēšana neizraisa īpašuma vai īres tiesību iegūšanu. Administratīvos sodus personām par šī likuma pārkāpumiem varēs uzlikt administratīvās komisijas un tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Iekšlietu ministrs M.Segliņš